No alfas līdz omegai

Polijas presē

— 2000.10.

Iekšpolitika

Pēc avīzes "Rzeczpospolita" pēdējās aptaujas pirms prezidenta vēlēšanām, 57% potenciālo vēlētāju balsotu par A. Kvasņevski, 17% par A. Oļehovski, 12% par M. Kšakļevski, bet 5% par J. Kaļinovski. Pēc vairākkārt pieminētā Kališas incidenta A.Kvasņevskis dažus procenta punktus zaudēja, A. Oļehovskis un J. Kaļinovskis ieguva, bet M. Kšakļevskis neieguva neko. Daudzi politiķi uzskatīja, ka viss var izšķirties pirmajā kārtā un otrās kārtas nebūs.

6.oktobrī PAP informēja par prezidenta vēlēšanu kandidātu devīzēm. Galveno kandidātu devīzes: A. Kvasņevskis — "Polija — visu mājas"; M. Kšakļevskis — " Privatizācija, ģimene, drošība"; A. Oļehovskis — "Cilvēka attīstība vai izglītība un darbs".

6.oktobrī Polijas ziņu aģentūra (PAP) informēja, ka A. Kvasņevskis 110 prezidenta vēlēšanu kampaņas dienās apmeklējis 200 apdzīvotu vietu un tajās viņam bijušas 220 tikšanās ar vēlētājiem, kurās piedalījušies 1,5 miljoni personu.

10.oktobrī paziņoti oficiālie vēlēšanu rezultāti: A. Kvasņevskis 53,9%, A. Oļehovskis 17,3%, M. Kšakļevskis 15,6%, J. Kaļinovskis 6%, A. Lepers 3,1%, J. Korvins–Mike 1,4%, L. Valensa 1,1%, J. Lopušaņskis 0,8%, D. Grabovskis 0,5%, P. Ikonovičs, T. Vileckis 0,2%, B. Pavlovskis 0,1%.

10.oktobrī trīs partiju SKL, ZCHN, PPCHD, kas veido AWS, līderi tikās ar Seima maršalu M. Plažiņski un pārrunāja AWS (Akciju savienības "Solidaritāte") tālāko darbību saistībā ar nākamajām parlamenta vēlēšanām. M. Plažiņskim šo trīs partiju līderi iesniedza līguma projektu, ar kuru tiek noteiktas šo partiju vienlīdzīgas tiesības AWS ietvaros. Tāpat tika pārrunāts jautājums par AWS līdera lomu nākamajās parlamenta vēlēšanās. Šo trīs partiju līderi konsultējās ar M. Plažiņski par iespējām, ka viņš kļūtu par AWS jauno līderi, jo ir pienācis laiks, kad AWS vajadzīgs jauns politisks spēks. Tajā pašā laikā kuluāros jau tiek runāts par AWS Padomes speciālu sanāksmi, kurā tiks izteikta neuzticība M.Kšakļevskim.

6.oktobrī par Varšavas Centra gminas valdes priekšsēdētāju ievēlēja Rišardu Siroku (SLD). R. Siroks bija vienīgais kandidāts uz šo amatu. Par viņu balsoja 51 valdes loceklis no 72.

4.oktobrī Seima Privatizācijas un īpašumu lietu komisija un Finansu komisija nolēmušas ierosināt Seima balsošanu, lai likums par vispārējas privatizācijas realizāciju tiktu apstiprināts. Šobrīd šim likumam prezidents uzlicis veto, jo uzskata, ka likumam ir daudz trūkumu un tas jāpārstrādā.

4.oktobrī apmēram 10 000 manifestantu izgāja Varšavas ielās, lai Seimam pieprasītu prezidenta veto atcelšanu uz šo likumu. Manifestanti iesniedza Seima maršalam petīciju.

6.oktobrī Vācijas vēstnieks Polijā Franks Elbe Krakovas metropolītam kardinālam Frančiškam Maharskim pasniedza apbalvojumu Vācijas Zvaigznes nopelnu ordeni ar Lielo nopelnu krustu. Šos augstos apbalvojumus kardināls saņēma par viņa nopelniem Polijas un Vācijas tautu samierināšanā.

5.oktobrī valdība 2001.gada budžeta projektā deficītu palielinājusi no 2% līdz 2,3%, jo paredz nodokļiem ieņēmumu plāna neizpildi. Pašlaik galvenie uzdevumi, izstrādājot 2001.gada budžeta projektu, ir izdevumu minimizācija, PVN paaugstināšana.

3.oktobrī Polijas gāzes un naftas pārstāvji Kopenhāgenā parakstīja vienošanos ar dāņu gāzes firmu DONG un norvēģu STATOIL par gāzes vada izbūvi caur Baltijas jūru līdz Polijai un gāzes piegādi. Pirmajā posmā dabas gāzi transportēs no Dānijas līdz Polijai, un tā būs gāzes vada daļa, kas otrajā posmā pagarināsies līdz norvēģu šelfam. Tad katru gadu no Norvēģijas piegādās 5 miljardus kubikmetru gāzes. Baltijas gāzes vads varētu sākt darbību 2003.gada oktobrī.

Polijas Nacionālā banka (NBP) paziņojusi, ka maksājumu bilances tekošā rēķinā deficīts augustā sasniedzis 991 miljonu USD un bija par 300 miljoniem USD lielāks nekā jūlijā. Tekošā rēķina deficīts augustā audzis līdz 7,7% IPK salīdzinājumā ar jūliju — 7,5% IKP. Augustā nav bijis prognozētās eksporta dinamikas. Salīdzinājumā ar jūliju ieņēmumi no eksporta bijuši mazāki par 132 milj. USD un sastādījuši 2341 milj. USD. Toties imports audzis par 120 milj. USD pret iepriekšējo mēnesi. Janvārī — augustā eksports audzis par 2,9%, bet imports — par 3,7% salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā. Tajā pašā laikā ieņēmumi par sniegtajiem pakalpojumiem auguši par 9,45%, bet par saņemtajiem pakalpojumiem — par 13,8%. 8 mēnešos ārvalstu tiešo investīciju apjoms samazinājies par 16,2% salīdzinājumā ar 1999.gada 8 mēnešiem.

Privatizācijas aģentūras (AP) ģenerāldirektors Rišards Šulcs informēja, ka no janvāra līdz septembrim ieņēmumi no akciju un daļu pārdošanas bijuši 168 miljoni zlotu. Līdz gada beigām vēl gaidāmi ieņēmumi 55 miljoni zlotu apmērā. AP sliktāki rādītāji ir sasniegti firmu privatizācijā, jo ir pārdots ļoti maz privatizējamo firmu. Deviņos mēnešos tikai 24 firmām atrasti investori.

No 2001.gada jūlija Polijai ir izredzes atjaunot cūkgaļas eksportu uz ES valstīm. EK atzinusi, ka veterinārās pārbaudes apliecinājušas, ka no 1994.gada, kad tika bloķēts Polijas cūkgaļas eksports uz ES valstīm, vairs nav konstatētas cūku mēra izpausmes.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (GUS) ziņojuma, septembra otrajā pusē pārtikas produktu cenas augušas par 2,1% salīdzinājumā ar augusta otro pusi. Septembra otrajā pusē cenas augušas: dārzeņiem par 0,9%, augļiem par 1%, olām par 1,5%, pienam par 0,5%, gaļai un zivīm par 0,3%. Pēc analītiķu prognozēm, septembrī inflācijas līmenis samazināsies no 10,7% augustā līdz 10,5%.

5.oktobrī Poznaņā sāka darbību lauksaimniecības produkcijas un pārtikas ražotāju Starptautisks gadatirgus POLAGRA 2000 , kurā piedalās 1900 firmu. Šogad gadatirgus rīkotāji izpelnījās dalībnieku kritiku, jo izstādi TAROPAK nerīkoja vienā laikā ar POLAGRA , bet mēnesi pirms šīs izstādes. Daudzas produkcijas ražotājfirmas cerēja arī uz iepakojuma ražotāju dalību šajā gadatirgū.

Ārpolitika

Polijas valdība tuvākajos mēnešos var atteikties no vienas daļas savu postulātu, kādus iesniedza ES, lai pasteidzinātu sarunu tempu — tā 5.oktobrī darīja zināmu Polijas sarunu vedēji pēc kārtējās sarunu sesijas ar ES Briselē. Lai sarunas pabeigtu nākamajāpusgadā, bet Polija paspētu iestāties ES 2003.gada 1.janvārī, tai ir katru mēnesi jābeidz sarunas vienā Eiropas likumu jomā. Līdz šim tas paveikts reizi trijos mēnešos. Polijai ir svarīgi pasteidzināt sarunas, lai varētu iestāties 2003.gada janvārī. Vēl ir palikušas 18 sarunu sadaļas, bet tās būtu jāpabeidz pusotrā gadā. Arvien lielāks ir distancēšanās drauds ar Ungāriju un Slovēniju. Valdībai Polijas izkrišana no pirmās grupas būtu daudz neizdevīgāka nekā iestāšanās atlikšana par gadu vai diviem. Diplomāti ES Padomē ar gandarījumu uzņēma Polijas gatavību atsaukt dažus postulātus.

4.oktobrī EK pieņēma deklarāciju, kas paredz 2 reizes palielināt Krievijas gāzes piegādi uz ES valstīm tuvākajos 20 gados. Polijas vicepremjers J.Steinhofs uzsvēra, ka Polija vairākkārt ir deklarējusi vēlmi attīstīt naftas un gāzes tranzītu, taču Polija nevēlas, lai tas kaitētu kādas valsts ekonomiskajām interesēm. Vēl pirms ES pārstāvji sāka runāt par Krievijas gāzes importa palielināšanu, Krievija piedāvāja Polijai piedalīties gāzes vada celtniecībā caur Baltkrieviju, Poliju, Slovākiju, apejot Ukrainu. Polijas valdība pret to kategoriski iebilda, jo nevēlējās kaitēt sava stratēģiskā partnera ekonomiskajām interesēm. Šobrīd šī situācija ir ievērojami sarežģītāka. Par ES iecerēm J.Steinhofs teica, ka Polija esot apmierināta ar to, ka Savienība vēlas iepirkt vairāk Krievijas gāzes, jo tā ir Polijas tranzīta iespēja. Bet kādēļ Polijas valdība par to uzzina vispirms no preses, nevis no ES?

Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs bija ieradies vienas dienas vizītē Polijā. 6.oktobrī viņš uzstājās Varšavas biržas ēkā ar uzrunu. Piedalījās arī Polijas, Čehijas, Slovākijas premjeri un Ungārijas ārlietu ministrs. T.Blērs savā uzrunā aicināja pasteidzināt sarunas ar kandidātvalstīm un to uzņemšanu ES, cik ātri vien iespējams. Pēc T.Blēra domām, šīm valstīm jau būtu jāpiedalāš Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks 2004.gadā. Savas vizītes ietvaros Lielbritānijas premjers tikās ar Polijas prezidentu A.Kvasņevski un premjeru J.Buzeku. Sarunās tika apspriestas iespējas palielināt britu investīcijas Polijā, pirmām kārtām militārajā rūpniecībā; Polija darīs visu iespējamo, lai būtu gatava iestāties 2003.gada 1.janvārī, — pēc sarunām teica J.Buzeks.

10.oktobrī Luksemburgā notika Polijas un Savienības Apvienotās padomes ikgadējā sēde. Iestāšanās sarunas ES vislabāk sagatavotajām kandidātvalstīm beigsies 2002.gadā, kālab 2003.gada beigās šīs valstis varēs iestāties ES — tā teica komisārs ES paplašināšanās jautājumos G.Ferhoigens. Polijai ir tāds potenciāls, ka būtu neiedomājami Polijai šajā grupā neatrasties. Anna Linda, Zviedrijas ārlietu ministre, kas arī piedalījās sēdē, minēja, ka nākamā gada pirmajā pusē Polijas un ES sarunas pāries izšķirošajā fāzē. Tad prezidējošā valsts būs Zviedrija un, kā uzsvēra ministre, gaidām, ka mūsu prezidentūras laikā tiks darīti zināmi pirmie nozīmīgākie līdzdalības noteikumi. Ja dažu kandidātvalstu progress izrādīsies pietiekams, iespējams, 15 ES valstu vadītāju tikšanās laikā Gēteborgā 2001.gada jūnijā noteiks jauno dalībvalstu uzņemšanas galīgo datumu. Polijas ārlietu ministrs Vladislavs Bartoševskis teica, ka sarunu pabeigšanas termiņa noteikšana ir būtisks sasniegums sēdes gaitā. Ja Polijas gatavība iestāties būs vēlāka (nekā līdz šim valdības deklarētais datums — 2003.gada 1.janvāris), tā nebūs traģēdija, — teica ārlietu ministrs. Pēc viņa domām, visgrūtāk izpildāmais punkts pēc G.Ferhoigena scenārija būs sabiedrības pārliecināšana Vācijā un Austrijā par ātrāku Polijas uzņemšanu ES. Lielākā daļa Polijas valdības pārstāvju ar gandarījumu uzņēma G.Ferhoigena izteikumus.

Aptuveni 2 miljardus zlotu NATO piešķirs militāro lidostu, degvielas bāzu un radiolokācijas staciju modernizēšanai Polijā. 10.oktobrī Varšavā parakstīja vienošanos ar trijām konsultāciju firmām, kas sagatavos modernizācijas programmu tā, lai to akceptētu Savienības atbilstošās komitejas. Polijas finansiālā līdzdalība infrastruktūras modernizācijas programmā būs 400 miljoni zlotu. Pārējais finansējums nāks no NSIP — NATO.

Kā 10.oktobrī informēja Polijas Ārlietu ministrija, tuvākajās dienās ieviesīs vīzu režīmu Polijas pilsoņiem, kuri dosies uz Gruziju, Azerbaidžānu, Tadžikistānu un Kirgizstānu. Tās ir sekas pārtrauktajiem bezvīzu režīmiem starp Poliju un šīm valstīm.

Polija nevarēs iestāties ES, ja Rietumu valstu sabiedrība baidīsies, ka sakarā ar Polijas iestāšanos pārtikas produktu drošība pasliktināsies — ar šādu brīdinājumu Varšavā 12.oktobrī ierodas Deivids Bērnss, komisārs Savienības patērētāju aizsardzības jautājumos. Katrā ziņā D.Bērnss ir atzinīgi novērtējis Polijas sasniegumus Polijas likumu ātrā piemērošanā Savienības noteiktajiem principiem veterinārijas, fitosanitārās, pārtikas drošības un patērētāju aizsardzības jomā. D.Bērnss ir gatavs arī apsveikt poļu veterināros dienestus par "profesionālismu".

Pasaules presē

— 2000.10.

Reptiļi izvēlējušies Franciju

Francijā suņu un kaķu kļūst arvien mazāk — tos nomaina visdažādākā eksotika: tagad ir modē mājās turēt seskus, pundurcūciņas vai čūskas un skorpionus. Pašlaik francūži savās mājās un dzīvokļos tur četrus miljonus grauzēju, vienu miljonu reptiļu, 10 tūkstošus pundurcūciņu, tikpat daudz zirnekļu (visvairāk — indīgās falangas un tarantulus) un skorpionu... Sevišķi strauji aug sesku cienītāju skaits, jo tie labi pakļaujas dresūrai.

Sāks konstruēt gēnus

Kompānijas "Celera Genomix" zinātnieki no Vašingtonas piepilsētas paziņojuši, ka viņiem izdevies atšifrēt cilvēka gēnu ķīmisko sastāvu. Pirmoreiz izstrādāta bioloģiskā karte, kurā norādīti apmēram trīsarpus miljoni pāru ķīmisko daļiņu, kas veido DNS molekulu katrā šūnā. Tas ir nopietns solis, lai pilnīgi atšifrētu DNS, ko sabiedrība cer paveikt līdz 2003. gadam. Tas ļaus iegūt katra cilvēka ģenētisko "nospiedumu" un ļaus cīnīties ar iedzimtām kaitēm. Tuvākajos mēnešos gaidāma vēl lielāka sensācija. Izmantojot savu karti, zinātnieki gatavojas sākt konstruēt gēnus no to sastāvdaļām.

Kur palicis Napoleons?

Publicēti Parīzes vēsturnieka Bruno Roja Anrī pētījumu rezultāti, kuri pierāda, ka franču imperatora kapā apglabāts pavisam cits cilvēks. Lai pierādītu savu hipotēzi, Rojs Anrī pieprasa izdarīt tā saucamo DNS testu. Lai pārliecinātos, ka Napoleona matu šķipsna, kas viņam pēc nāves nogriezta Svētās Helēnas salā, atbilst tām mirstīgajām atliekām, kuras līdz šim laikam skaitījās piederam Dieva mierā dusošajam imperatoram, kā apgalvo Rojs Anrī, briti apmainījuši līķi pirms tam, kad zārks ar it kā imperatora ķermeni 1840.gadā nosūtīts uz Franciju. Lai pierādītu savu hipotēzi, franču vēsturnieks min šādus dokumentētus faktus: apglabājot Napoleonu pēc viņa nāves 1821.gadā, pie viņa zābakiem bijuši sudraba pieši, kuri nezkur pazuduši no kapa 19 gadu vēlāk, tas ir, brīdī, kad zārks nogādāts uz Parīzi. Turklāt pētījumi liecina, ka līķis pēc 19 gadiem bijis aizdomīgi labi saglabājies, bet tas nav iespējams pat personai, kas bijusi Francijas imperators. Rojs Anrī apstiprina amerikāņu FIB izdarīto analīzi, ka Napoleona matu cirtā atrastas arsēna pēdas. Parīzes zinātnieks apgalvo: "Angļi noindēja Napaleonu un apmainīja viņa līķi, lai slēptu sava nozieguma pēdas."

Cūkas apsēdušas Svinoujšči

Poļu pilsētai Svinoujščei Ūzedomas salā, liekas, ne velti dots tāds nosaukums. Kopš kāda laika tās parkos un skvēros nometinājies mežacūku bars. Pārceļotāji no meža izrakņājuši visus zālienus tūristu iecienītajos pilsētas kvartālos un nekautrējas pastaigāties pa laukumu pilsētas mērijas priek. šā Pilsētas tēvi, būdami norūpējušies par mežacūku postījumiem un baumām, ka kāds kuilis uzbrucis snaudā iegrimušam tūristam, uzdevuši speciālai policijas vienībai padzīt cūkas no pilsētas, vajadzības gadījumā lietojot pat šaujamieročus. Policisti ar entuziasmu ķērušies pie šā uzdevuma izpildes, cerot uz bagātām oficiāli atļauto medību trofejām.

Vācija aicina ārzemju programmētājus

Vācijas valdība, konstatējusi, ka valstī trūkst datortehnoloģiju speciālistu, nākusi klajā ar sensacionālu iniciatīvu. Kanclers G.Šrēders ieteicis ārzemju datorspeciālistiem izsniegt īpašas uzturēšanās atļaujas (kaut ko līdzīgu amerikāņu green cards ) un līdz ar to ļaut viņiem brīvu pieeju vācu firmām un kooperācijām. Šobrīd Vācijā vakanti ir vismaz vairāki desmiti tūkstoši darba vietu.

Reigans aizmirsis visus

Turpina pasliktināties bijušā ASV prezidenta, bijušā kinoaktiera un sporta komentētāja Ronalda Reigana veselība. Viņš pilnīgi zaudējis spēju runāt un vairs nepazīst pat savus tuviniekus. Četrdesmitajam Savienoto Valstu prezidentam, kurš valsts galvas amatu atstāja 1888.gadā, apritējuši 89 gadi. Viņš slimo ar vecu cilvēku kaiti — Alcheimera slimību. Starp citu, 30 savas aktiera darbības gados Reigans filmējies 54 mākslas filmās, galvenokārt tēlojot kovboju lomas.

Sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļu

"LV" nozares redaktors GINTS MOORS