"Pusdienas ar Putinu"

"Die Welt"

— 2000.10.06.

Krievijas prezidents vēlas, lai Vācija būtu Krievijas advokāte Eiropā.

Kamēr attiecības ar Franciju piedzīvo stagnāciju, Putins vēlas, lai Vācija uzņemtos sava ziņā Krievijas advokātes lomu Eiropā. Pēc viņa domām, Gerhardam Šrēderam ir politiskā intuīcija Krievijas problēmās, un tāpēc Putinam tik svarīga ir personisko attiecību nodibināšana ar kancleru. Mēs runājām arī par jaunu vācu un krievu sarunu forumu, kurā piedalītos abu valstu intelektuāļi.

Putins, tāpat kā Šrēders, uz starptautiskā parketa ir jauniņais. Tā kā viņš lielāko savas politiskās pieredzes daļu ir ieguvis Vācijā kā VDK aģents un deviņdesmito gadu sākumā Sanktpēterburgā kā persona, kas ir atbildīga par ekonomiskajām attiecībām ar Vāciju, viņš vēlas izmantot tieši šīs iegūtās zināšanas.

Vai Putins nepārvērtē Vācijas spējas? Un vai viņš nav izvirzījis tradicionālo padomju politikas mērķi atšķelt eiropiešus no amerikāņiem? Man Putina pasaules skatījums nešķiet antiamerikānisks, kāds tas ir dažam labam citam krievu politiķim. Šodien Kremļa šefs vairāk raugās uz Eiropu. Viņš apgalvo, ka Krievijai ir vienīgi Eiropas izvēle. Līdz šim daudziem krievu politiķiem šo tuvināšanos traucēja lielvaras ambīcijas. Pēc "Kursk" katastrofas Kremlī ir sācies pārdomu process. Pagaidām Putinam sapņi par lielvaru ir izsapņoti. Viņam ir arī skaidrs, ka Krievijas integrācijai ar Eiropu galvenokārt ir jānorisinās pa pragmatiskajām ekonomiskajām sliedēm. Taču kāpēc vācu uzņēmēji prasa arvien jaunas garantijas un izrāda tik mazu gatavību uz risku? Tagad infrastruktūru, transporta un enerģijas jomu modernizācija arvien lielākas cerības tiek liktas uz vācu investīcijām.

Putins ar eiropiešiem vēlas godīgu dialogu par drošības jautājumiem. Tikai NATO paplašināšana uz austrumiem vien Rietumiem ilgstoši nesniegs cerēto drošību. Līdz ar "kopējās ārējās un drošības politikas" instrumentalizāciju ES nesen radīja struktūru, kas varētu būt interesanta arī Krievijai.

Kādu Putins redz Krieviju nākotnē? Protams, kā svarīgu pasaules politikas stabilitātes pīlāru. Viņš apgalvoja, ka runa nav par centieniem pēc paritātes ar ASV. Taču tad, ja Krievija sabruktu, Eirāzija nonāktu ķīniešu un islāmistu ietekmē — ar katastrofālām sekām Eiropai. Tad drīz vien visa pasaule dabūtu izjust islāma radikalizēšanos. Vai ES varētu piedalīties krīžu pārvarēšanā Kaspijas jūras telpā, kur atrodas Rietumu tirgiem svarīgi enerģijas krājumi? Putins pamāja – taču eiropiešiem vēl vajadzēšot daudz laika, lai iedziļinātos šī reģiona komplicētajā stāvoklī.

Putinam nav vienkārši. Viņš no sava priekšgājēja saņēma valsti ar sistēmu, kas bija līdzīga bizantiskajai. Jeļcins nepārvaldīja, viņš valdīja. Putins vēlas Krievijas augstāko varu atbrīvot no misticisma. Daudzi Rietumos Putinam neuzticēsies arī turpmāk — viņam vajadzēs viņus pārliecināt ar darbiem.

Aleksandrs Rārs