"Līdz jaunai kārtībai Balkānos būs vajadzīgs vēl ilgs laiks"

"Die Welt"

— 2000.10.12.

NATO ģenerālsekretārs Robertsons sarunā ar "Die Welt" izvirza mērķi atjaunot Dienvidslāvijā nāciju dažādību. Attiecības ar Krieviju uzlabojas.

NATO līdz turpmākajam sevi Balkānos rekomendē kā aizsargājošu varu. NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons Dienvidslāvijas demokratizācijā saskata reģiona stabilizācijas sākumu. Ar Robertsonu sarunājās Mihaels Štirmers.

Die Welt : Apvērsums Belgradā ir mainījis Balkānus. Ko tas nozīmē NATO?

Lords Džordžs Robertsons : Mums aiz muguras ir palikuši desmit katastrofu gadi — gan serbiem, gan citām bijušajām Dienvidslāvijas tautām. Tagad mēs saskatām patiesu iemeslu cerībām un reformu izredzes. Lai šīs cerības realizētu, mums būs vajadzīga apņēmība, taču arī laiks.

Welt : Vai Dienvidslāvijai tagad būs atvērtas durvis uz eiroatlantisko sabiedrību?

Robertsons : Mūs Balkānos gaida kritiska fāze ar neskaitāmām vēlēšanām. 28. oktobrī vietējās vēlēšanas notiks Kosovā, bet 11. novembrī būs parlamenta vēlēšanas Bosnijā. No Dienvidslāvijas mēs gaidām gatavību sadarboties ar starptautisko valstu sabiedrību, lai tādējādi varētu sasniegt mērķi un Dienvidaustrumeiropā uz ilgu laiku nodrošināt mieru un stabilitāti. Tagad ir radīti nosacījumi, lai arī Dienvidslāvija varētu atrast savu vietu jaunajā Eiropā, arī kā to eiroatlantisko struktūru dalībniece, kas pašreiz veidojas. Tomēr uzdevumi ir milzīgi un pārmērīgam optimismam nav iemesla. Jaunajai kārtībai Balkānos būs vajadzīgs ilgs laiks arī tad, ja Dienvidslāvija būs demokrātiska.

Welt : Vai stabilizācijai ir izredzes?

Robertsons : Tās nešķiet sliktas. Progress Bosnijā — Hercegovinā ir reāls un jūtams. Tas rada uzticību. Taču mums tur, kur esam, ir jāpaliek līdz laikam, kad panākumi būs nodrošināti.

Welt : NATO un Krievijas attiecības nav kļuvušas vienkāršākas …

Robertsons : Kosovā sadarbība pat nevarētu būt labāka. Krievi tur ir nosūtījuši vairāk nekā 3000 vīru no savām labākajām vienībām.

Welt : Kā pakļautībā?

Robertsons : Viņiem ir sarežģīta pakļautības ķēde. Taču ikdienā viņi pakļaujas Kfor komandām. Darba attiecības ir ārkārtīgi labas.

Welt : Kādas būs NATO un Krievijas tālākās attiecības? Vai tā būs "Sadarbība mieram"? Vai NATO paplašināšanas pirmā pakāpe jau ir akceptēta?

Robertsons : Ne pilnībā. Taču Krievijas vadībai ir jāatzīst, ka Viduseiropā ir panākta lielāka stabilitāte, kas nāk par labu arī Krievijai. Krievi runā par NATO ekspansiju, bet mēs par paplašināšanu.

Welt : Krievu valodā tas ir viens un tas pats.

Robertsons : Tas kaut ko liecina par vēsturi. Faktiski paplašināšana vienmēr ir bijusi strīdīga, un mums pie tā ir jāstrādā. Citās jomās ir labāk. Pašreiz mēs diskutējam par militārajām doktrīnām... Mēs mēģinām izprast filozofiju, kas slēpjas aiz militārās rīcības. Mēs runājam par bruņojuma kontroli, ieskaitot taktisko aizsardzību pret raķetēm ("Theatre Missile Defense"). Vispirms mums Maskavā ir jāatver NATO informācijas birojs.

Welt : Plašai sabiedrībai?

Robertsons : Būtībā, jā. Taču arī militārajiem sakariem, savstarpējām vizītēm. Tas būs kaut kas vairāk nekā tikai viens vīrs pie rakstāmgalda.

Welt : Vai NATO arvien lielākas problēmas ir nesakritība ar amerikāņiem — tehniski, finansiāli un politiski? Vai joprojām ir nodrošināts tas, ko militāristi sauc par "interoperabiliy"?

Robertsons : Tas ir viens no lielākajiem uzdevumiem. Tāpēc galotņu sanāksmē Vašingtonā ir jāpieņem Defence Capability Initiative (DCI) . Problēma skaidri redzama kļuva Kosovas krīzes laikā. Amerikāņi uzrādīja tādas spējas, kādu eiropiešiem vienkārši nebija. Amerikāņi ir gatavi vairāk dalīties ar tehnoloģiju. Taču viņi cer, ka eiropieši piešķirs vairāk līdzekļu tehnoloģiju ieviešanai, lai paaugstinātu militārās spējas.

Welt : Vai eiropieši iet pareizajā virzienā?

Robertsons : Viņi to dara un ātri. Eiropas bruņojuma industrijas koncentrēšana nozīmē to, ka beigsies berzes dēļ radušies zaudējumi un mazāk telpas atliks paralēlai attīstībai.

Bez mērķtiecīgas modernas bruņošanās alianse zaudēs nozīmi un spēku. Pat vienkāršai miera nodrošināšanai mums ir nepieciešamas zināmas militārās spējas. Investīcijas aukstajā karā šodien nozīmē vairs tikai zaudētu naudu. Mums NATO bruņotajos spēkos Eiropā ir 2,2 miljoni uniformās ģērbtu cilvēku. Taču ātri operācijās iesaistīt ir iespējams tikai 2%. Tā ir skandaloza zīme laikā, kad militāro draudu skaits nemitīgi palielinās.

Welt : Kas attiecas uz Eiropas drošības un aizsardzības politiku: kad jums 1999. gadā par to jautāja, jūs teicāt, ka tā ir "ļoti simboliska". Vai pa šo laiku tā ir kļuvusi par kaut ko vairāk?

Robertsons : Runa bija par Liebritānijas premjera un Francijas prezidenta Sanmalo paziņojumu. Tas ir simboliski, taču tas ir arī lūzums politikā.

Wel t: Kādā ziņā?

Robertsons : Eiropieši savu drošību, cik tas ir iespējams, ņēma paši savās rokās pēc tam, kad Kosovā kļuva redzamas vājās vietas. Bez amerikāņiem eiropieši līdz šim nav bijuši spējīgi rīkoties, viņi nespēj paši savā kontinetā reaģēt uz patiesi nopienām lietām.

Welt : Eiropas drošības un aizsardzības politika varētu viņiem sagādāt jaunas problēmas. Amerikāņi vienmēr ir vēlējušies "Eiropas pīlāru". Taču viņi nevēlas zaudēt kontroli...

Robertsons : ASV Kongresā ar neuzticību raugās uz Eiropā dažkārt valdošo godkāri, saistītu ar pašapmierinātību. Taču vienam ir viss jāsatur kopā un jāved pareizajā virzienā. Un tas ir NATO ģenerālsekretārs.