Uzturoties vizītē Igaunijā un tiekoties ar Igaunijas un Lietuvas prezidentiem

Ceturtdien, 3.novembrī, Tallinā notika triju Baltijas valstu prezidentu – Vairas Vīķes-Freibergas, