Baltijas asamblejā jāiepludina svaigas vēsmas

Baltijas valstu parlamentāriešu sadarbības platformai – Baltijas asamblejai – jākļūst dinamiskākai, tajā jāiepludina svaiga enerģija, institūcijai savlaicīgāk reaģējot uz reģionālajām un Eiropas politiskajām norisēm.

Tā vakar tika secināts Igaunijas parlamenta priekšsēdētājas Enes Ergmā oficiālās vizītes Latvijā laikā. Rīgikogu spīkere, tiekoties ar mūsu valsts augstākajām amatpersonām, sprieda par Baltijas valstu sadarbību Eiropas Savienībā (ES), kā arī baltiešu reformu pieredzes nodošanu citu reģionu valstīm.
Baltijas asamblejas reforma tika diskutēta Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres un Igaunijas parlamenta vadītājas tikšanās laikā. Amatpersonas bija vienisprātis par reformu nepieciešamību. “Dzīve mainās, un arī mums jāmainās,” preses konferencē uzsvēra I.Ūdre. Baltijas asamblejai būtu jārada mazāk rezolūciju, tā vietā būtu jācenšas tās arī īstenot dzīvē. Institūcijai straujāk jāreaģē uz notiekošo politikā, un Baltijas parlamentu deputātiem aktīvāk jāiesaistās asamblejas komiteju darbā. E.Ergmā uzskata, ka Baltijas asambleja ir pārāk birokrātiska. Viņa aicināja šai institūcijai piešķirt “vairāk dinamisma un elastīguma”.
Latvijas un Igaunijas parlamentu vadītājas vakar apsprieda arī Baltijas valstu attiecības ar Krieviju, īpaši robežlīgumu sakarā.
Kā atzina E.Ergmā, attiecību uzlabošana ar Krieviju prasīs daudz darba. “Krievija ir mūsu lielais kaimiņš, un mums ir vajadzīgas labas attiecības ar to, mums ir daudz jāstrādā šai virzienā,” uzsvēra Rīgikogu priekšsēdētāja. Tieši aktīvāks parlamentāriešu darbs spētu līdzēt Baltijas valstu un Krievijas attiecībās. Robežlīguma sakarā E.Ergmā uzskata, ka šobrīd pienākusi Krievijas kārta spert soli tā ratifikācijas virzienā. “Igaunija neko nedarīs, mēs gaidām Krieviju.” Krievija septembrī atsauca parakstu, ko maijā Maskavā bija likusi uz abu valstu robežlīguma. Tas notika pēc tam, kad Igaunijas parlaments jūnijā, līgumu ratificējot, izdarīja atsauci uz Tartu 1920.gada miera līgumu. Krievija to interpretēja kā Igaunijas vēlmi saglabāt tiesības nākotnē izvirzīt Krievijai teritoriālas pretenzijas. Kā vakar Rīgā uzsvēra E.Ergmā, Igaunijas parlaments ir tikai papildinājis līguma preambulu, bet paša līguma saturs nav mainīts.
Parlamentu vadītājas skāra arī Eiropā aktuālo enerģētikas jautājumu. Baltijas valstīm jāstrādā pie tā, lai mazinātu savu enerģētikas atkarību. “Būtu jādomā par jauniem enerģijas avotiem,” uzsvēra I.Ūdre.
Atslēgas vārds nelielo valstu lomas palielināšanai ES ir “sadarbība”. Pēc Igaunijas parlamenta spīkeres domām, valstīm ar līdzīgām interesēm Eiropā jāuzstājas ar vienu viedokli. Baltijas valstīm, iesaistoties ES politikā, nenāktu par sliktu akcentēt Ziemeļvalstu dimensiju.
Rīgikogu spīkeri pieņēma arī Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Valdības vadītājs atzina, ka ES jauno kaimiņu politika atbilst Latvijas interesēm. Pēc viņa domām, Baltijas valstīm arī ciešāk jābloķējas ar Ziemeļvalstīm, lai sekmīgāk risinātu reģionālos jautājumus un gūtu lielāku svaru ES. Savukārt E.Ergmā bija gandarīta par abu valstu sadarbību Valgas un Valkas reģionā, pieaugošo studentu skaitu kaimiņvalstu augstskolās, kā arī satiksmes uzlabošanu – prāmju satiksmes līnijas atklāšanu starp Ventspili un Sāremā salu. Viņa pateicās Latvijas valdībai par finansiālo atbalstu Igauņu skolas Rīgā atjaunošanai.
E.Ergmā vakar viesojās arī Rīgas pilī, kur ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu tika pārrunāts Baltijas valstu ieguldījums Eiropas Savienības jauno kaimiņu iniciatīvā. Baltijas valstu reformu un demokratizācijas pieredze var lieti noderēt valstīm citos reģionos, kuras vēlas pārņemt demokrātiskas valsts pārvaldes un sabiedrības modeli. Latvija un Igaunija jau pierādījušas spēju vērst ES ārpolitiku Ukrainas, kā arī Dienvidkaukāza valstu virzienā, tostarp arī ar parlamentāro sakaru starpniecību. Baltiešu politiķes arī atzīst, ka svarīgi turpināt darbu pie ES vienotās ārpolitikas.
Pārrunājot Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības, V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka sagaida aktīvu dialogu par Eiropas nākotnes un Baltijas reģiona enerģētikas jautājumiem starp triju Baltijas valstu prezidentiem tikšanās reizē 3.novembrī Tallinā. Savukārt decembra sākumā valstsvizītē Latvijā ieradīsies Igaunijas prezidents Arnolds Rītels.
E.Ergmā vadītā Igaunijas delegācija vakar apmeklēja Rīgas Igauņu skolu un tikās ar Latvijas Igauņu biedrības pārstāvjiem. Šodien kaimiņvalsts delegācija viesojas Ventspilī.

Sannija Jauce, “LV”
sannija.jauce@vestnesis.lv