Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2005. gada 2. novembrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2005.gada 2.novembrī pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Sokolovska, J.Plinera, V.Kabanova, A.Aleksejeva un A.Tolmačova jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim (Jautājumu reģistra nr.76)
“Par situāciju ar apkuri Sedas pilsētā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

2. Deputātu M.Grīnblata, J.Straumes, J.Dobeļa, P.Tabūna, A.Kiršteina, Dz.Rasnača, A.Seiles un I.Kalniņa jautājums Ministru prezidentam A.Kalvītim un tieslietu ministrei S.Āboltiņai (Jautājumu reģistra nr.77)
“Par dienesta izmeklēšanas uzsākšanu sakarā ar Naturalizācijas pārvaldes un citu amatpersonu aizturēšanu par līdzdalību kukuļošanā saistībā ar Latvijas pilsonības prettiesisku iegūšanu naturalizācijas kārtībā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

3. Deputātu J.Plinera, V.Kabanova, A.Aleksejeva, A.Tolmačova, V.Buzajeva un J.Sokolovska jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim (Jautājumu reģistra nr.78)
“Par to īrnieku interešu aizstāvību, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2005.gada 31.oktobrī

Pielikums

Par situāciju ar apkuri Sedas pilsētā

Sedas pilsētā apkures sezonas sākums tika apdraudēts, jo Sedas katlumāju nopirkušajai a/s “SES Baltijas” ir radušās finansiālas problēmas un uzsākta bankrota procedūra. Lai glābtu situāciju un neatstātu pilsētu bez apkures, Sedas pašvaldība bija spiesta aizņemties līdzekļus no Valsts stabilizācijas fonda divu apkures katlu iegādei Ls 39 000 apmērā. Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:
1. Ko ir nolēmusi darīt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, lai atrisinātu pašreiz radušos situāciju ar apkuri Sedas pilsētā un vai tiek meklēts šīs problēmas risinājums arī tālākā perspektīvā?
2. Kādā veidā varēja rasties situācija, ka tik svarīga komunālo pakalpojumu nozare varēja tikt pārdota privātās rokās un kas konkrēti ir atbildīgs par šo situāciju?
3. Vai valsts iestādēm ir iespējams veikt kontroli pār šādu privātu monopoluzņēmumu darbību pašvaldībās, lai turpmāk nevarētu rasties līdzīgas problēmsituācijas?
4. Vai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija plāno realizēt kaut kādas izmaiņas likumdošanā, lai nākotnē izvairītos no šādām problēmām?

LR Saeimas deputāti: J.Sokolovskis, J.Pliners,
 V.Kabanovs, A.Aleksejevs, A.Tolmačovs

2005.gada 24.oktobrī

Par dienesta izmeklēšanas uzsākšanu sakarā ar Naturalizācijas pārvaldes un citu amatpersonu aizturēšanu par līdzdalību kukuļošanā saistībā ar Latvijas pilsonības prettiesisku iegūšanu naturalizācijas kārtībā

Sakarā ar to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis vairākas Naturalizācijas pārvaldes amatpersonas, kā arī citas amatpersonas par viņu iespējamo līdzdalību kukuļošanā saistībā ar Latvijas pilsonības prettiesisku iegūšanu naturalizācijas kārtībā, kā arī atzinīgi vērtējot Ministru prezidenta atbalstu mūsu frakcijas iniciatīvai šajā sakarā sākt dienesta izmeklēšanu, vēlamies saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kad ir uzsākta (tiks uzsākta) dienesta izmeklēšana iepriekšminētajā jautājumā? Kas ir (būs) izmeklēšanas komisijas vadītājs un kāds ir (būs) tās sastāvs?
2. Kad tiks atstādināta no amata pienākumu pildīšanas uz dienesta izmeklēšanas laiku Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane? Ja savukārt netiek plānots E.Aldermani atstādināt, tad kādi ir apsvērumi, lai to nedarītu?
3. Kad Ministru kabinets apturēs savas darbības, kas saistītas ar pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā? Ja savukārt Ministru kabinets to neplāno darīt, tad kādi ir Ministru kabineta apsvērumi, lai naturalizāciju neapturētu?
4. Vai Pilsonības likums ļauj atņemt Latvijas pilsonību tiem, kas to ieguvuši ar kukuļošanas palīdzību? Ja tas nav iespējams, tad kādi grozījumi likumā ir nepieciešami, lai to izdarītu pēc iespējas ātri, viegli un efektīvi un kad Ministru kabinets plāno šādus likuma grozījumus iesniegt Saeimā?

