"Kvašņevskis un normalitāte"

"Die Welt"

— 2000.10.10.

Vecās elites politiķi, kuri valsti pārvaldīja līdz 1989. gadam, jau sen ir kļuvuši kaut kas vairāk nekā tikai toreizējo Maskavas vietvalžu mantinieki.

Tā ir arī Polijā, kur Aleksandrs Kvašņevskis svētdien otro reizi uzvarēja prezidenta vēlēšanās, un arī Lietuvā, kur bijušā Gorbačova laika KP vadītāja Aļģirda Brazauska sociāldemokrāti uzvarēja parlamenta vēlēšanās. Brazauska uzvara 1993. gadā bija pirmā garajā postkomunistu panākumu sarakstā Viduseiropā un Austrumeiropā. Skaitot no 1989. gada, pietika ar četriem gadiem, lai pierādītu, ka jaunie sociāldemokrāti ir kauls no sabiedrības kaula.

Šajā laikā viņi — galvenokārt Kvašņevskis — uz politiskās skatuves ir bijuši gluži parasti un tai pašā laikā ļoti veiksmīgi aktieri. Daudzi vēlētāji Polijas prezidenta biogrāfijā saskata savu dzīves gājumu, kas vairumā gadījumu nesastāvēja tikai no pretošanās akcijām vien. Citi novērtē to, ka viņš jau vairākkārt ir atvainojies par vecā režīma noziegumiem. Tas, ka viņš un viņa piekritēji līdzdalību ES un NATO uzskata arī par savu mērķi un sola maigākas pārmaiņas sabiedrībā, izklausās īpaši labi. Taču pat tad, ja to ņem vērā, Kvašņevska uzvara jau pirmajā vēlēšanu kārtā ir fenomens. Šis lielais komunikators, kā saka kāds no ārvalstu imidža padomniekiem, ir kā Polijā iecienītās korejiešu auto markas: komfortabls, taču sasniedzams; tehniski pilnīgs, taču viegli apkalpojams; sabiedrisks un tomēr stāv singri arī uz zemes; reizē rietumniecisks un austrumniecisks. Turpretī "Solidarnosc" politiķi (Lehs Valensa) šodien atgādina ormaņus, bet intelektuālie reformatori (Lešeks Balcerovičs) sarežģītus, viscaur rietumnieciskus high–tech produktus.

Daudziem Aleksandrs Kvašņevskis vispirms ir "normāls" cilvēks. Nopietns, bet ne pretenciozs. Sabiedrisks, runīgs, taču "svoj chlop", tātad viens no mums. Viens no tiem, kuri uz ārpusi sevi prezentē ar cieņu, bet iekšpusē integrējas. Kompromisu politiķis, centrisks un mērens vīrs, taču ne viduvējība. Savā pirmajā pilnvaru laikā viņš ir izdarījis daudz laba. Ekonomikas un budžeta politikā konstitūcija viņam lielas pilnvaras nepiešķir. Īsto reformu slodzi iznes "Solidarnosc" spēki, un arī tas ir Kvašņevska uzvaras iemesls.

Gerhards Gnauks