Ministru kabineta 2005. gada 1. novembra sēdē

Par pasākumu plānu ES vienotās valūtas ieviešanai

Pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Ministru kabinets (MK) otrdien, 1.novembrī, apstiprināja pasākumu plānu Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas ieviešanai Latvijā, kas paredz sākt aktīvi rīkoties jau nākamgad.

MK uzdeva atbildīgajām institūcijām sākt īstenot pasākumu plānu saskaņā ar plānā norādītajiem termiņiem, kā arī iesaistītajām institūcijām izstrādāt iekšējos detalizētos pasākumu plānus, norādot katra pasākuma izpildes termiņu un nepieciešamo finansējumu tā īstenošanai. Par plāna realizēšanu atbildīga joprojām būs Vadības komiteja Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanai Latvijā. Eiro ieviešanas laika grafiks paredz Latvijas pievienošanos Ekonomiskajai un monetārajai savienībai 2008.gada 1.janvārī saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 9.decembra sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu “Par gatavošanos pilntiesīgai dalībai Ekonomikas un monetārajā savienībā”.

Vadības komitejas Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanai Latvijā sagatavotajā pasākumu plānā nodalītas šādas jomas: juridiskie jautājumi; skaidras naudas jautājumi; bezskaidras naudas jautājumi; grāmatvedības un finanšu instrumentu jautājumi; statistikas jautājumi; sabiedrisko attiecību jautājumi; patērētāju un nefinanšu uzņēmumu jautājumi. Informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka, izstrādājot pasākumu plānu, secināts – viens no svarīgākajiem aspektiem ir juridiskās bāzes nodrošināšana eiro ieviešanai, t.i., eiro ieviešanas likumprojekta jeb jumta likuma izstrāde un nepieciešamo izmaiņu veikšana normatīvajos aktos. Par šo jautājumu tiks apkopota informācija, un tā ļaus izvērtēt pašreizējo situāciju, lai noteiktu, cik grozījumu būs jāveic tiesību aktos saistībā ar eiro ieviešanu.

Vadības komiteja Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanai Latvijā tika izveidota ar Ministru prezidenta 2005.gada 18.jūlija rīkojumu Nr.308. Vadības komitejas padotībā savukārt tika izveidotas darba grupas konkrētu uzdevumu risināšanai šādās ar ES vienotās valūtas ieviešanu saistītās jomās:

• valsts administrācija – darba grupu vada Finanšu ministrija;

• naudas un maksājumu sistēmas – darba grupu vada Latvijas Banka;

• finanšu sistēma – darba grupu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

• ekonomika: nefinanšu uzņēmumi un patērētāji – darba grupu vada Ekonomikas ministrija;

• sabiedrības informēšana un komunikācijas – darba grupu vada Finanšu ministrija.

Par Valsts fondēto pensiju shēmas pārvaldīšanu

Otrdien, 1.novembrī, Ministru kabinets (MK) pieņēma rīkojumu, kurš paredz Valsts kases (VK) ieguldījumu plāna portfeli nodot privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem, portfeli sadalot tādā veidā, lai katrs pretendents, kas atbilst noteiktajiem kritērijiem, saņemtu identisku ieguldījumu plāna aktīvu daļu.

MK rīkojuma pamatā ir koncepcija “Par Valsts kases turpmāko darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā”. Koncepcijā ir konstatētas vairākas problēmas valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldē. Pašlaik šos līdzekļus pārvalda VK un privātie līdzekļu pārvaldītāji – ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. Valsts kasi pārrauga Finanšu ministrija, bet privātos līdzekļu pārvaldītājus licencē un uzrauga FKTK. Tādējādi uz VK un privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem attiecas atšķirīgas normatīvo aktu prasības.

Tā kā VK funkcijas valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā pilnā mērā spēj nodrošināt privātie līdzekļu pārvaldītāji un lai nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus, koncepcijā tika piedāvāti četri varianti VK darbības nosacījumu pārveidošanai šajā jomā:

1) esošās kārtības saglabāšana;

2)VK lomas samazināšana;

3) valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas nodalīšana no VK;

4) VK ieguldījumu plāna portfeļa nodošana privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem.

No koncepcijā piedāvātajiem variantiem problēmas risināšanai valdība atbalstīja ceturto variantu, kas paredz, ka uz līdzšinējā VK ieguldījumu portfeļa daļu tiek rīkots konkurss, kurā varētu piedalīties privātie līdzekļu pārvaldītāji. Šim variantam koncepcijā kā iespējami norādīti divi attīstības virzieni:

1) VK ieguldījumu plāna portfeļa nodošana, kur ieguldījumu portfelis tiktu sadalīts tādā veidā, lai katrs pretendents, kas atbilst noteiktajiem kritērijiem, saņemtu identisku ieguldījumu plāna aktīvu daļu;

2) Valsts kases ieguldījumu plāna izsole, kurā piedalītos tie privātie līdzekļu pārvaldītāji, kas atbilst konkursa kritērijiem un ir apņēmušies no saviem līdzekļiem nosolīt VK ieguldījumu plāna portfeli, iemaksājot nosolīto summu valsts budžetā. Portfeli var piedāvāt izsolē nedalītu vai arī vispirms sadalīt vairākās daļās un tās izsolīt atsevišķi.

No šiem attīstības virzieniem tika atbalstīts pirmais scenārijs.

Atbilstoši MK rīkojumam Finanšu ministrija ir noteikta par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā, un tai līdz nākamā gada martam jāiesniedz Ministru kabinetā koncepcijas realizēšanai nepieciešamie tiesību aktu projekti.

Par iestāžu dalību “Twinning” projektos

Ministru kabinets (MK) ir pieņēmis noteikumus, kas reglamentēs kārtību, kādā tiešās pārvaldes iestāde piedalās Eiropas Savienības (ES) finansēto institūciju stiprināšanas programmu īstenošanā, ieviešot “Twinning” un “Twinning Light” projektus. MK noteikumi tika apstiprināti valdības otrdienas, 1. novembra, sēdē.

MK noteikumi “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestādes dalību Eiropas Savienības finansēto programmu īstenošanā” paredz, ka “Twinning” un “Twinning Light” projektu koordināciju nodrošina nacionālais koordinators “Twinning” projektu jautājumos. Tā funkcijas veic Finanšu ministrija, un Finanšu ministrijas mājaslapā internetā arī tiek ievietota no citām valstīm vai Eiropas Komisijas saņemtā informācija par iespēju piedalīties projektu īstenošanas konkursos. Koordinators nodrošina iestādēm nepieciešamo informāciju par konkursiem, kā arī sniedz konsultācijas projektu piedāvājumu sagatavošanā.

Līdz ar Latvijas iestāšanos ES Latvija, tāpat kā citas dalībvalstis, var piedalīties ES finansētajās palīdzības programmās (piemēram, Phare, Transition Facility, CARDS, TACIS, MEDA) ne tikai kā palīdzības saņēmēji, bet arī kā palīdzības sniedzēji citu valstu institūciju stiprināšanai. Latvijas tiešās pārvaldes iestādes jau ir iesniegušas savus piedāvājumus citu valstu izsludinātajiem palīdzības projektiem, un, lai paredzētu kārtību par piedalīšanos šo projektu īstenošanā, bija jāizstrādā atbilstoši MK noteikumi.

“Twinning” projekti ir galvenais instruments institūciju stiprināšanā. Ir divu veidu “Twinning” projekti – “Twinning” un “Twinning Light”. “Twinning” projekti ir paredzēti lielāka mēroga valsts prioritāro administratīvo un likumdošanas jautājumu risināšanai. Šiem projektiem budžets nav ierobežots, un viena projekta ieviešanas laiks ir viens līdz divi gadi. Savukārt “Twinning Light” ir nelieli ES dalībvalstu administrāciju mērķsadarbības projekti, kas vērsti uz konkrētu un specifisku problēmu risināšanu. Viena projekta finansējums nedrīkst pārsniegt 250 000 eiro un tā ieviešanas laiks nevar būt ilgāks par astoņiem mēnešiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par Tiesnešu izdienas pensiju likumprojektu

