Baltijas valstu sadarbība padziļinās

Vakar Mārdu muižā Harju novadā netālu no Tallinas tikās trīs Baltijas valstu prezidenti – Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Lietuvas prezidents Valds Adamkus un Igaunijas prezidents Arnolds Rītels. Prezidenti apsprieda Baltijas valstu turpmākās sadarbības formas, aktuālus Eiropas Savienības (ES) jautājumus, ES kaimiņvalstu iniciatīvu. Valstu vadītāji pauda bažas par Vācijas un Krievijas nodomu būvēt gāzes vadu pa Baltijas jūru. V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka visu trīs valstu prezidentiem dažādos politiskajos līmeņos būtu stingri jānorāda, ka ES interesēs ir veidot pragmatisku enerģētikas politiku, ņemot vērā visu iesaistīto dalībvalstu intereses. Puses pārrunāja arī ES konstitūciju un Savienības paplašināšanos.
Baltijas valstīm arī turpmāk jādarbojas kā ES kaimiņvalstu “advokātam” demokratizācijas reformu īstenošanā. Baltijas valstis, kas starptautiski tiek dēvētas par “veiksmes stāstu”, var būt labs piemērs ES kaimiņiem. “Mums ir jāpalīdz tiem, kas vēlas iet šo attīstības ceļu, un tas ir visas ES interesēs,” sacīja Latvijas Valsts prezidente.
Baltijas valstu prezidenti apspriedās par dažādu Baltijas valstu sadarbības institūciju nākotni. Jāmeklē jaunas formas, kā Baltijas valstis tām svarīgos jautājumos tiktu sadzirdētas starptautiskajā arēnā. V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka Baltijas valstu sadarbība nekādā ziņā nav “tikai tukša fasāde”. Baltijas valstīm ir virkne veiksmīgu sadarbības projektu, piemēram, aizsardzības jomā.
Latvijas Valsts prezidente uzskata, ka visām trim Baltijas valstīm vienlaikus jāpievienojas Šengenas līgumam. Jāpanāk izpratne starp Eiropas Komisiju un Baltijas valstīm līdzekļu apgūšanā, kas virzīti pievienošanās procesam. Puses apspriedās par Eiropas ekonomiskajiem procesiem un Baltijas valstu ekonomisko izaugsmi, akcentējot Eiropas nozīmes infrastruktūras projektu īstenošanu.

“LV” informācija