Kā lielkrievu šovinisti “latviešu nacionālistus” apkaroja

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents

Turpinājums. Sākums – “LV”, 02.11.2005.

Atbilde uz anonīmo vēstuli, kura no PSKP CK
tika saņemta 1958.gada 19.jūlijā

1955.gadā Mežaparkā tika būvēta lielā estrāde, turpmāk tā kļuva par vietu, kur risinājās Latvijas Dziesmu un deju svētki. Atvaļinātais pulkvedis I.Stepanovs savā 1959.gada sūdzībā Maskavas un Rīgas biedriem gan nekautrējās par baltu patiesību uzdot arī vistīrākos melus, aicinot “ar karstu dzelzi izdedzināt vietējā nacionālisma izpausmes” Foto no grāmatas “Saglabāt sudrabā”, “Jumava”, 2004

1958.gada 4.septembrī

PSKP Centrālai komitejai
savienoto republiku lauksaimniecības daļā
biedram F.S.Krestjaņikovam uz 1958.gada 15.jūlija Nr.1-254694

Pārbaudē ir noskaidrots, ka anonīmajā paziņojumā minētie fakti par lauksaimniecības ministra b.Ņikonova veikto krievu vajāšanu neatbilst patiesībai.
Pēdējā gada laikā pēc Lauksaimniecības ministrijas apvienošanas ar bijušo Sovhozu ministriju no darba tika atbrīvoti vairāk nekā 20 sovhozu direktori, pie tam viņi tika atbrīvoti nevis pēc anketu ziņām vai nacionālajām pazīmēm, bet gan par sliktu saimniecības vadīšanu un nopietniem personīgajiem trūkumiem. Visos gadījumos jautājums par atbrīvošanu no darba tika izskatīts un izlemts ministrijas kolēģijā ar partijas rajona komitejas piekrišanu un pēc saskaņošanas ar Latvijas KP CK.
No amata atbrīvoto vidū ir ne tikai krievi, bet arī latvieši (..).
Sovhozu direktoru atbrīvošana no darba notika žūpošanas, sovhozu ražošanas sagraušanas, lielu zaudējumu radīšanas dēļ, sakarā ar lauksaimniecības izglītības trūkumu un citu pilnīgi pamatotu iemeslu dēļ. (..)
Kas attiecas uz to, ka it kā esot bijuši b.Ņikonova izlēcienu fakti pret krieviem, tad tie ir apmelojumi.

Latvijas KP CK sekretārs N.Bisenieks

LVA, PA – 101.f., 21.apr., 28.l., 122., 123.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas.

LPSR Lauksaimniecības ministrijas partijas
organizācijas sekretāra N.Morozova paskaidrojums
sakarā ar A.Ņikonova apsūdzību nacionālismā

Latvijas KP CK lauksaimniecības daļas vadītājam

A.A.Luriņam par Latvijas KP CK saņemto sūdzību,
kurā izvirzīta apsūdzība Latvijas PSR lauksaimniecības
ministram biedram A.A.Ņikonovam, par to, ka viņš savā
darbā pret atsevišķiem aparāta darbiniekiem izrāda nacionālistiskas darbības

Par šo jautājumu varu paskaidrot, ka biedrs Ņikonovs ļoti bieži ministrijas partijas un ražošanas sapulcēs uzstājas ar ziņojumiem, taču es nevienā gadījumā neesmu ievērojis, ka biedrs A.A.Ņikonovs savās runās būtu pieļāvis kādu nacionālistisku viedokli. Tiesa, kādā ministrijas ražošanas sapulcē biedrs Ņikonovs nokritizēja sovhozu vecāko zootehniķi biedru Červaņu par to, ka viņš rīkojas nepareizi. Lieta bija tā: kad Lauksaimniecības ministrija saņem sūdzības, iesniegumus vai pieprasījumu, tad sakarā ar lauksaimniecības ministra pavēli atbilde ir jādod tajā valodā, kādā saņemts dokuments. Bet biedrs Červaņs to neatzina par pareizu.
Bija gadījumi, kad sovhozu darbinieki griezās pie biedra Červaņa latviešu valodā, bet viņš tiem atbildēja: jūs runājat latviešu valodā, bet es to nezinu. Vēl vairāk. Kad sāka pieprasīt ministra pavēles izpildīšanu, tad biedrs Červaņs sovhozu galvenā inspektora biedra T.K.Godmaņa kabinetā izteicās, ka “mums ministrijā parādās berijevisms”.
Lūk, par tādām pieļautajām darbībām, kuras bija pieļāvis biedrs Červaņs, biedrs Ņikonovs izteica kritisku piezīmi un brīdināja visus ministrijas darbiniekus, lai turpmāk nebūtu tādu gadījumu, kādus bija pieļāvis biedrs Červaņs.
Ministra biedra A.A.Ņikonova ražošanas sapulcē izteikto piezīmi es uzskatu par pareizu.

Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrijas partijas

organizācijas sekretārs N.Morozovs

LVA, PA – 101.f., 21.apr., 28.l., 130.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas.

Atvaļinātā pulkveža I.Stepanova sūdzība
par “krievu vajāšanu” Latvijā

Latvijas CK (tā tekstā – J.R.) sekretāram

b. J.E.Kalnbērziņam

PSKP CK sekretāram b. N.A.Muhitdinovam

Latvijas Republikas vadītājiem, bet īpaši Rīgas pilsētas vadītājiem, visos mītiņos, sapulcēs, konferencēs, pieņemšanās, ir izstrādājies slavināšanas standarts par visu Padomju valsts brālīgo tautu palīdzību, it īpaši vecākā brāļa – krievu tautas – palīdzību. Patiešām, krievu cilvēkam ir bagāta dvēsele, viņš uz saviem pleciem iznesa Latvijas Republikas atbrīvošanas no vācu fašisma smagumu. Krievu tauta arī tagad, nenolaižot rokas, palīdz Latvijai. Taču tas viss Latvijas Republikas valdošajās aprindās netiek godīgi novērtēts, tādēļ gribētos vērst Jūsu, biedri Kalnbērziņ, uzmanību uz Latvijā, arī Rīgā, pieaugošo vietējo nacionālismu, kurš arvien pieaug ar lielu spēku, bet, iespējams, Jūs to nezināt.
Daži Latvijas vadītāji izsakās, ka, “lai republika nesabruktu, vajaga tikt vaļā no krievu vadošajiem kadriem (..)”. Jūs paskatieties, cik negodīgi izturas pret nelatviskas izcelsmes vadošajiem kadriem. Minu dažus gadījumus, bet to Latvijā ir tūkstoši.

LPSR Veselības aizsardzības ministrijā

Kursu sanitārās pārvaldes galvenais ārsts b. Suruhanovs, pārvaldes priekšnieka vietnieks b. Baševs, galvenais grāmatvedis b. Mavrušins, visi viņi šajos amatos strādāja godīgi, katrs vairāk nekā desmit gadu, taču kā krievi viņi latviešiem vairs neder un ar visādām intrigām, vajāšanām, meliem, viņi ir atbrīvoti no darba, un viņu vietas ir ieņēmuši latvieši. “Brauciet uz Krieviju, tur vietas pietiks visiem. Mēs jūs uz Latviju neesam saukuši” (..), tā daudzi Latvijas vadītāji izteica savas ieceres un darbības. Daļa no atbrīvotajiem biedriem, īpaši ārsti, aizbrauca uz citām PSRS republikām.

LPSR Tirdzniecības ministrijā

Jūras tirdzniecības transporta pārvaldes priekšnieks b. Popovs ar izdomātu apsūdzību, nepatiesu faktu palīdzību ir atbrīvots no darba. Popovs Rīgā strādāja 15 gadus, strādāja godīgi. Ministra vietnieks un daļu priekšnieki gandrīz visi nomainīti ar latviešiem. Par pārdevējiem un veikalu vadītājiem tiek pieņemti tikai tie, kuriem ir “specialitāte latvietis”. Bet, lūk, kas notiek veikalos: atnāk pircējs krievs un griežas pie pārdevēja krievu valodā. Pārdevējs negrib sarunāties un atbild: “(..) iemācieties runāt latviski, un kādēļ jūs atbraucāt uz Rīgu, no jums kļūst nelabi” (..) un daudz ko citu apvainojošu.

LPSR Vieglās rūpniecības ministrijā

Ministra vietnieks b. Dodonkins strādāja par ministru un ministra vietnieku tūlīt pēc Latvijas atbrīvošanas no vācu iebrucējiem. Arī viņš vietējā nacionālisma dēļ pret savu gribu bija spiests aizbraukt uz Krieviju. Viņa vietu ieņēma latvietis. Ministra vietnieks b. Kokurins strādāja vairāk nekā desmit gadus un arī bija spiests aizbraukt uz Krieviju. Viņa vietu ieņēma latvietis.
Ministrs b. Ponomarjovs strādāja vairāk nekā desmit gadus, taču ar intrigām, vajāšanām, nepelnītiem apvainojumiem atbrīvots no darba. Viņa vietu ieņēma latvietis, kuru sagatavoja vairāk nekā gadu.
Ir godīgi jāatzīst, b. Kalnbērziņ, ka latviešiem pārkāpumu, noziegumu ir simt reižu vairāk nekā krieviem, taču latvieši atrodas īpašā CK, prokuratūras un tiesas aizsardzībā.
Tagad Rīgā ir izplatīta šāda paruna – krievu cilvēkam iestāties darbā ir ļoti grūti, ir vajadzīga “specialitāte latvietis”. Ar tādu specialitāti darbā pieņem jebkurā laikā un pat no “melnās ieejas”.
Ministrijas kokvilnas daļas priekšnieks b. Ampļejevs strādāja par fabrikas galveno inženieri, pēc tam tika izvirzīts par daļas priekšnieku, šajā amatā nostrādāja vairāk nekā sešus gadus, ievērojams tekstila speciālists. Viņš nomainīts ar latvieti, viņa bijušo vietnieku.
Ministrijas galvenais grāmatvedis b. Kuvšinovs šajā amatā nostrādāja 11 gadus. Viņam ieteica aiziet no darba, jo tautība ir neatbilstoša.
Tekstilkombināta “Boļšeņička” (jābūt “Boļševička” – J.R.) direktors b. Kobeļevs kombinātā nostrādāja 7 gadus, līdz tam 20 gadus strādāja par direktoru Krievijā, ievērojams speciālists – tekstilnieks, bet viņam ieteica no darba aiziet.
Kombināta “Rīga M-ra” (šķiet, “Rīgas manufaktūra” – J.R.) galvenais grāmatvedis b. Aļehins kombinātā nostrādāja deviņus gadus. Atbrīvots no darba, nomainīts ar latvieti.
Kombināta “Boļševička” galvenais grāmatvedis b. Ņikešins kombinātā nostrādāja piecus gadus, viņš nomainīts ar latvieti. Kombināta “Zasulauka manufaktūra” galvenais grāmatvedis b. Tuisovs kombinātā nostrādāja astoņus gadus, nomainīts ar latvieti. Visi viņi nederēja tautības dēļ.
Bet gandrīz visi iepriekš minētie biedri ir komunisti. CK un partijas Rīgas pilsētas komiteja ir saindēta ar vietējo nacionālismu, tamdēļ pret viņu sašutumu palika kurli un akli. Viņu nomaiņai ar latviešiem nav nekāda pamata. Kombinātā “Kurzemes manufaktūra” par direktoru strādāja Balode (latviete), par galveno inženieri – b. Krutikovs (krievs), par galveno grāmatvedi – b. Ovsjaņņikovs (krievs). Kombinātā gadījās nepatikšanas. (..) Daļēji vainīga par to ir direktore Balode un galvenais inženieris b. Krutikovs. Vieglās rūpniecības pārvaldes vadība priekšnieka b. Ozoliņa personā, kurš tekstilā ir pilnīgi nekompetents (bijušais mehāniķis), bet kuram bija norādījums pēc iespējas ātrāk un vairāk tikt vaļā no krieviem, ar Latvijas CK atļauju, lai paglābtu latviešu kadrus no tiesas atbildības, pārsvieda b. Balodi par kombināta “Rīgas audums” direktori, bet kombināta “Kurzemes manufaktūra” galveno inženieri Krutikovu un galveno grāmatvedi b. Ovsjaņņikovu nodeva tiesai (Krutikovs un Ovsjaņņikovs kombinātā strādāja sešus mēnešus), tā rezultātā tiesa piesprieda b. Krutikovam un Ovsjanņikovam četrus gadus ieslodzījuma katram. Jājautā – par ko tāds sods? Bet b. Balode palika malā.
Lūk, kāda attieksme ir pret krieviem. (..) Līdzīgi tiesvedības gadījumi ir Jelgavas adīšanas kombinātā, “Aurorā”, “Parīzes komūnā”, “8.martā”, “Lentā” (..) un citos uzņēmumos.
Pat Latvijas Augstākajā padomē izpaužas vietējais nacionālisms. Ienākušie lūgumi par sodāmības noņemšanu, ar maziem izņēmumiem, krieviem tiek noraidīti, bet latviešiem sodāmību noņem gandrīz par 100 procentiem.

