Patriots ar romantiķa dvēseli

Komponista, diriģenta un ērģelnieka Bruno Skultes simtgades atceri Latvijā ievadīja koncerts “Tik viena sapņu zeme ir”, kas 26. oktobrī notika Rīgas Latviešu biedrības namā.

Bruno Skulte bērnībā ar vecākiem Viktoriju un Pēteri Skultēm Kijevā 1906.gadā Bruno Skulte Ņujorkā ap 1965.gadu Foto no Oļģerta Grāvīša arhīva

Mūža otro pusi Bruno Skulte pavadīja trimdā, un viņa radošā mantojuma atgriešanos tēvzemē neatlaidīgi sekmējis komponists Andrejs Jansons, Latvijā labi pazīstamā Ņujorkas latviešu kora dibinātājs un vadītājs, simfoniskā orķestra diriģents un arī Dziesmu svētku virsdiriģents. Ar viņa svētību jau Atmodas sākumā Latvijas Nacionālajā operā un vēlāk Universitātes Lielajā aulā skanēja Bruno Skultes simfoniskā poēma “Daugava” ar Raiņa dzeju, ko komponists pats uzskatīja par savu labāko darbu korim ar orķestri. Pēc pirmatskaņojuma 1977.gada vasarā laikrakstā “New York Times” varēja lasīt cildinošas atsauksmes par skaņdarba nacionāli patriotisko saturu un emocionālo izpildījumu. Arī par instrumentāciju, ko līdz galam bija novedis Andrejs Jansons, jo komponists pirms gada bija aizgājis mūžībā, šo darbu nepabeidzis.
Svētku koncertā maestro diriģēja Rīgas Doma kora skolas mācību kori, kas muzicēja kopā ar Airas Birziņas vadīto meiteņu kori, Nacionālās operas solisti Ingu Šļubovsku un pianistiem prof.Pēteri Plakidi un prof.Juri Kalnciemu. Skanēja a capella kora dziesmas ar Veronikas Strēlertes, Klāras Zāles, Leonīda Breikša un Teodora Tomsona dzeju, tautasdziesmu apdares un bērnu dziesmas balsij un klavierēm ar Raiņa dzeju.
Dziļi saviļņots par koru un solistu sniegumu, Andrejs Jansons sacīja: “Esmu vecmodīgs. Man patīk romantiska, melodiska mūzika. Un mana skolotāja mūzika tāda ir. Žēl, ka viņam pašam dzīves laikā nebija lemts dzirdēt savas dziesmas tik brīnišķīgā izpildījumā.”
Aicinot viesus pie Latviešu biedrības Mūzikas komisijas sarūpētā jubilejas kliņģera, Arvīds Bomiks pirmo paldies teica maestro Andrejam Jansonam un Rīgas Doma kora skolas vadībai: “Tas, ka Bruno Skultes dziesmas dzied bērni un jaunieši, nozīmē, ka viņa mūzika dzīvo un dzīvos paaudžu paaudzēs.”
Ceturtdien, 3.novembrī, pirmatskaņojumu piedzīvos Bruno Skultes opera “Vilkaču mantiniece”, kuras libreta pamatā ir Ilonas Leimanes romāns. Arī par šīs komponista vienīgās operas novešanu līdz skatuvei gādājis Andrejs Jansons. Viņš pastāstīja: “Operas klavierizvilkumu Bruno Skulte uzrakstīja 1947.gadā, kad strādāja Oldenburgas pilsētas operā. Paguva instrumentēt pirmo ainu, kad sakarā ar izceļošanu uz ASV šo darbu nācās pārtraukt. Tā kā Amerikas apstākļos viņam nebija iespējams sagādāt līdzekļus operas uzvedumam, šis nodoms tika atmests. Tuvojoties komponista simtgadei, viņa jaunākais brālis Oļģerts Skulte lūdza Latvijas Nacionālās operas ģildi Ņujorkā atbalstīt operas rediģēšanu, instrumentēšanu un sagatavošanu uzvešanai. Valde lūgumu atbalstīja un saziņā ar Latvijas Nacionālās operas vadību uzticēja man veikt šo darbu.”
Tātad pirmizrāde 3.novembrī Latvijas Nacionālajā operā. Iecerēts pēc tam sagatavot operas ierakstu un izdot to kompaktdiskā.

Aina Rozeniece, “LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv