2005. gada 27. oktobra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 27.oktobra sēdi.
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 2005.gada 27.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās par steidzamu atzītā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 27.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 27.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojekta “Grozījums Robežsardzes likumā” izskatīšanu darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– nav, atturas– 5. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei!
I.Circene (JL).
Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, tātad likumprojekts tiek nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Bāriņtiesu likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu...
Es atvainojos! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei!
I.Circene (JL).
Lūdzu nodot grozījumus Civillikumā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes konvenciju par izdošanu, tās papildu protokolu un otro papildu protokolu”. Es atvainojos...
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes konvenciju par izdošanu, tās papildu protokolu un otro papildu protokolu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– nav, atturas– 11. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu iekļaut likumprojekta “Grozījums Robežsardzes likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā šā gada 27.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Ko lūdzu? Balsot! Deputāti lūdz balsojumu par darba kārtības izmaiņu, iekļaujot tajā likumprojekta “Grozījums Robežsardzes likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– 11, atturas– 6. Darba kārtība ir izmainīta. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Inas Baiko iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.
M.Ceriņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par tiesneses Inas Baiko iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Daugavpils tiesas tiesneša amata.
Lūdzu atbalstīt tiesneses Inas Baiko iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 90, pret– nav, atturas– 2. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Valda Muižnieka iecelšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.
M.Ceriņa (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par tiesneša Valda Muižnieka iecelšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Preiļu rajona tiesas tiesneša amata. Lūdzu atbalstīt tiesneša Valda Muižnieka iecelšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Daces Kristmanes atcelšanu no Ventspils tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.
M.Ceriņa (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par tiesneses Daces Kristmanes atcelšanu no Ventspils tiesas tiesneša amata”. Lūdzu atbalstīt tiesneses Daces Kristmanes atcelšanu no Ventspils tiesas tiesneša amata”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– 5, atturas– 2. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (JL).
Cienījamie kolēģi! Šodien mēs galīgajā lasījumā izskatām grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Un līdz ar šo grozījumu pieņemšanu mēs atbalstīsim arī garīgā vai fiziskā ziņā nepilnvērtīgu bērnu tiesības dzīvot pilnvērtīgu un cienīgu dzīvi un būt kopā ar saviem vecākiem.
Šie grozījumi paredz jauna pabalsta veida– bērna invalīda kopšanas pabalsta– ieviešanu. Un šodien ir neliela jubileja. Aprit tieši gads, kopš “Jaunā laika” vārdā es Saeimā no šīs tribīnes aizstāvēju šāda pabalsta nepieciešamību. Toreiz gan man nācās savu priekšlikumu atsaukt, tomēr es atradu iespēju nepieļaut, ka to aizmirst, un iesniedzu to atsevišķā likumprojektā un to iestrādājām arī valdības deklarācijā.
Dramatisks ir bijis šā likuma grozījumu ceļš šajā Saeimā šā gada laikā. Bet, kas bijis– bijis, Sociālo un darba lietu komisijā tas ir atbalstīts, un šodien likuma grozījumu projekts ir jūsu priekšā.
Un es gribētu akcentēt svarīgāko tajā.
Tātad, pirmkārt, tas paredz diferencētu pieeju bērnu invalīdu kopošanā. “Jaunais laiks” par šādu pieeju iestājās jau šīs Saeimas sākumā, kad palielinājām piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu. Un šo bērnu invalīdu kopšanas pabalstu varēs saņemt persona, kura kopj bērnu ar ļoti smagiem organisma funkciju traucējumiem.
Otrkārt, pabalstu piešķirs, pamatojoties uz Valsts darba ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu. Vajadzības gadījumā ekspertīzi būs iespējams veikt arī mājās.
Treškārt. Bērnu invalīdu kopšanas pabalsts būs 50 lati, un tātad šajos ļoti smagajos gadījumos ģimene, kurā ir bērns invalīds, saņems viņa aprūpei pavisam 100 latu kopā ar piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta. Tās būs ap 1500 ģimenes, kuras varēs saņemt šo valsts papildu atbalstu bērna invalīda aprūpei.
Bet tagad, kolēģi, pievērsīsimies šim dokumentam. Tātad tā reģistrācijas numurs ir 1385– likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Otrajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Dita Lūka, un šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Bendrāte.
Paldies, kolēģi, par jūsu atbalstu, un paldies Sociālo un darba lietu komisijai par šo dokumentu. Es lūdzu šo dokumentu pieņemt galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4752 B. Likumprojekts ir sagatavots uz otro lasījumu. Ir iesniegti pieci priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikumu ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā 4.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
5.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisija ir lēmusi pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 91, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Buzajeva, Aleksejeva, Sokolovska, Tolmačova, Kabanova, Golubova, Solovjova, Fjodorova un Bekasova iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 27.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? (Starpsauciens: “Ir!”)
Tad “par” darba kārtības maiņu ir pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kaut gan neesmu brīnišķīgās Aizsardzības un iekšlietu komisijas biedrs, tomēr vakar pusotras stundas laikā debatēju par likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” grozījumiem. Nu, rezultāts bija zināms iepriekš: visi priekšlikumi, kuri ir saskaņā ar likumu, ar Latvijas Republikas Satversmi, tika noraidīti, visi, kas deva mums atpakaļ padomju laikus, guva atbalstu. Tādu padomju garam atbilstošu, pilnīgi mainošu likuma būtību, Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošu priekšlikumu bija pārāk daudz– vairāk nekā 60. Mūsu varonīgie karavīri, kuri agrāk gribēja pabeigt likumprojekta izskatīšanu vienā dienā– 13.septembrī –, ātri bija noguruši un pārtrauca apspriešanu jau 26.priekšlikumā, kaut gan mēs ar Dobeļa kungu bijām enerģijas pilni un bijām gatavi debatēt kaut līdz rītam. Komisija lēma atlikt steidzamā likumprojekta izskatīšanu Saeimā uz vienu nedēļu, bet ar tādiem tempiem to var skatīt vismaz veselu mēnesi.
Minēto priekšlikumu autori ir cienījamie deputāti no Tautas partijas un “Jaunā laika” frakcijas– Pietkeviča un Jurķa kungi. Viņu priekšlikumi praktiski sakrīt, tas nozīmē, ka viņi iepriekš ir norunājuši savā starpā. Vēl vairāk. Pēdējā brīdī viņi ir griezušies Saeimas Juridiskajā birojā. Tas ir acīmredzams, jo grozījumu kopsavilkumā var pamanīt Juridiskā biroja pūles nokārtot vēlmi visu aizliegt ne ar veselo prātu, bet kaut ar normālu juridisko tehniku.
Šis darbs bija paveikts ar Kārtības ruļļa 95.panta pārkāpumu, cienījamais Kusiņa kungs, jo viss šis nebija nobalsots pirmajā lasījumā un formāli izskatās kā patstāvīga likumdošanas iniciatīva, uz kuru Juridiskajam birojam nav tiesību. Rezultātā starp citiem parādījās tāds paradokss kā pašvaldības tiesības pieņemt lēmumu par sapulces saskaņošanu trīs dienu laikā pirms pasākuma sākšanās. Juridiskajā birojā tiesai atvēlēja arī trīs dienas sūdzības izskatīšanai. Tad sapulces rīkotājiem nepaliek neviena minūte, lai iepazītos ar pašvaldības atteikuma saskaņot pasākumu motivāciju, sastādīt pašu iesniegumu tiesai, pat vienkārši noskriet no pašvaldības ēkas līdz tiesas durvīm. Kauns jums, cienījamie Saeimas juristi!
Interesanti, ka komisijas sēdē kā eksperti bija ielūgti tikai policijas pārstāvji. Grūtās situācijās, kad Juridiskais birojs mēģināja saglabāt kaut demokrātijas un veselā prāta atliekas, komisijas priekšsēdētājs konsultējās ar policistiem, un tie apstiprina: Pareizi! Viss! Aizliegt!
Ja apkopo visus priekšlikumus, kas jau ir guvuši atbalstu, un pārējos, kurus komisija obligāti atbalstīs, tad iznāks sekojošais: viss, kas stāv, tas ir pikets; viss, kas kustas, tas ir ielu gājiens; viss, kas skan, tā ir sapulce. Lakoniska karavīru valoda!
Tādā gadījumā mums, kolēģi, jāapvieno Satversmes 103. un 110.pants. Rezultāts būtu sekojošs: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību– savienību starp vīrieti un sievieti –, kā arī aizsargā miermīlīgu sapulču brīvību laulāto gultā ar nosacījumu, ka ir saņemta pašvaldības atļauja. Katra atsevišķa sapulce gultā jāpieteic vismaz septiņas dienas iepriekš.”
Cienījamie karavīri! Steiga ir lietderīga blusu ķeršanai, nevis likumdošanai! Saskaņā ar to lūdzu izskatīt jautājumu par steidzamības atcelšanu un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam, ekspertu pieaicināšanu no Valsts cilvēktiesību biroja un Ārlietu ministrijas. Mēs jau nosūtījām minētajām iestādēm vēstules PCTVL frakcijas vārdā. Pretējā gadījumā arodbiedrības, skolotāji un paši policisti būs spiesti aizstāvēt savas tiesības pagrīdē.
Otrais. Tāda likuma pieņemšanas rezultāts būs nekavējoties starptautiskā monitoringa atjaunošana par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Jūs to gribējāt, jūs to saņemsiet!
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Kāds ir šo grozījumu galvenais uzdevums? Ļoti vienkāršs: valstij ir vairāk jāpadomā par drošību un kārtību. Pasaule paliek arvien trakāka, un Latvijai nevajadzētu skriet tai līdzi. Un līdz ar to, neapšaubāmi, ir jānostiprina tās normas, kas varētu izslēgt to varbūtību, ka rodas kaut kādi konflikti vai nesaskaņas dažādos sabiedriskajos pasākumos– tieši sapulcēs, gājienos, piketos. Ir jāpasaka skaidrāk un stingrāk, kas ir pikets, ko tur drīkst darīt, ko tur nedrīkst darīt. Tāpat arī to pašu attiecinot uz sapulcēm un gājieniem.
Un tāpēc, tieši tāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvāja šo steidzamību un piedāvāja šo izskatīšanu. Diemžēl vakar līdz galam to nevarēja veikt, bet tieši tāpēc arī būtu vēlams pēc iespējas ātrāk šo darbu pabeigt un arī Saeimā šos grozījumus apstiprināt.
Es domāju, ka iespējas izteikties vakar bija. Esmu tam liecinieks, un mēs runājām gari un plaši par daudz ko. Varbūt pat nemaz tik gari runāt nevajadzēja, bet jebkurā gadījumā es neredzu nekādu jēgu šāda termiņa pagarināšanai un steidzamības atcelšanai. Tas ir pilnīgi izslēgts! Un, ja jau bija tāda liela vēlme, tad vajadzēja savlaicīgi pie tās strādāt, un nevis tad, kad mēs jau esam nonākuši līdz otrajam lasījumam.
Tā ka ierosinu neatbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts runājis “pret” darba kārtības izmaiņu. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 71, atturas– 1. Darba kārtība nav izmainīta. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu (reģistrācijas nr.1249). Tautsaimniecības komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums” trešajam lasījumam.
Saņemti 16 priekšlikumi.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums– izmainīt likuma nosaukumu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst
K.Peters.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst
K.Peters.
6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Arī 10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
12.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst
K.Peters.
13.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
14.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēs.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
15.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Un pēdējais 16.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likums “Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (JL).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz trešo lasījumu ir izskatījusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
Ir saņemti 13 priekšlikumi.
1.priekšlikums– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Lasmanis.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Lasmanis.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Lasmanis.
9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
12.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
13.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
Tie ir visi priekšlikumi. Lūdzu kolēģus atbalstīt trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgēnija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4864– likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””.
Ir iesniegts viens priekšlikums, ko ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Vairāk priekšlikumu nav. Komisija ir lēmusi likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību””. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgēnija Stalidzāne. Likumprojektu izskata otrajā lasījumā.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu nr.4829. Šajā likumprojektā priekšlikumi uz otro lasījumu nav iesniegti. Komisija ir lēmusi pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 5.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 5.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Latvijas Televīzijas ēkas būvniecības un finansēšanas kārtības likums”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Latvijas Televīzijas ēkas būvniecības un finansēšanas kārtības likums” un aicina Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas specializējas televīzijas uzraudzības jomā, neatbalstīja Latvijas Televīzijas ēkas būvniecības un finansēšanas kārtības likumu. Iegansts tam bija visai banāls: šim plānam, kas paredz ilggadēju un grandiozu būvniecību, nav pievienota pat tāme.
Cienījamie kolēģi! Spriežot pēc tā, cik enerģiski komisijas sēdē šo likumprojektu aizstāvēja Tautas partijas pārstāvji, var secināt, ka jūsu priekšā ir kārtējā “Gaismas pils”, bet šoreiz– uz trim kājām. Bēdīgi slaveno “Jauno Trīs brāļu” vietā– trīs dzelzsbetona balsti.
Cienījamās dāmas un kungi! Kamēr cīņa ar korupciju mūsu valstī paliek tādā līmenī, ka tā noved vienīgi pie nevienam nevajadzīgu papīru kalnu rašanās, kamēr bargais KNAB meklē korumpantus pārsvarā Naturalizācijas pārvaldē, kamēr nepilsoņus piespiež maksāt valsts nodevu par tiesībām nodziedāt Latvijas himnu, mēs nedrīkstam kaut ko būvēt par valsts finansiāliem līdzekļiem. Tas viss kārtējo reizi tiks izzagts. Lai arī ko mēs būvētu– vai nu Gaismas pili, vai nu televīzijas torni–, vienalga, veidojas “sile”, kur barojas “cūkas”.
Tādēļ atdosim likumprojektu atpakaļ Ministru kabinetam, un lai tad šis kabinets kaut vai sastāda un demonstrē Saeimai tāmi, neaizmirstot norādīt attiecīgā ailē “otkātu” vai ciparu– “10%”, kas nonāks korumpantu kabatās.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns. (No zāles deputāts P.Tabuns: “Nē!”)
Deputāts Pēteris Tabūns nerunās. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Kampara kungs, vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– 10, atturas– 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Artim Kamparam!
A.Kampars.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 28.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 28.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Minēto likumprojektu pirmajā lasījumā skatīja Tautsaimniecības komisijas sēdē– 19.oktobra sēdē. Komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
P.Kalniņš.
Komisija lūdz atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
P.Kalniņš.
Iesniegšanas termiņš– 7.novembris. Skatīšana– 17.novembra sēdē.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 7.novembris, izskatīšana– 17.novembra sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Strādāsim ar dokumentu nr.4840. Otrajam lasījumam likumprojektā “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” sagatavoti 10 priekšlikumi.
Tātad 1.priekšlikums ir no likumprojekta nr.642, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
3.– deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
6. un 7. priekšlikums. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti 8.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
9.priekšlikums ir no likumprojekta nr.642, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
Dz.Zaķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 7.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 7.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Repatriācijas likumā”. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (JL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1260– likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Otrais lasījums.
1.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Komisijas atzinums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Īpaši Leopold Ozoliņ, arī! Lūk, klausieties tagad drusku uzmanīgāk! Mēs te runājam par repatriāciju. Kas tad ir repatriācija? Atgriešanās acīmredzot uz savu etnisko dzimteni visvairāk. Un, ja mēs paņemam Repatriācijas likumu, tad praktiski tas ir attiecināms diemžēl tikai uz latviešiem un līviem, kuriem dod iespēju atgriezties Latvijā. Bet, kas attiecas par cittautiešu atgriešanos savā dzimtenē, ir tikai 1.pantā “Likuma mērķis” 2.punkts. Un nekā vairāk.
Un es te klausos, cik mums ir vareni latviešu aizstāvji un mīlētāji, un to, ka ir jādod iespēja cittautiešiem atgriezties savā dzimtenē ar visādiem paņēmieniem, bet tad, kad mēs nonākam līdz praktiskai darbībai, tad izrādās, ka komisijai tas galīgi nav interesējis.
Un tagad man jājautā koalīcijai: vai jums tiešām nemaz neinteresē šis repatriācijas jautājums?” Vai jūs negribat veicināt cittautiešu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē? Un tāpēc, lūdzu, iedziļinieties visos četros mūsu priekšlikumos. Žēl, ka komisija nav to izdarījusi un vienkārši visus četrus priekšlikumus ir noraidījusi.
Tātad pirmais mūsu priekšlikums. Par ko tas runā? Tas uzsver arī vārdu “izceļošana”. Jo, ja mēs paskatāmies, kā repatriāciju skaidro šis Repatriācijas likums, tad šīs izceļošanas tur praktiski nav. Izceļošana no Latvijas. Un kas tad ir vissvarīgākais, kas varētu veicināt izceļošanu? Tie ir starpvalstu līgumi. Un, ja mums izdotos ar Krieviju noslēgt starpvalstu līgumu, tad tas būtu liels panākums.
Ja mēs atceramies, ir tāds Putins un ir vēl daži gubernatori, kas ir aicinājuši savus tautiešus atgriezties Krievijas teritorijā. Nu, labi, pieņemsim, Kēnigsbergas vai tagadējās Kaļiņingradas teritorija nav īsti uzskatāma par Krievijas teritoriju, bet lai nu kaut vai uz turieni aizceļo prom no Latvijas. Vai mums tas ir jāveicina vai nav jāveicina? Vai mums ir jāpiedāvā starpvalstu līgumos iekļaut šādas prasības vai nav?
Lūk, tas ir mūsu priekšlikums. Tā ir tā būtība.
Un ir taču tomēr pietiekami daudz Latvijā tādu cilvēku, kas varētu būt noskaņoti šādai izceļošanas veicināšanai.
Mēs vispār esam šo jautājumu it kā aizmirsuši. Viņa nav! Pagājušajā Saeimā mums bija pat īpaša darba grupa, kas kaut kā mēģināja šo jautājumu kārtot vai sakārtot. Tagad šī iespēja ir! Ir šis Repatriācijas likums, kurā ir jāievieto šīs trūkstošās normas.
Es ļoti aicinu kolēģus šoreiz nu.... Diemžēl ir jāsaka tā, ka bija tāda mierīga sēde, nebija gara runāšana, bet šķiet, ka šis likums nav vis tas, ko var vienkārši tā– neapskatoties uz to, noraidīt visus mūsu četrus priekšlikumus un vienkārši nobalsot.
Es ļoti aicinātu vismaz tos deputātus, kas kaut vārdos ir nacionāli noskaņoti, uzmanīgāk ieskatīties mūsu priekšlikumos un tos atbalstīt. Sāksim ar priekšlikumu numur viens.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es piedalījos šīs komisijas sēdē un biju vienīgais, kas balsoja par trim TB/LNNK frakcijas priekšlikumiem no četriem, jo praktiski šie priekšlikumi atjaunoja iepriekšējo Repatriācijas likuma redakciju, kurā bija paredzētas rūpes arī par pārceļotājiem no Latvijas.
Dobeļa kungs varbūt nezina, bet šis līgums ar Krieviju eksistē. Līgums par pārceļotāju savstarpējo atbalstu. Diemžēl no Latvijas puses nekāda finansiāla atbalsta šim procesam nav. Mēs kā cilvēktiesības aizstāvoša frakcija esam par izvēles brīvību. Un, ja cilvēki grib braukt uz savu etnisko dzimteni vai uz jebkuru citu vietu, tad valsts pienākums ir viņiem reāli palīdzēt un dot naudiņu.
Un praktiski trīs TB/LNNK priekšlikumi no četriem paredz atjaunot iepriekšējo Repatriācijas likuma redakciju, kur teorētiski Ministru kabinetam bija dots uzdevums tomēr šo naudu atrast un maksāt pārceļotājiem kaut par biļetēm un kādu kompensāciju par dzīvokli, it īpaši, ja šis pārceļotājs Latvijā dzīvo denacionalizētā mājā.
Nu un trešais, ja es nemaldos, TB/LNNK priekšlikums– tā ir tīrā propaganda. Tur nav runāts par lietas būtību, bet galvenokārt uzrakstīts par okupāciju.
Bet es tomēr aicinu atbalstīt 1., 2. un 4. TB/LNNK priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 1.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 21, pret– 53, atturas– 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vai deputāts Aleksandrs Kiršteins... Par priekšlikumu... Jā. Lūdzu, turpiniet!
I.Circene.
2.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Man ir jautājums: kāds formējums no starptautisko tiesību viedokļa ir likumīgāks– Ostlande vai LPSR? Jūs atceraties, bija savā laikā veidojums LPSR, un bija tāds interesants veidojums Ostlande, par ko aizmirst runāt. Ostlandes laikā nebija komandantūru, Latvijas teritorijā iebrauca daudzi ierēdņi no Vācijas, viņiem piedzima bērni. Un iedomājieties tagad, ka Vērmahta karavīru apvienības radinieki izdod paziņojumu, ka viņi pieprasa Latvijā vācu valodu kā otru valsts valodu. Jūs teiktu: “Absurds!”
Sakarā ar Kaļiņingradas gubernatora Georgija Bosa aicinājumu izceļot Latvijas neapmierinātajiem krieviski runājošajiem PSRS pilsoņiem uz Kaļiņingradu man bija ārkārtīgi interesanti iepazīties ar Krievijas un Latvijā krieviski rakstošās preses viedokli. Un, ziniet, reakcija bija apmēram tāda: ja Maskavas avīzēs un interneta portālos ir teikts, ka tas ir ļoti saprātīgs lēmums un atbilst vairāk vai mazāk arī, teiksim, Krievijas prezidenta administrācijas lēmumam, tad Latvijas avīzēs jūs varat izlasīt pilnīgu paniku. Piemēram, es paņēmu “MK Latvija”, te ir 10. ... 26.oktobris– 1.novembris, nedēļas izdevums. Izrādās, šonedēļ Krievu kopienu kongress izlaidīs briesmīgu paziņojumu, ka tie, kas te ir dzimuši, ir šausmīgi apvainojušies par to, ka gubernators Boss aicina saskaņā ar starptautiskajām tiesībām cilvēkus izbraukt. Es vēlreiz atgādinu: tas būtu apmēram tas pats, ka Ostlandes laika ierēdņu kaut kāda apvienība aicinātu ieviest šeit vai nu vācu valodu kā otro valodu, vai piešķirt dažādas privilēģijas.
Kāpēc komisija noraida priekšlikumu, kurš sakņojas Latvijas pieņemtajās likumdošanas normās? 1996.gadā Deklarācijā par Latvijas okupāciju Latvijas Saeima nobalsoja par šādu rindkopu, ka Latvija lūdz starptautiskās organizācijas palīdzēt organizēt un veicināt repatriāciju cilvēkiem uz viņu etnisko dzimteni. Krievijas prese un krievu prese Latvijā atzīst, ka Latvijā ir tūkstošiem vai pat desmitiem tūkstošu cilvēku, kuriem nav radinieku, kuri neprot valsts valodu, kuri var saņemt savu pensiju, un viņi gribētu dzīvot kaut kādā savā valodas un dzimtajā vidē. Un šeit paveras lieliska iespēja šos jautājumus atrisināt.
Mēs gribam uzlabot attiecības ar Krieviju. Krievija ir mūsu kaimiņš. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, un ir tikai divas lietas, kas ir jāizdara, lai Latvijas un Krievijas attiecības uzlabotos: sarunās ar Krieviju ir jāpanāk termiņš, kad tiks atdota daļa Latvijas teritorijas (kā es teicu, vai tas būs pēc 20 vai 30 gadiem– es nezinu), un otrs jautājums ir jāatrisina par to, kādā veidā PSRS pilsoņiem, kuri, kā es teicu, nekad nemācīsies latviešu valodu šeit dažādu iemeslu dēļ– gan psiholoģisku (ir tādi, kuriem riebjas dzīvot mazās valstīs, bet kuri ir secinājuši, ka Latvija vairs neatgriezīsies Krievijas impērijas sastāvā), viņiem ir humāni jāpalīdz atgriezties atpakaļ savā etniskajā dzimtenē.
Šeit krievu valodā rakstošā avīze ir aprēķinājusi, ka vajadzētu 100 000 dolāru uz cilvēku, un tad jautājums tiktu atrisināts. Nu es nezinu, vai vajag 100 000, vai vajag 10 000 eiro, vai vajag 50 000 uz ģimeni, bet Ministru kabinetam ir jāpieņem atbilde kaut kādā veidā, ir jāizveido darba grupas, kas veic nepieciešamos aprēķinus. Un tur nav nekas apkaunojošs un arī kaut kā tāda, ka Saeimai kaut kādā ziņā nevajadzētu atbalstīt šo lietu.
Mani izbrīna tas, ka komisija ir noraidījusi. Noraidījusi šo priekšlikumu, kurš ir saistīts tieši ar veselu rindu arī citu dokumentu. Ja mēs atceramies “Jaunā laika” iesniegto deklarāciju “Par totalitārā komunisma nosodīšanu”, ko mēs atbalstījām. Tur ir ierakstītas divas normas: tātad jāturpina virsnieku repatriācija jeb izbraukšana no Latvijas, kā arī to pilsoņu repatriācija, kuri vēlas repatriēties uz savu etnisko dzimteni, un jāpalīdz materiāli šiem pilsoņiem.
Man būtu ārkārtīgi interesanti paskatīties, kā “Jaunais laiks” atbalstīs šeit pats savus priekšlikumus, kuri jau ir ietverti tādā praktiskajā īstenojumā. Ja mēs neatbalstām, ka Ministru kabinetam šie jautājumi ir jārisina, tad notiek tas, kas notiek.
Un kas tad notiek? Ko es gribu pateikt pēdējo? Latvijā pašreiz ir milzīgs liekulības tirgus. Sākot ar Valsts prezidenti, kura stāsta, ka mēs esam gatavi atdot savu teritoriju, nepārtraukti mēs to dzirdam, ka mēs esot gatavi atdot savu teritoriju, mums nebūs teritoriālu pretenziju pašiem pret sevi. Valdība imitē un atklāti melo Saeimai.
Mēs nesen dzirdējām, kā tieslietu ministre pēkšņi apšaubīja “Jaunā laika” un Tautas partijas deputātu prāta spējas. Viņa publiski paziņoja, ka jānoņem Pilsonības likuma izskatīšana pirmsvēlēšanu gaisotnē. Šīs abas lieliskās frakcijas varot tā apjukt, ka nobalsot par opozīcijas deputātu priekšlikumiem– apturēt naturalizāciju. Apturēt naturalizāciju– opozīcijas frakcijai ir tikai astoņi cilvēki, kas to varētu prasīt. Tātad divas frakcijas skries, uzreiz pievienosies opozīcijai un izgāzīs kaut kādus koalīcijas lēmumus. Tā paziņo tieslietu ministre.
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!
A.Kiršteins.
Diemžēl jā. Es beidzu. Realitāte ir tāda, ka Valsts prezidente palūdz Ministru prezidentam. Ministru prezidents faktiski ir marionete, jo baidīdamies, ka viņu varētu neapstiprināt pēc vēlēšanām vēlreiz par Ministru prezidentu…
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!
A.Kiršteins.
…nav spējīgs pieņemt nevienu lēmumu. Paldies.
Es aicinu atbalstīt šeit šo frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Un es gribētu arī redzēt, kā balsos “Jaunais laiks”, kurš pats ir iesniedzis šīs komunisma nosodīšanas deklarācijas...
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Pirms vēlēšanām arvien vairāk un vairāk visām labējām partijām būs vajadzīgas latviešu vēlētāju balsis. Ar ko tik atkal nenāks pie vēlētājiem cienītie deputātu kandidāti! Bet, neapšaubāmi, atkal būs jautājums: “Ko darīt ar tiem, kas šeit uzturas– naidīgi izturas pret Latvijas valsti un latviešu tautu?” Visus cietumos sabāzt? Nu, mēģiniet, mēģiniet! Pagaidām mēģinājumi bijuši nesekmīgi. Un ir šis mierīgais piedāvājums– palīdzēt tiem, kas šeit jūtas neērti, izceļot no Latvijas. Mierīgi, ar likuma palīdzību!
Un tad ir jautājums, vairākkārt ir runāts: tas traucē un šitas traucē, un sliktam dejotājam viss kas traucē. Un tajā pašā laikā ir jautājums: vai notiek kaut kas nopietns? Vai ir nopietna programma izceļošanas jomā? Un tad ir nākamais jautājums: vai Ministru kabinetam ir jāuzliek kaut kādi pienākumi vai nav? Šodien Ministru kabinetam praktiski nav nekādu pienākumu. Un nekas arī nenotiek.
Un tāpēc, lūdzu, izlasiet mūsu priekšlikumu! Mēs vienkārši piedāvājam konkrētu rīcību Ministru kabinetam. Mēs varam precizēt kādu no šiem teikumiem, kādu no šiem vārdiem. Tā ir cita lieta. Bet šeit ir pilnīgi skaidri piedāvājumi– izceļošanas veicināšanas programma un normatīvie akti, kas ir saistīti ar izceļošanu, normatīvie akti, nevis lopu vagoni. Ir neliela atšķirība vai nav?
Pie tam arī, starp citu, Krievijā ir pietiekami augstas amatpersonas, kas ir gatavas atbalstīt izceļošanu no Latvijas.
Starpvalstu līgumi ir vajadzīgi vai nav? Te mēs uztraucamies, ka mūs mūžīgi ārpus Latvijas kāds aiztiek, kritizē, nosoda, un tajā pašā laikā mēs negribam starptautiskā līmenī skaidri pateikt, kas šeit ir noticis. Tie, kas neatbalstīja mūsu pirmo priekšlikumu, kāda jēga jums bija balsot par visām deklarācijām, par okupāciju un tās nosodīšanu, ja jūs nevēlaties piedalīties okupācijas seku likvidēšanā? Kāpēc? Bailes? Kāds jums to pavēl? Nu, tad ir ļoti žēl, ja tik svarīgā jautājumā jums ir bailes.
Un tieši tāpēc. Tālāk. Budžeta līdzekļi ir vajadzīgi. Jā, pareizi. Kur tad tos atradīs, un kas pie tiem pirmais strādās? Taču valdība, ne jau Saeima ņemsies ar šo līdzekļu sagatavošanu. Visi tie pabalsti un viss pārējais, kas ir saistīts ar izceļošanu.
Mēs piedāvājam praktisku rīcību. Un tā nav tukša runāšana. Ja mēs tiešām gribam kaut nedaudz sakārtot valsti, lai kaut vai šie nevajadzīgie autobusi un tirgus konflikti mazinātos. Par to ir jādomā.
Un vienkārši kratīties no tā vaļā un vispār izlikties, ka šī jautājuma nav, tas ir nožēlojami.
Un pēc tam es paskatīšos, kā latviešu auditorijas priekšā daži mani kolēģi atbildēs uz asiem jautājumiem– ko jūs esat darījis, lai veicinātu šo ne sevišķi laipno cittautiešu izceļošanu no Latvijas?
Lūk, tāds būs tas jautājums.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Mēs esam nonākuši pie tēmas, kura valstij ir ārkārtīgi svarīga, bet kura nav atradusi risinājumu šajos neatkarības gados nedz no Saeimas, nedz no valdībām.
Atmodas sākumā drusciņ šīs lietas sāka kārtot. Bet pēc tam viss pazuda, un sāka pieņemt tādus likumus un lēmumus, kuri nevis veicināja sabraukušo laimes meklētāju aizbraukšanu, vai nelaimīgo, šeit kā aizvien iztēlo un tēlo, bet atbalstot, izveidojot tādus likumus, kuri veicināja šo cilvēku palikšanu, bet, vienalga, viņi izrādās nelaimīgi.
Kolēģi! Mums beidzot ir jāsaprot, ka jākļūst atbildīgiem un drosmīgiem okupācijas seku likvidēšanā. Mūsu priekšlikums ir vistiešākais piedāvājums likvidēt okupācijas sekas, kuras ārkārtīgi nopietni apdraud Latviju un neļauj īsti attīstīties. Jūs redzējāt, šodien pie Saeimas Buzajevs ar megafonu ārdījās, Pliners un šitādi atkal līdzīgi, kuriem sen vajadzēja ar visiem viņu aizstāvamajiem doties projām. Viņus aicina gan uz Kaļiņingradu, gan Putins aicina uz Krievijas vidieni un visur kur citur, bet viņi te ārdās. Buzajevs, kurš ieradies kaut kur tur no Aizurāliem... Un mēs esam iedevuši, dumji būdami,– dumji būdami!– es jums saku ar pilnīgu atbildību –viņam pilsonību. Un viņš tagad dezorganizē Saeimas darbu un ārdās katru mīļu dienu, katru plenārsēdi un katru komisijas sēdi...
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs, lūdzu, neizsakiet personīgus apvainojumus!
P.Tabūns.
Es neaizskaru nekādā veidā. Es tikai pasaku patiesību, cienījamā Ūdres kundze!
Viņi paliek nekaunīgi, līdz ārprātam nekaunīgi! Līdz ārprātam nekaunīgi! Un ieklausieties mūsu priekšlikumā, kas ir ļoti normāls, lai dzird arī cilvēki. Tātad Ministru kabineta kompetence izceļošanas jomā.
Un pirmais. Izstrādāt izceļošanas veicināšanas programmu, ar izceļošanu saistīto likumu un citu normatīvo aktu projektus.
Otrais. Ierosina noslēgt starpvalstu līgumus izceļošanas jautājumos un izstrādā šo līgumu projektus.
Trešais. Izstrādā izceļošanas veicināšanai un izceļotāju vajadzībām nepieciešamo ikgadējo budžeta līdzekļu pieprasījumu un iekļauj to valsts budžeta projektā.
Un ceturtais. Nosaka izceļotājiem paredzēto pabalstu piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību.
Ko vēl?! Ko vēl reālāku jums piedāvāt, lai jūs saprastu, ka ir jāatbalsta? Un visur dzird un runā, ka pašlaik esot labējā koalīcija, labējās koalīcijas valdība, ar nacionālu noskaņu tātad šīs partijas krāsojas. Kur tad ir jūsu nacionālā nostāja, es atvainojos? “Jaunais laiks”! Tautas partija! Kur ir? Kur ir jūsu atbildība par šo jautājumu, kas ir ārkārtīgi svarīgs un kuru Atmodas sākumā sāka risināt, bet ļoti niecīgo līdzekļu dēļ nebijāt spējīgi? Tagad mēs to varam... Atceraties, tie, kuri atceras šīs lietas, ka Amerika deva ārkārtīgi lielu naudu, lai no Latvijas šie nelaimīgie, šie ieceļotāji varētu aizbraukt. Toreiz, protams, nemācējām šo naudu izmantot, un tā kaut kur aizplūda nezināmos ceļos, vēl šodien nav skaidrs. Pasaule bija gatava un, ja mēs pārliecinātu, būtu gatava ieguldīt pietiekami nopietnus līdzekļus, lai veicinātu šo cilvēku aizbraukšanu uz savu dzimteni. Lai viņi tur dzīvo savā krieviskajā vidē, nevis veido šo krievisko vidi šeit, Latvijā.
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!
P.Tabūns.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Mums ir vajadzīgs starpvalstu līgums izceļošanas jautājumos, lai atrisinātu virkni tehnisku jautājumu. Bez šā līguma lietas tomēr neiet. Es iepazinos internetā, arī Krievijas internetā (var ieiet caur “dialogi.lv”, caur citiem saitiem), kāda ir situācija 1991.–1995.gadā izceļojušajiem. Un tur ir ārkārtīgi interesanti materiāli. Jūs varat atrast divus rakstus, kuri, piemēram, pārdrukāti no Maskavas preses, ka no 1991. līdz 1995.gadam tika būvēti vairāki ciemati. Un kas mani ārkārtīgi pārsteidza, ka Maskava neļāva izceļotājiem no Baltijas valstīm, ja nebija radinieku, apmesties Maskavā, bet tika piešķirti zemes gabali pie Jaroslavļas, tur pie Kļazmas ūdenskrātuves, vēl šur tur, un vietējās pašvaldības izdalīja zemes gabalus māju celtniecībai tādos ciematos apmēram no 500 līdz 1000 cilvēkiem. Tas ir ārkārtīgi interesants materiāls. Naudu ir devušas, piemēram, tādas iestādes kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Amerikas Savienotās Valstis piešķīra, ieskaitot virsnieku pārceļošanai vairāk nekā 75 miljonus, Zviedrija, Dānija, Vācija. Bet ne kapeiku neiedeva Krievijas valdība tajā laikā, kas ir ārkārtīgi interesanti. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka piešķīra, tā celtniecība gāja, tā sakot, no rokas mutē, kaut ko uzcēla, kaut ko neuzcēla. Un šis eksperiments beidzās.
Es domāju, ja mums būtu šis praktiskais līgums, kas garantē cilvēkiem gan tehnisko jautājumu atrisināšanu, gan arī palīdzību, Latvija iegūtu ne tikai starptautisko prestižu un iespējas piesaistīt starptautiskos līdzekļus, bet vakardien Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopējā sēdē ārlietu ministrs stāstīja par Latvijas palīdzību attīstības ceļu ejošajām valstīm– bijušajām padomju republikām, tādām kā Uzbekija, Gruzija, Moldova un tā tālāk, Ukraina. Un teica, ka jautājumus, kas ir saistīti ar repatriāciju, ka tos Ārlietu ministrija diemžēl nerisina, jo tie esot Iekšlietu ministrijas un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta kopējā pārziņā.
Es domāju, tas nav pareizi. Ja nebūs šāda starpvalstu līguma, tā būs pašdarbība un mēs nevarēsim īstenot 1990.gada 5.septembra Baltijas padomes aicinājumu starptautiskā konferencē atrisināt Otrā pasaules kara sekas.
Es aicinu jūs tomēr atbalstīt un saprast vienu lietu, ka, ja lietuvieši, piemēram, Kaļiņingradas apgabalā kontrolē 30 vai 40 procentus no celtniecības, tad arī Latvijas uzņēmumiem ir iespēja darīt to pašu.
Un es vēlreiz gribu atgādināt: šeit nav runa par kaut kādu izsūtīšanu...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs! Jūsu runas laiks ir beidzies!
A.Kiršteins.
Jā, pēdējais teikums. Bet ir runa par tehnisku palīdzību, milzīgu ekonomikas nozari– mājokļu un ciematu celtniecību miljardiem vērtībā… Miljardiem eiro vērtībā ar starptautisku organizāciju piesaistīšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vajadzētu tomēr ieklausīties runās no tribīnes un ņemt vērā to, ka mēs jau paši esam nobalsojuši un piekrituši par komunistisko noziegumu nosodīšanu. Un ar lielu pārsvaru– vairāk nekā 80% jūsu balsu– mēs nosodījām šos noziegumus. Un viens no tiem noziegumiem ir mūsu valsts– Latvijas rusifikācija. Ne tikai upuri, bet arī visas tautas mentalitātes pazemošana, kultūras pazemošana. Un tāpēc mani pārsteidz balsojums, kuru es redzu pret frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ierosinājumiem, kas ir ļoti maigi un mīlīgi, par kuriem pat nobalso atsevišķi PCTVL kolēģi, jo viņi arī uzskata, ka tie, kas jūtas šeit neomulīgi, kas jūtas slikti, kam ir diskomforts, ka tie varētu ļoti labi doties uz iemīļoto dzimteni, kuru nez’ kāpēc daudzi no viņiem nemīl un negrib tur pabūt kādu laiku, lai pārliecinātos, ka Krievija tomēr ir ļoti skaista un ar izcilu kultūras darbinieku plejādi bagāta valsts.
Es tāpēc brīnos, ka pret šiem priekšlikumiem, par ko te tik ilgi skaidroja gan Dobeļa kungs, gan Tabūna kungs, balso, piemēram, blakus Aleksandrovs Igors un Ābiķis Dzintars, Klauss Uldis Mārtiņš, Klementjevs Andrejs un Vaira Paegle, Kļaviņš Paulis. Kāpēc blakus Urbanovičam ir Vasaraudze Žaneta un Ribakovam Rībena Iguna? Tāpat kā Orlovam Raimonds Pauls? Vai tiešām tā dzelžainā koalīcijas disciplīna neļauj mums vienoties vispārcilvēciskiem, humāniem mērķiem– aizstāvēt Latvijas tautu, kura acīmredzot pašreiz izmirst? Vai tiešām mēs nesaprotam, ka mums ir daudz svarīgāki par politikānismu, mūsu vēlētāju novēlējumi vai mūsu vēlētāju sajūtas? Jo septiņās lielākajās pilsētās latvieši ir minoritāte.
Tāpēc aicinu atbalstīt šos priekšlikumus, neskatoties uz to, ka ir pozīcija, it kā opozīcija, un šad tad un tik svarīgos jautājumus kā šodien, kā šis priekšlikums, tāpat kā iepriekš, mums tomēr vajadzētu vienoties. Jāatbalsta šis priekšlikums, jo izceļošana turpinās, bet tā ir ļoti maza, gļēva, un Krievija nepilda savu līgumu ar Latviju, ko viņi parakstījusi 1994.gadā,– par virsnieku ģimeņu izceļošanu. Joprojām 17 687 virsnieku ģimenes ir šeit, kuras negrasās izceļot, jo, lūk, Repatriācijas fonds un repatriācijas likumi vai izceļošanas likumi, kā tagad baigi viņi labo “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, tie vienkārši nedarbojas. Tas jāveicina. Un mūsu balsojums veicinās šādu maigu izceļošanu.
Tāpēc lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus.
Pēdējais lielākais devums šādam izceļotājam invalīdam oficierim ir 8000 latu. Vajadzētu mēģināt rast arī papildu līdzekļus no Jaltas un Potsdamas valstīm, īpaši pēc tam, ka mūsu cienītais prezidentes draugs Džordžs Bušs ir pateicis, ka mēs esam vainīgi. “We are guilty”– viņš teica 7.maijā šogad, būdams Latvijā.
Atbalstīsim šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Es gribētu tomēr, lai mēs padomātu nevis par šodienu, bet kas būs pēc 2, 3, 5 gadiem, 10 gadiem.
Atgādināšu ciparus. Tātad pēc Finanšu ministrijas ekspertu prognozēm Latvijas iedzīvotāju skaits perspektīvā samazināsies no 2,3 miljoniem līdz 1,8. Tas ir pirmais cipars.
Tātad darbspējīgo skaits samazināsies, bet pensionāru skaits palielināsies.
Jūs zināt, ka desmitiem tūkstoši cilvēku tagad izbrauc uz Īriju tur strādāt, un kopā ar ģimenēm... viņi neatgriezīsies. Jūs droši vien dzirdējāt tādu ciparu, ka dzimstības koeficients Latvijā … tātad uz vienu ģimeni– ir 1,29 bērni uz vienu ģimeni. Tātad perspektīvā iedzīvotāju skaits būtiski samazināsies. Un jūs tātad nevarat atklāt patiesību saviem vēlētājiem, godātie kolēģi, ka imigrācija uz Latviju ir neizbēgama. Jūs redzējāt… jūs katrs bijāt tātad Eiropas valstīs. Jūs redzējāt, kāda tur ir... vizuāli pat var redzēt, kāda tur ir situācija. Cik daudz imigrantu ir šajās valstīs.
Vai jūs uzskatāt, ka tāda situācija nebūs Latvijā? Protams, ka būs. Un tagad daži cilvēki aicina tātad izbraukt… tātad krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus.... Bet, kolēģi! Mēs taču esam ļoti tuvi pēc mentalitātes. Bet kad mūsu vietā šeit atbrauks... kas atbrauks, jūsuprāt? Es domāju, ka no Āzijas valstīm, no dažādām musulmaņu valstīm. Jūs to gribat? Bet situācija ir tāda.
Jums ir tagad tiesības. Jums atklāti jāpasaka saviem vēlētājiem: jā, demogrāfiskā situācija ir šāda, ka diemžēl tātad mēs nevaram... tātad pat tagad, kad… piemēram, 80.gadu beigās piedzima 42 tūkstoši bērnu, bet tagad piedzima 20 tūkstoši bērnu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka imigrācija būs, godātie kolēģi! Un jūs varat pateikt saviem vēlētājiem: jā, šī imigrācija būs.
Bet mums nav stratēģiskas programmas. Mums trūkst darbinieku. Un tātad atbrauks. No kurienes atbrauks?
Varbūt cienīsim tomēr savus iedzīvotājus! Cienīsim tomēr savus nodokļu maksātājus! Cienīsim Latvijas iedzīvotājus. Izdarīsim visu to, lai viņi neaizbrauktu no Latvijas! Izdarīsim to!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Sokolovska kungs, nejauciet medu ar kāpostiem! Jūs mēģinājāt kā argumentu teikt drūmo demogrāfisko situāciju Latvijā. Jā, tā tāda ir! Bet, es atvainojos, ja arī šeit iebrauks cilvēki no dažādām valstīm (un droši vien tas notiks, un to nevarēs novērst), tad tie cilvēki– es ar pilnu atbildības sajūtu saku– nebūs naidīgi šai valstij, nebūs naidīgi šīs valsts pamatiedzīvotājiem. Lūk, tā ir pamatbūtība! Un nevajag cilvēkiem, tā sakot, “pūderēt smadzenes” ar jūsu šādiem argumentiem. Jo pareizi te Leopolds Ozoliņš atzīmēja, kāpēc mums jāveic šī cilvēku aizceļošana, labprātīga aizceļošana? Tāpēc, ka rusifikācija vēl aizvien ir pārņēmusi Latviju un tā nav izbeigusies. Nav izbeigusies! Nenotiek patiess derusifikācijas process valstī. Tā tas ir, draugi mīļie.
Un viens skaitlis. 40 līdz 60 tūkstoši (ir tādas ziņas, vairākkārtējas ziņas) Krievijas cilvēku ir pieteikušies Krievijas vēstniecībā, lai palīdzētu viņiem aizbraukt uz dzimteni. Valdības cita pēc citas nav pakustinājušas pirkstu, lai izveidotu kādu institūciju vai pie kādas institūcijas...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi, jūsu runas laiks ir beidzies!
P.Tabūns.
...lai varētu uzskaitīt šos cilvēkus, kuri grib aizbraukt. Tātad ir daudz gribētāju, kuri grib aizbraukt no šīs valsts.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Šeit skanēja runa par cienīšanu– par to, ka mums ir jāciena cilvēki, kas dzīvo Latvijā. Protams! Bet vai var cienīt tādus cilvēkus, kas ņirgājas par Latviju un tās vēsturi? Tie arī ir pelnījuši cieņu? Un vai ir mums tāda vēlēšanās, lai šādi cilvēki turpinātu uzturēties Latvijā? Bet varbūt tomēr viņiem piedāvāt aizbraukšanas variantus, radot viņiem Latvijā tādus apstākļus, kas viņiem nepatīk? Vai šādu, Latviju necienošu, cilvēku mehāniska uzturēšanās Latvijā palīdzēs Latvijai sekmīgi attīstīties? Vai viņi novērsīs liekos konfliktus?
Un tāpēc vēlreiz es aicinu: padomājiet par mūsu piedāvājumu! Tas ir pragmatisks, un tas piedāvā konkrētu rīcību.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! It kā jau tas, ko jūs, “tēvzemieši”, stāstāt, liekas diezgan pievilcīgi. Un arī es būtu priecīgs, ja tie cilvēki, kam Latvija ir nemīlama zeme, no šejienes aizbrauktu.
Bet jūsu priekšlikums diemžēl, jāsaka atklāti, ir miglas pūšana acīs. Jo jūs jau paši rakstāt, ka Ministru kabinetam ir jānosaka izceļotājiem paredzētais pabalsts, pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība. Vai jūs esat gatavi šobrīd no budžeta izdalīt, teiksim, 15, 20, 30 miljonus latu, lai no Latvijas aizceļotu vērā ņemams cilvēku skaits, teiksim, 4–5 tūkstoši ģimeņu? Vai jūs esat tam gatavi? Vai mūsu budžets tam ir gatavs? Tajā pašā laikā mēs zinām, ka Latvijas kuģubūvē jau šobrīd strādā apmēram 300, ja nemaldos, iebraucēju no Ukrainas. Un, kā rāda prakse, tad apmēram puse no iebraucējiem, kam ir dotas darba atļaujas. Un tā ir vienkārši dzīves nepieciešamība, jo citādi nav, kas mums būvēs šos kuģus.
Un, kā rāda prakse, diemžēl tāda ir prakse, ka, ja darba atļaujas tiek dotas uz ilgāku laiku, tad cilvēki, kuriem šī zeme liekas pievilcīga, atrod iespējas šajā zemē palikt. Tas nav tikai pie mums Latvijā. Viņi atrod iespējas, kā apprecēties. Atrod iespējas kaut vai kā fiktīvi apprecēties un šeit paliek. Tā ka vieta jau tukša nepaliks.
Bet tajā pašā laikā, ja mēs tiešām gribam, lai kāds aizbrauktu, ir jāiegulda lieli līdzekļi. Ja mēs katrai ģimenei samaksātu 3000 latu, katrai ģimenei– 3000 latu, tad, lai izbrauktu 1000 ģimenes, mums no budžeta būtu nepieciešams izdalīt 3 miljonus latu. Es šaubos šobrīd, vai arī 3000 latu liela summa ir sevišķi liela, ja viens dzīvoklis Purvciemā vai Pļavniekos, diezgan pašvaks dzīvoklis, maksā 15 000 latu, ko varētu mierīgi pārdot aizbrauktgribētāji un tad viņi arī aizbrauktu no šejienes. Vai šie 3000 latu kaut ko jūtami atrisinātu šiem aizbrauktgribētājiem? Bet, man liekas, 3 miljoni latu budžetā būtu pietiekami liels zaudējums, jo par 3 miljoniem mēs varam palielināt pensijas tūkstošiem pensionāru. Tā ka šīs lietas nav samērojamas.
90.gadu vidū, ja nemaldos, 1994.gadā, bija maksimums, kad no Latvijas aizbrauca 47 000. Toreiz neko nepiemaksāja, jo cilvēki, kas tiešām gribēja aizbraukt, pārsvarā ir aizbraukuši, jo viņiem bija iespējas pārdot dzīvokli, nopirkt kaut kur dzīvokli, par to naudu labāku dzīvokli Krievijā, jo tur cenas ir zemākas, un aizbraukt.
Tā ka praktiski tie mērķi it kā jums ir cēli, un es šos mērķus pats atbalstītu, bet praktisko risinājumu šie mērķi, šis jūsu piedāvājums nedod. Diemžēl! Diemžēl!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Šeit “tēvzemieši” uztraucas par kaut kādu rusifikāciju. Jums vajadzētu uztraukties par to, ka vairāk nekā 200 000 cilvēku jau izbrauca strādāt kaut kur ārzemēs. Un es domāju, ka lielākā daļa no viņiem šeit neatbrauks. Vajag padomāt nevis par kaut kādiem izceļošanas pabalstiem, bet par pabalstiem tiem, kas aizbrauca strādāt tur. Par darba vietām šeit, lai viņi atbrauktu atpakaļ, un maksāt viņiem. Padomājiet arī par to, ka tie cilvēki kaut cik zina latviešu valodu, jo viņi šeit dzīvoja. Un padomājiet par to, ka tagad vajag ievest šeit darbaspēku. Vai jūs domājat, kad šeit atbrauks turki, viņi mācīsies latviešu valodu? Nebūs tā! Un nebūs! Jūs mācīsities turku valodu!
Sēdes vadītāja.
Vai Vladimiram Buzajevam pietiks ar divām minūtēm? Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL).
Ļoti īsi gribētu komentēt cienījamā pozīcijas deputāta Ābiķa kunga uzstāšanos. Jūsu bažas par budžeta graušanu, par velti, cienījamais Ābiķa kungs! Jo ir runa ne par simtiem, tūkstošiem, cittautiešu, kuri ir Latvijas neatņemama sastāvdaļa, bet par dažiem simtiem cilvēku, kuri neatrada sevi mūsu mūsdienīgajā jaunajā dzīvē. Un viņu brīvo izvēli– aizbraukt no Latvijas valsts– var droši atbalstīt, jo imigrācijas plūsmas mazinās ar katru gadu.
Mēs runājam šeit par darbu emigrācijā, par emigrāciju uz Īriju, kur strādā gan latvieši, gan krievi, gan visi pārējie. Tā ir pavisam cita lieta. Jo māja viņiem tomēr ir Latvijā, ģimene viņiem tomēr ir Latvijā. Bet šis atbalsts izceļotājiem pēc aprēķiniem var būt daži simti tūkstošu un ne vairāk.
Saskaņā ar to es nemainīju savu viedokli atbalstīt 2.– TB/LNNK priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājas biedrei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Saeimas priekšsēdētājas biedre).
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu iesniegumu ar ierosinājumu veidot atbalsta grupu “Eiropas parlamentārieši Āfrikai”.
Lūdzu pievērst uzmanību tam, ka grupas dibināšanas sēde notiks tūdaļ pulksten 10.30 Dzeltenajā zālē.
Visi ieinteresētie deputāti ir aicināti piedalīties.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Vairai Paeglei.
V.Paegle (TP).
Cienījamie Ārlietu komisijas deputāti! Mums pārtraukumā būs sēde Ārlietu komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Labdien! Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 10.35. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Sokolovska, Plinera, Kabanova, Aleksejeva un Tolmačova jautājumu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim “Par situāciju ar apkuri Sedas pilsētā”. Šo jautājumu mēs nodosim ministra kungam, kā arī deputātu Plinera, Kabanova, Aleksejeva, Tolmačova, Buzajeva un Sokolovska jautājumu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim “Par to īrnieku interešu aizstāvību, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotā, dzīvojamā mājā”. Arī šo jautājumu mēs nodosim ministram.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Pēteris Simsons… ir?... Boriss Cilevičs un Arvīds Ulme.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Atgriežamies zālē pulksten 11.00... mēs atsākam sēdi.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījums Repatriācijas likumā”. Turpinām debates par 2.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Oskars Kastēns.
O.Kastēns (LPP).
Cienījamie kolēģi! Es patiesībā šodien nebiju gatavojies uzstāties, taču mani, manu runu sekmēja tā frāze, ko es šodien dzirdēju no Tabūna kunga, kad viņš, atbildot uz “kreiso” deputātu repliku, sacīja, ka nu nemaz nebūšot tik slikti, jo varbūt arī šie cilvēki, kas iebrauks no “trešās pasaules” valstīm, te integrēsies un varbūt pat runās latviski.
Es gribu, runājot par šo priekšlikumu, pateikt jums statistiku. Pavisam nesenie Eurostat dati, tātad tie ir oficiālie Eiropas Savienības sociālo pētījumu aģentūras dati, liecina, ka Latvijā ir bijis otrais straujākais iedzīvotāju skaita kritums no visām Eiropas Savienības valstīm, ka mums ir bijis lielākais iedzīvotāju skaita dabiskais samazinājums visā Eiropas Savienībā, iespējams, vispār visā Eiropā. Un šobrīd sanāk tā, ka jūs tagad vēl centīsities veicināt iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts, kurā jau tā cilvēku skaits sarūk. Un tas tikai liecina par to, ka iepriekšējās Saeimas laikā, kā jūs atceraties… arī deputātiem tagad nebūs kaut kādas īpašās deputātu pensijas... Man ir zināmas bažas, ka tagad politiķiem, tostarp arī “tēvzemiešiem”– lielajiem aizbraukšanas iniciatoriem, tagad nebūs vairs, kas strādās un pelnīs jums pensijas. Un kaut kā... Es kaut kā esmu mazliet norūpējies par jūsu sociālo labklājību. Un jau tagad, šobrīd Latvijā trūkst strādnieku. Pameklējiet! Pameklējiet labus flīzētājus, pameklējiet labus celtniekus, pameklējiet labus speciālistus! Jo viņi jau visi ir projām, kaut kur strādā Īrijā, Lielbritānijā un tā tālāk. Es arī papētīju datus, ka jūsu pašu partijas biedri, kuru ekonomikas zināšanas es vērtēju daudz augstāk nekā Tabūna kunga ekonomista viedokli, viņi... Vaideres kundze ir uztraukusies, ka mūsu Valsts kasē nenonāk 22 miljoni latu, par to, ka tie cilvēki, kas ir aizbraukuši, viņi vairs nemaksā nodokļus... Viņos ir ielikti milzīgi līdzekļi izglītošanai un tā tālāk. Es domāju: ja mēs skaitām visus šos ciparus kopā, šī summa ir nevis 22, bet vismaz 30–35 miljoni latu.
Un tagad tā ir liekulība ar lielo “L”. No vienas puses, braukt visiem projām, no otras puses, tagad uztraukties par to, ka mums tagad valstij iet garām nodokļi un nav, kas strādā.
Tā ka es kategoriski aicinu balsot pret šo priekšlikumu, kurš ir pilnīgi destruktīvs. Un, ja jūs gribētu būt konstruktīvi un strādāt kaut cik valsts labā, jūs varbūt pat labāk tādā gadījumā būtu iesnieguši priekšlikumu, lai veicinātu to Krievijā un citur pasaulē dzīvojošo latviešu repatriāciju atpakaļ etniskajā dzimtenē.
Paldies. (Starpsauciens no zāles: “Oskar, Oskar! Kauns!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Leopolds Ozoliņš. Otro reizi. (Starpsauciens: “Leopold, sadod viņam!”)
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kastēna kungs, galīgi šķērsām ir jūsu tie prātojumi, jo tie cilvēki, kas ir aizbraukuši uz ārzemēm, viņi atgriezīsies ar milzu naudu. Viņi atvērs šeit savus uzņēmumus, veidos mazos uzņēmējus, un jūsu bērniem būs kur strādāt. Jūs neraizējieties, vai ne! Tā ka darba vietas viņiem būs un tie cilvēki būs ar lielu kapitālu.
Ko es gribu pateikt? Ir pienācis pēdējais laiks tiešām veikt tā saukto dekolonizāciju! Par ko mēs te runājam, runājam, bet, izņemot deklarāciju, neko īpašu neesam darījuši.
Tāpēc vajag atbalstīt šo mazo priekšlikumu no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK puses, jo, piemēram, Sandra Kalniete, nupat uzstājoties Zviedrijā, ir paziņojusi, ka viņa bija vienīgais bērns saviem vecākiem, Sandra Kalniete piedzima Sibīrijā, jo viņi nevēlējās radīt vairāk vergu. Tātad vecāki saprata: ja viņi atgriezīsies šeit, tad viņi kļūs par vergiem. Bet viņi tomēr mīlēja savu dzimteni, un viņi nepalika Krievijā. Viņi atgriezās šeit. Tas nenozīmē, ka nevajag veicināt repatriāciju– no Krievijas latviešus uz Latviju. Arī šajā sakarībā šāds līgums ir jāpieņem, un Ministru kabinetam ir jānosaka šie noteikumi un arī finansiāls vai kāds citāds atbalsts.
Nevis tā, kā Šķēles valdības laikā, kad Zviedrija uzdāvināja vienu miljonu dolāru, tad bija ministrs Makarovs, kura rīcībā bija nodota šī nauda, bet Šķēle deva rīkojumu šo naudu ieguldīt Pirmās bankas rehabilitācijai kopā ar 20 miljoniem latu no Repšes pārvaldītās Latvijas Bankas. Diemžēl tādi gadījumi ir bijuši!
Un vēl mazs citāts, ko 1956.gadā mūsu kolaboracionisti Vilis Lācis un Kalnbērziņš rakstīja Bulgaņinam un Hruščovam, es vēlāk pārtulkošu. (Lasa krievu valodā.). Lūk, tādi teksti! Tas nozīmē, ka 1956.gadā Lācis ar Kalnbērziņu...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi, lūdzu tulkojumu latviešu valodā!
L.Ozoliņš.
Es tulkoju pašreiz. Es tulkoju, es tulkoju! ... ka pēdējā laikā (tas ir 1956.gadā rakstīts Bulgaņinam, Lācis un Kalnbērziņš paraksta) Rīgā ierodas ļoti daudz demobilizēto padomju armijas oficieru. Un, ņemot vērā, ka nav brīvas dzīvojamās platības un pilsēta nevar nodrošināt viņus ar dzīvokļiem, šie oficieri jeb virsnieki, 500 ģimenes, ir ļoti neapmierināti, ka viņiem jāstāv un jāgaida rindā uz kādu dzīvokli, kurš varētu atbrīvoties.
Sēdes vadītāja.
Jūsu runas laiks ir beidzies!
L.Ozoliņš.
Jā. Paldies par uzmanību! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo beidzot ir jāsāk dekolonizācija nevis vārdos un deklarācijās, bet arī darbos!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Vakar, apspriežot “tēvzemiešu” priekšlikumus Repatriācijas likumā, mēs patiešām nolēmām daļu no tiem atbalstīt. Bet šodien… nu principā, kas tur slikts? Izstrādāt programmu, noslēgt starpvalstu līgumus, paredzēt līdzekļus, lai kompensētu tiem cilvēkiem, kuri it kā grib izbraukt, nu, it kā civilizēti priekšlikumi. Bet šodien klausoties, it sevišķi motivāciju, kuru izteica Tabūna kungs, Tabūns, kurš baidās no savas komunistiskās pagātnes, kurš baidās no daļas no savas tautas, kurš kā tiesnesis atļaujas noteikt, ka daļa no tautas ir valsts ienaidnieki, Tabūns, pateicoties kuram vai viņam līdzīgiem, mēs esam nabagākā valsts Eiropas Savienībā… Mūsu sabiedrība diemžēl, pateicoties tādiem un līdzīgiem cilvēkiem un deputātiem, ir sadalīta uz latviešiem un nelatviešiem, pilsoņiem, nepilsoņiem un tā tālāk un tā joprojām.
Jūs ziniet, es nevaru balsot par tādu priekšlikumu tāpēc, ka kārtējo reizi “tēvzemieši” domā vienu, dara otru, attiecīgi tieši tā, kā bija komunistiskajos laikos, un tāpēc es domāju, ka mēs nevaram atbalstīt “tēvzemiešu” priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene.
Man tiešām ir piebilstams komisijas vārdā.
Pirmkārt, šo priekšlikumu iesniedzēji no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neviens neuzskatīja par vajadzīgu piedalīties komisijas sēdē, kad šis jautājums tika izskatīts. Neviens.
Tātad, ja neviens no šiem iesniedzējiem nepiedalījās sēdē, netika iesniegti arī aprēķini, ne par to, cik šādu izceļotāju varētu būt, ne par to, cik tas varētu maksāt, tas norāda tikai uz to, ka šīs kaismīgās runas šeit ir vairāk veltītas iespējamajiem vēlētājiem un klausītājiem, nevis vēlēšanās sakārtot vai nu likumu, vai šo jautājumu.
Nākamais. Kad bija Repatriācijas likumā par šiem izceļotājiem un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija valdībā, nevienu reizi netika piešķirti līdzekļi šīs sadaļas realizēšanai.
Un beidzot. 2005.gada 21.septembrī parakstītais Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības protokols, valdības vienošanās par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzības pagarināšanu, arī turpmāk darbojas abu šo valstu starpā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 2.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 16, atturas– 49. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene.
Paldies.
3.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Es domāju, ka šis 3.priekšlikums– 23.pants– izceļotājs– ir uzrakstīts ļoti pieklājīgi: izceļotājs ir persona, kura ieradusies Latvijā tās okupācijas laikā, vai šādas personas pēcnācējs un kura izteikusi vēlmi izceļot no Latvijas. Te nav noteikts, ne kas tā par okupāciju, vai tā bija Ostlande vai padomija, ja kādu tas aizskar... Te nav noteiktas tautības, te nav noteiktas valstis.
Kas ir izceļotāji, un vai tādi ir? Un mani ārkārtīgi izbrīnīja Tautas partijas pārstāvja uzstāšanās. Manā izpratnē tā bija apkaunojoša. Ja cilvēks nezina oficiālo statistiku un nāk šeit runāt... Es jums atgādināšu. Pašreiz ir 17 000 virsnieku, kuriem ir jāizceļo tik un tā sakarā ar jau noslēgtajiem līgumiem. Pie šiem 17 000 ir jāpieskaita vismaz 7000, kuri ir iedevuši iesniegumus ar savām ģimenēm Krievijas vēstniecībā un kuri nesaņem nekādu atbalstu tāpēc, ka pašreiz nav nekādu starpvaldību līgumu. Trešā kategorija ir tādi cilvēki, kas varbūt neprot valodu, viņiem ir labas pensijas un viņi gribētu izbraukt, bet viņi nezina, kā to darīt.
Un ir divas kuriozas kategorijas, godājamie kolēģi! Un tās divas kuriozās kategorijas ir vieni, kuri Latvijā nevar elpot, jo atdzimst fašisms; es domāju, ka viņiem būtu lieliska iespēja no šejienes aizbraukt tā vietā, lai tā piketētu; un otra grupa būtu tie, kas nevar mācīties skolās, jo rodas garīgās attīstības traucējumi, mācoties valsts valodā. To es izrakstīju no krieviski rakstošās preses. Tātad absolūti lieliska iespēja mācīties lieliskajās Kaļiņingradas skolās!
Otrs. Te tika teikts, un diemžēl arī mūsu Ārlietu ministrija apkaunojošā kārtā nezina, ka tā varētu būt provokācija... Un kā teica Sokolovska kungs, ka mēs taisāmies kaut ko sūtīt. Aicinājums nāk no Kaļiņingradas gubernatora Bosa, nevis ka mēs kādu taisāmies sūtīt.
Bet es šodien izdrukāju no interneta… vai tā tiešām ir provokācija, vai tā ir Krievijas valdības kaut kāda reakcija… un ziniet, ir divi oficiālie viedokļi. Es jūs iepazīstināšu, un kuru interesē, es varu iedot šo dokumentu. Tātad, Vremja.ru. Un tur ir teikts, ka prezidenta administrācijas pārvaldes vadītājs starpreģionālām un kultūras attiecībām ar ārzemēm Modests Koļerovs ir apstiprinājis, ka Krievija ir nolēmusi radikāli uzlabot savu tautiešu stāvokli Baltijas valstīs. Un valdībai ir dots uzdevums reāli izstrādāt plānus.
Krievijas Ekonomikas ministrija (šeit ir rakstīts) ir saņēmusi rīkojumu strādāt pie šiem dokumentiem, un Krievijas Ekonomikas ministrijas Reģionālās attīstības aģentūras vadītājs Grigorijs Bunatjans paziņo: jā, ir savtīgi mērķi zināmā mērā, kāpēc Kaļiņingrada. Tāpēc, ka Kaļiņingrada atrodas Eiropas Savienības vidū, un loģiski, ka Krievija cer piesaistīt milzīgus līdzekļus infrastruktūras uzlabošanai, kā saka Bunatjana kungs, ceļu būvniecībai, enerģētikas problēmu risināšanai un sociālo jautājumu risināšanai Kaļiņingradas apgabalā.
Ko dara Latvijas valdība? Latvijas valdība saka: “Nē, nē, mēs neko nedarīsim! Ziniet– tā taču ir provokācija!” Jau valdības sēdēs ir pieņemti lēmumi. Mēs nespējam pateikt, kas tad īsti ir šis izceļotājs. Un mani ārkārtīgi izbrīnīja Sokolovska kunga uzstāšanās. Nu tik rasistisku uzstāšanos es dzirdēju pirmo reizi, ka te braukšot iekšā musulmaņi. Vai tad mēs tagad runājam par reliģijām, par tautībām? Te nav ne valsts, ne tautība pat minēta.
Otrkārt, Sokolovska kungs, jūs sākāt stāstīt, ka mēs gribam kādus izsūtīt ar varu. Es runāju par to, ka mēs nevaram aizturēt. Ja septiņi tūkstoši vai cik tūkstoši ģimeņu ir iesniegušas dokumentus, ka tās grib izbraukt, jūs taču, Sokolovska kungs, viņiem tos neatņemsiet ar varu. Tāpat kā jūs arī neaizturēsiet šo musulmani, kurš šeit gribēs iebraukt.
Otrs jautājums. Tiek izplatīta teorija par to, ka Latvijā padomju laikos ekonomika tika radīta priekš 2,7 miljoniem iedzīvotāju, un pēc Otrā pasaules kara cauri Latvijai izgāja 4,5 miljoni cilvēku, no kuriem apmēram viens miljons “aizķērās”. 4,5 miljoni nodzīvoja īsāku vai garāku laiku, kas bija iebraukuši no padomju republikām. Tad Sokolovska kungam es ieteiktu aizbraukt un iepazīties, kā darbojas Islandes ekonomika. Valsts teritorijā ekstremālos apstākļos, divreiz lielākā nekā Latvijas teritorija, tur ir 290 tūkstoši iedzīvotāju, bet ekonomika ir vismaz desmitreiz jaudīgāka pēc kopprodukta nekā Latvijas ekonomika. Es ieteiktu aizbraukt arī uz Luksemburgu, kur ir tikai 600000 iedzīvotāju. 40 procenti ārvalstnieku strādā Luksemburgā, un ekonomika absolūti necieš, nav problēmu šajā jautājumā.
Un mēs tagad... Ir apkaunojoši klausīties Circenes kundzi. Viņa saka: “Pagājušā valdība kaut ko neizdarīja.” Tagad ir apstākļi– ir Krievijas prezidenta administrācijas uzdevums Krievijas Ekonomikas ministrijai izstrādāt plānus, ir Kaļiņingradas gubernatora aicinājums. Nāk šeit deputāti un saka: “Ziniet, 1991.gadā netika izdarīts. Gulēsim tālāk un neko nedarīsim.” Tas taču ir apkaunojoši! Mums ir šīs izceļotāju kategorijas.
Un tāpēc es aicinu jūs nobalsot “par” šo 3.priekšlikumu.
Paldies! Un sāksim strādāt konstruktīvi! Un visiem, kas grib iepazīties ar Krievijas valdības lēmumiem, es no interneta varu jums tos iedot.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Jocīgi jau tas skan, ka bez mūsu klātbūtnes komisija var pieņemt vienu lēmumu, un tad, ja mēs būsim klāt, tad varētu būt arī cits lēmums. Kas tad– jums savu galvu vairs nemaz nav? Nu labi, labi. Palīdzēšu jūsu gludajās galviņās kaut ko ielikt iekšā.
Tieši tāpēc ir šis 3.priekšlikums. Paņemiet un izlasiet, lūdzu, tie, kas prot lasīt! Paņemiet pamatlikumu– Repatriācijas likumu! (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Mēs esam iepazinušies ar šo likumu. Kauns tiem, kas nav!”) Kas tur ir teikts par cittautiešiem? Tikai 1.panta otrais apakšpunktiņš: “Veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos.” Kur tālāk ir kaut kas teikts? Kurā vietā? Komisijas pārstāvji ar priekšsēdētāju priekšgalā! Lūdzu, 2.pants: “Repatriants.” Kas tur ir teikts? “Persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.” Kur tad ir tie repatrianti, kuriem vajadzētu aizvākties vismaz, nu aizbraukt no Latvijas Republikas? Kur viņi šinī likumā ir, ko? Tad ko jūs brīnāties par mūsu piedāvājumu? Mēs piedāvājam jēdzienu– izceļotājs. Izlasiet, kas tas tāds varētu būt. Šā likuma izpratnē, protams. “Persona, kura ieradusies Latvijā tās okupācijas laikā, vai šādas personas pēcnācējs, un kura izteikusi vēlmi izceļot no Latvijas uz savu etnisko dzimteni vai citu valsti.” Būsim, tā teikt, demokrāti! Lai brauc, uz kurieni grib. Tas ir izceļotājs.
Žēl! Žēl, ka komisija pat to nav sapratusi. Vai tad mums bija jātup tajā komisijas sēdē un jākaļ iekšā tajās galvās tādas lietas, kuras paši var izprast? Mēs vienkārši gribam sakārtot šīs lietas!
Ir Latvijā vajadzīgs likums, kas palīdz mūsu tautiešiem atgriezties dzimtenē. Par to jau neviens te nestrīdas.
Tagad šitā te kladzināšana par to naudu. Kur tad top budžeta projekti? Tie top valdībā. Jūs noraidījāt mūsu piedāvājumu– valdībai strādāt pie šā jautājuma. To, redziet, nevajag! Tātad mēs, būdami opozīcijā, tiesa, mīlošā opozīcijā, mēs mīlam Latvijas valdību reizēm, bet ne vienmēr! Mēs gribētu uzticēties Latvijas valdībai, bet lai viņa nav “mīksta”, lai viņa nav mīkstmiesīga, lai viņa dara kaut ko tādu, kas nāk par labu Latvijas valstij un latviešu tautai.
Bet šitā visa šiverēšanās, māžošanās, mūsu priekšlikumu noraidīšana, redziet, nav tāds pamatojums, nav šitāds pamatojums, tam deguns par garu, tam kājas par īsu. Nu tie taču nav argumenti!
Pamatjautājums ir viens: vai mēs gribam palīdzēt tiem, kas kļūdas dēļ šeit atrodas, un palīdzēt viņiem aizbraukt, vai negribam? Ja jūs mūsu priekšlikumus neatbalstāt, tad skaidrs, ka negribam. Un negribam definēt to, kas ir tas, kas okupācijas laikā šeit ir ieradies un kuram varētu palīdzēt aizbraukt. Skaidri ir pateikts mūsu 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Parasti maskas krīt tad, kad jāparāda latviska, patriotiska nostāja ļoti svarīgu, valstij svarīgu, Latvijai, latviešiem svarīgu jautājumu vai problēmu risināšanā.
Ābiķa kungs nāca tribīnē un teica, ka mūsu priekšlikumi ir miglas pūšana.
Ābiķa kungs! Būtu kaunējies! Būtu kaunējies patiešām, jo jūsu vadībā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kurā strādāju arī es, kādreiz tika pieņemti absolūti nepieņemami Valodas likums, Izglītības likums, un tā tālāk, pārāk mīksti, un tagad mēs mokāmies ar visām šīm lietām. Tā ka jūsu patriotisms ir visai skaidrs.
Ja runājam par Kastēna kungu, kurš teica, ka es tieši, mans sacītais izaicinājis viņu nākt trībīnē. Nu, ziniet, kosmopolīts ir kosmopolīts! Viens no izteiktākajiem Saeimas kosmopolītiem no latviešu vidus ir Kastēna kungs. Un tāpēc viņa runāšana ir tik dīvaina. Viņš raud par to, ka pēc valsts neatkarības atjaunošanas ārkārtīgi daudzi aizbrauks no Latvijas. Bet kā gan savādāk! Tās taču bija okupācijas beigas, un okupantiem un tiem, kas ienāca kopā ar okupantiem– civilokupantiem un tā tālāk, bija jāaizbrauc. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu runā!”) Diemžēl mēs neprasījām, lai aizbrauktu daudz vairāk. Vēl būtu aizbraukuši vismaz 200 000. Vismaz!
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs, lūdzu par jūsu priekšlikumu.
P.Tabūns.
Bet neaizbrauca.
Lūk! Saprotiet, tur jau ir tā lieta, ka ir vajadzīgs risināt šos jautājumus.
Un par to, ka pietrūkšot naudas. Miljoniem naudas ir izstieptas rokas garumā, tikai, Ābiķa kungs, jūsu partijas vadībā valdība ļoti slikti strādā, lai šos miljonus pastieptas rokas garumā iekasētu, un tad tur varētu atvēlēt ļoti daudzus miljonus arī šīm ļoti cilvēcīgajām, humānām lietām, lai cilvēki aizbrauktu no naidīgas, teiksim, vides, no šīs latviskās vides, un aizbrauktu mājup. Par naudu!
Es jums pilnīgi galvoju, ka represētie nacionālie karavīri, tātad leģionāri un arī daudzi citi būtu ar mieru... pensionāri saziedotu naudiņu no saviem nieka grašiem. Miljonus saziedotu, ja mēs pieņemtu attiecīgo likumu, lai cilvēki varētu aizbraukt. Tā ir griba! Gribas trūkums! Patriotisma trūkums! Izpratnes trūkums par to, ka ir jāpabeidz šī komunistiskā režīma seku likvidēšana, okupācijas seku likvidēšana.
Lūk, tas ir gribas jautājums, draugi mīļie!
Un Circenes kundze... Ak tu Dievs... Tāpēc mēs neizskatījām un noraidījām “tēvzemiešu” priekšlikumu, ka viņi nebija ieradušies uz sēdi. Ziniet, šis jautājums, šī problēma ir tik acīmredzama, ka tur nav vajadzīgi nekādi pierādījumi. Tur ir vajadzīga tikai sirdsapziņa, laba griba, patriotisms un latviskums. Un viss! Punkts.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Tabūna kungs! Jūs te pieminējāt manu patriotismu. Jūsu patriotisms visspilgtāk izpaudās tad, kad jūs padomju laikā bijāt radio partijas sekretārs un tikāt saukts par Komjaunatnes krastmalas lakstīgalu, kad jūs izsaucāt ...
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, mēs runājam par 3.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
.. izsaucāt skaistus saukļus tad, kad tur maršēja garām visas šīs iepriekš minētās personas, šie okupanti...
Cienījamais Tabūna kungs! Es tiešām vēlreiz atkārtoju, ka jūsu priekšlikumi ir miglas pūšana acīs. Jo, ja mēs gribam, lai no Latvijas tiešām kāds reāli šobrīd aizbrauktu un gribētu stimulēt šo aizbraukšanu, tad šīs summas ir mērāmas desmitos miljonos. Desmitos miljonos! Kam jūs budžetā atņemsiet šobrīd šo naudu? Kam? Pensionāriem? Skolotājiem? Medmāsām? Ārstiem? (Starpsauciens: “Tev!”)
Un vēlreiz es saku– tā vieta jau tukša nepaliks!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ābiķa kungs te vaimanāja par naudu un ka esot jāapkāš represētie, pensionāri, policisti un citi... Nu, Ābiķa kungs, jūs ļoti kaismīgi aizstāvat šo gaismas pili... jeb to Birkerta projektēto... jau šodien nevajadzīgo bibliotēkas celtni bīstamā vietā, applūdes zonā… Lieta ir tāda, ja jūs būtu vakar izlasījis Ulda Oša rakstu, tur ļoti skaidri ir paskaidrots, ka tas projekts ir novecojis un ka šo elektroniku var ielikt citā vietā un ka grāmatu krātuve mums ir, un jūs paši televīzijā arī redzējāt. Arī tur bija drusciņ tā kā mahinācija... sākumā parāda, ka grāmatas pelē, un pēc tam parāda pilnīgi tukšu, vēl nepiepildītu ar grāmatām Eiropas standartiem atbilstošu grāmatu krātuvi.
Nevajag pūst miglu acīs, Ābiķa kungs! Jūs ļoti labi zināt, ka Šķēles valdība savā laikā (es atkārtoju trešo reizi!) novirzīja bankas glābšanai, privātās bankas glābšanai, Pirmā banka, tagad– Nord/LB, šķiet, tā banka ir, nu, Kuļika banka tā saucās toreiz, 20 miljonus latu no Latvijas Bankas un vienu miljonu zviedru dāvātās naudas krievu virsnieku repatriācijas veicināšanai. Nav runa par deportāciju! Bija nauda Šķēlem... Un man bija tikko iespēja uzstāties MIX FM radio, veselu stundu mēs runājām ar Grišu Zubarevu (ir tāds korespondents, žurnālists). Viņš man mēģināja... iztaisīt no manis ienaidnieku un sanaidot, teiksim, krievus ar latviešiem un tamlīdzīgi. Nē! Nevajag šodien sanaidot mūsu tautas, draudzīgi ir dzīvojušas kopā daudzas tautas. Bet ir jāskatās dekolonizācijas, jāskatās okupācijas seku novēršanas plāksnē šie jautājumi.
Tāpēc nevajag tērēt naudu un šķērdēt tādiem projektiem, kas ir jau sākumā lemti neveiksmei, kā, piemēram “Baltic Pulp” projekts, kur iztērēja vairākus miljonus Latvijas naudas. Cik virsnieku ģimenes mēs būtu veicinājuši atgriezties savā dzimtenē? Notiek arī tādas lietas, ka viņiem tur starptautiskās organizācijas uzceļ ciematus, mājas, atsevišķas mājas, pat villas, un viņi tomēr tur neatgriežas. Mēģina tās tur pārdot un atgriežas atpakaļ it kā ģimeņu apvienošanas kārtībā. Notiek tiesas procesi, Eiropa to nesaprot. Un es brīnos, kāpēc mūsu deputāti, īpaši trimdas latviete Vaira Paegle, negrib ņemt līdzi mūsu brošūru par okupāciju un stāstīt dažādām Eiropas valstīm. Tieši šī būtu iespēja sarunā ar Eiropas valstu ārlietu komisiju priekšsēdētājiem paskaidrot, kas noticis ar Latviju šajos 60 gados. Nevis tā kā Zviedrijas vēstniecība nosauc deportēto skaitļus (nu tas ir ārzemju preses citāts), ka deportēti tikai 40 tūkstoši cilvēku.
Nevajag divkosīgi šeit runāt, izlikties. Tas attiecas gan uz Ābiķa kungu, gan uz citiem. Jūs ļoti labi zināt, ka bija iespējas maksāt šiem izbraucējiem, kas nemīl Latviju un kas grib doties uz tiešām ļoti skaisto, ļoti bagāto, uz savu etnisko dzimteni, kā to izdarīja baltvācieši, kā to izdarīja ebreji 1972.gadā. Un man ļoti daudz draugu un pazīstamu aizbrauca uz Izraēlu vai uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Diemžēl tikai daži atgriezās, starp tiem Bukingolta kungs, kas arī ir dažām partijām par patronu, nerunājot par Krupņikova kungu un citiem.
Tāpēc es aicinu atbalstīt “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumus. Tas ir ļoti maigs pieskāriens šai sāpīgai, katru latvieti faktiski ļoti depresējošai problēmai, jo katrs latvietis jūt diskomfortu, jo okupācijas sekas līdz šodienai praktiski nav likvidētas un tās arī nevēlas likvidēt. Tās nevēlas likvidēt Ārlietu ministrija, kurai bija dots uzdevums, jau 6.Saeimas uzdevums, bija lēmums 26.aprīlī 1995.gadā, ka jāsāk sarunas ar vainīgajām valstīm, ar Jaltas, Potsdamas un Molotova–Rībentropa... tātad Vāciju, Angliju, ASV un Krieviju. Diemžēl mēs pat neizmantojam to, ka Amerikas Savienotās Valstis to grib darīt, gan kongresmenis ir aicinājis: ja lūgs palīdzību, mēs palīdzēsim, gan arī Džordžs Bušs ir pateicis, ka mēs esam vainīgi sakarā ar Jaltu un Potsdamu. Diemžēl Ārlietu ministrija desmit gadu un četru mēnešu laikā nav neko darījusi, lai uzsāktu šīs sarunas. Un arī mūsu brošūru, ko mēs esam izdevuši, pateicoties Okupācijas muzeja atbalstam, mūsu deputāti atsakās ņemt līdzi uz Londonu, lai skaidrotu pasaulei mūsu likteni.
Paldies!
Balsojiet “par” šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Esmu spiests nākt otro reizi (Starpsauciens: “Kas tad tevi spiež?”), tāpēc ka nerunājat par mūsu priekšlikumu. Mūsu priekšlikumu numur 3! Un aicinu tikai par to runāt, nevis par biksēm vai krekliem!
Skaidri ir pateikts tas, ka Repatriācijas likumā nekur nav jēdziena, kas attiektos uz cittautiešiem, kas vēlētos atgriezties savā dzimtenē. Nav šāda jēdziena! Paskatieties cauri visu likumu! Mēs vienkārši piedāvājam ieviest šo jēdzienu. Tas gandrīz vai ir tehnisks jautājums. Kāpēc jūs tādu noraidījāt? Kāpēc jūs izvairāties minēt tos cilvēkus, kuri ir ieradušies Latvijā okupācijas laikā, un viņu pēcnācējus? Nav nekur šī apzīmējuma! (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Beidz, es atbalstu!”)
Jūs te nākat runāt par naudām, un es nezinu, par ko vēl. Nu, tad izlasiet, lūdzu, vismaz Repatriācijas likumu un paskatieties, lūdzu, ko mēs piedāvājam! Un, ja jūs to noraidāt tagad, tas nozīmē, ka jums vispār neinteresē šādu personu apzīmēšana. (Starpsauciens.) Tas vienkārši to nozīmē, nu, izlasiet taču to, ko mēs esam piedāvājuši! Nekādu naudu neprasa šā jēdziena ieviešana, bet tas ir apzīmējums, lai mēs vienreiz likumā skaidri saprastu, kas tie tādi ir! Un tā nav nekāda miglas pūšana. Miglu var pūst tikai tāds, kas sadzeras un pēc tam iekāpj mašīnā. Jā, tad logi tiešām aizmiglojas.
Tā ka, lūdzu, paskatieties un atbalstiet mūsu priekšlikumu! (Starpsaucieni: “Atbalstām! Vajag atbalstīt!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Mēs esam iesnieguši priekšlikumu, kurš pasaka, ka izceļotājs šā likuma izpratnē ir persona, kura ieradusies Latvijā tās okupācijas laikā. Un šis likums ir Repatriācijas likums. Es domāju, ka būtu lietderīgi atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Bet papildus tam es gribu pateikt, ka deputāts Ābiķis smagi apvainoja Pēteri Tabūnu, kurš nekad nav bijis Latvijas radio partijas sekretārs. Ja viņš tāds būtu bijis, tādā gadījumā viņš nesēdētu šeit, Saeimā, jo amatpersonām ir aizliegts ieņemt šeit amatus.
Un es ierosinu vai nu Ābiķim atsaukt savu apvainojumu, vai arī tad, kad tiks pieņemts Ētikas kodekss, tādā gadījumā viņam būs jāatbild Saeimas priekšā.
Paldies par uzmanību! (Starpsaucieni no zāles: “Bezkaunīgs ir Ābiķis! Lai atbild likuma priekšā!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins– otro reizi.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Šeit ir ārkārtīgi korekti nodefinēta šajā likumā izceļotāju kategorija, bet ir viena izceļotāju grupa. Un es pateikšu tautas valodā: tātad viena daļa izceļotāju ir cilvēki, kas gribēja dzīvot divkopienu valstī, bet sapnis nepiepildījās.
Nobalsot pret šo priekšlikumu nozīmē izlikties, ka šeit nav cilvēku, kuri ienīst šo valsti un ir naidīgi noskaņoti. Es viņus negribu ne nosodīt, ne kaut ko pārmest, jo bija dažādi apstākļi. Un, ja cilvēks dzīvo impērijā un vienā dienā šī impērija sabrūk, es viņus varu saprast, bet mūsu pienākums nav šeit melot, ka Latvijā nav naidīgi noskaņotu cilvēku.
500 000 cilvēku nobalsoja referendumā pret Latvijas neatkarību. 500 000 cilvēku. Tajā reizē no 2 miljoniem 25% nobalsoja “pret”. Tā ir pietiekami liela daļa cilvēku, kuri gribēja acīmredzot tiešām dzīvot Padomju Savienībā. Un liela daļa no viņiem, es nesaukšu šeit nekādus skaitļus, varbūt viņu ir 50 000, varbūt, ziniet, viņi ir pārauguši un ceļas un guļas ar “Latvju dainām” uz spilvena un dzied latviešu tautasdziesmas. Bet tāda daļa ir, un to mēs redzējām skolēnu demonstrācijā, kuri teica, ka “mēs gribam dzīvot Krievijā un negribam runāt suņu valodā!”.
Laikrakstā “Čas”, Plinera kungs, ir rakstīts, un tas tiks izskatīts tiesas sēdē. Es iedevu materiālus… (No zāles deputāts J.Pliners: “Nevar būt!”)
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi! Ar zāli sarunāties ir aizliegts!
A.Kiršteins.
…ka krievu skolās latviešu skolotāji sākot uzrunu ar vārdiem attiecīgi: “Cūkas tādi un tādi!” Es jums šo kopiju iedošu. Par to ir ierosināta tiesas lieta.
Tātad varbūt tagad šis skaitlis ir mazāks, bet kāpēc, piemēram, liela daļa atkal balso pret Latvijas iestāšanos NATO?
Šis ir humāns priekšlikums. Tas, es vēlreiz atkārtoju, nenosauc ne tautības, ne valstis…
Sēdes vadītāja.
Kolēģi! Jūsu runas laiks ir beidzies!
A.Kiršteins.
Līdz ar to mums ir jāatbalsta šis priekšlikums, jo pretējā gadījumā mēs noliegsim, ka šeit ir naidīgi noskaņotu iedzīvotāju grupa, un būsim atbildīgi par sekām, ko izraisījusi viņu darbība.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns– otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Četru Saeimu laikā es esmu piedzīvojis, ka vienmēr, kad pret “tēvzemiešiem”, pret LNNK, pret viņu patiesību, ko mēs esam pauduši, trūkst argumentu, tad vienmēr ķeras pie apmelošanas.
Un to es piedzīvoju arī šodien kārtējo reizi no Ābiķa kunga. Kur tad jūsu argumenti? Argumentējiet, ka mums nav taisnība, “tēvzemiešiem”, šoreiz!
Mums ir absolūta, simtprocentīga taisnība! Un nevienam nekad neizdosies pārliecināt par pretējo, jo to... tas vienkārši nav iespējams.
Bet, redziet, jau no 5.Saeimas, kad valdīja “Latvijas ceļš”, kurā atradās arī Ābiķa kungs, viņi vienmēr pret mūsu priekšlikumiem, ļoti saprātīgajiem, ļoti vajadzīgajiem, vienalga, vai tas būtu par Pilsonības likumu un tā tālāk... par visām šīm lietām, kad mēs aizstāvējām un teicām, ka nebūt tādai kategorijai kā nepilsoņi, kas tagad noveduši mūs ļoti sarežģītā situācijā, vienmēr viņi ķērās pie tā paša, ko šodien izmanto Ābiķa kungs.
Un apmēram tā: “tēvzemiešiem” vai LNNK vai konkrēti Tabūnam nebija taisnība, nav taisnība tāpēc, ka viņam ir plakanā pēda... lai gan man plakanās pēdas arī nav. Bet, redziet, tāda tipa argumenti vienmēr tiek pielietoti, kas ir smieklīgi, bērnišķīgi Saeimas deputātiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 3.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 25, atturas– 51. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene.
Tā kā 1. un 2.priekšlikums netika atbalstīti, tad 4.priekšlikums arī nav jābalso. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Pagaidi, pagaidi! Tādas tiesības nav! No tribīnes tā nedrīkst runāt!”)
Lūdzu atbalstīt komisijas vārdā šo likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Atklājam debates.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Redziet nu. Ja komisijas vadītājs pat nezina Kārtības rulli, ko tad var prasīt no komisijas darba!
Un tad man tiešām ir jautājums: kāpēc jums ir šeit tāda izvairīga un, varētu pat teikt, gļēva nostāja tādos jautājumos? Pat jēdziens jūs neinteresē. Tas nozīmē, ka vesels cilvēku kopums, kas šeit, Latvijā, dzīvo, kas ir ieradies nelikumīgi, tas vispār nav jāatzīmē. Tādu nav. Ar šo balsojumu jūs to skaidri apstiprinājāt.
Tātad jūs neinteresē tas, ka ir šeit tie cilvēki, kas ir nelikumīgi ieradušies un varbūt kāds no viņiem vēlas atgriezties savā etniskajā dzimtenē. Jūs izvairāties runāt par šo tēmu!
Vai… es, godīgi sakot, varētu pateikt arī tā: vai jums kauna nemaz nav? Šitā te ākstīšanās ap šo deklarāciju par okupāciju, šīs te asarainās runas... vēl daži izņem kartiņu ārā tagad, kad jābalso, tāpēc ka nobijušies: ko tad nu teiks par jums... Kur tad ir jūsu cīņa par taisnību, par vēlēšanos kaut ko izdarīt jēdzīgu? Pilnīga un absolūta izvairīšanās!
Mēs taču ar šo 4.priekšlikumu ko bijām iecerējuši? Mēs bijām iecerējuši noteikt laikposmus, kuros Ministru kabinets varētu izstrādāt mūsu piedāvātos priekšlikumus. Ko tad mēs te tādu citu bijām piedāvājuši? Nu, godīgi sakot, jums tiešām tās “kreisās” balsis tik briesmīgi vajadzīgas? Jūs tā esat noraustījušies no visa. Tieslietu ministre savā gļēvumā noņem nost vispār jebkuru jautājumu, kas skar Pilsonības likuma grozīšanu, pirms tam vareni runājot, ka, jā, ir jābūt jēdzienam par lojalitāti, jācīnās par to. Kur tad tā cīņa palika? Vai tiešām būs taisnība par to, ka četri oligarhi jau ir vienojušies par to, kāda būs nākamā Saeima un valdība? (Starpsauciens: Jā, protams!”) Iespējams, ka tur ir liela daļa patiesības. Jā, protams, tādā valdībā nav vietas nacionāli domājošiem deputātiem. Par to es nemaz nešaubos! Jo viņi tiešām traucē jebkurus šaubīgus darījumus ne tikai ar Krieviju, bet vēl ar vienu otru valsti. Un, protams, ar lielu naudu uzpērkot saziņas līdzekļus vajadzīgajā līmenī, daudz ko var panākt.
Protams, negribētos ticēt, ka tik nelietīgs plāns ir, bet zināmas aizdomas tomēr rodas. Un šīsdienas balsojumi sāk pierādīt, ka koalīcijas partneru starpā ir sākusies cīņa par ietekmi pie šiem oligarhiem. Tāpēc arī ir šī izvairīšanās: “nerunāsim par repatriāciju, nerunāsim par repatriantiem! Nu palīdzēsim latviešiem un līviem atgriezties Latvijā! Jā, nu kas tad tur slikts? Tur nekādu nopietnu jautājumu nav. Bet, tikko jautājums skars tos, kas šeit nelikumīgi ir ieradušies, tikko jautājums skars to, kā viņus no šejienes dabūt laukā, tad labāk izvairīsimies, nemaz likumā tādu jēdzienu neieliksim. Bet likums ir Repatriācijas likums– atgriešanās savā dzimtenē! Tad vai tiem, kam šeit Latvija nav dzimtene, nav jāatgriežas savā etniskajā dzimtenē, it īpaši, ja viņi to grib?
Tā ka es teikšu: vairāk nekā nožēlojami! Nu tad nelieniet pie latviešu vēlētājiem un nemēģiniet dabūt viņu atbalstu, jo latviešu vēlētājs neatbalstīs gļēvuļus, vismaz nacionāli noskaņots vēlētājs to nedarīs! Un jebkurā saietā visa šīsdienas runa un balsojumi izskanēs. Nožēlojami tas ir! Jā, protams, šis priekšlikums varbūt vairs nav balsojams, ja tā skatās. Bet diskusija par šādu priekšlikumu ir nepieciešama, lai saliktu “pa plauktiem” visas vērtības.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamie kolēģi! Man liekas, latviešiem visvairāk par ļaunu nāk viņu nespēja saprasties savā starpā (Starpsauciens: “Vajadzēja balsot!”) un nespēja domstarpības izlīdzināt iepriekš, par kaut ko tik svarīgu runājot. Es nedomāju, ka šeit “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniegtie, pievienotie ieteikumi ir kaut kas ļauns un, ja mēs visi par to nobalsotu, ka mēs izdarītu kļūdu. Es tā nedomāju. Es, no otras puses, nedomāju, ka, ja arī tas nenotiks, ka arī būs kaut kas ļauns. Te ir vairāk nu tāda verbāla izrādīšanās: kur mēs esam, cik nacionāli esam. Vai jūs domājat, cienījamie kolēģi no īsti labā spārna, ka brauks mājās pēc šāda likuma pieņemšanas, kurā mēs būtu iebalsojuši visus jūsu priekšlikumus? Ka brauks mājās un aizbrauks tie, kuri šeit karo pret Latvijas un latviešu tiesībām un identitāti. Tie nebrauks! Viņi varēja sen aizbraukt, ja viņi būtu gribējuši. Tie nebrauks! Vispār es nedomāju, ka Latvijas likumi kādam aizšķērso ceļu izbraukt. Nu mēs tagad pieteiksim šeit par izceļošanu. Mēs tagad definējam izceļošanu. Citās valstīs nemaz nav tādas definīcijas, nav arī vajadzīgs. Kurš ir izceļotājs? Izceļotājs ir tas, kas brauc projām brīvprātīgi, ja viņam gribas uz citurieni pārcelties. Nu, ir izceļotājs.
Vienīgi no tā atšķirīga kategorija ir deportētais, kuru aizved vai izdzen, kādi daudzi mums bija, un emigranti… nē, nevis emigranti, bet bēgļi, kuriem ir jābēg, lai glābtu savu dzīvību. Tās ir kategorijas.
Bet izceļotāji... Kad mēs izceļotājiem esam likuši kaut kādus šķēršļus ceļā? Vai kāds likums ir vajadzīgs, lai no Latvijas kāds drīkstētu izceļot? Jeb vai jūs domājat, ka šeit ir vajadzīga īpaša finansiāla palīdzība, lai notiktu tieši tāda izceļošana un aizceļotu no Latvijas tie, kas nevēl mūsu neatkarīgajai valstij labu?
Nu, klausieties, tā taču ir utopija! Jūs taču paši neticat, ka tas ir priekš tiem un tie tad aizceļos. Nu var jau tā runāt, nu, nu... (Starpsauciens: “Pareizi runā!”)
Nu var jau Leopolds mani nosaukt par cilvēku, kam nav patriotisma. Nebaidieties, Leopold! Jums ir laiks vēl. Jūs esat jaunāks cilvēks, jūs varat kandidēt uz nākamajām vēlēšanām. Es domāju, ka tas nāks par labu jūsu figūrai. Man tas nav nepieciešams, es nekandidēšu uz nākamajām vēlēšanām un varu runāt to, ko es domāju. (Starpsauciens: “Nekas nemainīsies!”)
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs debatējam par 4.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Es neko nesaprotu pēc Kļaviņa kunga uzstāšanās. Kļaviņa kungs, vai tas nebija “Jaunais laiks”, kas iesniedza deklarāciju “Par totalitārā komunisma noziegumu nosodīšanu” šeit? Vai tas nebija Kļaviņa kungs un Liepiņas kundze, un Šadurska kungs, kuri nāca uz Ārlietu komisiju un atbalstīja priekšlikumus par to, ka jāturpina bijušo PSRS armijas virsnieku izbraukšana ārpus Latvijas un ka jāsniedz finansiāls atbalsts cilvēkiem, kas grib repatriēties uz etnisko dzimteni? Es vairs neko nesaprotu! (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pareizi!”)
Vai tas nebija “Jaunais laiks”, kas nostādīja ārkārtīgi neveiklā situācijā Tautas partiju, kurai bija prezidentei jātaisnojas, ka mēs jau šo deklarāciju negribējām, to tak “Jaunais laiks” uzrakstīja.
Un šodien es klausos, jā, ka tas esot populisms, nevis turpinājums “Jaunā laika” lieliskajam darbam, ko viņi sāka, kad jūs izlikāties– tajā reizē– vai šoreiz jūs izliekaties?
Es gribētu pateikt, ka var balsot par šo 4.priekšlikumu tieši tāpēc, ka “Jaunais laiks” izstrādāja lielisku dokumentu, kas saucās, kā jau es teicu, deklarācija “Par totalitārā komunisma noziegumu nosodīšanu”. Un tur ir ielikti vispārējie principi. Un, ja mēs pat nobalsotu tagad šeit par to, ka Ministru kabinetam līdz 1.janvārim ir jāizstrādā noteikumi, varbūt tas neatbilstu šim likumam, bet tas atbilstu trim citiem likumiem, ko Saeima ir pieņēmusi iepriekš. Tā ka mēs varam arī par šo balsot. Tas nav pretrunā ar “Jaunā laika” iesniegtajiem priekšlikumiem, Kļaviņa kungs, ar jūsu pašu šeit dedzīgi un kvēli aizstāvētajiem.
Es biju Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, nemājiet ar roku, ja! Un tagad lūdzu balsot un atbalstīt! Un nevajag nākt tā, kā, ziniet, tā ka līdz vēlēšanām ir palikuši, teiksim, kaut kādi deviņi vai desmit mēneši, tad nākt un stāstīt, ka jūs neesat populisti, jūs esat konstruktīvisti un tā tālāk. Turpiniet to darbu, ko jūs paši iesniedzāt! Nu nevajag tā raustīties!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis– otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Šie balsojumi– ir runa par Latvijas Republikas augstākā lēmēja pamatattieksmi pret okupācijas seku likvidēšanu. Ja Saeimas vairākums uzskata, ka par šādām sekām ir jāizvairās runāt un nav jārunā arī par jēdzieniem, tad tas arī ir skaidri jāpasaka, un nevajag kārtējo reizi locīties.
Te var runāt par kaļķa ēšanu vai neēšanu, par mugurkaula lokanību vai stīvumu... par visu to var runāt. Bet ir jāpasaka arī skaidri: ko tad mēs gribam? Izvairāmies runāt par šo lietu? Labi! Pasakiet skaidri un gaiši! Lietot jēdzienus “populisms”, “miglas pūšana”… tur prātu nevajag. Es uzskatu, ka tie cilvēki, kas lieto šādus jēdzienus, tādi arī ir. Un, paskatoties no rītiem spogulī, viņiem rodas zināms mazvērtības komplekss, un tāpēc viņi ļoti grib citiem to piedēvēt. Es uzskatu, ka šādi cilvēki ir vāji un viņu vājums viņiem tad arī ir jāpiedod.
Bet šeit ir runa par konkrētu lietu, un mēs piedāvājam pat tehniskus jēdzienus, no kuriem jūs izvairījāties. Mīļā miera labad. Nelasīdami likumu, pat nesaprazdami neko no tā, bet paskatīdamies uz kaut kādu īkšķi. Vienu īkšķi vai diviem pirkstiem, kā nu kurš te rāda.
Lūk, un tā ir tā pamatnostādne.
Tā kā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK savu pamatattieksmi paudīs.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Jā, “tēvzemieši” paudīs savu nostāju un ir pauduši visu šo laiku, visus šos gadus, kopš mēs atrodamies Saeimā, un atrodamies Saeimā vienīgie no paša sākuma. Vienīgie! “Tēvzemieši”. Citu šeit nav.
Kļaviņa kungs! Nevis saprašanās latviešu starpā traucē mūsu ceļā uz normālu dzīvi Latvijā pēcokupācijas laikā, bet pie varas esošo gļēvums, izdabāšana svešajiem, kuri, kā izrādās... Mēs bijām ļoti humāni... Jā, mēs bijām humāni, atstājot šeit visādu veidu okupantus. Visādu veidu! Armijas atvaļinātos virsniekus desmitiem tūkstošu ieskaitot... Kas tas bija? Tā bija patiešām ļoti humāna mūsu attieksme. Mēs, protams, tam nepiekritām, “tēvzemieši” un LNNK, nepiekritām...nē, bet nu tā bija.
Bet es to nosaukšu par humānismu, par cilvēcīgu attieksmi, jo mēs cerējām no šiem cilvēkiem sagaidīt ļoti cilvēcīgu attieksmi pret šo valsti, pret latviešiem, pieņemot viņu likumus un tikumus, nevis pretojoties, organizējot visādas pretošanās kustības, atļautas un neatļautas…
Lūk... bet izrādījās, ka mums atkal ir bijusi taisnība, no sākta gala taisnība, jo šie cilvēki nav novērtējuši, vismaz liela daļa nav novērtējusi. Ne velti viņi grib aizbraukt. Es jau atkārtoju vēlreiz. 60 000 Krievijas vēstniecībā, kur viņus raida gandrīz ar suņiem prom, jo negrib, ka viņi tur piesakās... pieteikušies, lai aizbrauktu no šejienes. Vai nu atkal cilvēcīgu un humānu apsvērumu dēļ... galu galā katram ir tomēr dzimtene visdārgākā. Vai nu ... nu patiešām dažam šeit nepatīk šī latviešu valoda, kuru viņi nespēj iemācīties.
Ļoti interesants nupat šonedēļ Sabiedrības integrācijas apakškomisijā ir atzinums no Izglītības un zinātnes ministrijas un no tiem cilvēkiem, kuri organizē un palīdz iemācīties latviešu valodu, ka... ziņa bija tāda, ka krievvalodīgie tomēr varot iemācīties latviešu valodu un ka mēs varam viņiem iemācīt. Šāda bija viena no atziņām.
65 gadus viņi mācījušies tātad. Un tagad mēs esam nonākuši pie atziņas, ka viņi var iemācīties. 65 gados zilonim var iemācīt velns viņu zina ko, uz snuķa stāvēt. Bet mēs, latvieši, esam nonākuši pie šāda secinājuma, ka var iemācīt. Saprotiet! Un tagad, kad mēs iesniedzam šādu absolūti nepieciešamu priekšlikumu, jūs vēl māc šaubas un jūs balsojat “pret” vai kaunīgi atturaties un vēl visādā veidā mēģināt mūs nomelnot, sakot, ka tā ir miglas pūšana, ka tā ir māžošanās, ka vēl kaut kas un vēl, un vēl, un vēl, un vēl.
Tā ir vienkārši mazdūšība, lai sakārtotu šo valsti, lai beidzot sakārtotu šo valsti. Un, ja tā turpināsim, kā pašlaik turpinās, ka noņēma no dienas kārtības grozījumus Pilsonības likumā arī aiz kaut kādām ārkārtīgām bailēm nesaprotamām... Naturalizācija jāpārtrauc rīt, jo tā ved mūs nebūtībā, draugi, mīļie! Un “tēvzemieši” to rosina, ierosina un vēl rosinās. Un mēģināsim pārliecināt jūs, visu sabiedrību. Latviešu vairākums to saprot. Paskatieties vēstules, paskatieties, kas pienāk Saeimā, kādas vēstules, ko publicē laikraksti!
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!
Deputāts Leopolds Ozoliņš. (Starpsauciens: “Sadod!”)
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Pauli Kļaviņa kungs! Man bija patīkami atkal dzirdēt, ka jūs neesat mani aizmirsis, tāpat kā es neesmu aizmirsis, ka jūs, Kļaviņa kungs, sekmīgi veicāt tā saucamo Gaismas akciju, būdams īpašs patriots jau toreiz, un arī ka jūs bijāt ilgstoši čekas ziņotāju kartotēkas glabātājs. Arī to jūs tik pamatīgi noglabājāt, ka tā ir noglabāta vēl līdz šai dienai. Tā ka varu tikai jūs apsveikt.
Kas attiecas uz manu figūru, tad, bez šaubām, darbs Saeimā ir ļoti kaitīgs, jo ir jāsēž, jādomā, stress... Un jādomā arī par to, ka beidzot ir jāsāk tomēr, un ne tikai jādomā, bet jāatbalsta. Un Zaļo un Zemnieku savienība, tāpat kā es (paskatieties balsojumus!), mēs atbalstām “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu, kas attiecas uz dekolonizācijas jautājumiem. Beidzot jāpāriet no runām pie darbiem. Un nevajag aizmirst, cik daudz cilvēku tomēr vēlas Latvijā dzīvot. Jo slavenā vai pazīstamā, vai ievērojamā Krievijas publiciste Arbatova savās publikācijās ir atzīmējusi, ka krievi (un es domāju, ka ne tikai krievi), viņi dzīvojot šeit kā siera gabaliņš krējumā. Tāpēc var saprast, ka šis Latvijas “krējumiņš” ir ļoti garšīgs. Bet, ja varētu samaksāt (un par tiem līdzekļiem, kā tos iegūt, es minēju iepriekšējā uzstāšanās reizē), tad nav jāšaubās, ka tas būs ļoti maigs, neliels ieguldījums dekolonizācijas procesā, par ko jūs paši nobalsojāt, pieņemot komunisma nosodīšanas deklarāciju. Bez šaubām, pēdējā brīdī, šodien, varbūt vajadzēja skaidrot to agrāk, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iet frakcijās runāt ar deputātiem, manuprāt, šodienas balsojumi ir galīga Latvijas vēsturiskās situācijas, 60 gadu okupācijas situācijas absolūta neizpratne. Uz to norāda arī Andelmanes... nē (Smiekli zālē.)...
Sēdes vadītāja.
Aldermanes kundze. Aldermanes kundze.
L.Ozoliņš.
Es atvainojos! Nevis Andelmane, bet Aldermane, Ženija. Vārdu sakot, viņa nevēlas atkāpties šodien, lai gan tas būtu viņas pienākums, ja tik daudz korupcijas gadījumu, tik daudz shēmu... Un, ja televīzijā pasaka: “Pagaidiet drusciņ! Paies laiks, un jūs atkal varēsit nolikt to pilsonības eksāmenu!”– tad man ir kauns, ka mums ir tāda vadītāja.
Jebkurš solis pretī dekolonizācijai ir atbalstāms. Lūdzu, balsojiet par šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Gribu tikai atgādināt, ka šim likumam būs arī trešais lasījums. Tātad jums ir visas iespējas dot savus priekšlikumus.
Tālāk debatēs pieteicies deputāts Paulis Kļaviņš– otro reizi.
P.Kļaviņš (JL).
Atvainojiet, kolēģi, ka es ar savu pienākšanu šeit atkal dažas minūtes laupu jūsu dārgo laiku. Bet, nu, interesantas lietas šeit dabū dzirdēt, tas gan jāsaka. Mums jau citur nav tāda izdevība sastapties visām frakcijām kopā un tad cilāt šos jautājumus. Ārkārtīgi skaista izdevība. Pie tam galvenais, un to jau neviens mēs neaizmirstam, ka mūs klausās mūsu cienījamie radioklausītāji, un faktiski jau mēs priekš viņiem vien runājam, jo mēs viens otru droši vien šeit nepārliecināsim. (Starpsauciens: “Nepļāpā muļķības!”)
Tikai vienu lietu man gribētos no Tabūna kunga vēl dzirdēt privāti. Tam nav jābūt šeit no tribīnes. Kā jūs domājat, vai tad Krievijas vēstniecība to vien gaida, ka mēs šo likumu pieņemsim un ierakstīsim to, ko jūs liekat priekšā, un tad tie 60 tūkstoši brauks un tad būs durvis vaļā, un tad tā lieta ritēs?
Lūk, šitā lieta man vēl neiet galvā. To es gribēšu no jums dzirdēt, vai tas vien vēl vajadzīgs, ka tie, kas Krievijas vēstniecībā pieteikušies kā izceļotgribētāji, nevar to izdarīt tādēļ, ka mēs neesam pieņēmuši attiecīgu likumu. Tas man vēl galvā neiet. Nu, bet droši vien jūs te man izskaidrosit un es sapratīšu labāk šo sakarību. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I.Circene.
Nu, jāsaka, ka frakcijai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija iespēja 15 gadu laika visus savus priekšlikumus realizēt, jo viņi bija gan koalīcijā, gan pie varas, gan visu pārējo.
Un otrkārt, saistībā ar Saeimas Kārtības rulli, pilnīgi neviens no runātājiem nerunāja par priekšlikumu, kas, es atgādināšu, bija saistībā ar Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanu, ja tiek pieņemts 1. vai 2.priekšlikums.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka mēs noraidījām 1. un 2.priekšlikumu, frakcijas deputāti lūdz balsojumu. Tādēļ lūdzu balsosim par 4.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 44, atturas– 28. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā kopumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– 9, atturas– 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei!
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 3.novembris. Citu priekšlikumu nav.
I.Circene.
Jā, 3.novembris.
Sēdes vadītāja.
Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 3.novembris. Paldies.
Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šiliņa, Šadurska, Kalniņas, Ķikustes, Pētersona un citu deputātu lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 27.oktobra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Viestura Šiliņa atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kalniņas, Šiliņa, Šadurska, Jurķa, Aleksandrova un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 27.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Anitas Kalniņas atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Šiliņa, Šadurska, Kalniņas, Jurķa, Aleksandrova, Ķikustes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izmainīt šīsdienas sēdes darba kārtību šodien un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Viestura Šiliņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Darba kārtība ir izmainīta.
Kā arī deputāti Kalniņa, Šiliņš, Šadurskis, Jurķis, Aleksandrovs, Ķikuste, Pētersons un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 27.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Anitas Kalniņas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 27.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā un pēc darba kārtības 35.punkta iekļaut darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Darba likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Izskatām likumprojektu ar reģistrācijas numuru 1354. Šo likumprojektu Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– nav, atturas– 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Segliņš.
4.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 4.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un pirmajā lasījumā atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt to plenārsēdē.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Segliņš.
4.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 4.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (JL).
Strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 1327– “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Otrais lasījums.
1.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
2.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
3.priekšlikums. Tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
4.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
5.priekšlikums. Tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā nr.6.
Sēdes vadītāja.
Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
7.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
8.priekšlikums. Tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā nr.9.
Sēdes vadītāja.
Pret 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
10.priekšlikums. Tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
11.priekšlikums. Tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
12.priekšlikums. Tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
13.priekšlikums. Tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
I.Circene.
Paldies! 7.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 7.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”– viss, kas saistīts ar Ētikas kodeksa ieviešanu dzīvē, Juridiskajā komisijā pirmajā lasījumā šie grozījumi ir atbalstīti.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (SC).
Ļoti žēl, ka šo dokumentu mēs nepieņēmām agrāk, tad varbūt viens otrs pārstāvis no TB/LNNK nerunātu tik ilgi un tik plaši. Bet es, vienīgais, gribu piedāvāt, ziniet, ko? Pieņemsim, ja “Latvijas Vēstnesī” būs publikācija par Dobeli vai par Tabūnu, ņemt no algas apmaksātu laukumu avīzē, tāpēc ka viņi tiek bieži tur parādīsies, ka iznāks vairāk politiska reklāma. (Starpsauciens: “Ej mājās!”)
Un par konkrētiem punktiem.
Es nesaprotu 5.punktu, kur rakstīts, ka deputātiem vajag ievērot Satversmi. Es zināju to bez viskautkāda Ētikas kodeksa. Es nezinu, priekš kam man vajag vēl vienu kaut kādu kodeksu, lai ievērotu Satversmi.
Vai vēl viens punkts, ka man, deputātam, vajag būt pieklājīgam pret Saeimas iestāžu darbiniekiem un citiem sabiedrības locekļiem.
Es jau tā esmu pieklājīgs pret visiem.
Vēl viens punkts, kuru es pilnīgi nesaprotu, kā to varēja parakstīt tādi cilvēki kā Kampars un Bendrāte. Kāpēc jūs rakstāt par to, ka neviens no deputātiem nevar iespaidot jūsu balsojumu? Tad es nevaru saprast, kā viņi varēja iespaidot jūs, kad jūs iesniedzāt priekšlikumu, runājāt par to un pēc tam to atsaucāt? Tad iznāk, ka, vienalga, kāds spiediens “Jaunajā laikā” ir. Tad... Nezinu, vai jūs labosiet, vai nebūs vairs tādas situācijas, ka cilvēks iesniedz, pēc tam atsauc... To pašu var pateikt par Latvijas Pirmās partijas frakciju. Jums arī ļoti bieži iznāk tā, ka jūs iesniedzat un tad plenārsēdē atsaucat šo priekšlikumu. Iznāk, ka deputātu piespieda to atsaukt, ka viņš mainīja savu priekšlikumu.
Sakarā ar to es domāju: ja deputāti ievēros visus likumus, kā rakstīts Satversmē un citos normatīvajos aktos, ja mēs izpildīsim to, ko mēs solījām, tad mums nevajadzēs pieņemt nekādus ētikas kodeksus, un vienīgais, kas var izvērtēt mūsu solījumu izpildi, ir vēlētājs. Un es domāju, ka neviens Mandātu un iesniegumu komisijas pārstāvis nevar izvērtēt manu uzvedību, to var izvērtēt tikai vēlētājs.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– 7, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
4.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 4.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Minētajā likumprojektā otrajam lasījumam nebija iesniegts neviens priekšlikums.
Komisija lūdz atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
P.Kalniņš.
7.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 7.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Heraldisko simbolu likums”. Otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.
A.Ziedone-Kantāne (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja un godājamie kolēģi! Mēs strādāsim ar likumprojektu nr.4865– “Heraldisko simbolu likums”. Saeimā ir iesniegts 31 priekšlikums otrajam lasījumam.
1.– kultūras ministres vietā tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Ziedone-Kantāne.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
3.– kultūras ministres vietā tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Ziedone-Kantāne.
5.– kultūras ministres vietā tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Ziedone-Kantāne.
8.– kultūras ministres vietā tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Ziedone-Kantāne.
10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
11.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!...
A.Ziedone-Kantāne.
Neatbalstām! Kāpēc tad Urbanovičs neatnāca un neaizstāvēja savu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamā ziņotājas kundze!...
A.Ziedone-Kantāne.
Es jau ļoti atvainojos!...
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst... No zāles drīkst būt izsaucieni, bet jūs nedrīkstat atbildēt!
A.Ziedone-Kantāne.
Tas bija mans temperaments.
Sēdes vadītāja.
11.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Šāds balsojums: par– 20, pret– 59, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Ziedone-Kantāne.
12.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Neatbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 55, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Ziedone-Kantāne.
13.– Urbanoviča priekšlikums. Neatbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 61, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Ziedone-Kantāne.
14.– kultūras ministres vietā tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
15.– kultūras ministres vietā tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 17.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
16.– Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir iekļauts 17.priekšlikumā. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
17.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
18.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Ziedone-Kantāne.
19.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Ziedone-Kantāne.
20.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
21.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
22.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Ziedone-Kantāne.
23.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
24.– kultūras ministres vietā tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
25.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Ziedone-Kantāne.
26.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
27.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Neatbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 67, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Ziedone-Kantāne.
28.– kultūras ministres vietā tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
29.– kultūras ministres vietā tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Ziedone-Kantāne.
30 .– kultūras ministres vietā tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 30. un 31.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Ziedone-Kantāne.
Paldies. Likumprojekts ir izskatīts.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret– 3, atturas– 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam kasījumam!
A.Ziedone-Kantāne.
7.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 7.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”.
Saņemti 19 priekšlikumi un izskatīti komisijas sēdē.
1.priekšlikums– Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums. Saeimas deputāta Buzajeva kunga. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 68, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
3.priekšlikums. Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Leopolds Ozoliņš grib piedalīties debatēs? Nē. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzejevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ir tāda bērnu spēle. Blakus tiek publicēti divi no pirmā acu uzmetiena vienādi zīmējumi, un bērniem piedāvā atrast desmit atšķirības starp tiem.
Lūk, šādu bērnu spēli arī spēlē pieaugušie onkuļi no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, izskatīdami 3. un 5.priekšlikumu– Imigrācijas likuma 24.panta vienai un tai pašai 4.daļai.
Pirmo atšķirību deputāti atrada uzreiz: 3.priekšlikumu iesniedza deputāts Vladimirs Buzajevs, bet 5.priekšlikumu– Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Dainis Turlais. Izdarot šādu atklājumu, deputāti tā priecājās, ka tūlīt pat nolēma ieviest vēl vienu atšķirību. Turlā kunga priekšlikumu– atbalstīt, bet tekstuāli tam gandrīz līdzīgo Buzajeva priekšlikumu– noraidīt. Man gribētos, lai referents paskaidrotu, kādēļ viņam mans priekšlikums patika mazāk nekā parlamentārā sekretāra priekšlikums.
Vai es neizskatos pietiekami solīds, jo man vēders ir mazāks nekā Turlā kungam, vai arī es, dienot padomju armijā, atšķirībā no kolēģa pulkveža esmu pakāpies tikai līdz vecākā leitnanta pakāpei? Kaut gan pats referents beidza dienēt armijā, būdams vecākā seržanta pakāpē, tādēļ viņam būtu jāuzskata, ka es it kā esmu daudz tuvāks.
Kolēģi! Mēs ar Turlā kungu pamanījām kļūdu pirmajā lasījumā nobalsotajā likumprojektā. Ir runa par pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķiršanu bijušajiem pilsoņiem vai bijušajiem nepilsoņiem, kas zaudē attiecīgo statusu. Likuma esošajā redakcijā ir noteikts, ka viņi iesniedz nepieciešamos dokumentus 30 dienu laikā pēc citas valsts pilsonības iegūšanas. Pirmajā lasījumā tika nobalsots: vārdus “citas valsts pilsonības iegūšanas” aizstāt ar vārdiem “PMLP lēmuma pieņemšanas par nepilsoņa statusa zaudēšanu”. Bet ir runa arī par pilsoņiem. Un pilsonību atšķirībā no nepilsoņa statusa atņem nevis PMLP, bet apgabaltiesa.
Saskaņā ar to gan Turlā kungs, gan es piedāvājām svītrot no likuma vārdkopu PMLP. Bet es atšķirībā no Turlā kunga konsultantiem ņēmu vērā, ka apgabaltiesa pieņem nevis lēmumu, bet spriedumu. Kā arī faktu, ka gan PMLP lēmumu, gan apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt.
Nu tāda ir juridiskā tehnika, cienījamie pulkveži un seržanti! Paskaidrojiet, lūdzu, no Saeimas tribīnes, kāpēc mans priekšlikums ir noraidīts, bet Turlā kunga priekšlikums ir atbalstīts. Galu galā, kāpēc priekšlikumi vienam likuma pantam iet ne pēc kārtas, bet sadalīti ar citu manu priekšlikumu nr.4 citai panta daļai?
Esmu pārliecināts, ka nekādas atbildes nesaņemšu. Es pat negribētu aizstāvēt citus manus juridiska rakstura priekšlikumus, kuri visi ir noraidīti mana uzvārda un partijas piederības dēļ.
Bet gribētu pievērst gan Saeimas Prezidija, gan valdošo frakciju padomes uzmanību faktam, ka jau sen ir nepieciešams atņemt Imigrācijas likuma grozījumus no Aizsardzības un iekšlietu komisijas un atdot tos Juridiskajai komisijai. Tur kaut vai konsultanti ir vairāk profesionāli, salīdzinot ar “karavīru mītni”.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 3.– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 70, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
4.– Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 64, atturas– 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
5.– Turlā kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 61, pret– 10, atturas– 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
6.– Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 69, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Cienījamie kolēģi! Tālāk mēs izskatīsim priekšlikumus pēc pārtraukuma.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (JL).
Godājamie kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde tūlīt sēžu telpā.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Pēteris Simsons, Boriss Cilevičs, Ināra Ostrovska... ir. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs šodien atbalstīja bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Pēterim Simsonam šā gada 25.oktobrī. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš. Lūdzu!
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Turpinām skatīt likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”.
7.– Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 11, pret– 48, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
8.priekšlikums. Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 48, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
9.priekšlikums. Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 10, pret– 50, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
10.priekšlikums. Deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 10, pret– 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
11.priekšlikums. Deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 11, pret– 50, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
12.priekšlikums. Deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 12, pret– 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
13.priekšlikums. Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
14.priekšlikums. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
15.priekšlikums. Turlā kunga priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
16.priekšlikums. Turlā kunga priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
17.priekšlikums. Turlā kunga priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
18.priekšlikums. Deputāta Turlā kunga priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
19.priekšlikums. Turlā kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 57, pret– 2, atturas– 10. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 7.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 7.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojektam komisija ir saņēmusi 3 priekšlikumus. Izskatīja komisijas sēdē 19.oktobrī.
1.priekšlikums. Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Spēkā esošajā likuma redakcijā ir rakstīts, ka Nacionālās drošības sistēmu veido ne visi iedzīvotāji, bet tikai iedzīvotāju daļa, proti, Latvijas pilsoņi.
Mākslīgi radītās mazākumtautību masu bezpilsonības apstākļos šāda likuma redakcija nav pieļaujama, jo tā viennozīmīgi norāda, ka mazākumtautības ir nevis likuma subjekti, bet gan tā objekti.
Tātad attiecībā tieši pret viņiem, šīm minoritātēm, arī būtu jālieto nacionālās drošības nodrošināšanas pasākumi.
Es zinu, ka personas, kas sēž zālē pa labi, pilnībā atbalsta šādu likuma traktējumu un ir gatavas to sagaidīt ar aplausiem. Bet, atstādami likumu spēkā esošajā redakcijā, ar šādu likuma traktējumu jau solidarizējas visa Saeima.
Tādēļ lūdzu nobalsot par manu priekšlikumu un padarīt visus Latvijas iedzīvotājus par nacionālās drošības nostiprināšanas pasākumu subjektiem, bet nevis objektiem.
Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 1.– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 12, pret– 55, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
2.– Buzajeva kunga priekšlikums. Arī netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Manis piedāvātā likuma 5.panta redakcija skan ļoti patriotiski: “Katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu. Tikai Latvijas pilsoņi ir tiesīgi pildīt militāro dienestu.”
Īstenībā man gribētos izslēgt pilsoņu īpašo privilēģiju nodarboties ar sekojošiem darbiem: pirmkārt, piedalīties nacionālās drošības plāna izstrādē, otrkārt, ieņemt amatus valsts drošības iestādēs.
Pirmais no minētajiem noteikumiem aizliedz izmantot nacionālās drošības plāna izstrādē jebkurus ārvalstu padomniekus. Ņemot vērā to apstākli, ka mūsu Latvija ir NATO dalībvalsts, šis nolikums ir morāli novecojis. Jau sen, ja ne no paša sākuma, mūsu nacionālās drošības plāns vispār tiek izstrādāts nevis Rīgā, bet gan Vašingtonā. Tādēļ šis nolikums nekad netika izpildīts. Atcerēsimies kaut vai Kažociņa kungu, kurš ieņem visaugstāko amatu mūsu nacionālās drošības dienestā. Diennakts laikā mēs piešķīrām viņam pilsonību, un ne tikai PCTVL frakcija balsoja “pret” šo priekšlikumu. Deputātiem, kuriem ir laba atmiņa, būtu jāatceras, ka tad mums visiem izdalīja šī lieliskā britu ģenerāļa biogrāfiju. Bet tur melns uz balta bija rakstīts, ka viņš, nebūdams Latvijas pilsonis, piedalījies mūsu nacionālās drošības plāna izstrādē.
Lai šāds kaunpilnais balsojums par pilsonības piešķiršanu “uz brokastu laiku” neatkārtotos, es uzreiz piedāvātu izslēgt no likuma aizliegumu ārvalstniekam ieņemt amatus valsts drošības iestādēs.
Būtu arī jāņem vērā, ka valsts drošības sistēma iekļauj sevī arī ārējo izlūkdienestu. Un lai ārvalstnieki, kurus mēs esam savervējuši aiz robežas, saņem ne tikai atlīdzību latos, bet lai arī viņiem būtu iespēja kāpt pa dienesta kāpnēm pēc katra no ārzemju draugiem izzagta dokumenta.
Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 2.– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 11, pret– 59, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
3.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 55, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vai deputāts Viesturs Šiliņš vēlas runāt par procedūru? (No zāles deputāts V.Siliņš: “Nē!”) Nē, viņš nevēlas. Paldies.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– 1, atturas– 7. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 10.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 10.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamie kolēģi! Izskatāmajam likumprojektam saņemti pieci priekšlikumi. Izskatīti Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē.
1.– Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Par saviem priekšlikumiem likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” es varu pateikties Bojāram vecākajam. Savulaik, savienojot vienā personā čekista, nacista, sociāldemokrāta, zemessarga un latviešu strēlnieka lomu, viņš bija pārspējis pašu Dievu To Kungu.
Derētu atzīmēt, ka ieroču lietošana bez nopietna iegansta ir raksturīga ne tikai zemessargam Bojāram. Gadījums ar Bojāru vedināja mani uz domu, ka likuma nosaukums neatbilst tā saturam. Ja ir runa par zemes sargāšanu, tad sargāt tā būtu jāļauj arī tiem, kas ir dzimuši, dzīvo un nomirst šajā zemē. Šis pēdējais formulējums var būt pielietojams ne tikai attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, bet vismaz uz 2/3 to var piemērot arī pret Latvijas nepilsoņiem. Kādēļ nepilsoņiem neļauj dienēt Zemessardzē, var iedomāties, ka Zemessardze tika radīta nevis tādēļ, lai aizsargātu zemi no ārējā ienaidnieka, bet gan tādēļ, lai vērstu ieročus pret iekšējo ienaidnieku. Respektīvi, lai novērstu to iespējamo situāciju, ka Latvijas diskriminējamā iedzīvotāju daļa pieprasītu pilnā apjomā atgriezt tai nelikumīgi atņemtās tiesības. Vadoties no tā, derētu izmainīt likuma nosaukumu. Nu, piemēram, par Latvijas Republikas tautas sargu, vai arī, demonstrējot simtprocentīgu godīgumu, par Latvijas Republikas ciltssardzi.
Kamēr pastāv likumi, kas ir līdzīgi patlaban apspriežamajam, nekāda sabiedrības integrācija principā nav iespējama. Tādēļ būtu vai nu jāmaina likums, vai arī jāizformē Zemessardze vispār.
Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 1.– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 65, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
2.– Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 12, pret– 62, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
3.– deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
4.– Urbanoviča kunga priekšlikums. Netika komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
5.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mans pēdējais šodienas priekšlikums attiecas uz likuma 40.pantu, kura esošā redakcija paredz, ka ārvalstu bruņotajos spēkos dienējošo Latvijas pilsoni uz brīvprātības pamata var ieskaitīt Zemessardzē.
Šis reliktā likuma pants skan visai dīvaini. Tā, it kā citiem pilsoņiem, kuriem nav tā goda dienēt ārvalstu bruņotajos spēkos, dienests Zemessardzē būtu obligāts.
Vēl vairāk. Šis pants ir klaji pretrunā ar Pilsonības likuma 24.pantu, kas regulē Latvijas pilsonības atņemšanas jautājumus. Proti, Latvijas pilsonim pilsonību var atņemt, ja persona bez Ministru kabineta atļaujas dienē kādas ārvalsts bruņotajos spēkos.
Lūk, tā. Es arī piedāvāju saskaņot likumu “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” ar Pilsonības likumu, kā arī piedāvāju nepielaist dienestam zemessardzē personas ar dubulto pilsonību. (Tas savulaik bija Tautas partijas frakcijas priekšlikums citam likumam.) Piemēram, lai tas pats “Jaunā laika” iespējamais līderis Kariņa kungs savas militāristiskās tieksmes realizē ASV nacionālajā gvardē.
Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Dalbiņa kungs.
J.Dalbiņš.
Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā vēlētos tikai pateikt vienu. Ja šis priekšlikums komisijā tiktu atbalstīts, tad reāli būtu jāizformē Latvijas Republikas Zemessardze.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 5.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 11, pret– 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74 , pret– nav, atturas– 9. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 10.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 10.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai NATO vadītajā operācijā Afganistānā”.
Atklājam debates.
Tātad uzstāsies deputāte, Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre).
Cienījamie kolēģi! Misija Afganistānā ir viena no Latvijas starptautiskajām operācijām, kurām ir nopietna politiskā un militārā nozīme.
Iesaistoties operācijās, Latvija vienlaicīgi stiprina valsts drošību un apliecina, ka tā ir aktīva starptautiskās sabiedrības locekle.
Iestājoties NATO, mēs uzņēmāmies noteiktas saistības, un viena no tām ir dalība NATO vadītajās operācijās.
Šīs operācijas mērķis Afganistānā ir sniegt atbalstu pārejas valdībai, veicinot drošību un stabilitāti valstī.
Operācijas ietvaros tiek nodrošināta kārtība, kā arī sniegta palīdzība valsts rekonstruēšanā un vietējo iedzīvotāju apmācībā.
Jāpiebilst, ka Latvijas karavīru darbība ir ļoti pozitīvi novērtēta no mūsu NATO sabiedroto puses, kas uzlabo Latvijas tēlu gan politiskajās, gan militārajās aprindās. Latvija uzsāka dalību šajā operācijā 2003.gada februāra beigās ar Nacionālo bruņoto spēku mediķu vienību 8 karavīru sastāvā. Pašlaik Afganistānā atrodas 10 karavīri: 6– nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienības karavīri, 3– štāba virsnieki un 1– instruktors.
Šodien es lūdzu jūsu atbalstu misijas pagarināšanai vēl uz gadu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret– 13, atturas– 4. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par 2005.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”.
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā– deputāte Krastiņa.
I.Krastiņa (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamā Saeima! Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 45.pantu Latvijas Republikas Valsts kontrolē finanšu pārskata revīziju veic zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kuru konkursa kārtībā izraugās Saeima.
Atbilstoši veiktajai konkursa procedūrai Publisko izdevumu un revīzijas komisija ierosina Latvijas Republikas Saeimai apstiprināt Valsts kontroles 2005.gada finanšu pārskata revīzijai Daņēvičas revidentu biroju.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Darba likumā””. Tātad ierosinātais pagarinātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 7.novembris. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz to atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Ē.Zunda.
Godātie kolēģi! Mazliet par likuma būtību. Sakarā ar to, ka akcīzes nodokļa likmes minētajām preču grupām nav mainījušās kopš 2004.gada 1.oktobra latos, bet tās ir mainījušās... Šī izteiksme ir mainījusies eiro vērtībā, un vairāk par pieciem procentiem. Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām, ja akcīzes nodokļa likme mainās vairāk par pieciem procentiem, tad ir nepieciešams to koriģēt arī attiecīgajā nacionālajā valūtā.
Par cik mēs esam nonākuši pie šādas situācijas, mums ir nepieciešams veikt faktiski tīri tehniskus grozījumus šajā sakarībā.
Es lūdzu šo likumprojektu nepārvērst par “politiskās vingrošanas” jautājumu.
Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā, ko arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– nav, atturas– 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
Ē.Zunda.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 31.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Un izskatīšanas laiks?
Ē.Zunda.
Nākamās nedēļas plenārsēdē. (Starpsauciens: “Vajadzēja datumu nosaukt!”)
Sēdes vadītāja.
Tas būtu 3.novembra sēdē.
Citu ...
Ē.Zunda.
Ā, es atvainojos, kolēģi! Tad tomēr priekšlikums būtu– 10.novembris.
Sēdes vadītāja.
Izskatīšanas laiks?
Ē.Zunda.
Jā.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 31.oktobris. Izskatīšanas laiks– 10.novembra sēdē.
Ē.Zunda.
Jā, tieši tā.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Grozījums Robežsardzes likumā. Likumprojektā ietvertais grozījums paredz tiesības robežsargiem piedalīties starptautiskajās misijās un operācijās.
Otrkārt, institūcija– Ministru kabinets, kuram ir tiesības pieņemt lēmumu par robežsargu piedalīšanos misijās un operācijās, deleģē Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā robežsargus nosūta dalībai starptautiskajās misijās un operācijās, nosacījumus robežsargu dalībai starptautiskajās misijās un operācijās, kā arī starptautisko misiju un operāciju finansēšanas kārtību.
Aizsardzības un iekšlietu komisija 26.oktobra sēdē apsprieda likumprojektu pirmajam lasījumam un nolēma to konceptuāli atbalstīt. Un lūdz Saeimu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– 6, atturas– 12. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– 7, atturas– 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 3.novembris. Un izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā– 10.novembrī.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 3.novembris. Izskatīšana– 10.novembra sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Viestura Šiliņa atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– 6, atturas– 4. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputātes Anitas Kalniņas atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas”.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– 5, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Viestura Šiliņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– 4, atturas– 5. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputātes Anitas Kalniņas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret– 3, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Vārds Saeimas sekretāra biedrei nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Pēteris Simsons, Boriss Cilevičs, Andis Kāposts un Dzintars Jaundžeikars. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Sēde ir slēgta.