• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Sals un salšana". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.10.2000., Nr. 370/372 https://www.vestnesis.lv/ta/id/12044

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Savstarpējo attiecību alķīmija"

Vēl šajā numurā

20.10.2000., Nr. 370/372

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

"Sals un salšana"

"The Economist"

— 2000.09.29/10.06.

Bijušās Krievijas impērijas valstis drīzumā attiecībās ar Kremli izjutīs īstu ziemas salu.

Tas var būt nejauši, bet vairāk izskatās pēc likumsakarības, ka ikviena agrākā Krievijas padomju satelītvalsts, kas gribēs būt neatkarīga no Krievijas, jutīs augošas grūtības. Krievija uz tām centīsies iedarboties caur NVS, muļķīgu organizāciju, kas runā daudz, bet dara maz. Katra šī valsts sastapsies ar dažādiem draudiem. Lūk, trīs galvenie — enerģētika, vīzas un ieroči. Krievija atbalsta vairumu savas bijušas impērijas valstu ar gāzi. Draudi nogriezt siltumenerģiju, ziemai tuvojoties, ir būtisks ierocis pret tādām ar enerģētiku nabagām valstīm kā Ukraina, Moldova un Gruzija, kurām jau ir miljardu dolāru parāds par kurināmo. Krievija draud būvēt jaunus cauruļvadus, samazinot ienākumus savām kaimiņvalstīm. Viens, kas jau šobrīd atrodas uz rasējamā dēļa, paredz apiet Ukrainu, Krievijai transportējot gāzi tieši uz Rietumiem caur Baltkrieviju un Poliju. Cits ceļš novirzīs naftas eksportu no Baltijas valstīm uz jauno terminālu Sanktpēterburgas tuvumā.

Vīzu jautājumi uztrauc cilvēkus tādās nabadzīgās valstīs kā Gruzija un Azerbaidžāna, kuru daudzi iedzīvotāji strādā relatīvi bagātākajā Krievijā un sūta naudu uz mājām. Pagājušajā mēnesī Krievija paziņoja, ka, sākot ar novembri, punkts par ceļošanas vīzām tikšot izņemts no NVS līguma. Tās republikas, kurām ir ciešas saites ar Krieviju, nekādas pārmaiņas nepiedzīvos. Taču tās republikas, kas savu nākotni redz neatkarīgu no Krievijas, izjutīs nopietnas grūtības. Georgijs Baramidze, Gruzijas parlamenta deputāts, teica, ka jaunā Krievijas politika esot sods par to, ka viņa valsts uzstāj, ka Krievijai jāslēdz savas militārās bāzes Gruzijas teritorijā. Viņš uzskata, ka Krievijā strādā apmēram 500 000 Gruzijas iedzīvotāju. Kāds amerikāņu šā reģiona speciālists ir teicis: "Bez naudas pārvedumiem no Krievijas šo valstu ekonomika noies pa burbuli."

Krievijas armija cenšas cieši turēties pie saviem atbalsta punktiem Gruzijā. Krievija ir sākusi izvest savu karaspēku no bāzes blakus galvaspilsētai Tbilisi, taču grib savā pārziņā paturēt militāro gaisa telpu. Kad Gruzija atsauca Krievijas militāros spēkos no savas gaisa telpas, Krievijas militāro spēku komandieris apsūdzēja Gruzijas valdību, ka tā ļaujot simtiem čečenu kaujinieku šķērsot tās robežu. Tās ir bīstamas apsūdzības, kuras Gruzijas valdība noliedz.

Citviet Krievija cenšas saglabāt savas militārās bāzes, aizbildinoties, ka tās armija esot miera uzturētāja. Galvenokārt romāņu valodās runājošajā Moldovā Krievija savu bāzi ir izvietojusi separātiskajā Piedņestrā, kuru apdzīvo galvenokārt slāvi. Pretēji Moldovas valdības gribai Kremlis iesaka Moldovai un Piedņestrai kļūt par vienotu valsti, kuru "garantētu" Krievija. Ir arī izskanējuši draudi bloķēt Moldovas dzelzceļu, ja tas nenomaksās savus parādus.

Citās republikās Maskava izmanto vēl viltīgāku taktiku. Uzbekistānai, vienai no autokrātiski vadītajām un neatkarīgi noskaņotajām Vidusāzijas valstīm, ir jāsastopas ir mistisko islāma dumpi. Tās prezidents Islāms Karimovs ir tieši paziņojis, ka Krievija draudus pārspīlē un cenšas valsti iebaidīt, lai varētu tajā saglabāt savas militārās bāzes. Kaislības tiek uzkurinātas arī ap islāmiskajiem Taliban kaujiniekiem kaimiņvalstī Afganistānā.

Arī Ukrainā, vienā no stratēģiski nozīmīgākajām agrākajām padomju republikām, briest nepatikšanas. Pārkrievotajos valsts austrumos ir izskanējuši protesti ar prasību piešķirt lielāku statusu krievu valodai, valsts rietumu daļā ar lielāko pilsētu Ļvovu iedzīvotāji to nevēlas pieļaut. Krievija arī ir uzstādījusi antidempinga nosacījumus Ukrainas gāzes vadiem, vienai no svarīgākajām Ukrainas eksporta nozarēm.

Krievijas spiediens uz bijušajām padomju republikām nav nekas jauns. Ar Amerikas palīdzību Gruzija, Ukraina, Azerbaidžāna un Moldova (GUAM) izveidoja savu apvienību, lai apspriestu jauna Austrumu — Rietumu enerģētikas cauruļvada būvēšanu, kā arī cenšas nodibināt brīvās tirdzniecības zonu. Amerika uzskata, ka GUAM vajadzētu paplašināties. Gruzijas prezidents Eduards Ševardnadze teicis, ka Rumānija vēlētos pievienoties, taču Rumānijas sūtnis Vašingtonā apgalvojis, ka tas esot "pārspīlējums". Zbigņevs Bzežinskis, bijušais ASV nacionālās drošības padomnieks, apgalvoja, ka GUAM būtu jāuzņem Turcija, Rumānija vai Polija kā novērotājas.

Ar augsto naftas cenu palīdzību Putins ir panācis, ka Krievija šķiet ļoti stipra savu vājāko kaimiņvalstu fonā.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!