Patriots ar romantiķa dvēseli
Komponista, diriģenta un ērģelnieka Bruno Skultes simtgades atceri Latvijā ievadīja koncerts “Tik viena sapņu zeme ir”, kas 26. oktobrī notika Rīgas Latviešu biedrības namā.
Bruno Skulte bērnībā ar
vecākiem Viktoriju un Pēteri Skultēm Kijevā 1906.gadā |
Mūža otro pusi Bruno Skulte
pavadīja trimdā, un viņa radošā mantojuma atgriešanos tēvzemē
neatlaidīgi sekmējis komponists Andrejs Jansons, Latvijā labi
pazīstamā Ņujorkas latviešu kora dibinātājs un vadītājs,
simfoniskā orķestra diriģents un arī Dziesmu svētku
virsdiriģents. Ar viņa svētību jau Atmodas sākumā Latvijas
Nacionālajā operā un vēlāk Universitātes Lielajā aulā skanēja
Bruno Skultes simfoniskā poēma “Daugava” ar Raiņa dzeju, ko
komponists pats uzskatīja par savu labāko darbu korim ar
orķestri. Pēc pirmatskaņojuma 1977.gada vasarā laikrakstā “New
York Times” varēja lasīt cildinošas atsauksmes par skaņdarba
nacionāli patriotisko saturu un emocionālo izpildījumu. Arī par
instrumentāciju, ko līdz galam bija novedis Andrejs Jansons, jo
komponists pirms gada bija aizgājis mūžībā, šo darbu
nepabeidzis.
Svētku koncertā maestro diriģēja Rīgas Doma kora skolas mācību
kori, kas muzicēja kopā ar Airas Birziņas vadīto meiteņu kori,
Nacionālās operas solisti Ingu Šļubovsku un pianistiem
prof.Pēteri Plakidi un prof.Juri Kalnciemu. Skanēja a
capella kora dziesmas ar Veronikas Strēlertes, Klāras Zāles,
Leonīda Breikša un Teodora Tomsona dzeju, tautasdziesmu apdares
un bērnu dziesmas balsij un klavierēm ar Raiņa dzeju.
Dziļi saviļņots par koru un solistu sniegumu, Andrejs Jansons
sacīja: “Esmu vecmodīgs. Man patīk romantiska, melodiska mūzika.
Un mana skolotāja mūzika tāda ir. Žēl, ka viņam pašam dzīves
laikā nebija lemts dzirdēt savas dziesmas tik brīnišķīgā
izpildījumā.”
Aicinot viesus pie Latviešu biedrības Mūzikas komisijas sarūpētā
jubilejas kliņģera, Arvīds Bomiks pirmo paldies teica maestro
Andrejam Jansonam un Rīgas Doma kora skolas vadībai: “Tas, ka
Bruno Skultes dziesmas dzied bērni un jaunieši, nozīmē, ka viņa
mūzika dzīvo un dzīvos paaudžu paaudzēs.”
Ceturtdien, 3.novembrī, pirmatskaņojumu piedzīvos Bruno Skultes
opera “Vilkaču mantiniece”, kuras libreta pamatā ir Ilonas
Leimanes romāns. Arī par šīs komponista vienīgās operas novešanu
līdz skatuvei gādājis Andrejs Jansons. Viņš pastāstīja: “Operas
klavierizvilkumu Bruno Skulte uzrakstīja 1947.gadā, kad strādāja
Oldenburgas pilsētas operā. Paguva instrumentēt pirmo ainu, kad
sakarā ar izceļošanu uz ASV šo darbu nācās pārtraukt. Tā kā
Amerikas apstākļos viņam nebija iespējams sagādāt līdzekļus
operas uzvedumam, šis nodoms tika atmests. Tuvojoties komponista
simtgadei, viņa jaunākais brālis Oļģerts Skulte lūdza Latvijas
Nacionālās operas ģildi Ņujorkā atbalstīt operas rediģēšanu,
instrumentēšanu un sagatavošanu uzvešanai. Valde lūgumu
atbalstīja un saziņā ar Latvijas Nacionālās operas vadību
uzticēja man veikt šo darbu.”
Tātad pirmizrāde 3.novembrī Latvijas Nacionālajā operā. Iecerēts
pēc tam sagatavot operas ierakstu un izdot to kompaktdiskā.
Aina Rozeniece,
“LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv