Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra sēdē

Pieņemti noteikumi “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem”.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, noteikumi nosaka kārtību, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts bāzes finansējums valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem (institūti), kuri reģistrēti Zinātnisko institūciju reģistrā (reģistrs), šo institūtu uzturēšanai un dibinātāja noteikto zinātnisko pētījumu veikšanā iesaistīto vadošo pētnieku, pētnieku un asistentu (zinātniskais personāls) atalgojumam.
Citas reģistrā reģistrētās valsts zinātniskās (valsts komercsabiedrības un citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība) institūcijas (komercsabiedrības) bāzes finansējumu var saņemt tikai valsts pasūtīto publisko pētījumu, kuru rezultāti ir publiski pieejami (publicēti, pieejami bibliotēkās, prezentēti konferencēs), nodrošināšanai.
Institūts katru gadu līdz 1.februārim iesniedz ministrijā, kuras pārraudzībā tas atrodas, informāciju par iepriekšējo gadu, kas nepieciešama bāzes finansējuma aprēķināšanai: īstenoto starptautisko projektu (Ietvara programmas ekselences sadarbības projektu, integrēto projektu, mērķorientēto zinātnisko projektu (STREP), EUREKA, COST, NATO, INTAS u.c.) skaits un to nosaukumi; valsts pētījumu programmu projektu skaits un nosaukumi, kuru realizācijā piedalījies institūts, kā arī Latvijas Zinātnes padomes (LZP) finansēto projektu skaits un to nosaukumi; nozīmīgu starptautiski vai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā akreditētu zinātnisko kolekciju skaits; zinātniskajā periodikā referētu, zinātniskajā literatūrā un starptautiski pieejamās datu bāzēs citētu (neskaitot pašcitēšanu) zinātnisko publikāciju skaits un to nosaukumi; anonīmi recenzētu un starptautiski pieejamās datu bāzēs referētos zinātniskajos izdevumos atrodamu zinātnisko publikāciju skaits un to nosaukumi; institūta izdotu starptautiski recenzētu periodisku zinātnisko izdevumu skaits un to nosaukumi; u.c. informācija.
Atbilstošā nozares ministrija, pamatojoties uz institūta iesniegto informāciju, atbilstoši šajos noteikumos norādītajai metodikai aprēķina katram institūtam nepieciešamo bāzes finansējumu nākamajam gadam un iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā.
Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz saņemto informāciju, sagatavo pieprasījumu par nepieciešamo finansējuma apmēru bāzes finansējuma nodrošināšanai nākamajam gadam un iesniedz Finanšu ministrijā.
Institūta bāzes finansējuma apmēru kārtējam gadam katram institūtam nosaka Izglītības un zinātnes ministrija, ņemot vērā zinātniskās darbības nodrošinājumam paredzētā bāzes finansējuma kopējo apjomu valsts budžetā, proporcionāli nozaru ministriju iesniegtajiem aprēķiniem. Institūtam piešķirtais bāzes finansējuma apmērs nedrīkst pārsniegt summu, kas norādīta attiecīgās nozaru ministrijas iesniegtajā aprēķinā.
Dati par kārtējam gadam institūtiem piešķirto bāzes finansējumu ir publiski pieejami. Bāzes finansējuma izlietojums tiek atspoguļots institūta gada pārskatā. Institūtiem bāzes finansējuma līdzekļi no valsts budžeta attiecīgajam gadam tiek piešķirti saskaņā ar Likumu par budžeta un finanšu vadību. Bāzes finansējumu drīkst izmantot tikai tā institūta darbībai, kuram tas ir aprēķināts.
Noteikumi nosaka, ka līdz 2006.gada 18.maijam šie noteikumi tiek piemēroti Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētām valsts zinātniskajām institūcijām (valsts bezpeļņas zinātniskajiem uzņēmumiem) pirms to pārveidošanas vai likvidēšanas un attiecīga ieraksta izdarīšanai Uzņēmumu reģistrā. Pēc 2006.gada 18.maija noteikumi tiks piemēroti tikai Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajiem zinātniskajiem institūtiem.
Zinātniskajiem institūtiem, kas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēsies 2007.gadā un vēlāk, bāzes finansējums tiks piešķirts ar nākamo budžeta gadu pēc reģistrēšanās zinātnisko institūciju reģistrā. Bāzes finansējuma saņemšanai 2005.gadā noteikumu minētās institūcijas iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā noteikumos minēto informāciju par iepriekšējo gadu ne vēlāk kā līdz 1.novembrim.

Pieņemti “Noteikumi par Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumu apmēru”.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, ņemot vērā pārtikas preču cenu pieaugumu un inflācijas līmeņa paaugstināšanos 1996.–2004.gados, spēkā esošās augstas klases sportistu – Latvijas Olimpiskās vienības dalībnieku – diennakts ēdināšanas izdevumu normas (izstrādātas, pamatojoties uz pārtikas preču cenām 1995.gadā) šobrīd ir nepietiekamas un pilnvērtīgai sportistu ēdināšanai tās nepieciešams paaugstināt.
Pamatojoties uz ārstu dietologu sastādīto produktu sarakstu četrām sportistu kategorijām un Centrālās statistikas pārvaldes norādītajām pārtikas preču cenām, kam pievienojami vēl 30% no pašizmaksas kā ēšanas sadārdzināšanos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, jo sportista dienas režīms (2–4 treniņi dienā) un regulārās mācību treniņu nometnes nepieļauj ēšanu mājas apstākļos, ir izstrādāti jauni noteikumi par Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumu apmēru, precizējot sportistu ēdināšanas izdevumu normas, par pamatu ņemot pārtikas preču cenas 2004.gadā.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra noteikumi Nr.24 “Noteikumi par Latvijas Olimpiskās vienības sportistu izdevumiem”.

Pieņemti “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)”.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, noteikumi nosaka obligātās prasības: izglītojamo uzņemšanai vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes), kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas; izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.
Katru gadu līdz 1.martam republikas pilsētu un rajonu izglītības pārvaldes, ievērojot klašu piepildījumu, paredzēto finansējumu un izglītības iestāžu izvietojumu pašvaldības administratīvajā teritorijā, plāno un paziņo izglītības iestādei uzņemamo izglītojamo skaitu: 1. un 10.klasē – vispārējās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas; 7.klasē – ģimnāzijās.
Privātās izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, informāciju par uzņemamo izglītojamo skaitu paziņo attiecīgajai republikas pilsētas vai rajona izglītības pārvaldei.
Izglītojamo ar speciālām vajadzībām uzņem vispārējās izglītības iestādē, ja tā īsteno attiecīgu licencētu speciālās izglītības programmu.
Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri. Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

Pieņemti noteikumi “Dziesmu un deju svētku padomes nolikums”.
Kā norāda Kultūras ministrija, Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veikt pārraudzību pār Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības procesu.
Padome veic Dziesmu un deju svētku likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus. Padomei ir šādas tiesības: atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī ar ārvalstu institūcijām; pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo publiski pieejamo informāciju; uzaicināt piedalīties padomes sēdēs valsts un pašvaldību institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus, ekspertus un speciālistus; ja nepieciešams, izveidot īpašas ekspertu darba grupas; pastāvīgi sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem un sniegt informāciju.
Padomes sastāvā ir 15 locekļi: kultūras ministrs; izglītības un zinātnes ministrs; bērnu un ģimenes lietu ministrs; finanšu ministrs; Rīgas domes priekšsēdētājs; Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, kā arī: divi koru nozares pārstāvji, no kuriem vienu izvirza valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” koru nozares padome un vienu – Valsts jaunatnes iniciatīvu centra kora mūzikas ekspertu komisija; divi deju nozares pārstāvji, no kuriem vienu izvirza valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” deju nozares padome un vienu – Valsts jaunatnes iniciatīvu centra tautas deju ekspertu komisija; pūtēju orķestru nozares pārstāvis, kuru izvirza valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” pūtēju orķestru nozares padome. Tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvis, kuru izvirza valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” tautas lietišķās un tēlotājas mākslas nozares padome; tautas mūzikas nozares pārstāvis, kuru izvirza valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” tautas mūzikas ansambļu un lauku kapelu nozares padome; tradicionālās kultūras nozares pārstāvis, kuru izvirza valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” folkloras padome; profesionālās mūzikas pārstāvis, kuru izvirza Kultūras ministrija.

Pieņemti grozījumi transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas iegūšanas kārtībā un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtībā.
Kā norāda Satiksmes ministrija, grozījumi noteikumos izstrādāti, lai noteikumu attiecīgos punktus saskaņotu ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā.
Grozījums noteikumos paredz pagarināt teorētiskā eksāmena derīguma termiņu, kas nodrošinās iespēju pretendentiem ilgākā laika periodā kārtot vadīšanas eksāmenu, atkārtoti nekārtojot teorētisko eksāmenu.
Tiek precizēta noteikumos noteiktā kārtība vadīšanas tiesību atjaunošanai, nosakot, ka, lai noteikumu 40.punktā noteiktajos gadījumos atgūtu vadīšanas tiesības, teorētiskais eksāmens un vadīšanas eksāmens ir jākārto vienā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodaļām, kurā pieņem eksāmenus. Grozījuma mērķis ir noteikt pamatprincipu, līdzīgi kā tas noteikts, iegūstot vadītāja kvalifikāciju, ka eksāmeni ir jākārto vienā nodaļā, nevis viens eksāmens vienā nodaļā, bet otrs – citā.
Tiek precizēti gadījumi, kad braukšanas mācību instruktors piedalās un kad nepiedalās vadīšanas eksāmenā. Tiek noteikts, ka mācību instruktors nepiedalās B un BE kategorijas vadīšanas eksāmenā, savukārt, kārtojot citu kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas eksāmenus, braukšanas mācību instruktors piedalās vadīšanas eksāmenā, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu eksāmena pieņemšanu. Šāds regulējums iestrādāts, jo turpmāk B un BE kategorijas vadīšanas eksāmeni tiks pieņemti ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas īpašumā (turējumā) esošiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar audio un video tehniku, kas dos iespēju veikt eksāmena norisi video un audio ierakstu rezultātā, nedodot iespēju pieņemt subjektīvus lēmumus par vadīšanas eksāmena rezultātu. Pieņemot citu kategoriju vadīšanas eksāmenus, joprojām tiks izmantoti mācību iestāžu vai braukšanas mācību instruktoru transportlīdzekļi, un tādēļ to piedalīšanās eksāmenā ir pieļaujama.
Grozījums noteikumos paredz atteikšanos no fiksētiem vadīšanas eksāmenu maršrutiem. Šāds priekšlikums izstrādāts, lai objektīvāk būtu iespējams vērtēt pretendentu spējas patstāvīgi piedalīties ceļu satiksmē, nevis standarta maršrutā, kas apgūts apmācības laikā.
Tiek noteikts, ka vadīšanas eksāmens tiek pārtraukts tikai tādā gadījumā, ja tiek pieļauta kļūda, kas rada tiešus draudus satiksmes drošībai. Šāds priekšlikums izstrādāts, lai būtu iespējams objektīvāk vērtēt pretendentu spējas patstāvīgi piedalīties ceļu satiksmē visa eksāmena laikā.

Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 16.jūlija noteikumos Nr.300 “Noteikumi par informācijas institūcijām attiecībā uz reglamentētajām profesijām””.
Grozījums noteikumos paredz, ka tiek noteiktas šādas informācijas institūcijas: valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” – mehāniskā transportlīdzekļa (izņemot traktortehniku) vadītāja, bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītāja reglamentētajai profesijai; valsts aģentūra “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra” – mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja reglamentētajai profesijai traktortehnikas vadītāja specialitātē; valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” – starptautisko kravu autopārvadājumu vadītāja (administratora), starptautisko pasažieru autopārvadājumu vadītāja (administratora), iekšzemes kravu autopārvadājumu vadītāja (administratora) un iekšzemes pasažieru autopārvadājumu vadītāja (administratora) reglamentētajai profesijai; Satiksmes ministrija – bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultanta (padomnieka) un bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultantu (padomnieku) apmācības pasniedzēja reglamentētajai profesijai; valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” Latvijas Jūrnieku reģistrs – reglamentētajām profesijām jūrniecībā; Civilās aviācijas administrācija – reglamentētajām profesijām civilajā aviācijā un lidostu darba jomā; Zemkopības ministrija – reglamentētajām profesijām ciltsdarbā; Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija – reglamentētajām profesijām dzelzceļa transporta jomā.

Pieņemti noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu.
Kā norāda Satiksmes ministrija, noteikumi nosaka apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu kravas komercpārvadājumu veikšanai ar kravas automobiļiem un pasažieru komercpārvadājumu veikšanai ar autobusiem, tās maksāšanas kārtību, gadījumus, kādos piešķirami valsts nodevas samaksas atvieglojumi, kā arī atvieglojumu piešķiršanas kārtību.
Pārvadātājs par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksā valsts nodevu 50 latu apmērā.
Pārvadātājam valsts nodevas samaksas atvieglojumus piešķir šādos gadījumos: ja pārvadātājs komercpārvadājumos izmanto 6–10 transportlīdzekļus, valsts nodevu maksā 25 latu apmērā; ja pārvadātājs komercpārvadājumos izmanto ne vairāk kā piecus transportlīdzekļus, valsts nodevu maksā 10 latu apmērā; ja pārvadātājs veic regulāros pasažieru pārvadājumus pa noteiktiem maršrutiem, pārvadātājam piešķir valsts nodevas samaksas papildu atvieglojumu 50 procentu apmērā no šajos noteikumos minētās valsts nodevas.
Lai saņemtu šajos noteikumos minētos atvieglojumus, pārvadātājs, iesniedzot dokumentus speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, deklarē (norāda) komercpārvadājumos izmantojamo transportlīdzekļu skaitu un to, vai tiek veikti regulārie pasažieru pārvadājumi pa noteiktiem maršrutiem.
Lēmumu par valsts nodevas samaksas atvieglojumu piešķiršanu pieņem institūcija, kura izsniedz pārvadātājam speciālo atļauju (licenci).
Pārvadātājs institūcijas lēmumu var apstrīdēt administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Par speciālās atļaujas (licences) pārreģistrāciju maksājama valsts nodeva 10 procentu apmērā no likmes, kāda noteikta par attiecīgās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu. Par speciālās atļaujas (licences) dublikāta izsniegšanu maksājama valsts nodeva piecu latu apmērā.
Valsts nodevu maksā pirms speciālās atļaujas (licences) saņemšanas, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.
Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 19.maiju.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs