Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.5

Daugavpilī 2005.gada 11.augustā (prot. Nr.11, 21.§)

Daugavpils pilsētas domes nolikums

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21.panta 1.daļas 1.punktu, 24.pantu

I. PAŠVALDĪBAS PĀRVALDES STRUKTŪRA

1. Daugavpils pilsētas pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns — Daugavpils pilsētas dome (turpmāk — Dome), kas pieņem lēmumus, nosaka pašvaldības institucionālo struktūru, lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi, izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu.

2. Dome atbilstoši kompetencei ir atbildīga par tās institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu atbilstīgu izlietojumu.

3. Dome atbilstoši Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumam sastāv no 15 deputātiem.

4. Dome uz savu pilnvaru laiku no deputātu vidus ievēl Domes priekšsēdētāju, Domes priekšsēdētāja 1.vietnieku, trīs Domes priekšsēdētāja vietniekus, kā arī trīs pastāvīgo komiteju locekļus.

5. Lai nodrošinātu savu darbību un sagatavotu jautājumus izskatīšanai domes sēdēs, Dome no pašvaldības deputātiem ievēlē šādas pastāvīgās komitejas:

5.1. Finanšu komiteju, kurā ir desmit locekļi;

5.2. Sociālo jautājumu komiteju, kurā ir septiņi locekļi;

5.3. Izglītības un kultūras jautājumu komiteju, kurā ir septiņi locekļi.

6. Administrācija ir pašvaldības izpild­orgāns, kas nodrošina domes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī tās darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu. Administrācijas vadītājs ir izpilddirektors.

7. Domes lēmumu izpildi nodrošina Domes ievēlētas vai ieceltas amatpersonas, pašvaldības iestādes un to darbinieki, kā arī kapitālsabiedrības.

8. Domes padotībā atbilstoši tās apstiprinātajam nolikumam ir šādas budžeta iestādes:

8.1. Kultūras nodaļa;

8.2. Izglītības pārvalde;

8.3. Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvalde;

8.4. Daugavpils Mākslas vidusskola “Saules skola”;

8.5. Latviešu kultūras centrs;

8.6. Poļu kultūras centrs;

8.7. Baltkrievu kultūras centrs;

8.8. Krievu kultūras centrs;

8.9. Latgales zoodārzs;

8.10. Latgales centrālā bibliotēka;

8.11. Novadpētniecības un mākslas muzejs;

8.12. Daugavpils pilsētas Sporta pārvalde;

8.13. Bērnunams – patversme “Auseklītis”;

8.14. Bērnunams – patversme “Priedīte”;

8.15. Jaunatnes lietu nodaļa;

8.16. Daugavpils Sporta medicīnas centrs;

8.17. Daugavpils pilsētas ledus skola;

8.18. Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālais centrs;

8.19. Glābšanas dienests;

8.20. Daugavpils Sporta pārvaldes Bērnu un jaunatnes sporta skola;

8.21. Daugavpils pilsētas Jaunatnes skola;

8.22. Daugavpils bērnu un jauniešu centrs “Jaunība”;

8.23. Daugavpils logopēdiskā internātpamatskola- attīstības centrs;

8.24. Daugavpils krievu vidusskola–licejs;

8.25. Daugavpils 3.vidusskola;

8.26. Daugavpils 5.pamatskola;

8.27. Daugavpils 10.vidusskola;

8.28. Daugavpils 16.vidusskola;

8.29. Daugavpils 17.vidusskola;

8.30. Daugavpils Valsts ģimnāzija;

8.31. Daugavpils neatliekamās medicīniskās palīdzības stacija.

9. Pašvaldība ir kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās:

9.1. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils autobusu parks”;

9.2. Pašvaldības akciju sabiedrība “Daugavpils siltumtīkli”;

9.3. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Sadzīves pakalpojumu kombināts”;

9.4. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Labiekārtošana — D”;

9.5. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils ledus halle”;

9.6. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils ūdens”;

9.7. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Parkings D”;

9.8. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils lidosta”.

9.9. Akciju sabiedrība “Tramvaju uzņēmums”;

9.10. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Kultūras un sporta pils”;

9.11. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils zobārstniecības poliklīnika”;

9.12. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils bērnu veselības centrs”;

9.13. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saim­niecības uzņēmums”.

10. Pašvaldība ir kapitāla daļu turētāja šādās privātajās kapitālsabiedrībās:

10.1.Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija”;

10.2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums”;

10.3. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils olimpiskais centrs”;

10.4. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latgales laiks”;

10.5. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils reģionālā slimnīca”.

11. Pašvaldība ir dalībnieks šādās biedrībās (nodibinājumos):

11.1. biedrība “Latvijas Pašvaldību savienība”;

11.2. biedrība “Latvijas lielo pilsētu asociācija”;

11.3. biedrība “Daugavpils novada tūrisma informācijas centrs”;

11.4. biedrība “Latgales reģiona attīstības aģentūra”;

11.5. biedrība “Daugavas fonds”;

11.6. biedrība “Eiroreģions Ezeru zeme”;

11.7. biedrība “Inovatīvās uzņēmējdarbības atbalsta centrs Latgale”.

12. Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai dome no deputātiem, iedzīvotājiem ir izveidojusi šādas pastāvīgās komisijas:

12.1. Vēlēšanu komisiju;

12.2. Revīzijas komisiju;

12.3. Privatizācijas komisiju;

12.4. Administratīvo komisiju;

12.5. Dzīvokļu komisiju;

12.6. Denacionalizācijas komisiju;

12.7. Pilsētas attīstības un pašvaldības īpašuma izmantošanas komisiju;

12.8. Politiski represēto personu lietu komisiju;

12.9. Pilsētbūvniecības komisiju;

12.10. Mazā un vidējā biznesa atbalsta komisiju;

12.11. Transporta komisiju;

12.12. Sabiedrības integrācijas komisiju;

12.13. Nekustamā īpašuma nodokļa un zemes nomas komisiju;

12.14. Materiālo pabalstu piešķiršanas komisiju;

12.15. Zemes komisiju;

12.16. Nedzīvojamo telpu nomas maksas atvieglojumu piešķiršanas komisiju;

12.17. Deklarēto dzīvesvietu ziņu anulēšanas komisiju;

12.18. Bērnu un ģimenes tiesību aizsardzības komisiju;

12.19. Interešu izglītības un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanas komisiju;

12.20. Dzīvojamo māju privatizācijas komisiju.

13. Dome ar atsevišķu lēmumu var izveidot darba grupas.

14. Pastāvīgās komisijas un darba grupas darbojas saskaņā ar Domes apstiprinātajiem nolikumiem. Par piedalīšanos pastāvīgo komisiju darbā komisiju locekļi saņem atlīdzību saskaņā ar atsevišķu Domes lēmumu vai Domes darba samaksas nolikumu.

15. Pašvaldības institūciju darbības tiesiskuma un lietderības kontrolei Dome ir izveidojusi Iekšējā audita nodaļu, kas darbojas saskaņā ar Domes apstiprinātu nolikumu.

II. DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS, PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKI, IZPILDDIREKTORS, IZPILDDIREKTORA VIETNIEKI UN ADMINISTRĀCIJA

16. Domes darbu vada Domes priekšsēdētājs. Domes priekšsēdētājs:

16.1. ir politiski un tiesiski atbildīgs par pašvaldības darbu;

16.2. ierosina jautājumu izskatīšanu domē, pastāvīgajās komitejās un komisijās;

16.3. koordinē deputātu, administrācijas darbinieku un pašvaldības institūciju darbību;

16.4. ir kapitāla daļu turētājs pašvaldības kapitālsabiedrībās, ja Dome nav nodevusi kapitāla daļu turētāja funkciju citai institūcijai;

16.5. vada Finanšu komitejas darbu;

16.6. Domes vārdā izdot pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus šajā nolikumā noteiktajā kārtībā;

16.7. atver un slēdz kontus banku iestādēs;

16.8. saskaņo izpilddirektora lēmumus par administrācijas darbinieku pieņemšanu vai atbrīvošanu no darba;

16.9. dod saistošus rīkojumus vietniekiem, izpilddirektoram, administrācijas darbiniekiem, pašvaldības kapitālsabiedrību un pašvaldības budžeta iestāžu vadītājiem;

16.10. sagatavo izskatīšanai domes sēdēs valsts iestāžu amatpersonu iesniegumus, nepieciešamības gadījumā ierosina pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo vietējo valsts pārvaldes iestāžu vadītāju vai šo iestāžu amatpersonu atlaišanu no ieņemamā amata;

16.11. amata zaudēšanas gadījumā nodrošina dokumentācijas un materiālo vērtību nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam saskaņā ar Domes lēmumu;

16.12. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Domi tiesā, attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām;

16.13. veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta noteikumos, domes lēmumos un šajā nolikumā.

17. Dome ievēl priekšsēdētāja 1.vietnieku un trīs Domes priekšsēdētāja vietniekus. Pienākumu sadale starp Domes priekšsēdētāja vietniekiem tiek noteikta ar Domes priekšsēdētāja rīkojumu. Domes priekšsēdētāja 1.vietnieks un Domes priekšsēdētāja vietnieki:

17.1. pilda Domes priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā un/vai viņa uzdevumā, kā arī pilda citus pienākumus likumā vai Domes lēmumos paredzētajos gadījumos;

17.2. viņa prombūtnes laikā bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Domi tiesā, attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām;

17.3. koordinē pastāvīgo komisiju un darba grupu darbību;

17.4. iesniedz domes priekšsēdētājam priekšlikumus izveidot darba grupas un komisijas savu pienākumu un tiesību realizācijai, iesaistot tajās pašvaldības administrācijas, iestāžu darbiniekus, pieaicinātos speciālistus un pašvaldības teritorijas iedzīvotājus;

17.5. darbojas domes pretkorupcijas pasākumu un pašvaldības darba atklātības uzlabošanas jomā;

17.6. veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta noteikumos un šajā nolikumā.

18. Pašvaldības administrācijas vadītājs ir izpilddirektors, kurš:

18.1. organizē, kontrolē un vada administrācijas darbu;

18.2. saskaņojot ar domes priekšsēdētāju, pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības administrācijas darbiniekus, apstiprina pašvaldības administrācijas darbinieku amata pienākumus;

18.3. saskaņojot ar domes priekšsēdētāju, paraksta koplīgumu ar pašvaldības administrācijas darbiniekiem;

18.4. organizē domes lēmumu, saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi, domes priekšsēdētāja vai viņa vietnieku rīkojumu izpildi;

18.5. atceļ pašvaldības administrācijas pieņemtos prettiesiskos pārvaldes organizācijas lēmumus, kā arī sagatavo un iesniedz domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;

18.6. dod rīkojumus pašvaldības iestāžu, struktūrvienību vadītājiem, kā arī citiem administrācijas darbiniekiem un kontrolē to izpildi;

18.7. ierosina domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus;

18.8. organizē teritorijas attīstības programmas, teritorijas plānojuma, publiskā pārskata un budžeta projektu izstrādi un iesniedz tos apstiprināšanai domei;

18.9. ziņo domei par administrācijas darbu, kā arī pēc domes vai priekšsēdētāja pieprasījuma sniedz ziņojumus un pārskatus par pieprasītajiem jautājumiem;

18.10. ir tiesīgs saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilnīgi vai daļēji pārņemt administrācijas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē;

