Ārzemju presē

Austrijas “Die Presse”: ES valstu un valdību vadītāju informatīvā sanāksme nav bijusi rezultatīva. Vienalga, vai tā būtu konstitūcija, finanšu plāns vai globālās lomas definīcija, Hemptonas pilī netika panākts progress nevienas neatliekamās ES problēmas atrisināšanā. Diez vai atlikušajos divos mēnešos ES prezidējošās valsts Lielbritānijas premjeram Blēram izdosies panākt vienošanos par turpmāko ES budžeta sadalījumu. ES jauno dalībvalstu pārstāvji jūtas vīlušies, jo cerēja no Blēra sagaidīt vismaz kompromisa priekšlikumu. Viņiem uz spēles ir likts daudz. Ja drīz neizdosies pieņemt lēmumu, viņi nevarēs saņemt subsīdijas.

•

Vācu “Die Welt”: Noskaņojumu pēc ES samita vislabāk raksturoja ES industrijas komisārs Ferhoigens: “Eiropa piedzīvo dziļu uzticības krīzi.” Sanāksme esot parādījusi, ka “ES svarīgos jautājumos nav rīcībspējīga”. Valstis vēl nekad nav tā strīdējušās kā pašlaik. Vēl nekad nav bijis tik maz kopēju pozīciju tādos svarīgos ekonomiskos jautājumos kā ES budžets, stratēģija Pasaules tirdzniecības organizācijas sarunu raundā vai globalizācijas fonds miljardu apmērā, pret ko asi iebilda Vācija, Dānija un Igaunija.

•

Vācu “Handelsblatt” intervijā Angela Merkele iestājas par sociālās tirgus ekonomikas modeli. Taču tam sevi esot jāapliecina arī globalizācijas apstākļos. Runājot par ES pakalpojumu direktīvu, viņa norāda, ka vēlreiz būtu jāpārbauda izcelsmes valsts princips, jo tas Vāciju nostādot neizdevīgā situācijā: “Lai arī cik pareizs teorētiski šķistu izcelsmes valsts princips, praksē paplašinātajā ES tas var novest pie izkropļojumiem.” Viņa skeptiski vērtē ES Komisijas prezidenta Barozu priekšlikumu izveidot “Globalizācijas fondu”. Pašlaik galvenais uzdevums esot panākt vienošanos par ES budžeta sadalījumu.

•

Krievijas “Izvestia.ru”: Šobrīd pasaulē Ameriku nemīl, un to šī lielvara izjūt ne tikai ar dvēseli, bet arī savā maciņā. No tā izriet loģisks secinājums, ka darījumu aprindas ir visai ieinteresētas ASV starptautiskā imidža celšanā. Aptuveni tādi ir pazīstamā eksperta Kīta Reinharda secinājumi, kurš turklāt piebilst, ka Amerikas reitings ir nokritis “līdz pašam zemākajam līmenim, kāds jebkad bijis”. Arvien mazāk citu valstu pārstāvju vēlas doties uz ASV. Tātad tie ir zaudēti miljardi, kurus varētu iegūt no “dāsnajiem aizjūras viesiem”.

•

Angļu “Financial Times”: Vēl pirms kara sākuma Irākā ASV neesot bijusi izstrādāta nekāda “saprātīga politika’’ par šīs Tuvo Austrumu valsts vadīšanu pēckara periodā. Tieši šo vadlīniju un koordinācijas trūkums jau kopš ASV vadītās invāzijas sākuma ir kavējis valsts pārveidi, un tam par iemeslu ir arī dažādu valsts dienestu nespēja sadarboties. Eksperts Stjuarts Bouens, kurš šajā sakarā veicis pētījumu, brīdina, ka daudzi iecerētie projekti varētu palikt vienīgi skiču līmenī. Pirms pāris gadiem izstrādātais rīcības plāns paredzēja īstenot vairākus projektus, tomēr šķiet, ka to skaits (kuri būtu tiešām ieviešami) arvien sarūk.

Pēc ĀM Ārvalstu preses analīzes nodaļas materiāliem