Spriedumi par kukuļošanu satrauc

Divi gadi nosacīti par 45 000 latu kukuļa piedāvāšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekam. Par ko liecina šāds tiesas spriedums korupcijas apkarošanas kopējā kontekstā?

Divu gadu nosacītu cietumsodu trešdien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piesprieda bijušajam “Rudens aptieku” tīkla īpašniekam Vladimiram Labazņikovam, kurš tika aizturēts par 45 000 latu kukuļa piedāvāšanu KNAB darbiniekam, lai netiktu veiktas pārbaudes minētajā farmācijas produktu tirdzniecības uzņēmumā. Prokurors Arvis Miglāns V.Labazņikovam lūdza piemērot reālu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, bet par līdzdalību kukuļdošanā apsūdzētajai Lidijai Šanterei – vienu gadu nosacītu brīvības atņemšanu un noteikt pārbaudes laiku uz diviem gadiem.
Prokurors tiesas spriedumu pārsūdzēs gan attiecībā uz V.Labazņikovam piemēroto nosacīto sodu, gan L.Šanteres attaisnošanu, vakar informēja prokuratūrā.
“KNAB kā izmeklējošā valsts institūcija nevar dot vērtējumu par tiesas piespriestā soda adekvātumu,” lūgts komentēt tiesas spriedumu Labazņikova lietā, atzīst biroja pārstāvis Andris Vitenburgs. “Mūsuprāt, pierādījumu bija pietiekami. Arī pats tiesājamais savu vainu ir atzinis. Protams, sabiedrība sprieduma taisnīgumu mēra ar savu mērauklu.”
Tiesām ir maiga attieksme pret kukuļošanā iesaistītām personām, par ko liecina ļoti lielais nosacīto sodu skaits, atzīst korupcijas pētnieks Valts Kalniņš, piebilstot, ka izvērstāk par V.Labazņikova lietu varētu spriest tikai pēc iepazīšanās ar pilnu spriedumu. “Uztraucoši ir tas, ka šī tendence saglabājas laikā, kad līdz tiesām nonākušas nozīmīgas kukuļošanas lietas.” V.Kalniņš norāda: tiesas, pieņemot spriedumus kukuļošanas lietās, pārāk vadās no formāliem faktiem – tiesājamā pozitīva raksturojuma, iepriekšējas nesodāmības u.c. Taču šādiem parametriem atbilstot lielākā daļa korupcijā apsūdzēto, kas ir amatpersonas. Situācija esot pat kurioza, skaidro pētnieks. Tiesu argumentu skaitā par labu maigākiem spriedumiem bijis gan tas, ka apsūdzētais ir gados jauns, gan ka gados vecs, gan ka ir ģimene, gan ka tās nav. No pēdējos trīs gados par kukuļņemšanu tiesātajām 50 personām, ar kuru lietām izdevies iepazīties, 43 bijuši pozitīvi raksturojumi, divām apmierinoši, bet tikai vienam – negatīvs. “Iznāk, ka lielākā daļa korumpantu ir lieliski cilvēki,” secina V.Kalniņš. Tiesas, pieņemot spriedumu, arī reti ņemot vērā apsūdzētās amatpersonas noziedzīgā nodarījuma kaitējumu valstij, tās prestižam.
Tiesu maigos spriedumus korupcijas lietās, kā atzīst V.Kalniņš, varot izskaidrot galvenokārt ar diviem secinājumiem: tiesas sasniedz salīdzinoši mazsvarīgas lietas, kā arī – ir daudz tiesnešu, kas nepietiekami izprot koruptīvo noziegumu specifiku. Tiesu maigie spriedumi grauj korupcijas apkarošanu kopumā un nostiprina sabiedrības viedokli par Latviju kā valsti ar augstu korupcijas līmeni. “Tiesas nedrīkst no tā abstrahēties, un spriedumiem ir jābūt tādiem, kas patiešām spētu no korupcijas atturēt,” uzskata V.Kalniņš.
Tiesa V.Labazņikovu atzina par vainīgu kukuļdošanā un piesprieda viņam divu gadu nosacītu cietumsodu, kā arī noteica divu gadu pārbaudes laiku. Lidiju Šanteri tiesa attaisnoja pierādījumu trūkuma dēļ. 45 000 latu, kas tika doti kā kukulis, nonāks valsts īpašumā.

Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv