Degvielas tirdzniecība – vidēji ienesīga un droša

Neņemot vērā straujo degvielas iepirkuma cenu kāpumu, degvielas ražošana un tirgošana ir ekonomiski pievilcīgs uzņēmējdarbības sektors, pētījumā “Degvielas tirgus Latvijā” secinājuši Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta zinātnieki. Par to liecina degvielas tirgotāju skaita palielināšanās.

Konkurences situācija ir neskaidra

Kaut gan ilgtermiņa degvielas cenu dinamika Latvijā līdzinās cenu dinamikai pārējās Baltijas valstīs, Eiropas Savienības valstu vidū Latvijā ir augstas mazumtirdzniecības cenas bez nodokļiem (tā sauktās pamatcenas) un salīdzinoši zemas mazumtirdzniecības cenas ar nodokļiem (tā sauktā pilnā cena).
Pētījumā noskaidrots, ka trīs lielākie uzņēmumi SIA “Latvija Statoil”, SIA “Neste Latvija” un SIA “Lukoil Baltija” 2004. gadā aizņēma gandrīz 39% degvielas mazumtirgus, ietekmējot arī degvielu vairumtirgū. Šo uzņēmumu tirgus daļa pašlaik ir 43%. Autoru grupa uzskata, ka konkurences situācija degvielas piegādē un vairumtirdzniecībā ir neskaidra. Piemēram, nav skaidrs, kāpēc Latvijā degvielas cenas bez nodokļiem ir augstākas nekā Somijā, kur darbojas trešā lielākā Latvijas degvielas tirgotāja māteskompānija, kāpēc Latvijas tirgū nav ienākušas Lielbritānijas vai Vācijas degvielas tirdzniecības kompānijas, jo šajās valstīs benzīna cenas bez nodokļiem ir zemākas nekā Latvijā. Turklāt, kāpēc lielākās degvielas kompānijas, piemēram, “Statoil” un “Lukoil”, neizmanto piegādes no mātesuzņēmumiem, kuri iegūst naftu.
Vienīgā piegādātāja – “Mažeiķu naftas” – izvēli kompānijas skaidro ar ģeogrāfisko tuvumu. Kaut gan augstās mazumtirdzniecības cenas pamato ar piegādātāja cenu diktātu, citi risinājumi netiek piedāvāti un arī valdības palīdzība nav prasīta. Piemēram, 2005.gada septembrī “Mažeiķu naftas” pārdotā benzīna iepirkuma cenas ir strauji kāpušas, bet dīzeļdegvielas iepirkuma cenu kāpums bijis vienmērīgs gan augustā, gan septembrī.

Tirgū pieņem jebkuru cenu

Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte norāda, ka degvielas tirgū atsevišķos periodos var saskatīt cenu pieauguma paralelitāti, taču tas nav pierādījums, ka pastāv nelikumīga savstarpēja degvielas tirgotāju vienošanās. Viņasprāt, Latvijā izveidojusies situācija, kad vienošanās cenu pacelšanai nav vajadzīga, jo līdz šim tikusi pieņemta jebkura piedāvātā cena. Šā iemesla dēļ jebkura, arī mazā, uzņēmēja interesēs ir turēt iespējami augstu cenu, ja vien tas nedraud ar patēriņa sadārdzinājumu, kas rada finansiālo ieguvumu samazinājumu. Turklāt augsto cenu palīdz uzturēt globālie brīvie naudas resursi, kas Latvijā nonāk kā ārējais finansējums – kredīti, struktūrfondi vai ieņēmumi no eksporta.
Analizējot ekonomiskos rādītājus, pētnieki secinājuši, ka degvielas tirdzniecība ir vidēji ienesīga uzņēmējdarbība ar drošu tirgu, bet stingriem ierobežojumiem. Esošo komersantu aktīvi un apgrozījums pieaug, vairumam komersantu ir pozitīvi darbības rādītāji. Pētnieki secina, ka cenu samazinājums, ja tāds tiktu panākts, būtisku kaitējumu sektora darbībā neradītu. Kā piemērs minēta Igaunija, kur darbības apstākļi ir līdzīgi kā Latvijā, bet degvielas cenas zemākas.

Evija Hauka “LV”

evija.hauka@vestnesis.lv