"Savstarpējo attiecību alķīmija"

"Segodņa"

— 2000.10.11.

Nikolajs Zimins sarunājas ar ASV valsts sekretāra vietnieku Stroubu Talbotu— par Dienvidslāviju, prezidentu Vladimiru Putinu un vārda brīvību.

N.Z. Talbota kungs, vai sakarā ar notikumu pavērsienu Dienvidslāvijā ASV turpinās uzstāties par Slobodana Miloševiča izdošanu Starptautiskajam tribunālam Hāgā?

S.T. Teiksim tā. ASV un Krievijas viedokļi dažos Balkānu jautājumos sakrīt, bet dažos nesakrīt. Viens no sapratnes produktiem — Starptautiskā tribunāla kara noziegumos izveidošana. Šis tribunāls, ko atbalsta ANO, Miloševiču apsūdzējis par kara noziedznieku. Process jānoved līdz galam. Bet es nelietošu darbības vārdu "uzstāt". Serbu tautai un prezidentam Koštuņicam ir daudz aktuālu problēmu. Pašlaik galvenais — nodarboties ar šodienas problēmām, rīt — ar rītdienas, bet ir problēmas, kuras var gaidīt. Mūsu pozīcija par Hāgas tribunāla spriedumu nav mainījusies. Tomēr mēs esam gatavi mainīt savas prioritātes. Šodienas prioritāte — palīdzība serbu tautai. Prātā nāk tādas iespējamas akcijas kā sankciju atcelšana, Donavas aizsprostojumu attīrīšana, Dienvidslāvijas atgriešanās starptautiskās organizācijās, ārzemju investīciju piesaistīšana utt. Bet tikai pati tauta var izlemt, kas tai ir labi, bet kas slikti. Šajā sakarā man patīk prezidenta Putina pieeja Dienvidslāvijas jautājumiem: "Nenodari ļaunu!"

N.Z. Neilgi pirms mūsu tikšanās Valsts departaments amerikāņu biznesmeņiem rekomendējis nesaistīties ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. Jūsu komentārs?

S.T. Viss ir acīmredzami. Runa ir par Amerikas pilsoni Poupu, kas nodarbojas ar absolūti likumīgu — pēc mūsu uzskata — biznesu un ko tajā pašā laikā aizturējušas Krievijas varas iestādes. Pirmkārt, mēs pašu aizturēšanu neuzskatām par pamatotu un, otrkārt, nevēlamies, lai kaut kas līdzīgs notiktu ar vēl kādu mūsu pilsoni. Mēs brīdinām visus mūsu biznesmeņus, kuri darbojas augsto tehnoloģiju sfērā.

N.Z. Talbota kungs, televizors jūsu darba kabinetā uztver arī Krievijas NTV raidījumus. Sakiet, kāda jums šķiet situāciju ap holdingu "Media—MOST"?

S.T. Saprotiet, runa nav par vienu konkrētu kompāniju, izdevumu vai personu. Galvenais ir demokrātijas jautājums. Es uzskatu, ka pilsoņu sabiedrība un brīva prese — tie ir patiesas demokrātijas neatņemami atribūti. Tās, ko mēs atbalstām Krievijas Federācijā, ir pārmaiņas gan sabiedrības, gan politikas, gan ekonomikas demokratizācijai. Kad mēs redzam jūs kustamies šajā virzienā, mēs izjūtam optimismu par Krievijas nākotni. Pēdējos 10–15 gados bijis daudz cerību zīmju. Es to zinu no personīgās pieredzes. Es skatos Krievijas TV, lai uzturētu savu krievu valodu un lai man būtu sapratne, ko skatās krievu cilvēki. Pēc daudziem notikumiem, vai tās būtu priekšvēlēšanu debates, vai zemūdenes "Kursk" traģēdijas atspoguļojums, ir redzams, kā Krievijas sabiedrība kļūst veselāka. Un tā ir laba ziņa.

Bet redzam arī ko citu. Ar presi manipulē vareni spēki, presei uzbrūk un to cenšas apslāpēt — to visu mēs attiecinām uz sliktajām ziņām. Vērojot notikumus ap "Media–MOST", mēs neatrodam pārliecinošus attaisnojumus šādiem uzbrukumiem. Šī iemesla dēļ prezidents Klintons trīs reizes prezidentam Putinam paudis savas bažas. Tāpēc šis jautājums līdz ar citiem paliek Amerikas—Krievijas attiecību dienas kārtībā.

N.Z. Jūs pieminējāt prezidentu Bila Klintona un Vladimira Putina tikšanās. Kā jūs vērtējat divu valstu līderu attiecības?

S.T. Jā, kopš Putina kungs kļuvis par prezidentu, viņi ir tikušies trīs reizes. Viņiem izveidojušās diezgan ciešas attiecības. Ziniet, šo attiecību veidošanās alķīmiju redzēju savām acīm, jo man bija tas gods un augstā atbildība būt klāt šajās sarunās un kopā ar Prihodjko kungu pierakstīt šo tikšanos gaitu. Nebija ne samākslotības, ne uzpūtības. Es redzēju divus pragmatiskus darboņus, kuri lietišķi apsprieda visgrūtākās un vissarežģītākās problēmas.

N.Z. Vai jūsu tikko teiktais nozīmē, ka Vladimirs Putins Rietumiem vairs nav "cilvēks–mīkla", kā viņu dēvēja pēc komētveidīgās uzlidošanas valsts orbītā?

S.T. Es nekad neesmu lietojis apzīmējumu "cilvēks–mīkla". Iespējams tāpēc, ka man ir bijusi izdevība tikties un strādāt kopā ar Putina kungu jau pirms tam, kad viņš kļuva par prezidentu, vēl tad, kad viņš bija Krievijas Drošības padomes sekretārs un premjerministrs. Jau tad es varēju saskatīt un ziņot prezidentam Klintonam, ka Putina kungs ir ārkārtēji gudrs, disciplinēts un saprātīgi domājošs, mērķtiecīgs darbinieks, kurš spējīgs piešķirt daudz enerģijas un saprāta vienam no grūtākajiem darbiem uz Zemes. Domāju, ka no manas puses nebūtu pieļaujams augstprātīgi dot novērtējumu cilvēkam, kurš mazāk nekā gadu ir tādas varenas un sarežģītas valsts vadītājs.