Par īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās vizīti Nīderlandē

Pirmdien, 31.oktobrī, īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis apmeklēja Nīderlandes Karalisti, kur tikās ar Nīderlandē dzīvojošajiem latviešiem, EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu un Nīderlandes Karalistes Imigrācijas un integrācijas lietu ministri Ritu Verdonku, kā arī ar Amsterdamas pilsētas vicemēru Ahmedu Abutalebu.
Tikšanās ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu noritēja ļoti pozitīvā gaisotnē, un R.Ekeuss ar izpratni uzklausīja ministra skaidrojumus par Latvijas situāciju. Komisārs interesējās par pašreizējo attīstību izglītības, naturalizācijas un pilsonības jomā. A.Latkovskis minēja vairākus pozitīvus piemērus par skolu apmeklējumiem reģionu skolās, atzīstot, ka problēmas ar skolotāju kvalifikāciju pastāv, taču gan valsts, gan pašvaldību līmenī tiek īstenoti dažādi pasākumi un ir piešķirts finansējums, lai šīs problēmas mazinātu. Arī skolēnu motivācija mācīties latviešu valodu pieaug gan studiju iespēju, gan darba tirgus pieprasījuma rezultātā. Ministrs informēja R.Ekeusu par to, ka līdz 31.maijam Ārlietu ministrija sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu sagatavos ziņojumu par Vispārējo mazākumtautību tiesību aizsardzības konvencijas ieviešanas politiku. Sekretariāts sadarbojas ar Latvijas nevalstiskajām organizācijām, lai sagatavotu izvērstu ziņojumu, kurā būs sniegts gan valsts, gan nevalstisko organizāciju vērtējums. Tikšanās beigās A.Latkovskis uzdāvināja R.Ekeusam grāmatu “Slēptā un aizliegtā Latvijas vēsture Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1940.–1991.gadā” angļu valodā.
Nīderlandes Karalistes imigrācijas un integrācijas ministre Rita Verdonka informēja A.Latkovski, ka 2006.gadā iecerēts pieņemt Nīderlandes integrācijas likumu, kas noteiktu, ka iebraucējiem jāzina Nīderlandes konstitūcija, pamatvērtības, kā arī valoda. Pašlaik viena no problēmām Nīderlandē ir tā, ka daudzi imigranti neprot nīderlandiešu valodu – arī tie, kuri te ieradušies jau 70.gados. Jau tagad imigrantiem tiek piedāvāti valodu kursi, un, ja viņi sekmīgi nokārto valodas eksāmenu, lielāko daļu kursu finansējuma sedz valsts.
Tiekoties ar Nīderlandes latviešu biedrību “Latvija”, ministrs informēja biedrības pārstāvjus, ka sekretariāts valsts budžeta grozījumos piešķirtā finansējuma ietvaros atbalstīs vairākus biedrības projektus. Sekretariāta piešķirtais finansējums ļaus biedrībai atzīmēt Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18.novembrī, sarīkot Ziemassvētku svinības Nīderlandē dzīvojošajiem latviešu bērniem, kā arī izveidot un arī uzturēt biedrības mājaslapu. Pašlaik biedrībā “Latvija” ir apmēram 70 biedru, un tajā darbojas ne tikai latvieši, bet arī nīderlandieši, kuri paguvuši iemīlēt Latviju. Ministrs informēja biedrību arī par nākamā gada septembrī iecerēto “Tautiešu mēnesi”.
Pēc tam, tiekoties ar Amsterdamas pilsētas vicemēru Ahmedu Abutalebu, A.Latkovskis interesējās par to, kā tiek risināti etniskās integrācijas jautājumi pilsētā ar tik lielu minoritāšu skaitu. A.Abutalebs uzsvēra, ka integrācijai jānotiek uz vienas valodas pamata, proti, imigrantiem jāzina nīderlandiešu valoda, kā arī jābūt izpratnei par tradīcijām un kultūras vērtībām. Savukārt A.Latkovskis informēja A.Abutalebu par sekretariāta darbību etniskās integrācijas jomā, kā arī par to, ka mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām ir iespēja izmantot sekretariāta telpas, ja ir tāda nepieciešamība. Ministrs aicināja arī Amsterdamas pilsētu rast iespēju piešķirt telpas biedrībai “Latvija”.

Gunta Kāle, ministra sekretariāta preses sekretāre