18.11. saskaņojot ar domes priekšsēdētāju, pieņem darbā un atlaiž no darba izpilddirektora vietniekus, nosaka izpilddirektora vietnieku darba pienākumus;

18.12. šajā nolikumā noteiktā kārtībā rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu un slēdz līgumus līdz Ls 10 000 (desmit tūkstoši latu);

18.13. pašvaldības administrācijas ikdienas funkciju veikšanai izveido komisijas, darba grupas;

18.14. pašvaldības domes nomaiņas gadījumā nodrošina pašvaldības nepārtrauktu darbu, organizē dokumentācijas un materiālo vērtību nodošanu jaunajam pašvaldības domes priekšsēdētājam;

18.15. ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu, pašvaldības kapitālsabiedrību darbu;

18.16. domes apstiprinātā budžeta ietvaros apstiprina pašvaldības iestāžu budžeta tāmju grozījumus;

18.17. kontrolē pašvaldības pasūtījuma izpildi;

18.18. saskaņā ar normatīvajiem aktiem un domes lēmumiem veic citus pienākumus.

19. Ja Daugavpils pilsētas domes izpilddirektors nepilda likumā, šajā nolikumā un Domes lēmumos noteiktos pienākumus, Dome var atbrīvot viņu no amata pienākumu pildīšanas. Domes priekšsēdētājs var ierosināt Domei atbrīvot Domes izpilddirektoru no amata pienākumu pildīšanas. Lēmumu par Daugavpils pilsētas domes izpilddirektora atbrīvošanu pieņem Dome ar vienkāršu balsu vairākumu.

20. Domes izpilddirektoram ir vietnieki, kuri:

20.1. pilda izpilddirektora pienākumus viņa prombūtnes laikā un/vai viņa uzdevumā;

20.2. izsniedz atļaujas publisko pasākumu rīkošanai un dod saskaņojumus sapulcēm, gājieniem, piketiem, saskaņo pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanas plānu un programmu;

20.3. organizē, kontrolē un atbild par Domes lēmumu, saistošo noteikumu, Domes priekšsēdētāja vai viņa vietnieku rīkojumu izpildi;

20.4. saskaņā ar normatīvajiem aktiem un domes lēmumiem veic citus pienākumus.

21. Pašvaldības administrācija - Domes departamenti un nodaļas, kā arī to darbinieki veic savus pienākumus saskaņā ar šo nolikumu un Domes apstiprinātajiem departamentu un nodaļu nolikumiem.

22. Administrācijā ietilpst šādi departamenti:

22.1. Juridiskais departaments;

22.2. Pilsētas attīstības departaments.

23. Administrācijā ietilpst šādas nodaļas:

23.1. Finanšu nodaļa;

23.2. Grāmatvedība;

23.3. Privatizācijas nodaļa;

23.4. Vispārējā nodaļa;

23.5. Dzīvokļu nodaļa;

23.6. Dzimtsarakstu nodaļa;

23.7. Būvvalde;

23.8. Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļa;

23.9. Bāriņtiesa;

23.10. Pašvaldības policija;

23.11. Komunālās saimniecības nodaļa.

24. Domes departamentu un nodaļu vadītāji nodrošina iedzīvotāju pieņemšanu Domes priekšsēdētāja noteiktā laikā.

25. Domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, citas vēlētas vai ieceltas pašvaldības amatpersonas, kā arī izpilddirektors, izpilddirektora vietnieki un pašvaldības administrācijas darbinieki saņem atlīdzību par savu amata pienākumu pildīšanu saskaņā ar Domes lēmumu vai Domes darba samaksas nolikumu.

III. DOMES PASTĀVĪGĀS KOMITEJAS UN KOMISIJAS, TO KOMPETENCE, DARBA ORGANIZĀCIJA UN NODROŠINĀJUMS

26. Domes pastāvīgās komitejas tiek izveidotas ar atsevišķu Domes lēmumu.

27. Pastāvīgajās komitejās deputātus ievēlē atbilstoši likumā “Par pašvaldībām” noteiktajam.

28. Pastāvīgo komiteju locekļi par piedalīšanos komiteju darbā saņem atlīdzību atbilstoši Domes darba samaksas nolikumam.

29. Katram deputātam jābūt vismaz vienas komitejas loceklim.

30. Domes pastāvīgās komitejas:

30.1. izskata, sagatavo un iesniedz lēmuma projektus izskatīšanai domes sēdē;

30.2. sniedz atzinumus jautājumos, kas ir to kompetencē;

30.3. kontrolē komiteju padotībā esošo pašvaldības iestāžu darbību;

30.4. izskata komiteju pakļautībā esošo pašvaldības iestāžu budžeta projektus, kontrolē budžeta izpildi;

30.5. koordinē ar attiecīgo nozari saistītos jautājumus;

30.6. piedalās perspektīvo attīstības stratēģiju, koncepciju izstrādē un kontrolē to realizāciju komitejas kompetencē esošajos jautājumos;

30.7. uzdod izpildinstitūcijām veikt darbības, kas saistītas ar domes lēmumu sagatavošanu un/vai izpildi;

30.8. veic citus normatīvajos aktos, Domes lēmumos vai šajā nolikumā noteiktos uzdevumus.

31. Visu pastāvīgo komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina pašvaldības administrācijas darbinieks, kuru ar rīkojumu nozīmē Domes priekšsēdētājs.

32. Lēmuma projektus, kas saistīti ar finansiālajiem jautājumiem, nodod izskatīšanai finanšu komitejai. Finanšu komiteja:

32.1. nodrošina pašvaldības budžeta projekta izstrādāšanu, izskata citu pastāvīgo komiteju sagatavotos budžeta projekta priekšlikumus un iesniedz tos izskatīšanai domes sēdē;

32.2. sniedz atzinumu par budžeta projektu, tajā izdarāmajiem grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā, ja netiek izpildīta budžeta ieņēmumu daļa;

32.3. sniedz atzinumu par projektiem, kas saistīti ar finanšu resursu izlietošanu, kā arī par domes lēmumu projektiem, ja šo lēmumu realizācija saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā;

32.4. sniedz priekšlikumus par pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu;

32.5. sniedz atzinumus par pašvaldības nekustamo īpašumu atsavināšanu;

32.6. savas kompetences ietvaros izskata amatpersonu, iestāžu, valžu, komisiju, darba grupu budžeta līdzekļu pieprasījumus un projektus;

32.7. konceptuāli nosaka un kopīgi ar citām komitejām, komisijām, pašvaldības administrāciju īsteno vienotu pašvaldības finanšu politiku;

32.8. veic citus normatīvajos aktos, Domes lēmumos vai šajā nolikumā noteiktos uzdevumus.

33. Sociālo jautājumu komiteja:

33.1. piedalās sociālo lietu un veselības aizsardzības nozares programmu un koncepciju izstrādē, kontrolē to izpildi;

33.2. koordinē ar sociālajiem jautājumiem, veselības aprūpes un aizsardzības nozari saistīto jautājumu risināšanu;

33.3. savas kompetences ietvaros izskata amatpersonu, iestāžu, kapitālsabiedrību, komisiju un darba grupu budžeta līdzekļu pieprasījumus un iesniedz tos finanšu komitejā;

33.4. realizē un koordinē sadarbību ar sadraudzības pilsētu un valstu sabiedriskajām organizācijām, biedrībām un fondiem sociālās palīdzības sfērā;

33.5. sadarbojas ar invalīdu, pensionāru, bērnu aizsardzības biedrībām, nodibinājumiem, veicina un atbalsta to rīkotos pasākumus, izskata un izvērtē priekšlikumus un sagatavo lēmuma projektus izskatīšanai Domē;

33.6. sagatavo un iesniedz Domei priekš­likumus par jaunu sociālo struktūrvienību izveidošanu, esošo reorganizēšanu vai likvidēšanu;

33.7. veic citus normatīvajos aktos, Domes lēmumos vai šajā nolikumā noteiktos uzdevumus.

34. Izglītības un kultūras jautājumu komiteja:

34.1. piedalās izglītības, kultūras un sporta nozares perspektīvo programmu un koncepciju izstrādē un realizēšanā, kontrolē to izpildi;

34.2. koordinē sadarbības projektu realizēšanu ar ārvalstu izglītības, kultūras un sporta iestādēm;

34.3. izskata jautājumus par pašvaldības mācību, sporta un ārpusskolas iestāžu dibināšanu, slēgšanu vai reorganizēšanu;

34.4. izskata jautājumus un sagatavo priekšlikumus par pasākumiem, kuri jāveic, nodrošinot līdzdalību Izglītības likumā paredzēto valsts programmu ieviešanai;

34.5. kontrolē normatīvo aktu, Domes saistošo noteikumu un lēmumu izpildi pašvaldības kultūras, izglītības un sporta iestādēs;

34.6. nodrošina sadarbību ar Kultūras ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Tieslietu ministriju un attiecīgo ministriju padotībā esošajām iestādēm;

34.7. veic citus normatīvajos aktos, Domes lēmumos vai šajā nolikumā noteiktos uzdevumus.

35. Domes pastāvīgajām komitejām, pildot savus pienākumus, ir tiesības:

35.1. iepazīties ar pašvaldības administrācijas, pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību dokumentāciju, saņemt dokumentu norakstus, kas nepieciešami jautājumu izlemšanai attiecīgās komitejas sēdē;

35.2. saņemt no pašvaldības amatpersonām, pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus jautājumos, kas ir komitejas kompetencē;

35.3. uzdot pašvaldības iestāžu amatpersonām veikt sagatavošanas darbus lēmumu un rīkojumu projektu iesniegšanai Domē.

36. Domstarpību starp pastāvīgajām komitejām, deputātiem un pašvaldības amatpersonām, iestādēm un kapitālsabiedrībām gadījumus izskata domes priekšsēdētājs vai dome. Domes priekšsēdētājs izvērtē, kādos gadījumos domstarpības izskata dome.

37. Komiteju sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Komitejas sēdes nedrīkst notikt vienlaikus ar Domes sēdēm. Komiteju sēdes ir atklātas. Tajās var piedalīties ikviens domes deputāts. Komitejām ir tiesības uz sēdi uzaicināt speciālistus, kuriem ir padomdevēja tiesības.

38. Komitejas var noturēt kopīgas sēdes, ja tām ir jāizskata jautājumi, kas skar vairāku komiteju kompetenci. Komiteju priekšsēdētāji vienojas, kurš no viņiem vadīs kopīgo sēdi.

39. Komitejas priekšsēdētāju, izņemot Finanšu komitejas priekšsēdētāju, no saviem locekļiem ievēlē, kā arī atbrīvo no pienākumu pildīšanas attiecīgā komiteja. Komitejas priekšsēdētājs nedrīkst būt tās pašvaldības iestādes vai to struktūrvienības vadītājs, kuras darbu saskaņā ar pašvaldības nolikumu kontrolē attiecīga komiteja.

40. Komitejas priekšsēdētājs sagatavo, sasauc un vada komitejas sēdes, sastāda sēžu darba kārtību un raugās, lai komitejas lēmumi būtu ierakstīti protokolā, kā arī kontrolē komitejas lēmumu izpildi. Komitejas locekļiem ir tiesības iesniegt komitejas priekšsēdētājam jautājumus izskatīšanai komitejas sēdēs, un priekšsēdētāja pienākums ir par tiem informēt komitejas locekļus.

41. Par komitejas sēdes norises vietu, laiku un darba kārtību Domes priekšsēdētāja norīkotā par konkrētas komitejas darbu atbildīgā amatpersona rakstiski vai telefoniski informē Domes deputātus ne vēlāk kā divas dienas pirms kārtējās komitejas sēdes un ne vēlāk kā 3 stundas pirms ārkārtas komitejas sēdes, nodrošinot komitejas lēmumu projektu, izziņas materiālu pieejamību.

42. Komitejas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komitejas priekšsēdētājs un visi klātesošie komitejas locekļi. Ja komitejas loceklis nepiekrīt protokolā rakstītajam par izskatāmo jautājumu, viņš var iesniegt sava viedokļa izklāstu, ko pievieno protokolam, vai norādīt lēmumus, par kuriem viņš balsojis “pret”.

43. Komitejas loceklim jāatturas no piedalīšanās lēmuma projekta sagatavošanā un lēmuma pieņemšanā, ja lēmums skar komitejas locekļa personiskās, viņa ģimenes, pirmās, otrās vai trešās pakāpes radinieku, vai to personu intereses, kuru likumīgais pārstāvis ir attiecīgais deputāts.

44. Ja uz komitejas sēdi nav ieradusies vairāk nekā puse komitejas locekļu, komitejas priekšsēdētājs sasauc atkārtotu komitejas sēdi ne ātrāk kā pēc trim un ne vēlāk kā pēc septiņām dienām. Ja uz atkārtotu komitejas sēdi neierodas komitejas locekļu vairākums, komitejas priekšsēdētājam par to jāpaziņo Domei.

45. Domes pastāvīgās komisijas tiek izveidotas ar atsevišķu Domes lēmumu. Pastāvīgās komisijas darbojas saskaņā ar komisiju nolikumu, kuru apstiprina Dome. Pastāvīgo komisiju locekļi par piedalīšanos komisiju darbā saņem atlīdzību atbilstoši Domes lēmumam vai Domes darba samaksas nolikumam. Katras komisijas locekļu skaitu nosaka Dome.

46. Komisiju sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Komisiju sēdes norises laiku un vietu nosaka komisiju priekšsēdētāji. Komisiju sēdes nedrīkst notikt vienlaikus ar Domes sēdēm.

47. Par komisijas sēdes darba kārtību un norises laiku atbildīgais darbinieks informē komisiju locekļus ne vēlāk kā vienu dienu pirms kārtējās komisijas sēdes.

48. Komisijas var noturēt kopīgas sēdes, ja jāizskata jautājumi, kas attiecas uz divām vai vairākām komisijām. Komisiju priekšsēdētāji vienojas, kurš no viņiem vadīs komisijas sēdi.

49. Ja uz komisijas sēdi neierodas komisijas locekļu vairākums, tad komisijas priekšsēdētājs sasauc atkārtotu komisijas sēdi ne ātrāk kā pēc 3 dienām un ne vēlāk kā pēc 7 dienām. Ja uz atkārtotu komisijas sēdi neierodas komisijas locekļu vairākums, tad komisijas priekšsēdētājam par to jāpaziņo Domes priekšsēdētājam. Par vairākkārtīgu komisijas sēžu neattaisnotu kavēšanu komisijas priekšsēdētājs var ierosināt Domei komisijas locekli izslēgt no komisijas sastāva.

IV. PAŠVALDĪBAS LĒMUMU PROJEKTU SAGATAVOŠANAS KĀRTĪBA

50. Sagatavotos Domes lēmumu projektus izskatīšanai Domes sēdēs var iesniegt:

50.1. Domes priekšsēdētājs;

50.2. Domes pastāvīgās komitejas;

50.3. Domes deputāti;

50.4. ārkārtas sēdes ierosinātājs.

51. Domes lēmumu projekti jāiesniedz rakstveidā, tajos jābūt norādītam:

51.1. kas un kad šos lēmuma projektus ir gatavojis;

51.2. kādās institūcijās projekts izskatīts;

51.3. kas ir projekta iesniedzējs, projekta iesniedzēja paraksts un datums;

51.4. Domes amatpersonas, kuras saskaņoja lēmuma projektu;

51.5. no kādiem līdzekļiem tiek paredzēts lēmuma izpildes nodrošinājums, ja jautājumu izpilde saistīta ar pašvaldības budžeta līdzekļu izlietošanu;

51.6. kam nosūtāms vai izsniedzams lēmums.

52. Domes lēmumu projektus pirms to iekļaušanas Domes sēdes darba kārtībā nodod saskaņošanai Juridiskajam departamentam un pašvaldības institūcijām vai tās darbiniekiem atbilstoši kompetencei. Domes lēmuma projektus pirms iekļaušanas Domes sēdes darba kārtībā, iepriekš jāsa­skaņo ar visām tām Domes struktūrvienībām, organizācijām, kurām ir tiešs sakars ar projektā ietvertajiem jautājumiem. Ar Finanšu nodaļu Domes lēmumu projektus saskaņo, ja lēmuma projekta jautājumi saistīti ar finansiāliem izdevumiem.

54. Par Domes sēdēs izskatīšanai iesniegto lēmumu, noteikumu, saistošo noteikumu, nolikumu vai administratīvo aktu projektu kvalitatīvu sagatavošanu atbild lēmuma projekta iesniedzējs.

55. Vispārējo kontroli par savlaicīgu lēmuma projektu iesniegšanu, Domes sēžu sagatavošanu veic Domes protokolu lietvedības pārzine. Visu tehnisko un organizatorisko sagatavošanas darbu pirms Domes sēdes un Domes sēžu apkalpošanu nodrošina Vispārējā nodaļa.

56. Saskaņoti lēmuma projekti iesniedzami protokolu lietvedības pārzinei, kura tos nodod Domes priekšsēdētājam, kurš nosaka attiecīgo komiteju vai komisiju, kurā lēmuma projekts izskatāms.

57. Ja komiteja neatbalsta sagatavoto lēmuma projektu, tad komitejai jāiesniedz domei cits lēmuma projekta variants.

58. Par pastāvīgajās komitejās izskatītajiem lēmuma projektiem domes sēdē ziņo pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs vai kāds no komitejas locekļiem.

59. Domes lēmuma projekti, kuri tiek iekļauti Domes sēdes darba kārtībā, ar sagatavotajiem papildus materiāliem tiek izsniegti Domes deputātiem ne vēlāk kā 3 dienas pirms Domes kārtējās sēdes vai ne vēlāk kā 3 stundas pirms Domes ārkārtas sēdes.

60. Domes sēdes darba kārtībā tiek iekļauts jebkurš jautājums, kas atbilstoši saskaņots un Domes priekšsēdētājam ir iesniegts ne vēlāk kā piecas kalendārās dienas pirms kārtējās Domes sēdes. Par citu jautājumu iekļaušanu Domes sēdes darba kārtībā lemj tikai Dome likumā noteiktā kārtībā.

61. Ja pastāvīgajā komitejā vai komisijā izskata administratīvā akta projektu, kas personai liedz tiesības vai uzliek tai pienākumus, tad komitejas vai komisijas priekšsēdētājs organizē personas uzaicināšanu viedokļa un argumentu noskaidrošanai par izskatāmo jautājumu, ja personas viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likumu nav noskaidrots. Persona var netikt uzaicināta paskaidrojumu sniegšanai, ja gadījums ir objektīvi mazsvarīgs vai ir citi Administratīvā procesa likumā noteiktie iemesli, kad personas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama.

V. LĪGUMU NOSLĒGŠANAS PROCEDŪRA

62. Jebkuru līgumu var parakstīt Domes priekšsēdētājs.

63. Darba līgumus ar pašvaldības administrācijas darbiniekiem, kā arī uzņēmuma un citus saimnieciskos līgumus par pakalpojumiem, kuri nodrošina pašvaldības administrācijas darbību par summu, kas nepārsniedz Ls 10 000 (desmit tūkstošus latus), slēdz pašvaldības izpilddirektors.

64. Darba līgumu ar pašvaldības izpilddirektoru slēdz Domes priekšsēdētājs.

65. Visi pašvaldības administrācijas sagatavotie līguma projekti pirms parakstīšanas jānodod saskaņošanai Juridiskajam departamentam.

66. Dome ar lēmumu vai līgumu var deleģēt savas pilnvaras pieņemt lēmumus citiem pašvaldības orgāniem, kā arī vēlētajām un administratīvajām amatpersonām, izņemot jautājumos, kas ir domes ekskluzīvā kompetencē.

VI. DOMES DARBA REGLAMENTS

67. Katra deputāta pienākums ir piedalīties Domes darbā, kas notiek sēdēs (ārkārtas sēdēs) un pastāvīgajās komitejās. Dome nosaka kārtību, kādā saņemama atlīdzība par deputāta pienākumu pildīšanu.

68. Domes sēdes ir kārtējas un ārkārtas.

69. Domes kārtējās sēdes notiek katra mēneša otrās un ceturtās nedēļas ceturtdienā, plkst.14.00.

70. Domes kārtējās sēdes sasauc domes priekšsēdētājs, nosakot sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību.

71. Vispārējās nodaļas darbinieks reģistrē deputātu piedalīšanos sēdēs. Domes sēdēs jāpiedalās domes izpilddirektoram, departamentu un nodaļu vadītājiem, Juridiskā departamenta juristam. Citu pašvaldības darbinieku piedalīšanos jautājuma izskatīšanā nepieciešamības gadījumā nodrošina attiecīgā departamenta (nodaļas) vai iestādes vadītājs.

72. Domes priekšsēdētājs:

72.1. atklāj, vada, pārtrauc un slēdz sēdi;

72.2. dod vārdu ziņotājam;

72.3. nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus ziņotājam un citiem klātesošajiem;

72.4. vada debates;

72.5. ierosina jautājumu nobalsošanu;

72.6. izsludina pārtraukumus sēdē un piedāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā;

72.7. nodot sēdes vadīšanu par atsevišķu jautājumu domes priekšsēdētāja vietniekam, ja par to viņš vēlas uzstāties debatēs.

73.Domes sēdes darba kārtības jautājumu apspriešanai ir šāda secība:

73.1. ziņojums;

73.2. deputātu jautājumi;

73.3. debates;

73.4. ziņotāja galavārds;

73.5. priekšsēdētāja viedoklis,

73.6. balsošana;

73.7. balsošanas rezultātu paziņošana.

74. Par izskatāmajiem jautājumiem domes sēdē var ziņot deputāti vai atbildīgie pašvaldības administrācijas darbinieki. Ja nepieciešams, ziņotājs var uzaicināt citas personas sniegt papildus vai precizējošu informāciju.

75. Par debašu beigām paziņo priekšsēdētājs. Debates var pārtraukt, ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3 klātesošo deputātu.

76. Domes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt domes sēdēs kārtību. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro deputāts, tas tiek fiksēts protokolā. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro citas personas, priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt šo personu no domes sēdes norises telpas.

77. Ja deputāts neievēro domes sēdes kārtību, runājot debatēs, tad domes priekšsēdētājs pārtrauc viņa uzstāšanos debatēs, un turpmāk, apspriežot konkrēto jautājumu, viņam vairs netiek dots vārds.

78. Personām, kuras uzaicinātas piedalīties domes sēdēs, pirms domes sēdes jāreģistrējas pie Domes darbinieka, kurš protokolē domes sēdes.

79. Pašvaldības iedzīvotāji un citas personas, kuras ir klāt domes sēdē, nav tiesīgas piedalīties debatēs vai traucēt sēdes gaitu.

80. Sēdēs izskatāmajiem lēmumu projektiem un citiem dokumentiem jābūt iesniegtiem valsts valodā. Ja sēdē tiek iesniegti jautājumi citā valodā, tad domes sēdēs tos izskata, ja ir pievienots dokumenta tulkojums valsts valodā.

81. Uzstājoties debatēs, var lietot citas valodas, ja dome var nodrošināt debašu tulkošanu valsts valodā.

82. Domes sēdes protokolē protokolu lietvedības pārzine. Sēdes protokolā jāieraksta:

82.1. kur, kādā gadā, mēnesī, dienā un stundā sēde sasaukta, īpaši ja tā ir ārkārtas sēde;

82.2. kad sēde atklāta un slēgta;

82.3. sēdes darba kārtība;

82.4. sēdes vadītāja un sēdes protokolētāja vārdu un uzvārdu;

82.5. sēdē piedalījušos un klāt neesošo deputātu vārdi un uzvārdi;

82.6. sēdē klāt neesošo deputātu neierašanās iemesli;

82.7. iesniegtos priekšlikumus, pieprasījumus, sēdes vadītāja rīkojumus, kā arī to personu vārdu un uzvārdu, kurām sēdē dots vārds;

82.8. pieņemtos lēmumus, norādot, kādā veidā un ar cik balsīm lēmums pieņemts, kuri deputāti balsojuši par, kuri pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no balsošanas;

82.9. to deputātu vārdu un uzvārdu, kuri, izpildot LR likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgā lēmuma pieņemšanā;

82.11. to deputātu vārdi un uzvārdi, kuri ierosinājuši aizklātu balsošanu;

82.12. tās personas vārdu un uzvārdu, kura neievēro Domes darba reglamentu;

Ikviens Domes deputāts var pieprasīt, lai viņa izteiktais viedoklis tiktu ierakstīts protokolā.

83. Dome var izskatīt tikai tos jautājumus, kas iekļauti izziņotajā sēdes darba kārtībā. Izņēmumi pieļaujami vienīgi tad, ja tiem piekrīt ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem Domes deputātiem.

84. Ja Domes sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā, sēde tiek turpināta nākošajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti.

85. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, Domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises vietu un laiku. Atkārtotā domes sēde tiek sasaukta ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām.

86. Par katru Domes sēdē izskatāmo jautājumu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, tad tām vārds var tikt dots pēc ziņojuma pirms debašu sākuma. Ja debates netiek atklātas, domes deputāti uzreiz pēc ziņojuma balso par lēmuma projektu.

87. Domes sēdēs ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek paredzētas ne vairāk kā 10 minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso Dome. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu.

88. Debatēs runā tikai deputāti. Debatēs var pieteikties līdz debašu noslēgumam. Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā 5 minūtes, ja vēlas uzstāties atkārtoti, tad ne vairāk kā 3 minūtes. Debates var tikt pārtrauktas, ja pēc deputāta ierosinājuma par to nobalso ne mazāk kā 2/3 no klātesošo deputātu skaita.

89. Kārtību, kādā balso par iesniegtajiem Domes lēmumu projektu labojumiem, nosaka sēdes vadītājs.

90. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, ja vārdu ir devis sēdes vadītājs.

91. Balsošana domes sēdēs ir atklāta un vārdiska. Aizklāta balsošana notiek, vēlējot domes priekšsēdētāju, viņa vietniekus un atceļot tos no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Citos gadījumos aizklāta balsošana notiek, ja par to nobalso domes deputāti ar vienkāršu balsu vairākumu. Aizklātu balsošanu nevar ierosināt, pieņemot lēmumus jautājumos, kas paredzēti LR likuma “Par pašvaldībām” 21.panta 2.-8. un 12.-23.punktā.

92. Domes lēmumus pieņem ar klātesošo Domes deputātu balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad likumā noteikts cits lēmumu pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits. Ja par lēmuma projektu nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts. Par klātesošiem katras balsošanas laikā uzskatāmi tie deputāti, kuri piedalījušies balsošanā.

93. Balsošanas rezultātus paziņo Domes sēdes vadītājs.

94. Ja deputāts balsojot kļūdījies, viņam par to jāpaziņo Domes sēdes vadītājam līdz balsošanas rezultātu paziņošanai, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

95. Ja balsošana notiek aizklāti, tad no deputātiem tiek ievēlēta balsu skaitīšanas komisija 3 cilvēku sastāvā. Šajā gadījumā balsu skaitīšanas komisija balsu skaitīšanas rezultātus iesniedz Domes sēdes vadītājam, kurš paziņo balsošanas rezultātus.

96. Pašvaldības deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu, ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam. Personas, kuras ir balsojušas pret lēmumu, nav atbildīgas par pieņemto lēmumu.

97.Domes sēdes protokoli un pieņemtie lēmumi ir brīvi pieejami.

98. Domes lēmumus un sēžu protokolus ieinteresētajām personām izsniedz un lēmumus tiešajiem izpildītājiem nosūta Daugavpils pilsētas domes protokolu lietvedības pārzine.

99. Pašvaldības saistošos noteikumus triju dienu laikā pēc parakstīšanas nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. Pēc pozitīva atzinuma saņemšanas saistošos noteikumus publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas. Pieņemtos saistošos noteikumus izvieto redzamā vietā domes ēkā un publicē pašvaldības interneta mājas lapā.

100. Ja dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas var skart trešo personu likumīgās tiesības un intereses, tad šo personu informēšanai par pieņemto administratīvo aktu pašvaldības domes priekšsēdētājs vai administratīvā akta projekta izstrādātājs var ierosināt informāciju par tā pieņemšanu publicēt kādā no vietējiem laikrakstiem.

VII. IEDZĪVOTĀJU PIEŅEMŠANA, IESNIEGUMU IZSKATĪŠANAS UN INFORMĀCIJAS IEGŪŠANAS KĀRTĪBA

101. Domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, izpilddirektors, izpilddirektora vietnieki, lietu pārvaldnieks ne retāk kā reizi mēnesī pieņem iedzīvotājus. Pieņemšanas laikus nosaka Domes priekšsēdētājs.

102. Ne retāk kā reizi mēnesī iedzīvotājus pieņem pašvaldības budžeta iestāžu, domes departamentu, nodaļu vadītāji. Pieņemšanas laikus nosaka Domes priekšsēdētājs.

103. Domes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieku un pašvaldības administrācijas pieņemšanas laiki tiek izvietoti redzamā vietā domes ēkā un publicēti pašvaldības interneta mājas lapā.

104. Domes deputāti iedzīvotāju pieņemšanas laiku un vietu nosaka patstāvīgi, par tiem rakstveidā informējot Domes priekšsēdētāju.

105. Domes lēmumu un sēžu protokolu pieejamību nodrošina protokolu lietvedības pārzine. Pašvaldības administrācijas rīcībā esošo vispārpieejamo informāciju nodrošina Vispārējā nodaļa.

106. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja tie satur informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pašvaldība nav tiesīga atteikt informāciju par pašvaldības budžeta izlietojumu un noslēgtajiem līgumiem, izņemot, ja informācija ir komercnoslēpums. Atteikumu informācijas pieejamībai jāpamato. Personai ir pienākums pamatot informācijas iegūšanas nepieciešamību.

107. Par pašvaldības oficiālo dokumentu vai apliecinātu to kopiju izsniegšanu pašvaldība iekasē nodevu saskaņā ar Domes saistošajiem noteikumiem.

108. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu organizē Vispārējās nodaļas vadītājs. Aizliegta dokumentu nodošana tālāk jebkuram pašvaldības darbiniekam vai pašvaldības institūcijai bez reģistrācijas. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība pašvaldībā, tās struktūrvienībās un citās institūcijās, nosaka domes izdoti iekšēji normatīvi akti.

109. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi tūlīt, darbinieks, kas tos pieņem, noformē rakstveidā (norādot vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietu) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstveida iesniegumiem.

110. Saņemot anonīmu iesniegumu, vai iesniegumu, kura noformējums neatbilst normatīvo aktu prasībām, attiecīgā pašvaldības darbinieka pienākums ir to noteiktajā kārtībā virzīt reģistrēšanai. Pēc iesnieguma reģistrēšanas atbildīgā amatpersona izvērtē iesnieguma tālāku virzību. Ja pašvaldībai ir pienākums atbilstoši kompetencei reaģēt uz iesniegumā norādīto informāciju, tad pašvaldības darbinieks, kurš izskata attiecīgo iesniegumu, sastāda dienesta ziņojumu un par to informē tiešo vadītāju.

111. Izskatot iesniegumu, iegūt informāciju ir attiecīgās pašvaldību institūcijas vai amatpersonas pienākums, izņemot normatīvos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas iegūšana ir personas pienākums. Persona pēc iespējas piedalās informācijas iegūšanā un iesniegšanā.

112. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

VIII. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS KĀRTĪBA

113. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos, ar pašvaldības domes lēmumu visā pašvaldības teritorijā vai tās daļā, var tikt organizēta publiskā apspriešana.

114. Publiskā apspriešana jārīko par:

114.1. pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu;

114.2. pašvaldības attīstības programmām, kas būtiski ietekmē pašvaldības iedzīvotājus;

114.3. un teritorijas plānojumu;

114.4. citiem normatīvos aktos noteiktajiem jautājumiem.

115. Dome var pieņemt lēmumu rīkot publisko apspriešanu arī par citiem jautājumiem, izņemot jautājumus, kas:

115.1. saistīti ar administrācijas struktūru un iekšējo darba organizāciju;

115.2. saistīti ar amatpersonu iecelšanas vai atcelšanas un citiem personāla jautājumiem;

115.3. attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, it sevišķi administratīvu aktu;

115.4. saistīti ar valsts pārvaldes funkciju īstenošanu;

115.5. pašvaldības budžetu, nodokļu un nodevu likmēm;

115.6. pašvaldības maksas pakalpojumu;

115.7. ir citu publisko institūciju kompetencē.

116. Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas attiecīgās pašvaldības dome var lemt:

116.1. pēc ne mazāk kā 2/3 deputātu ini­ciatīvas;

116.2. pēc ne mazāk kā 5% no pašvaldības administratīvajā teritorijā pastāvīgi dzīvojošu iedzīvotāju iniciatīvas;

116.3. pēc pašvaldības domes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka ini­ciatīvas.

117. Publiskās apspriešanas ilgums nav mazāks par trim nedēļām. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

118. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, jānorāda:

118.1. apspriešanas uzsākšanas datumu un termiņus;

118.2. paredzamā jautājuma konkrētu formulējumu;

118.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

118.4. publiskās apspriešanas lapas formu.

119. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbild Domes nozīmēta amatpersona.

120. Publiskās apspriešanas apkopotie rezultāti tiek publicēti informatīva ziņojuma veidā vietējos laikrakstos un pašvaldības interneta mājas lapā.

121. Dome publicē pieņemto lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti, vietējā laikrakstā un pašvaldības interneta mājas lapā.

IX. ADMINISTRATĪVO AKTU APSTRĪDĒŠANAS KĀRTĪBA

122. Administrācijas, komiteju, komisiju un pašvaldības iestāžu izdotos administratīvos aktus, kā arī pašvaldības iestāžu un amatpersonu faktisko rīcību var apstrīdēt Domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

123. Domes izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Antonijas ielā 6, Rīgā, LV 1010) Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja R.Strode