Rīgas vēsturiskā centra plāns finišē

Būvniecība prevalē pār kultūras mantojuma saglabāšanu, netiek piedāvāts konkrēts nākotnes redzējums. Tā par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna (RVC SAP) trešo redakciju teikts UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) atzinumā. Pilsētas vadītāji pārmetumus noraida.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

“Plāna 3.redakcijas pamatā ir Rīgas vēsturiskā centra attīstības pilsētbūvniecisks risinājums, paredzot atļaut pārveidot salīdzinoši lielu daļu pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma, uz kuru pamatojoties Rīgas vēsturiskais centrs tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šī tendence rada bīstamību, ka Rīgas vēsturiskais centrs var zaudēt tās unikālās vērtības, kas atrodas pilsētas vēsturiskajā teritorijā,” teikts UNESCO LNK atzinumā par RVC SAP. Minētā plāna versija uzskatāma par projektu, kuru jāturpina uzlabot. Starptautiskās organizācijas pārstāvji uzsver: “Kā norāda franču eksperti, esošā plāna redakcija joprojām nesniedz skaidru atbildi par to, kādi attīstības projekti ir nepieciešami pilsētas vēsturiskajā teritorijā, lai saglabātu un attīstītu esošās kultūras mantojuma vērtības. Plāna pašreizējā redakcija runā vispārīgās frāzēs, nepiedāvājot konkrētu RVC nākotnes vīziju.”

Pretrunas ar Pasaules mantojuma komiteju

Kā konkrēts vēsturisko vērtību apdraudējuma piemērs atzinumā minēts, ka plāns veicina fasādisma attīstības tendences, kad par kultūrvēsturisku mantojumu vairāk tiek atzītas ēkas, kas ir apbūves ielas pusē, nepievēršot pietiekamu uzmanību citām kultūrvēsturiskām ēkām. Neesot pietiekami ievērota Pasaules mantojuma komitejas kategoriskā prasība saglabāt neaizbūvētas vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpes kā publisku ārtelpu – plāna trešā redakcija pieļauj detālplānojumus, kuru robežas noslēdzas ūdenstilpēs, kā arī apbūvei Daugavas akvatorijā starp CD dambi un Ķīpsalu, kas ir pretrunā ar Pasaules mantojuma komitejas lēmumu. Andrejsalā, Ķīpsalā, un Klīversalā paredzēto jaunbūvju augstums varot būtiski ietekmēt RVC un tā aizsardzības zonas vienotību.
“Plāna pašreizējā redakcija nesniedz atbildi uz jautājumu, kādā veidā Rīgas pilsētas institūcijas panāks Rīgas teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu,” teikts UNESCO LNK atzinumā. Viens no RVC SAP plāna veiksmīgas īstenošanas priekšnoteikumiem esot iedzīvotāju iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā un izpratne par sagaidāmajām pārmaiņām, taču plāna trešā redakcija nesniedzot atbildi, ko pilsēta ir paredzējusi veikt šajā jomā. “Joprojām nav izveidota RVC plāna vienkāršota redakcija pilsētas iedzīvotājiem, kurā būtu atspoguļotas galvenās paredzamās izmaiņas. Uzskatām, ka šis ir viens no iemesliem, kādēļ iedzīvotāju aktivitāte, izsakot priekšlikumus un savu viedokli par RVC plānu, ir tik salīdzinoši neliela.”
UNESCO LNK uzsver: atzinumā par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna trešo redakciju netiek pausts viedoklis, ka tā nav atbalstāma, taču plāna pilnveide būtu vēl jāturpina. Nepieciešama “iespējami ātrāka kvalitatīva plāna apstiprināšana, savukārt par to, vai šī konkrētā redakcija ir pietiekami kvalitatīva, lemj Rīgas dome, ņemot vērā visus Latvijas un starptautisko ekspertu sniegtos atzinumus un ieteikumus,” uzsver starptautiskās kultūras vērtību aizsardzības organizācijas pārstāvji norādot, ka tās kompetencē nav pieņemt vai noraidīt izstrādāto plānu, bet sniegt ieteikumus.

Kritiku noraida

RVC SAP autori jau pauduši viedokli, ka minētā kritika ir nepamatota un nosebota, kā arī tā kavējot dokumenta pieņemšanu, kas paredzēta novembra vidū.
UNESCO Latvijas nodaļas kritikas pamatā ir nezināšana un novecojusi informācija, jo Francijas speciālistu vērtējums balstīts uz šā gada februārī pieejamajiem, nevis jaunākajiem datiem par plāna izstrādi, atzīst Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības departamenta projektu nodaļas vadītāja Iveta Staša, noraidot pārmetumus par plānā paredzētajām pārlieku lielajām iespējām veikt būvniecību, neievērojot kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas intereses. “Daudzi ir teikuši pretējo – ka plāns ir pārlieku stingrs šajās prasībās. Acīmredzot šis ir vidusceļš starp dažādām interesēm,” skaidro RD pārstāve. Viņa arī noraida kritiku par sabiedrības nepietiekamu iesaistīšanu plāna apspriešanā – laikā no 6.septembra līdz 18.oktobrim “konkrētas atbildes uz konkrētiem jautājumiem” saņēmuši 325 cilvēki. Turklāt plāns vēl tiks pakļauts deputātu un sabiedrības pārstāvju priekšlikumiem. Tādējādi 15.novembrī, kad paredzēts pilsētas domes deputātu galīgais balsojums, plānā var tikt pieņemtas dažādas izmaiņas.

VKPAI izvirza prasības

“Būtu aplam iedomāties, ka ir iespējams radīt plānojumu tik plašai teritorijai, izlemt par vairāk nekā 4 000 ēku likteni tā, lai nevienam nebūtu nekādu iebildumu. Ir skaidrs, ka saduras dažādas intereses,” vaicāts par RVC SAP trešās redakcijas atbilstību kultūrvēsturiskā mantojuma interesēm un UNESCO LNK atzinumā pausto, saka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis. Viņš atzīst: plāns pašreizējā redakcijā ir atbalstāms, ja tiek ievērotas inspekcijas veiktajā plāna analīzē izvirzītās prasības, kas darītas zināmas RD Pilsētas attīstības departamentam. Būtiskākās no VKPAI prasībām, kā norāda J.Dambis, ir saistītas ar vēsturisko ēku saglabāšanu, pieļaujamās jaunās apbūves augstuma noteikšanu un transporta problēmu risinājumu. Inspekcija arī aicina ņemt vērā UNESCO Pasaules kultūras mantojuma centra prasības un ieteikumus, tos precizējot UNESCO Latvijas Nacionālajā komitejā.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv

Uzziņai:

Vēsturiskā plānojuma struktūra

* Rīgas vēsturiskā centra (RVC) plāns respektē RVC vēsturiskā plānojuma struktūru, salīdzinot ar plāna 2.redakciju.
*RVC plāns nostiprina jau realizētos projektus, kur tika konstatētas atkāpes no jau spēkā esošiem plānojuma dokumentiem būvniecības laikā – “Centra nams”,
“Saules akmens”, “Triangula bastions”, tirdzniecības centrs “Stockmann”.

Transporta risinājums kultūras mantojuma saglabāšanas aspektā

* Svarīgi ir rezervēt autotransporta maģistrāles un autostāvvietu attīstības iespējas gar dzelzceļa loku, kas atslogotu RVC no individuāliem un tranzīta transporta līdzekļiem.
* Nepārliecina tramvaja līniju jaunā izvietojuma sistēma.
* Vietās, kur koncentrēta jauna attīstība, vienlaikus jānodrošina transporta infrastruktūras attīstība.

Panorāma un siluets

* Kopumā tiek respektēts RVC vēsturiskais siluets, bet nepārdomāti risinājumi paredzēti aizsardzības zonā.
* Plānotās augstceltnes Klīversalā traucēs Vecrīgas panorāmas uztveri.
* Augstceltnes Ķīpsalā pārsniedz Sv.Pētera baznīcas augstumu (121 m), kas ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 127.
* Augstceltnes Lucavsalas ziemeļu galā ir pretrunā ar RVC plāna telpiskās kompozīcijas shēmu.

Vēsturiskā apbūve, tās mērogs un raksturs

* Kopumā tiek respektēti. Nekonsekvenci izraisa atsevišķu ēku kultūrvēsturiskais novērtējums.
* Termins “autentiska apbūves fronte” lietots nekonsekventi un nepārdomāti.
* Nojaukšanai tiek ieteikts ievērojams skaits ēku.
* Nepamatoti augsta ir paredzētā apbūve starp Daugavu un Eksporta ielu no Vanšu tilta līdz Andrejostai.

Arheoloģiskais kultūrslānis

* Problēmas var radīt intensīva un koncentrēta pazemes urbanizācija, būvējot autostāvvietas un inženierkomunikācijas.
* Lai neiznīcinātu vēl neskartas kultūrslāņa daļas, ieteicams veidot vienotus komunikāciju tuneļus.

Zaļumu un zaļo zonu sistēma

* Zaļumu un zaļo zonu sistēma RVC robežās tiek saglabāta. RVC aizsardzības zonas robežās konstatēta zaļo zonu samazināšana.
* Nav pieļaujams, ka jaunā apbūve Āgenskalna līča krastmalā, Andrejsalā un AB dambī var tikt veidota bez publiskās ārtelpas un bez iespējas pārvietoties gar krastmalu. Gar ūdenstilpēm jāparedz publiskā ārtelpa ar zaļo zonu.
* Pārtraucot lietot terminu “dabas pamatne” un to aizvietojot ar “apstādījumu teritorijas”, jāmaina arī normatīvie akti.

Vēsturiskas ūdensteces un ūdenstilpes

* Tiek saglabātas, bet nepamatoti risinājumi ir:
• apbūve, kas iesniedzas upes akvatorijā starp CD dambi un Ķīpsalu;
• norādītās detālplānojumu robežas ietver arī ūdenstilpju daļas.

Rīgas dome 2002.gada 30.aprīlī pieņēma lēmumu sākt RVC SAP izstrādi, jo:

* Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tādēļ nepieciešamas jaunas attiecības starp kultūras mantojumu un īpašnieku, valsti un pašvaldību.
* Rīgas attīstības plānā 1995.–2005.gadam kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un atjaunošanas nostādnes ir ietvertas visās plāna nodaļās, taču tās nedetalizē pilsētas politiku par centra kultūrvēsturiskā mantojuma, parku, skvēru, zaļo un zilo teritoriju, kā arī centra pilsētbūvnieciskā veidola saglabāšanu un attīstību.
* Pēdējos gados ir strauji pieaugusi aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū, kā arī pilsētas centra ekonomiskajā vidē, kas prasa atbilstošas izmaiņas normatīvajos aktos un pilsētas attīstības stratēģijā.
* Nepieciešama mūsdienīga pilsētas materiālo, sociālo, estētisko, vēsturisko un citu vērtību kvalitatīva un kvantitatīva analīze.
* Saskaņā ar Latvijas likumdošanu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāns būs juridiski saistošs teritorijas plānojums un līdz konkrētu kvartālu detālo plānojumu izstrādāšanai kalpos par pamatu attīstības priekšlikumu izskatīšanai un būvatļauju izsniegšanai.

No Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas
Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna analīzes