Rīgas pilsētas izpildu komitejā

Invalīds b. Drozdovs, komunists, dzīvoja Rīgā, aizbrauca uz Ļeņingradu mācīties Plānu institūtā. Institūtu pabeidza ar izcilību un atgriezās Rīgā. Viņš ilgu laiku nevarēja iekārtoties darbā. Pēc tam pēc zvana no pilsētas komitejas tika pieņemts uz pārrunām pie pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja, kurš Drozdovam teica, ka krievu ir tik daudz, ka viņu dēļ republika brūk kopā un ka viņš to (Drozdovu) darbā pieņem izņēmuma kārtā ar noteikumu, ka viņš divu gadu laikā pilnīgi apgūs latviešu valodu.
Vasarnīcas par 90% izmanto Rīgas latvieši. Vieglāk būtu kamielim izlīst caur adatas aci nekā krievu strādniekam, pensionāram vasarā dabūt vasarnīcas istabiņu, nerunājot nemaz par veselu vasarnīcu.
Tas pats notiek ar dzīvokļu saņemšanu. Jums nav noslēpums, cik Rīgā bez latviešiem dzīvo krievu un citu tautību cilvēku, tomēr privilēģijas par 90% izmanto latvieši. Citās republikās dalījuma pēc tautībām nav. Vietējā nacionālisma izpausmes raksturīgi tiek izspēlētas nacionālajos svētkos, un tieši: Līgo svētki obligāti tiek pasludināti par brīvdienām, bet 21.jūlijs, Latvijas atbrīvošana, – par darba dienu.
Vai patiešām Līgo svētki ir lielāki par atbrīvošanas svētkiem? Līgo svētkos rotājas ar ziediem, ozola lapām un bērziem. Katru gadu izcērt miljoniem 5–10 gadus vecu bērzu. Ar šiem bērziem kolhozi un kolhoznieki nopelna miljoniem rubļu. Katrs bērziņš tiek pārdots par 5–10 rubļiem.
Mežs tiek plēsonīgi iznīcināts. Bez tam latviešu vasarsvētkos arī tiek izcirsti bērzi. Nekādas cīņas ar mežu izciršanu nav. Viss notiek latviešu labsajūtai. Tieši otrādi: krievu vasarsvētki ir divas nedēļas pēc latviešu svētkiem, taču nekāda bērzu ciršana netiek atļauta. Bija gadījumi, ka krievi, kuri svin vasarsvētkus, brauca uz mežu un nocirta bērziņus, tika sodīti kā par nelikumīgu darbību.
Dziesmu un deju svētki tiek sarīkoti rajonos, bet pēc tam republikas mērogā. Pasākumi ir ļoti labi, taču tiem ir negatīvas puses, konkrēti:
Dziesmu un deju svētki notiek vasarā. Šī milzīgā dalībnieku – lauku darbinieku – armija tiek atbrīvota no lauku darbiem vairāk nekā uz 5–6 dienām. Šā iemesla dēļ kolhozi netiek galā ar siena un ražas novākšanu. Tamdēļ, lauku darbos tiek iesaistīti uzņēmumu strādnieki ar 50% samaksu no darba algas uz uzņēmumu rēķina, kas ir saistīts ar grūtībām plāna izpildē. Bet kas no uzņēmumiem tiek iesaistīts ražas novākšanā? Tie gandrīz 100% ir krievi. Jūs paskatieties: katru dienu darba laikā, neskaitot svētdienas, Rīgā ierodas 50 līdz 60 automašīnas ar kolhoznieku ekskursijām. Kas tad novāks ražu? Strādnieki no uzņēmumiem. Strādnieki ir sašutuši: “(..) Mēs braucam uz kolhoziem palīdzēt, bet paši kolhoznieki brauc ekskursijās un uz tirgu ar produktiem (..).” Rīgā krievu iedzīvotāju ir ļoti daudz, un, lūk, šie iedzīvotāji katru dienu izjūt dažādas vietējā nacionālisma izpausmes. Tas īpaši izpaužas pēdējos 4 gados.
Tos vietējā nacionālisma jaukumus, kuri ir krituši uz manu galvu, es neaprakstīšu (..). Es ar ieročiem rokās kā daļas komandieris atbrīvoju Latviju. Tagad es esmu atvaļināts pulkvedis, un man ir aizvainojums par tiem biedriem, kurus jau ir skāris un vēl nākotnē skars vietējais nacionālisms. Lai kā vilku barotu, viņš tik un tā skatīsies uz mežu.
Cienījamo biedri Kalnbērziņ! Vai patiešām to nevar izdedzināt ar karstu dzelzi? Jūs esat izgājis lielu komunistisku rūdījumu mūsu ļeņiniskajā PSKP CK, un Jums ir jābūt pietiekamai stingrībai, lai nākotnē tiktu izlabotas pieļautās kļūdas.
Cienījamo biedri Muhitdinov! Nosūtot šo vēstuli, lūdzu atbilstoši iedarboties uz Latvijas Republikas vadītājiem, lai novērstu vietējā nacionālisma izpausmes, kuras izpaudās agrāk un izpaužas arī tagad.

Atvaļinātais pulkvedis I.Stepanovs

1959.g. 24/VII

LVA, PA – 101.f., 20.apr., 112.l., 57., 58., 59., 60., 61.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas.

Turpinājums sekos