Vai drīkst liegt pabalstu?
Foto: Arnis Blumbergs |
Piektdien, 4.novembrī, Satversmes
tiesā tiks pasludināts spriedums lietā par Valsts sociālo
pabalstu likuma ietvertā nosacījuma – “ja šī persona nav
nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto
saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai ir
nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā” – atbilstību
Satversmes 91., 106. un 110. pantam”.
Satversmes tiesa lietu tiesas sēdē skatīja 7.oktobrī. Pieteikuma
iesniedzējas Kristīne Dupate, Aija Freimane un Aivita Putniņa
pauda viedokli, ka apstrīdētā likuma norma, kas paredz, ka
personas, kas kopj bērnu līdz gada vecumam un vēlas saņemt bērna
kopšanas pabalstu, strādāt nedrīkst, neatbilst Satversmei,
starptautisko tiesību normām un ir pretrunā ar Latvijas un ES
mērķiem dzimumu līdztiesības jomā.
Saeimas, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un Labklājības
ministrijas pārstāves tiesas sēdē savukārt norādīja, ka bērna
kopšanas pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu personai periodā, kad
tā saistībā ar bērna kopšanu nevar gūt ienākumus no algota darba,
jo tādējādi varētu jūtami pazemināties personas dzīves līmenis,
nevis nodrošināt papildu peļņu. Pabalsta apmērs ar ieviestajiem
grozījumiem, kas liedz vienlaikus strādāt un saņemt bērna
kopšanas pabalstu, ir ievērojami palielināts un var aizstāt no
darba gūtos ienākumus. Turklāt šī norma stimulējot jaunos vecākus
bērna pirmajā gadā būt kopā ar savu bērnu.
Valsts cilvēktiesību birojs uzskata, ka aizliegums strādāt un
vienlaikus saņemt bērna kopšanas pabalstu neatbilst samērīguma
principam un sievietēm varētu atļaut strādāt nepilnu darba dienu,
jo dažu stundu darbs nekaitējot bērna interesēm.
Pēc Satversmes tiesas informācijas