Saeimas deputāti: M.Grīnblats, J.Straume, J.Dobelis, P.Tabūns,
A.Kiršteins, Dz.Rasnacš, A.Seile, I.Kalniņš

2005.gada 26.oktobrī

Par to īrnieku interešu aizstāvību, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā

2004.gada decembrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri” un “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. No 2005.gada 1.janvāra dzīvojamo telpu īres maksas “griesti” tika paaugstināti līdz Ls 0,60 par kvadrātmetru. Valsts mājokļu aģentūras pētījumi (LETA, 2005.08.07.) liecina, ka 43% denacionalizēto namu iemītnieku ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 150 latus. 59% iemītnieku īres maksa līdz tās paaugstinājumam pārsniedza 30% no viņu ienākumiem. 62% aptaujāto iemītnieku nav finansiālās iespējas nomainīt dzīvesvietu.
Pieņemot grozījumus minētajos likumos, Saeima vienlaikus uzlika Ministru kabinetam pienākumu pēc iespējas īsākā laikā pieņemt normatīvos aktus, kuru mērķis būtu kaut vai daļēji atvieglot denacionalizēto māju īrnieku stāvokli. Proti:
1. Līdz 2005.gada 1.jūlijam pieņemt noteikumus par kārtību, kādā pašvaldības iegūst lietojumā neizīrētās dzīvojamās telpas. Noteikumi tika pieņemti 30.augustā (ar divu mēnešu nokavējumu);
2. Līdz 2005.gada 1.jūlijam pieņemt noteikumus par kārtību, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā. Noteikumi tika pieņemti 9.augustā (ar piecu nedēļu nokavējumu);
3. Līdz 2005.gada 1.aprīlim pieņemt noteikumus par kārtību, kādā sniedz galvojumu aizdevumam dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Noteikumi tika pieņemti 16.augustā (ar pusotra mēneša nokavējumu);
4. Līdz 2005.gada 1.martam izstrādāt un līdz 2005.gada 1.jūlijam ieviest valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajiem īpašniekiem atdotā dzīvojamā mājā un kuri šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem – programmas izstrādāšana vēl pat nav sākta.
Likumā paredzēto noteikumu pieņemšanas novilcināšanas rezultātā tiek izjaukta likumā paredzētā iespēja vienlaikus ar dzīvokļu īres “griestu” paaugstināšanu sniegt palīdzību denacionalizēto namu iemītniekiem.
Pēc atteikšanās pildīt likumā noteikto uzdevumu izstrādāt un ieviest atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem:
– tiek traucēta valdības un pašvaldību darbības koordinācija (pašvaldības nepieņem saistošos teikumus par dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksāšanu);
– palīdzības veidi nepamatoti tiek aprobežoti tikai ar valsts garantēto aizdevumu un naudas izmaksu par atbrīvoto mājokli (nav paredzēta, piemēram, dzīvokļu celtniecības aktivizācija);
– izstrādājot 2006.gada budžeta projektu, objektīvi nav izvērtēts nepieciešamo līdzekļu apjoms (noteikumu pamatojumā minētās summas – 1 milj. latu aizdevumu garantēšanai un 2 milj. latu kompensāciju izmaksai – ir acīmredzami nepietiekamas, lai atrisinātu dažu desmitu tūkstošu ģimeņu problēmas).
Ņemot vērā minēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:
1. Kas ir atbildīgs par Saeimas pieņemto likumu nepildīšanu? Vai tiek plānots saukt pie atbildības konkrētas amatpersonas?
2. Kādā veidā plānots kompensēt zaudējumus tām personām, kuras tika izliktas no dzīvojamās telpas laika periodā no likumā minētā termiņa līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim?
3. Cik ilgi izpildvara ignorēs Saeimas uzdevumu izstrādāt un ieviest atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem?

Ar cieņu,

8.Saeimas deputāti: J.Pliners, N.Kabanovs, A.Aleksejevs,

A.Tolmačovs, V.Buzajevs, J.Sokolovskis

2005.gada 26.oktobrī