Ārzemju presē

Krievijas “Vremya.ru”: Šogad saasinājušās Latvijas un Krievijas attiecības. Maijā neizdevās parakstīt robežlīgumu, jo Krievija uzskatīja, ka Latvijai ir teritoriālas pretenzijas. Lai gan pašlaik kaislības nedaudz pierimušas, tomēr ievērojama progresa abu valstu attiecībās joprojām nav. Par šiem un citiem jautājumiem runāts intervijā ar Latvijas ārlietu ministru Arti Pabriku.

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: Baltijas valstis sevi apliecinājušas kā Eiropas ekonomiskās attīstības motoru. Arī pusotru gadu pēc iestāšanās ES tās neizrāda nekādas paguruma pazīmes. Neapšaubāma ekonomiskās attīstības lokomotīve ir Latvija, kas ar rekordaugstu iekšzemes kopprodukta pieaugumu (IKP) – 11,6% šā gada otrajā kvartālā – ir tālu pārsniegusi prognozes. Valsts uzrāda stabilu attīstību visās jomās, ko veicina zemās izmaksas, ražīguma pieaugums, lielais elastīgums un konkurences spēja, kā arī dažādie eksporta tirgi. Tomēr pārāk augstā inflācijas koeficienta dēļ Igaunijas 2007. un Latvijas 2008.gadā paredzētā eiro ieviešana ir apdraudēta. Vienīgi Lietuvai ir izredzes ievērot sākotnējo termiņu plānu.

•

Austrijas “Die Presse”: Lielbritānijas ES prezidentūra panāca tieši to, ko bija deklarējusi, – labu noskaņojumu, neskaidras vīzijas un norādes uz lieliem darbiem nākotnē. Tā vietā, lai parūpētos par “sīkumiem”, kas gan ir svarīgi Eiropai, bet ne Lielbritānijai, briti ir aizņemti ar lielajiem darbiem. Pie tādiem pieder iestāšanās sarunu sākšana ar Turciju, kas Lielbritānijai ir ļoti svarīgs un prestižs jautājums, bet galvenokārt centieni augstākā līmeņa sanāksmē decembrī panākt vienošanos par ES finanšu plānu. Ar šādu taktiku Lielbritānija ļoti riskē. Pirmais plāns – ar atbalstu “Globalizācijas fondam” pielabināt nepiekāpīgo Franciju – varētu piedzīvot neveiksmi citu ES dalībvalstu pretestības dēļ. Taču pat tad, ja tehniskajā līmenī tiktu panākta viedokļu tuvināšanās, liels riska faktors joprojām paliktu valstu un valdību vadītāju rīcība ES samitā decembrī. Tieši Blērs zina vislabāk, cik ļoti politiskā godkāre ietekmē izturēšanos.

•

Briseles “Euobserver”: Kopš Eiropas Savienības izveidošanās tās loma ir būtiski mainījusies. Tagad galvenajiem elementiem tās misijā jābūt cilvēktiesībām, Eiropas dzīves standartiem un vides aizsardzībai.

•

Krievijas “Izvestija.ru”: Krievijas prezidents Vladimirs Putins valstsvizītes Nīderlandē sakarā intervijā šīs valsts medijiem paziņojis, ka Krievija nelūgsies, lai to uzņem ES, un arī deklarējis, ka viņa darbs prezidenta amatā brīdī, kad būs izvēlēts pēctecis, nebeigsies.

•

Francijas “Radio France Internationale”: Krievijā mūždien ir tā, ka Kremlis raizējas, bet neko konkrētu neuzsāk. Tagad, kad Krievijā novērots rasistisks noskaņojums un ksenofobijas izpausmju pieaugums, aug arī upuru skaits (2005.gada pirmajā pusē 10 nāves gadījumi). Intervējamais izdala islāmofobiju (naidu pret tiem, kuri ir uzticīgi islāmam), saistot to ar terorisma draudiem, un jau “tradicionālos” uzbrukumus ārzemniekiem.

Pēc ĀM Ārvalstu preses analīzes nodaļas materiāliem