Ministru kabinets otrdien, 1.novembrī, akceptēja Tiesnešu izdienas pensiju likumprojektu.
Tiesnešu izdienas pensiju likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas hartā minēto principu, ka tiesnešiem, kuri nostrādājuši tiesneša amatā nepieciešamo laiku, maksā attiecīgu pensiju, un lai nodrošinātu tiesnešiem pilnvērtīgas sociālās garantijas, iestājoties likuma “Par tiesu varu” normās noteiktajam maksimālajam tiesneša amata pildīšanas vecumam.
Eiropas hartā arī noteikts, ka pensijas lielumam ir jābūt pēc iespējas tuvākam algas līmenim, ko tiesnesis saņēmis laikā, pirms pārtraucis pildīt tiesneša pienākumus.
Atbilstoši likumprojektam tiesnešu izdienas pensija tiks aprēķināta atbilstoši likumā noteiktajos dienestos vai profesijās nostrādātajam laikam (darba stāžam).
Projekts paredz pensionētajiem tiesnešiem, kuri saņem valsts garantēto vecuma pensiju, izmaksāt pensijas starpību, ja tiesneša izdienas pensija ir lielāka par valsts vecuma pensiju.
Likumprojekta pārejas noteikums paredz tiesības saņemt izdienas pensiju tiesnešiem, kuri atbrīvoti no amata, sākot ar 2001.gada 1.janvāri. Tiesības saņemt izdienas pensiju tiesnešiem, kuri jau ir atbrīvoti no amata, paredzētas, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, piešķirot izdienas pensijas prokuroriem.
Šā likumprojekta pieņemšana tiešā veidā pozitīvi ietekmēs iespējas nodrošināt tiesas ar tiesnešiem, veicinās tiesnešu profesionālo izaugsmi un samazinās personāla maiņu, radīs labvēlīgus papildu faktorus tiesu sistēmas attīstībai kopumā, jo piesaistīs potenciāli jauno tiesnešu uzmanību papildu sociālajām garantijām un nodrošinās amatā esošo tiesnešu straujāku karjeras virzību un izaugsmi.
Tieslietu ministrija aprēķinājusi, ka no 2001.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 1.janvārim pensijas vecumu sasniegs 30 tiesneši. Izdienas pensija – 80% no vidējās darba samaksas – vienam tiesnesim ir Ls 612. Vidējais vecuma pensijas apjoms ir Ls 283, līdz ar to, lai segtu starpību, nepieciešami 118 440 lati. 2007.gadā pensijas vecumu sasniegs deviņi tiesneši. Izdienas pensija vienam tiesnesim būs Ls 788, bet vidējais pensijas apjoms – 402. Starpības segšanai būs nepieciešami 41 688 lati. Savukārt 2008.gadā pensijas vecumu sasniegs 10 tiesneši. Izdienas pensija vienam tiesnesim būs Ls 762, bet vidējais vecuma pensijas apjoms būs Ls 366. Starpības segšanai nepieciešami 47 520 lati. Kopumā trīs gadu laikā tiesnešu pensiju izmaksai būs nepieciešami 207 648 lati. Papildu finansējums būs nepieciešams arī Tiesu administrācijai, lai algotu grāmatvedi, kurš veiks izdienas pensiju administrēšanu.
Likums jāpieņem Saeimai.

Par Patentu valdes maksas pakalpojumu cenrādi

Ministru kabinets otrdien, 1.novembrī, pieņēma noteikumus par Patentu valdes sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.
Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, 2004.gada 20.decembra likums “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” deleģē valsts pārvaldes iestādēm tiesības sniegt maksas pakalpojumus saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu cenrādi. Tas nozīmē, ka pēc pieteicēju pieprasījuma Patentu valde, piemēram, veic meklējumus preču zīmju datu bāzēs par identiskām un līdzīgām preču zīmēm, sniedz informāciju par pieteiktajiem un reģistrētajiem rūpnieciskā īpašuma objektiem Latvijā, sagatavo un nosūta dokumentus attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, kā arī sniedz dažādus bibliotēku pakalpojumus.
Līdz 2005.gadam Patentu valde maksas pakalpojumus trešajām personām sniedza, pamatojoties uz Ministru kabineta 1997.gada 6.maija instrukciju Nr.4 “Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādēs var sniegt maksas pakalpojumus” un Patentu likuma 21. un 26.pantu.
1.novembrī pieņemtie noteikumi paredz gan Patentu valdes, gan Patentu tehniskās bibliotēkas maksas pakalpojumu veidus un izcenojumus. Tā, piemēram, izziņa no Patentu valdes valsts reģistriem par vienu pieteikumu, patentu vai reģistrāciju, kuras sagatavošana saistīta ar dokumentu atlasi, maksās 1,18 latus, savukārt dokumentu sagatavošana un nosūtīšana uz Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas starptautisko biroju, ja dokumentus iesniedz ar Patentu valdes starpniecību, – 23,6 latus par vienu preču zīmi.
Savukārt Patentu valdes Patentu tehniskās bibliotēkas maksas pakalpojumu cenrādis paredz, ka, piemēram, dokumentu piegāde starpbibliotēku abonementam maksās divus latus par vienu pieprasījumu, bet datu bāzes vienas lappuses izdrukas elektroniska nosūtīšana – 10 santīmus. Par informācijas meklēšanu Patentu tehniskajā bibliotēkā noteiktā samaksa būs 30 latu par vienu pieprasījumu.
Līdz šim līdzekļi šādu pakalpojumu veikšanai Patentu valdei no valsts budžeta netika piešķirti, līdz ar to, lai kompensētu resursu patēriņu minēto pakalpojumu sniegšanai, tika atzīts par lietderīgu noteikt tos par maksas pakalpojumu.

Par Ieslodzījuma vietu pārvaldes jauno pārraudzību

Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieka izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību varēs apstrīdēt Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāram, paredz otrdien, 1.novembrī, Ministru kabineta apstiprinātais Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums.
Iepriekš IeVP nolikumā bija noteikts, ka TM IeVP ģenerālinspektors pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto pārvaldes priekšnieka izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, taču, paplašinot TM funkcijas sodu sistēmas un kriminālsodu izpildes jomā, ir izdarītas strukturālās pārmaiņas ministrijas centrālajā aparātā, un Ģenerālinspektora birojs tika reorganizēts par Kriminālsodu izpildes politikas nodaļu.
Kā norādīts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, Saeima 2004.gada 11.novembrī pieņēma likumu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, mainot TM padotībā esošās IeVP darbības pārraudzības kārtību. Saskaņā ar šiem grozījumiem IeVP ir TM pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir īstenot valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par gaistošo organisko savienojumu emisiju ierobežošanu

Otrdien, 1.novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē akceptēts MK noteikumu projekts “Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisiju ierobežošanu no noteiktiem produktiem”.
Izstrādātais MK noteikumu projekts nosaka robežvērtības gaistošo organisko savienojumu (GOS) saturam tādos produktos kā noteiktas krāsas un lakas, ko izmanto pārklājumu veidošanai ēkām, to apdarei un elementiem, kā arī saistīto struktūru dekoratīviem, funkcionāliem un aizsardzības mērķiem.
Noteikumu projekts nosaka robežvērtības GOS saturam arī transportlīdzekļu galīgās apdares materiāliem, ko izmanto rūpnieciskai vai komerciālai transportlīdzekļu vai to daļu pārklāšanai, ko ārpus ražošanas iekārtām veic kā daļu no transportlīdzekļa remonta, virsmas aizsardzības vai dekoratīvās apdares.
GOS robežvērtība minētajiem produktiem stāsies spēkā no 2007.gada 1.janvāra.
Ar šo noteikumu projektu tiks pārņemtas direktīvas 2004/42/EK, ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisiju, kuru rada organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza direktīvu 1999/13/EK, prasības.
Tā kā šajā noteikumu projektā ir iekļautas prasības, kas vērstas uz darbībām, kas skar transportlīdzekļu galīgās apdares materiālus, grozījumi ir iestrādāti normatīvajā aktā, kas tās sākotnēji regulēja, un arī šis noteikumu projekts – “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumos Nr.379 “Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem”” – akceptēts MK 1.novembra sēdē.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa