Iebilst pret reģionālo pašvaldību skaitu

Turpinās nu jau valsts pārvaldes institūcijās saskaņotā Reģionālo pašvaldību likumprojekta prezentācija. 2.novembra pēcpusdienā likumprojekta autori – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) – par to diskutēja ar lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem. Kā norāda Latvijas lielo pilsētu asociācija (LLPA), tikšanās notika pēc asociācijas ierosinājuma.

Daugavpils domes priekšsēdētāja Rita Strode un Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks tikšanās laikā ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Māri Kučinski Foto: Toms Kalniņš, A.F.I.

Pirmā saruna ar lielajām pilsētām bija piesātināta ar šo pašvaldību amatpersonu jautājumiem, viedokļiem un asām pretenzijām. Kā sarunas starplaikā īpaši organizētā preses konferencē diskusijas gaisotni raksturoja Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, nekādi lēmumi pēc šīs sanāksmes nav pieņemami un tā jāuztver kā iesaistīto pušu diskusija, kurā pārrunā neskaidrības un izsaka pirmos spriedumus. Savukārt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis norādīja, ka sarunas gaita liecinājusi par lielo pašvaldību noraidošo attieksmi, tādēļ par turpmāko likumprojekta virzību konsultēsies ar Saeimas partiju frakcijām.

Kādas ir pretenzijas?

Vairāki lielo pilsētu mēri preses konferencē norādīja, ka RAPLM piedāvātajam piecu reģionālo pašvaldību izveides modelim nav ekonomiskā pamatojuma. Tādējādi no tautsaimniecības viedokļa raugoties, tiekot mēģināts radīt mākslīgu veidojumu, iepriekš nosakot tā nespēju darboties: administratīvais veidojums ir jāpielāgo tautsaimniecības struktūrai, nevis otrādi. A.Lembergs atzina, ka kultūrvēsturiskā reģiona ietvaros esošām pilsētām nav vienotu tautsaimniecisko mērķu, tāpēc reģionu izveidei zūd jēga, jo jebkura Latvijas pilsēta par reģionālo centru uzskata galvaspilsētu Rīgu. “Ja kaut ko veido, ir skaidri jāsaprot, kuras funkcijas pašreizējā valsts un vietējā līmeņa pārvalde nav spējīga realizēt un kā panākt efektīvāko un ērtāko uzlabojumu, lai to izjustu iedzīvotāji.” Tā kā likumprojektā nav noteikti iespējamie reģionu centri, bet reģionu skaits – pieci – liecina, ka tādiem jābūt pieciem, reģiona ietvaros lielās pilsētas nevēlas uzsākt savstarpēju ietekmes spēka pārbaudi. Lielās pašvaldības uzskata, ka trūkst ekonomiska, sociāla, politiska un tiesiska pamatojuma par konkrēto reģionu skaita izvēli. Savukārt pašvaldību ministrs M.Kučinskis norādīja, ka ir gatavs diskutēt arī par astoņu reģionu izveidi.
Likumprojekts, pēc lielo pilsētu vadītāju domām, nepiedāvā skaidru reģionālo pašvaldību finansējuma modeli, un nav saprotams, kā reģionālās pašvaldības iekļausies kopējā pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā. Apvienojot tikai pašreizējo rajona padomju un plānošanas reģionu budžetus, reģionālajām pašvaldībām nepalielināsies iespēja izstrādāt reģionālos projektus un tos līdzfinansēt. Bet finansējums ir viens no stabilitātes un attīstības pamatnosacījumiem. Lielās pilsētas uzskata, ka reģionālo atšķirību samazināšana ir valsts politikas kompetencē un efektīvākais instruments ir ekonomiskais atbalsts, ievērojot attiecīgās teritorijas attīstības indeksu un nosakot attiecīgu atbalsta intensitāti.
Pārliecību nevieš arī likumprojektā piedāvātais reģionālo pašvaldību funkciju sadalījums.

Kāpēc ir pretenzijas?

LLPA presei izplatītajā paziņojumā norādīts, ka tā iebilst pret RAPLM ieceri nerīkot likumprojekta “Reģionālo pašvaldību likums” sabiedrisko apspriešanu, bet virzīt to kā Ministru kabineta lietu, to izskatot uzreiz Ministru kabineta sēdē bez skatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē un Ministru kabineta komitejas sēdē. Lielo pilsētu asociācija ir nemierā arī ar to, ka RAPLM nav pildījusi 2004.gadā noslēgtā divpusējā sadarbības līguma nosacījumus par sadarbību starp LLPA un RAPLM normatīvo aktu projektu izstrādē un asociācija minētā likumprojekta tekstu no ministrijas nav saņēmusi.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv