Jaunās dalībvalstis neliek vilties

Astoņās jaunajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs – Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā un Ungārijā – tautsaimniecības attīstības rezultāti šā gada trešajā ceturksnī kopumā bija pozitīvi, lai gan dažas no šīm valstīm ietekmēja nelabvēlīgi ārējie apstākļi un vairākās sakarā ar gaidāmajām vēlēšanām palēninājās iekšējo reformu process.

Pie šāda secinājuma nākuši Pasaules bankas (PB) eksperti, kas veikuši kārtējo pētījumu par ekonomiskās attīstības rezultātiem Viduseiropā un Baltijas valstīs.
Gaidāmās vēlēšanas Višegradas valstīs (Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Čehijā) dažviet pārtrauca reformu procesu, bet citviet mainīja tā virzību. Ražošanas pieauguma temps reģionā tomēr saglabājās pietiekami augstā līmenī, un makroekonomiskā nelīdzsvarotība kopumā tika ierobežota, atzīst pētījuma autori. Tikmēr Rietumeiropā saglabājās lēns ražošanas tempu kāpums un naftas cenu pieaugums palielināja inflāciju.
Kā liecina oktobrī publicētais PB ceturkšņa ziņojums par astoņu jauno ES valstu tautsaimniecību, produkcijas izlaides pieauguma temps reģionā bijis straujš, tas nedaudz palēninājies vienīgi Polijā. Baltijas valstīs un Slovēnijā turpinājās strauja izaugsme, ko galvenokārt veicināja iekšzemes pieprasījums, bet reģiona lielākajās valstīs mērenāku izaugsmes tempu noteica galvenokārt eksports. Šīs tendences atspoguļojās arī valstu ārējos norēķinos – Baltijas valstīs saglabājās liels, tomēr sarūkošs tekošā konta deficīts, bet pārējās jaunajās dalībvalstīs, izņemot Slovākiju, deficītam bija tendence samazināties.
Ziņojuma autori uzsver, ka Polijā, par spīti tās ekonomiskajai izaugsmei, joprojām netiek veidotas tik nepieciešamās jaunās darba vietas. Tomēr līdzīgus secinājumus varētu attiecināt arī uz citām reģiona valstīm.
Tiek norādīts, ka kopumā maksājumu bilance arī 2005.gadā uzlabojusies. Labāku tekošā konta saldo papildināja portfeļa ieguldījumu palielināšanās galvenokārt Polijā un Ungārijā, bet joprojām pieaugošo spiedienu uz valūtu kursiem daļēji mazināja rezervju pieaugums visā reģionā, jo dažu valstu centrālās bankas ņēma valdības aizņēmumus ārvalstu valūtās.
Tajā pašā laikā pētījums liecina, ka inflācijas pieaugums kopumā bijis neliels. Vairākumam minēto astoņu valstu izdevās mazināt pastarpināto, ar pievienošanos ES saistīto inflācijas īslaicīgā kāpuma ietekmi. Pētījuma autoriem arī radies iespaids, ka aizvien augošo naftas cenu ietekme vēl nav pilnībā sasniegusi ražotājus un patērētājus. Vienlaikus valūtas kursa celšanās valstīs, kas nav pievienojušās otrajam valūtas kursa mehānismam (Čehijā, Ungārijā, Slovākijā un Polijā), tiek saistīta ar monetāro apstākļu stabilizēšanos, lai gan vairākās valstīs vērojama procentu likmju pazemināšanās. Tomēr tiek atzīts, ka saspringtā situācija darba tirgū un straujais reālās darba algas un kreditēšanas tempu kāpums Baltijas valstīs, tostarp arī Latvijā, apgrūtina cīņu ar inflāciju.
Lielākajā daļā astoņu jauno ES dalībvalstu inflācija tiek kontrolēta, bažas tā sagādā vienīgi Latvijā un Igaunijā. Ziņojuma autori norāda, ka šāda notikumu attīstība abām valstīm var sarežģīt Māstrihtas kritēriju izpildi, kas nepieciešams, lai ieviestu eiro. Kā zināms, Igaunija plāno pāriet uz Eiropas vienoto valūtu jau 2007.gada 1.janvārī, bet Latvija – gadu vēlāk. PB speciālisti uzskata, ka abu valstu 2006.gada budžetam jākļūst par nozīmīgāku sviru inflācijas iegrožošanā, nekā tas ir bijis šajā gadā.
Reģiona valstu budžetus labvēlīgi ietekmēja produkcijas ražošanas pieaugums, kas pārsniedza gaidīto, kā arī uzlabotie nodokļu ieņēmumi, liecina pētījums. Tas ļauj cerēt, ka Višegradas valstīs, izņemot Ungāriju, gada fiskālie mērķi tiks pārsniegti. Vienlaikus atzīts, ka pagaidām 2006.gada fiskālo plānu izpildei vairākās valstīs, īpaši Ungārijā un Polijā, nav izstrādāts nepieciešamo pasākumu plāns.
Dažās jaunajās dalībvalstīs ir palielinājies gados vecāku (vecumā no 55 līdz 64 gadiem) strādājošo skaits. Kopš pagājušā gada pirmā ceturkšņa Ungārijā un Latvijā tas pieaudzis vairāk nekā par 5% gadā, bet Slovākijā – par 15% un Slovēnijā – pat par 25%. Vienīgais izņēmums šai ziņā ir Polija, kur laikā no 2001.gada līdz 2004.gadam sakarā ar ekonomiskās attīstības palēnināšanos šis rādītājs pazeminājies no 28,4% līdz 26,2%.
Šādus ceturkšņa pētījumus par ekonomisko attīstību astoņās jaunajās ES dalībvalstīs PB regulāri izdod jau vairāk nekā gadu.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv