Parīze sastopas ar imigrantu vardarbību

Parīze piedzīvojusi jau sesto vardarbības nakti savās nabadzīgajās ziemeļaustrumu priekšpilsētās. Nemieru degpunkts – Klišīsubuā priekšpilsēta, kurā pārsvarā dzīvo imigranti no Āfrikas.

	Foto: EPA/ A.F.I.

Ar nabadzīgo iebraucēju sarīkotajām nekārtībām un grautiņiem Parīze nesastopas pirmo reizi. Kā raksta franču avīze “Le Monde”, kopš šā gada 1.janvāra reģistrēti 70 000 urbānās vardarbības gadījumi, aizdedzinātas vairāk nekā 28 000 mašīnu un 175 00 atkritumu urnu, bijušas 442 bandu sadursmes un 3832 uzbrukumi drošības iestādēm.
Pašreizējo vardarbības vilni izprovocēja divu pusaugu zēnu – 15 un 17 gadu vecu – bojāeja, bēgot no policistiem. Pēdējie veica reidu kādā būvlaukumā un, lai gan abi zēni nebija neko pārkāpuši, ieraugot policiju, viņi tomēr metās bēgt. Un ielēca elektrības apakšstacijā, kur no gūtajām elektrotraumām mira. Pārējie Klišīsubuā priekšpilsētas jeb, kā franču prese raksta, geto iemītnieki sāka masveida grautiņus, apsūdzot drošības dienestus abu zēnu nāvē. Piecās nemierīgajās naktīs ievainoti vairāk nekā 20 cilvēku, aizdedzinātas 70 automašīnas. Arestēti jau 40 nemiernieki.
Šie notikumi liecina par dziļo neapmierinātības un pazemojuma sajūtu, kas valda nabadzīgo kvartālu iemītniekos. Arī avīze “Le Monde”, rakstot par uzliesmojušo vardarbības vilni, norāda, ka tā saknes meklējamas šo cilvēku sociālajā atstumtībā un neizglītotībā. Franču prese runā par jauniešu bandām, kuras radījis bezdarbs un nabadzība, un izvairās to saistīt ar rasu un reliģisko piederību.
Vairāki Francijas politiķi arī norādījuši, ka steidzami jāuzlabo nabadzīgo priekšpilsētu publiskā infrastruktūra un jārisina izglītības pieejamība un nodarbinātība.
Kā “Le Monde” norāda Francijas premjerministrs Dominiks Vilipēns, šie notikumi neliecinot, ka Francijas integrācijas politika būtu cietusi sakāvi. Jo, kā apgalvo D.Vilipēns, vardarbīgajos notikumos piedalās tikai maza daļiņa imigrantu jauniešu, lielākā daļa esot iekļāvušies Francijas sabiedrībā un dzīvojot kā pilntiesīgi tās locekļi.
Šie vārdi gan īpaši neuzrunā nedz frančus, nedz vēl jo vairāk iebraucējus. Liela daļa no iebraucējiem nabadzīgajos geto dzīvo vairākās paaudzes un viņiem šķiet, ka Francijas valsts viņus atgrūž tāpēc, ka viņi ir musulmaņi.
Te gan jāatgādina, ka Francija savā attieksmē pret minoritātēm ir stipri atšķirīga no pārējām Eiropas valstīm. Tā ir atklāti paziņojusi, ka Francijā minoritāšu nav, jo visi, kas šajā valstī dzīvo, ir francūži. Pēdējā laika notikumi gan liecina, ka tā ir strausa politika.
Šķiet, ka Eiropas līdzšinējā imigrācijas politika varētu mainīties. Par to liecina Francijas un Spānijas kopējā vēlme sarīkot Eiropas un Āfrikas konferenci tieši par imigrācijas jautājumiem.
Jāatgādina, ka līdz šim pret iebraucējiem tik ļoti iecietīgā Nīderlandes sabiedrība pēc pagājušā gadā notikušās režisora Teo van Goga slepkavības arī kļuvusi stipri piesardzīgāka.
Kā atzinuši vairāki integrācijas eksperti, ja kādā sabiedrībā cittautiešu skaits pārsniedz 10% no kopējā iedzīvotāju skaita, ir risks, ka pamatkopienas un minoritāšu attiecības saasināsies. Šķiet, Rietumeiropa ir bīstami tuvu šai robežai. Tādēļ ne velti izskan runas par stingrāk kontrolētu imigrācijas politiku.
Iespējams, šie notikumi liksies pārdomu vērti tiem Latvijas darba devējiem, kas sapņo par ārvalstu lētā darbaspēka iepludināšanu mūsu valstī. Un ne tikai viņiem…

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv