"Krievu vēlētāji klusē par vēlēšanu mahinācijām sava prezidenta vēlēšanās"

"The Globe and Mail"

— 2000.10.11.

"Visas mūsu amatpersonas ir korumpētas... Cilvēki ir vienaldzīgi", Maskavā teica Džefrijs Jorks.

Vairāki miljoni dienvidslāvu tikko padzina prezidentu, kurš mēģināja falsificēt vēlēšanu rezultātus, bet vairākuma krievu reakcija uz ziņojumiem par šā gada prezidenta vēlēšanu falsifikāciju ir tikai klusas nopūtas. Pierādījumi, kurus sagādājusi kāda Maskavas avīze, atklāj, ka Krievijas amatpersonas ir falsificējušas vēlēšanu rezultātus, pierakstot Putinam vairāk nekā divus miljonus balsu. Avīze secina, ka bez lielas krāpšanās Putinam nebūtu bijis izredžu uzvarēt jau pirmajā vēlēšanu raundā, iegūstot vairāk par 50%. Lai uzvarētu, Putinam būtu nepieciešams vēlēšanu otrais raunds, kas iedragātu viņa neuzvaramības auru.

Angļu laikraksta "Moscow Times" savāktie pierādījumi liecina, ka ir notikusi gan balsu pirkšana, gan krāpšanās, gan ir bijis administratīvs spiediens par labu Putinam. Zīmīgi, ka izmeklēšanas datus sabiedrība uzņēma absolūtā klusumā. Pierādījumus Krievijas oficiālās amatpersonas un oficiālie laikraksti vienkārši ignorēja. Vairuma vienkāršo vēlētāju reakcija bija vai nu ciniska, vai apātiska plecu paraustīšana, pat tajā gadījumā, ja viņi ticēja publicētajam. "Moscow Times" ir atraduši paliekas no sadedzinātiem biļeteniem vienā no Krievijas reģioniem — Dagestānā, kur ir liecinieks, kas saka, ka redzējis, kā tiek sadedzinātas balsis, kuras nodotas par opozīcijas kandidātiem. Ziņojumā teikts, ka Dagestānā Putins ir saņemis 550 000 lieku balsu. Ziņojums arī uzrāda mistisku vēlētāju pieaugumu starp decembra parlamenta un marta prezidenta vēlēšanām. Pieaugums ir 1,3 miljoni vēlētāju. Tāpat Putinam nebija neiespējams savākt vairāk par 50% Čečenijā. Ziņojums secina, ka patiesībā Putins būtu saņēmis mazāk par 50%, nevis 53% un viņam būtu jāiziet vēlēšanu otrais raunds kopā ar savu pretinieku komunistu līderi Zjuganovu. Nelielā neatkarīgā laikrakstā "Novaja gazeta"ir atsauces uz "Moscow Times" atklājumiem. Taču daudzi laikraksta lasītāji to apsūdz, apvainojot avīzi "Krievijas valsts" graušanā" un centienos "apbedīt prezidentu, kuru tauta mīl". Viens no lielākajiem Krievijas laikrakstiem "Izvestija" ietina sevi Krievijas karogā un nosodīja "amerikāņu presi" par jaukšanos iekšējās lietās. Taču "Moscow Times" pieder holandiešu un krievu investoriem. Antons Ivanitskis, "Novaja gazeta" žurnālists, kas rakstīja par vēlēšanu falsifikāciju, sacīja, ka krievu ciniskā reakcija esot piemērs tam, kā Krievija zaudē demokrātijas seju. "Vienkāršā tauta tic, ka visas viņu nelaimes ir radušās no demokrātijas. Viņi no tās baidās un ilgojas pēc stingras rokas. Tādu viņi saskata Putinā, tāpēc neiebilst pret vēlēšanu falsifikāciju".

Arī Rietumu valdības ignorēja pierādījumus par krāpniecību vēlēšanās. Pols Saunders, Niksona centra direktors Vašingtonā, kritizēja ASV valdību par katru Krievijas vēlēšanu pasludināšanu par lielu soli demokrātijas virzienā. Vēlēšanu blēdības Krievijā ir kā rozā zilonis istabā: neviens nevar izvairīties no tā redzēšanas, bet maz ir to, kas labprāt par to runātu.

Džefrijs Jorks