2005. gada 26. oktobra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sāksim Saeimas 26.oktobra sēdi. Mēs turpinām izskatīt šā gada 20.oktobra sēdes darba kārtībā iekļauto, bet neizskatīto likumprojektu, un neizskatītā patstāvīgā priekšlikuma un lēmuma projekta izskatīšanu.
Tātad darba kārtības pirmais jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (JL).
Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 609,– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””.
1.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
2.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
3.– deputātes Krastiņas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
4.– deputātes Krastiņas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
5.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Par 5.priekšlikumu atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! TSP frakcijas deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums ir loģisks, jo izriet no tiem grozījumiem likumā, kas tika pieņemti otrajā lasījumā, proti, masu informācijas līdzekļa redaktoram ir pienākums izskatīt iesniegumu septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Nu, viņš to izskatīja. Bet kas tad tālāk? Deputāts paskaidro: jāsniedz atbilde iesniedzējam to pašu septiņu dienu laikā un jānorāda pieņemtā lēmuma pamatojums.
Komisija principiāli piekrita (trīs balsis, tajā skaitā arī mana, bija “pret”) un tikai svītroja, lai būtu lēmuma pamatojums, un ne vairāk, jo 5. un 6.priekšlikums likumprojektam ir praktiski vienāds.
Bet, kā jums, kungi, visiem zināms, dialektika ir formālās loģikas ienaidniece. Jo, pieņemdama Klementjeva priekšlikumu, Saeima uzliks privātpersonām– avīžu redaktoriem– valsts ierēdņu pienākumus, turklāt pat vēl striktākā formā, jo valsts ierēdnim atbildes sniegšanai likums nosaka divreiz lielāku termiņu– divas nedēļas, bet sarežģītos gadījumos– pat veselu mēnesi.
Šodien tā pati Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja vēl garāku termiņu atsevišķai organizācijai– Latvijas Cilvēktiesību birojam– sniegt atbildes pat mēneša laikā. Es biju vienīgais, kas balsoja “pret” šo priekšlikumu.
Cienījamie kolēģi! Šis Klementjeva kunga priekšlikums izsauca visu masu saziņas līdzekļu un to asociāciju pārstāvju ārkārtīgi negatīvu attieksmi. Tomēr, ja Saeima to atbalstīs vai arī atbalstīs sekojošo, faktiski analoģisko atbildīgās komisijas priekšlikumu, nekas briesmīgs nenotiks. Vienkārši katrā redakcijā parādīsies vēl viena štata vienība, kura atbildēs uz darbaļaužu šizoīdiskajām vēstulēm.
Masu saziņas līdzekļu pārstāvji baidās, ka tas ir tikai pirmais posms iespējamā preses brīvības ierobežojumu ķēdē. Cik lielā mērā Saeima arī turpmāk ir gatava “piegriezt skrūves”, demonstrēs šodienas balsojums. PCTVL frakcija iestājas par preses brīvību un neatbalstīs 5. un 6.priekšlikumu likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (JL).
Šoreiz es savā vārdā. Deputāta Klementjeva priekšlikums neatrisina lietu pēc būtības cieņas un goda aizskaršanas jautājumā, jo izdevējs var formāli atrakstīties un faktiski nekāda cita risinājuma kā tiesa nav.
Protams, arī saistībā ar tiesvedību ir nopietnas problēmas, jo tiesas procesa ilgums bieži ir līdz par diviem gadiem. Vēlams būtu tiesas procesu saīsināt un skatīt kā prioritāru– 1 līdz 2 mēnešu laikā, nevis gadu garumā.
Te jārunā arī par kapacitātes palielināšanu apgabaltiesām, jo pašreizējā situācijā, kāda ir tiesvedībā, arī reāli ir grūti samazināt šos laikus. Problēma ir pašas nozares iekšējā regulēšanā. Un, ja aplūko citu valstu pieredzi, ir izveidota Žurnālistikas padome šādu domstarpību risināšanai. Un šādas padomes mēģina risināt šīs problēmas divas reizes. Ja arī tad netiek panākts risinājums un vienošanās, tad padome pieņem lēmumu, kuru publicē padomes mājaslapā.
Padomei nav līdzekļu, lai sodītu kādu personu, taču tādas tiesības ir pārvaldes institūcijām, kuras pilnvarotas uzraudzīt medijus un pārkāpumu gadījumā arī sodīt.
Tā tas notiek mūsu kaimiņvalstīs, Dānijā, Somijā, Ungārijā, Vācijā un arī Latvijā tika veikts pētījums, cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas audits, kurš tika arī prezentēts, un kā vienu no Latvijas problēmām pētnieki min žurnālistu pašregulācijas problēmas, kas izraisa valsts varas vēlmi iejaukties mediju darbībā tieši tādēļ, ka šī iekšējā pašregulācija nav pietiekami atrisināta.
Mans personīgais viedoklis ir neatbalstīt deputāta Klementjeva priekšlikumu, bet meklēt risinājumu, kā stiprināt žurnālistu pašregulācijas problēmu.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Inese Krastiņa.
I.Krastiņa (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamā Saeima! Iespējams, šodien šis priekšlikums tiek apspriests arī tādēļ, ka morālais kaitējums, kas izdarīts, publicējot nepatiesu informāciju, daudziem cilvēkiem ir daudz sāpīgāks nekā materiālais kaitējums.
Cilvēkos neapmierinātību izraisa arī tas, ka dažkārt notiek neobjektīvs faktu izklāsts vai notiek notikumu neprecīza interpretācija. Kā novērst šīs negācijas, tas ir vienīgi masu mediju vadītāju kompetences un viņu profesionalitātes līmenis, kā arī strīdus gadījumos– tiesas lēmums.
Mediju vadītāju pienākums ir nodrošināt žurnālistu ētikas principu ievērošanu to ikdienas darbā.
Ieskatam es vēlētos minēt juridiskus argumentus pret iesniegto priekšlikumu.
Pirmkārt, priekšlikums ir pretrunā ar Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi izteikties.
Otrkārt. Priekšlikums ir pretrunā ar Satversmes 100.pantu, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju.
Treškārt. Būtiski, ka priekšlikums ir pretrunā ar pārvaldes attiecību modeli. Masu mediju redaktors nav pārvaldes attiecībās ar prasības iesniedzēju. Uz masu informācijas līdzekļu vadītājiem nav attiecināmi likuma “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” principi.
Līdz ar to valstij nav tiesiska pamata iejaukties masu mediju darbā.
Ceturtkārt, minētajam priekšlikumam, pat ja tas kļūtu par likuma normu, būtu vienīgi un tikai deklaratīvs raksturs, jo par normas nepildīšanu nevienā likumā nav noteiktas sankcijas.
Pašreiz cilvēku goda un cieņas aizsardzībai valstī jau ir pietiekama tiesiskā bāze. Pirmkārt, tā ir Cilvēka tiesību uz pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta otrā daļa, kas paredz, ka vārda brīvības īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, vienlaikus un tā vērsta uz to, lai aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības.
Otrkārt. Saskaņā ar Satversmes 95.pantu cilvēka godu un cieņu aizsargā valsts, atbilstoši starptautiskām un nacionālām tiesību normām cilvēks goda un cieņas aizskāruma gadījumos var griezties vienīgi tiesā.
Treškārt. Cilvēka goda un cieņas tiesiskā aizsardzība ir noteikta likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7.pantā, kas nosaka, ka ir aizliegts publicēt informāciju, kas aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tām neslavu.
Ceturtkārt. Latvijā atbildību par goda un cieņas aizskaršanu nosaka gan Krimināllikums, gan Civillikums. Dažās valstīs žurnālistu profesionalitāte ir tik augstā līmenī, ka kriminālatbildība nepastāv, pastāv tikai civiltiesiskā atbildība.
Mediju vadītājiem ir zināmi Latvijas likumi, un atkarībā no savas profesionālās izglītotības līmeņa viņi likumus arī ievēro, bet, ja neievēro, tad viņi tiek iesūdzēti tiesā un atbild saskaņā ar tiesas lēmumu.
Pamatojoties uz šiem būtiskajiem juridiskajiem argumentiem, iesniegtais priekšlikums ir klaji pretrunīgs ar demokrātiskas valsts iekārtas principiem un nav atbalstāms.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Es gribētu jūs iepazīstināt ar Latvijas preses izdevēju asociācijas viedokli.
Latvijas preses izdevēju asociācija vēlas vērst jūsu uzmanību uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavotajiem priekšlikumiem– grozījumiem likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”.
Komisijas atbalstītie grozījumi ietver priekšlikumu 21.panta 4.daļas redakcijai, kur kā obligāta prasība ir paredzēts uzlikt par pienākumu masu informācijas līdzekļa redaktoram septiņu dienu laikā sniegt atbildi uz iesniegumu par nepatiesu ziņu atsaukšanu.
Uzskatām, ka šeit nav ņemts vērā būtisks fakts. Redaktors nav pārvaldes attiecībās ar prasības iesniedzēju, kā arī redaktors nav juridiska persona. Tādējādi redaktoriem nevar tikt uzlikts par pienākumu obligātā kārtā rakstiski atbildēt uz katru iesniegumu vai vēstuli.
Tātad vēlamies arī atgādināt, ka Satversmes 100.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.
Līdz ar to uzskatām, ka iepriekšminēto priekšlikumu iekļaušana likumā ir uztverama kā solis uz preses brīvības un žurnālista vārda brīvības ierobežošanu.
Tātad es gribētu vēl vērst jūsu uzmanību šodien uz “Dienas” rakstu… Askolda Rodina rakstu, nosaukums šim rakstam ir “Komisijas ačgārnība”. Atgriešanās padomju Latvijā. Ko citu var teikt, lasot šodien Saeimā trešajā lasījumā balsojamos grozījumus likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Protams, ka ne viss.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pirms trešā lasījuma iespraukusies ar priekšlikumu, kas paredz, ka plašsaziņas līdzekļa redaktoram, uz kura galda ir nonācis iesniegums par nepatiesas vai godu un cieņu aizskarošas informācijas parādīšanos plašsaziņas līdzeklī, atbilde iesniedzējam jāsniedz septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.
Ar līdzīgu ierosinājumu nācis deputāts Andrejs Klementjevs.
Ir Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē darbu ar iesniegumiem, taču tie attiecas uz budžeta maizi ēdošām institūcijām, un pat tām uz iesniegumiem jāatbild divu nedēļu laikā.
Prasīt no plašsaziņas līdzekļu, it īpaši privāto, redaktoriem dot atbildi, un vēl septiņu dienu laikā, uz iesniegumu, pielīdzinot viņus ierēdņiem, tas nav vienkārši idiotisms. Tā ir iespēja spiediena izdarīšanai uz plašsaziņas līdzekļiem. Un līdz ar to šāds priekšlikums nonāk pretrunā ar Satversmes 100.pantā noteiktajām tiesībām uz vārda brīvību.
Godātie kolēģi, lūdzu, paklausieties, ko saka prese par šiem priekšlikumiem!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Priekšlikuma iesniedzējs, mans kolēģis Andrejs Klementjevs, zālē nav redzams. Tā ka es ceru, ka neviena nebūs, kas balsos “par” šo 5. un 6.priekšlikumu, jo man šķiet, ka beigās mēs te viens otram cenšamies pierādīt, kurš vairāk mīl presi.
Ja runā par šo priekšlikumu, tad jūs nepadomājāt par vienu vēl sāpīgāku aspektu. Te dažas partijas ar presi domā tikai kādu vienu lielāko laikrakstu, bet šis priekšlikums “izdara sitienu” tieši pa mazākajiem laikrakstiem, vislielāko– tiem, kuriem abonentu skaits ir no trīs līdz desmit, piecpadsmit tūkstoši. Arī viņiem nav mazums vēstuļu, uz kurām, protams, ir jāsniedz atbilde.
Tā ka es ļoti ceru, ka vienīgais pats Andrejs Klementjevs balsos “par” šo visai īpatnējo priekšlikumu.
Aicinu balsot pret 5. un pret 6.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Ir jau ļoti patīkami klausīties kaut kādus sarakstītus penterus par cilvēktiesībām, tomēr vajadzētu runāt par kaut ko konkrētu. Ja mēs runājam par 5.priekšlikumu, tad runājam par 5.priekšlikumu, bet nepļāpājam kaut kādas vispasaules gudrības!
5.priekšlikums atšķiras no 6.priekšlikuma ar vienu teikumu, jo 5.priekšlikumā papildus vēl citām muļķībām ir ierakstīts teikums, ka “atbildē jānorāda pieņemtā lēmuma pamatojums”. Tas vienkārši ir konceptuāli neiespējami, jo paver ceļu visādām atrakstīšanās iespējām, kaut kādām formalitātēm un nebeidzamām garu garām pļāpām. Tā ka, runājot konkrēti šinī brīdī par 5.priekšlikumu: jā, mans priekšlikums, ka tas ir jānoraida. Bet tas jau nav pamatpriekšlikums! Pamatpriekšlikums ir numur 6, kur vienkārši ir norādīts, ka šis un tas ir iestrādāts no 5.priekšlikuma. Tātad šeit ir tikai viena koncepcija, kas skar lēmuma pamatojumu. Un es ierosinu vienkārši tāpēc šo priekšlikumu noraidīt.
Bet, kolēģi, ja jau jūs te pie 5.priekšlikuma sāksiet apskatīt vispārīgās koncepcijas, ko jūs darīsiet ar 6.priekšlikumu? Un, ja 5. un 6.priekšlikumu mēs nepieņemsim, tad mums paliks– vienalga, paliks!– otrā lasījuma redakcija, kur ir runa par pienākumu izskatīt septiņu dienu laikā. Nu vajadzētu taču visu to gaitu iziet secīgi, jo likums ir pietiekami nopietns un skar dažādas intereses. Un tad tādā secībā arī to vajadzētu izskatīt. Jo šeit ir faktiski konceptuāli: vai mēs paliekam pie otrā lasījuma, vai mēs tomēr mēģinām trešajā lasījumā “iekabināt” vēl kaut ko papildus.
Pagaidām runāsim par 5.priekšlikumu, ko ierosinu noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu, aicinu jūs pārtraukt šīs neauglīgās debates, jo mēs šobrīd viens otru pārliecinām par vispārzināmām lietām.Es domāju, ka ne tikai Klementjeva kungs, kurš šobrīd ir klāt, bet arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saprot, ka viņi ir kļūdījušies, jo sabiedrisks saziņas līdzeklis, privāts plašsaziņas līdzeklis nav valsts iestāde. Un ne žurnālists, ne avīzes redaktors nav ierēdnis.
Tāpēc es aicinu noraidīt 5. un aicinu arī neuzsākt debates par 6.priekšlikumu, kas būtībā ir līdzīgs, un noraidīt arī to!
Paldies, kolēģi, par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I.Circene.
Jā. Tā kā par 5.priekšlikumu, kā jūs redzat, rakstīts “ir daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā nr.6”, tad mums ir jābalso par priekšlikumu nr.6, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Nē, cienījamie kolēģi, ir jābalso par 5.priekšlikumu. Tātad lūdzu deputātus balsot par deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 12, pret– 70, atturas– 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene.
6.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurā ir iestrādāts arī 5.priekšlikums, un komisija ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Es aicinu balsot “pret”!”)
Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 6.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 49, atturas– 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene.
Paldies.
7.– depuātes Krastiņas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot trešajā lasījumā, atbalstot šā likuma pieņemšanu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– nav, atturas– 3. Likums “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” ir pieņemts. Paldies.
I.Circene.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par diplomātisko pasi””. Trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Sokolovskis. Solovjovs. Es atvainojos!
I.Solovjovs (LSP).
Jā. Tieši tā. Godātie kolēģi! Trešajam lasījumam Ārlietu komisijā bija iesniegts viens priekšlikums no deputāta Šadurska kunga. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Solovjovs.
Komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– 3, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par diplomātisko pasi”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Konvenciju par specializēto aģentūru privilēģijām un imunitātēm”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Ārlietu komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu. Tātad es jūs aicinu arī atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas– nav. Likums “Par Konvenciju par specializēto aģentūru privilēģijām un imunitātēm” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Šeit mēs arī nesaņēmām nevienu priekšlikumu. Tātad es jūs aicinu arī atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likums “Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu izdošanas līgumu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Otrajam lasījumam mēs nesaņēmām priekšlikumus. Tātad es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likums “Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu izdošanas līgumu” pieņemts. Paldies.
I.Solovjovs.
Paldies jums!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu ar reģistra numuru 1261– tātad grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”.
Tātad tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts. Tas pārsvarā ir redakcionāls, un sakarā ar šo likumu, ko es iepriekš minēju, vienkārši Valsts nekustamā īpašuma aģentūra tiek pārveidota par valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi”. Tas ir pamatnosacījums, kāpēc šis likumprojekts tiek izskatīts.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Šķesteris.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 7.novembris. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 7.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Muzeju likums”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Muzeju likums ir pieņemts 1997.gadā, un tas vairs neatbilst vēlāk pieņemtajiem Publisko aģentūru likumam, Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Komerclikumam.
Un jums piedāvātajā jaunajā likumā tiek precizēta muzeju kvalifikācija pēc juridiskā statusa, saskaņojot ar iepriekš minētajiem likumiem.
Jaunais likums neparedz papildu budžeta izdevumus, tas tikai sakārto muzeju likumdošanu atbilstoši jau pieņemtajiem likumiem, un tāpēc es aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt Muzeju likumu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Paldies par vienprātīgo atbalstu, un lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 4.novembrim. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 4.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Andrejs Naglis.
A.Naglis (LPP).
Augsti godāto Saeimas Prezidij! Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā. Ar reģistrācijas numuru 1162.
1.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Naglis.
2.priekšlikums– Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Naglis.
3.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Naglis.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Naglis.
5.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Naglis.
6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Naglis.
7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Naglis.
8 .– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Naglis.
9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Naglis.
10.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Naglis.
11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Naglis.
Tad visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Naglis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 2005.gada 7.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 7.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Madars Lasmanis. (Starpsauciens no zāles: “Ātrāk! Ātrāk! Laiks ir nauda!”)
M.Lasmanis (JL).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”. Kopā ir saņemti seši priekšlikumi.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Lasmanis.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Lasmanis.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Lasmanis.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– nav, atturas– 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Lasmanis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 4.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 4.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Kultūras institūciju likumā”. Otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.
A.Ziedone-Kantāne (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja un godājamie biedri! Mēs strādāsim ar likumprojektu nr.1234– “Grozījumi Kultūras institūciju likumā”. Priekšlikumi otrajam lasījumam netika iesniegti.
Tā ka komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā... nē, atvainojos, otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
A.Ziedone-Kantāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 31.oktobris. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 31.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, kas ir sagatavots otrajam lasījumam.
1.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 60, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
2.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 58, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
3.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 53, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
4.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 57, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
5.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Arīdzan nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 63, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
6.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 60, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
7.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 66, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
8.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
9.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 65, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
10.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
11.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 60, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
12.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Arīdzan nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 11, pret– 61, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
Turpretim 13.– Juridiskā biroja priekšlikums– ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Arī 14.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
15.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, precizēts, un arī 16.– Juridiskā biroja priekšlikums– ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– 5, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
Dz.Zaķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 7.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 7.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Minēto likumprojektu Tautsaimniecības komisija skatīja 12.oktobra sēdē un lūdza atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– nav, atturas– 6. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
P.Kalniņš.
Komisijas vārdā lūdzu pieņemt šodien likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret –1, atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
P.Kalniņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 3.novembris, izskatīšana– 17.novembra sēdē.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 3.novembris, izskatīšana– 17.novembra sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 1365.
Tautsaimniecības komisija aicina likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– nav, atturas– 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
K.Peters.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 3.novembris, izskatīšana– 10.novembra plenārsēdē.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 3.novembris, izskatīšana– 10.novembra sēdē.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4815.
Likumprojektā ir iesniegti vairāki priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Komisija lūdz to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
4.priekšlikums– Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, bet tas ir atbalstīts un iekļauts komisijas 1.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
5.priekšlikums arī ir parlamentārās sekretāres. Tas ir atbalstīts un iekļauts komisijas 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
6.priekšlikums arī ir parlamentārās sekretāres. Un tas ir iekļauts komisijas 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Vairāk priekšlikumu nav. Komisija ir lēmusi pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 31.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 31.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Likumprojektā “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” otrajam lasījumam komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu.
Līdz ar to komisija lūdz pieņemt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
P.Kalniņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 7.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 7.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”.
Tā kā Juridiskā komisija ir iesniegusi savu alternatīvo likumprojektu, tad Juridiskās komisijas vārdā runās deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Jā, kolēģi, Juridiskā komisija bija izskatījusi to likumprojektu, ko bija iesniegusi Latvijas Pirmā partija, un mēs to koriģējām un rediģējām. Un tagad ir izveidots Juridiskās komisijas priekšlikums par to, kādam izskatīties Satversmes 110.pantam. Tas ir jūsu rīcībā. Aicinu iepazīties ar to, kāds ir teksts, un balsot!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lai mēs pieņemtu jebkuras izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē, mums ir jāreģistrējas kvorumam: tikai ar divu trešdaļu deputātu klātesamību mēs varam izdarīt izmaiņas Satversmē.
Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Es vēlreiz atgādinu, ka mēs izņemsim kartes, ievietosim kartes un parādīsies reģistrācijas gaisma. Un jums ir jāspiež tā poga, kur parādās uzraksts “reģistrācija”.
Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Ir reģistrējušies 84 deputāti. Tātad mēs varam izskatīt šo jautājumu.
Tā kā debatēs neviens nav pieteicies, tad mēs sākam balsošanas procedūru.
Vispirms mēs balsosim par likumprojektu, ko ir iesnieguši deputāti Dzintars Jaundžeikars, Inta Feldmane, Inese Šlesere, Dainis Turlais, Vjačeslavs Stepaņenko un citi deputāti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 10, pret– 23, atturas– 56. Likumprojekts ir noraidīts.
Tagad mums jābalso par alternatīvo likumprojektu, ko ir iesniegusi Juridiskā komisija.
Pirms uzsākam balsošanas procedūru, debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kas tad tev?” Un deputāts L.Ozoliņš: “Satversmes speciālists!”)
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! PCTVL frakcija principiāli neatbalsta grozījumus pamatlikumā, kas tiek piedāvāti, vadoties pēc pirmsvēlēšanu konjunktūras apsvērumiem. Civillikumā jau sen ir atrisināts jautājums par viendzimuma, divdzimumu un trīsdzimumu laulībām.
Pēdējā laikā parādījās likumprojekta atbalsts no dažu baznīcu puses. Dažas no tām mēs cienām un balstāmies uz to garīgajām rekomendācijām. Bet tikai Latvijas Pirmās partijas cienīgi ir tādi atbalstītāji kā, teiksim, kristīgais centrs “Labā vēsts”, “Prieka vēsts”, “Jaunā paaudze” un citas līdzīgas reliģiskas organizācijas, kas gribēja cīnīties par veselīgu un normālu laulību.
Paldies! Tādi atbalstītāji mums nav vajadzīgi! Un lai Latvijas Pirmā partija saņem visu to sarakstu ar mieru! Kamēr šeit 15 gadu laikā atsevišķi deputāti izklaidējas, grozot Satversmi, valsts iedzīvotāju skaits ir samazinājies gandrīz par 400000 cilvēku. Šie zaudējumi ir salīdzināmi vienīgi ar iedzīvotāju skaita zudumu Otrā pasaules kara laikā. Labāk jūs, kungi, būtu paaugstinājuši bērnu pabalstus. Nē! Jūs esat gatavi grozīt Satversmi, dibināt bērnības ministriju un citas siles, kur barosies ierēdņi. Pagaidām bērnības ministrija ir nodrošinājusi tikai piecu Baštika kunga bērnu uzturēšanu. Nu, vēl varbūt kādu dažu simtu nevienam nevajadzīgu ierēdņu bērnu uzturēšanu.
Šie grozījumi Satversmē ir piemērs tam, ka to autori ir absolūti bezpalīdzīgi reālajās valsts pārvaldes lietās. PCTVL frakcija jūsu spēlēs nepiedalās un tās neatbalstīs.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Es aicinātu šim balsojumam pievērsties pavisam nopietni, jo ir nepieciešamas 2/3 no balsojošo skaita šajā balsojumā.
Un es aicinu visas labējās partijas atbalstīt Juridiskās komisijas sagatavoto redakciju! Es domāju, jebkura konservatīva partija lepotos ar šādu balsojumu.
Es jūs varu informēt, ka pamatā Spānijā– katoliskajā Spānijā par viendzimuma laulībām šo balsojumu panāca sociālisti. Tā ir kreiso ideoloģija un arī liberāļu ideoloģija. Ja viņi tādu atbalsta, tad mums ir jāpierāda, ka mēs esam labējās partijas.
Un jau vairākkārt bija minēts, kāpēc ar Civillikuma normu vien ir par maz. Pirmkārt, par maz ir tāpēc, ka Civillikuma normu par viendzimuma laulību aizliegumu var atcelt vienkārši ar balsu vairākumu. Un nav izslēgts, ka 9. vai 10.Saeimā uzrodas “gudrinieki” no liberāļiem vai no sociālistiem, kuri nāk ar šādu priekšlikumu. Ja mēs– konservatīvās partijas– šodien izdarīsim to pašu, ko izdarījuši poļi, ko izdarījuši lietuvieši, un kas ir ierakstīts arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 12.pantā, es domāju, mēs būsim izdarījuši labu darbu.
Tā ka aicinu balsot “par”! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šie grozījumi Satversmē ir vienkārši lieki. Es uzskatu, ka nevajadzētu pārāk bieži grozīt Satversmi un apgrūtināt to ar nevajadzīgām normām.
Būtu arī nelietderīgi, ja Satversmi pārāk detalizētu. Visiem klātesošajiem taču tik un tā ir skaidrs, ka laulības Latvijā– tā ir savienība starp vīrieti un sievieti.
Bez tam arī Civillikums precīzi un vairākos pantos nosaka vairākas laulības nianses. Tas, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti, tik un tā izriet no sadaļas, kura ir veltīta ģimenes tiesībām. Un šī atruna lielā mērā atkārto Civillikumā noteikto, ka laulība starp viena dzimuma personām ir aizliegta. Līdz ar to gan no politiskā, gan tiesiskā, gan praktiskā viedokļa ir izvirzāms jautājums par šāda grozījuma pamatojumu.
Priekšlikuma autoriem es ieteiktu uzmanīgāk papētīt konstitucionālisma teoriju, Latvijas un ārvalstu konstitucionālās tiesības un varbūt arī palasīt grāmatas, kuras tika veltītas juridiskai tehnikai, jo Satversmes lakoniskajā valodā diezgan grūti būs izsmeļoši definēt jēdzienu “laulība”. Aizsargāt un atbalstīt laulību un ģimeni vajadzētu ar citām metodēm– ne vārdos, bet darbos, piešķirot papildu līdzekļus jaunajām māmiņām, atbalstot jaunās ģimenes un tā tālāk.
Man liekas, ka šobrīd daži Saeimas deputāti cenšas vienkārši novērst Latvijas iedzīvotāju uzmanību varbūt no vairāk aktuāliem jautājumiem, jo valstī strauji pieaug inflācija, bezdarbs, palielinās iedzīvotāju sociālā noslāņošanās.
Un varbūt iesniedzēju viedoklis arī balstās uz emocijām. Tas taču cilvēkiem ir daudz interesantāk, nekā apspriest juridiski garlaicīgas normas. Tad iznāk, ka politiķis var izteikties un tauta viņu saprot.
Esmu pārliecināts, ka cilvēkus Latvijā mazāk interesē homoseksuāļu problēmas un tā ir tāda provocēta problēma. Un uzskatu, ka piedāvātais likumprojekts ir vienkārši lieks.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es patiešām šodien negribēju nākt debatēt tikai tāpēc, ka es nevēlos, lai jebkāda rīcība, arī, iespējams, mana uzstāšanās, tiktu tulkota kā kaut kāda priekšvēlēšanu kampaņa.
Bet, tā kā Agešina kungs pacēla jautājumu par šā likumprojekta un par šā priekšlikuma pamatojamību, es tomēr gribētu paskaidrot pāris lietas.
Pirmkārt, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis nav likumprojekts pret kādu. Šis ir likumprojekts– par, šis ir likumprojekts par laulību, par savienību starp vīrieti un sievieti, par vienīgo iespējamo savienību, kas var nodrošināt mūsu valsts pastāvēšanu un mūsu valsts nākotni.
Otrkārt. Es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka nevienas sabiedrības grupas intereses ar šo likumprojektu netiek ierobežotas. Netiek ierobežotas!
Treškārt. Es gribētu vērst jūsu uzmanību, kolēģi, ka nevienā likumā Latvijas likumdošanā nav definēta laulība. Mums nav noteikts, kas ir laulība. Satversmes 110.pants runā par tām vērtībām, kuras aizsargā valsts,– par laulību, ģimeni, bērnu interesēm.
Kādas… kādu laulību šodien mēs aizstāvam? Vai mums vispār pašiem tas ir skaidrs? Jo viennozīmīgi ir tas, ka šodien Eiropas Savienības kontekstā jautājums par to, kas ir laulība, nav viennozīmīgs. Un, iespējams, šodien, tieši šodien mums varbūt ir jāpieņem visnozīmīgākais jautājums šīs Saeimas vēsturē– kas ir tās vērtības, kuras mēs kā valsts un tautas pārstāvji izvirzām. Kas ir tās vērtības, kuras mēs aizsargājam, jo es vēlreiz atkārtoju, ka laulība nav nekur definēta.
Un tieši Satversme un neviens cits likums ir tā vieta, kur mums ir jādefinē, vēlreiz atkārtoju, kādas vērtības mūsu valsts aizsargā un kuras ir nepieciešams stiprināt.
Es, kolēģi, aicinu ļoti atbildīgi izturēties pret šo likumprojektu un atbalstīt vērtības un atbalstīt laulību, to laulību, kas nostiprinās un kas nodrošinās mūsu tautas pastāvēšanu un Latvijas valsts nākotni.
Paldies.
(Aplausi).
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Protams, Satversme nosaka pamatvērtības. Pie tam tādas pamatvērtības, kurām ir nozīme noteiktā vēsturiskajā posmā.
Un šajā brīdī man šķiet, ka šādai normai ir šī te konceptuālā vērtība. Ir likumi vecajās valstīs, kuriem ir pamatīgs stāžs, un tieši tāpēc tos tomēr maina tad, kad ir pienācis īstais vēsturiskais brīdis.
Un tieši tāpēc es personīgi atbalstīšu šos ierosinājumus, un tad es noklausījos Buzajeva kunga un Agešina kunga uzstāšanos. Un man sāk arvien vairāk veidoties tāda doma galvā, kāpēc jūsu pārstāvētajās frakcijās nav nevienas sievietes. Acīmredzot ir kaut kāds iemesls.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nav nekas piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par alternatīvo likumprojektu– “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, ko iesniedz Juridiskā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret– 5, atturas– 20. Alternatīvais likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā. (Aplausi.)
Lūdzu Juridisko komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
12.novembris.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 12.novembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par ilgtermiņa konceptuālā dokumenta “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā” apstiprināšanu”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Reiz jau diskusiju par šā lēmuma projekta pieņemšanu mēs esam izvērsuši. Tad es gribētu nedaudz atgādināt, kas tad šis ir par dokumentu un ko tas sevī ietver.
Tātad dokuments ir “Latvijas izaugsmes modelis”. Šis konceptuālais dokuments nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmes modeli. Galvenais izaugsmes resurss ir iedzīvotāju zināšanas un gudrība, to prasmīga izmantošana. Resursu attīstībai, vairošanai un modernizācijai ir nepieciešamas tūlītējas investīcijas. Par izaugsmes mērķi ir izvirzīta ikviena cilvēka dažādu dzīves kvalitātes aspektu paaugstināšana. Un tas sasniedzams, aktīvi izmantojot valsts iedzīvotāju uzkrāto zināšanu potenciālu.
Šis modelis sevī ietver gan sadaļu par izaugsmes modeļa pamatu, proti, par uz cilvēku centrētu pieeju, gan par resursu, proti, zināšanām, gudrību un prasmi tās izmantot, arīdzan par izaugsmes procesa mērķi, proti, par augošu cilvēka dzīves kvalitāti, kā arī par dzīves kvalitātes dažādiem mērķiem, sevī ietverot labklājību, drošību, ilgtspēju, kā arī 28 citus aspektus. Jebkurā gadījumā šis modelis ir dokuments, kurš ir nepieciešams, lai mēs varētu veidot gan sekmīgu nacionālās attīstības plānu, gan arī likumu, kurš noteiks visu Latvijas politikas plānošanas dokumentu kopumu vai, pareizāk sakot, struktūru.
Tāpēc, godājamie kolēģi, es aicinu šo Saeimas lēmuma projektu atbalstīt!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Lēmums “Par ilgtermiņa konceptuālā dokumenta “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā” apstiprināšanu” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputātes Intas Feldmanes saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā– deputāts Pāvels Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Ceļu policijas lūgumu: atļaut saukt pie administratīvās atbildības deputāti Intu Feldmani sakarā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu.
Komisija piekrīt deputātes saukšanai pie administratīvās atbildības un lūdz Saeimu izskatīt iesniegto lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– 2, atturas– 2. Lēmums pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Šodien pulksten 17.00 ir paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Deputāti ir saņēmuši bijušā iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona atbildes. Vai jūs esat apmierināti ar šīm atbildēm? Paldies. Tātad šī sesija nenotiks. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir arī saņēmis Latvijas Republikas Saeimas frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Grīnblata, Straumes, Dobeļa, Tabūna, Kiršteina, Rasnača, Seiles un Kalniņa iesniegumu ar deputātu jautājumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim un tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai. “Par Naturalizācijas pārvaldes amatpersonu, kā arī citu amatpersonu iespējamo līdzdalību kukuļošanā saistībā ar Latvijas pilsonības prettiesisku iegūšanu naturalizācijas kārtībā”. Šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentam un tieslietu ministrei.
Cienījamie kolēģi! Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, es gribētu informēt Saeimas deputātus par to, ka Saeimas kuluāru zālē jūs varat apskatīt izstādi “Rudens sveicieni”. Rudenīgus sveicienus mums visiem deputātiem sūta bērni no dažādiem Latvijas novadiem– Preiļu rajona Rudzātu speciālā internātskola, Dobeles rajona bērnunama patversme “Lejasstrazdi”, Jelgavas radošo domu un darba centrs “Svētelis”, Jekabpils rajona bērnu nams “Līkumi”, Daugavpils rehabilitācijas centrs “Priedīte”, Daugavpils rajona Naujenes bērnunams, Jelgavas bērnunams patversme, Talsu rajona speciālais bērnu aprūpes centrs “Veģi”, Krāslavas rajona Robežnieku pamatskola, Bauskas rajona Griķu pamatskola, Džūkstes un Tumes mazpulcēni. Šie darbi ir mūsu bērnu fantāzijas un darbīguma augļi.
Aicinu visus deputātus to apskatīt!
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Jānim Šmitam.
J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).
Paldies. Labdien, godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Paulis Kļaviņš, Igors Aleksandrovs... Ir. Ir, ja? Un Pāvels Maksimovs– ir. Linda Mūrniece– ir, Ināra Ostrovska, Aigars Pētersons… Aigars Pētersons... nav Jānis Strazdiņš, Kārlis Šadurskis... Ir. Elita Šņepste, Ingrīda Ūdre– ir, Dzintars Zaķis– ir. Ērika Zommere.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to Saeimas 26.oktobra sēde ir slēgta. Paldies.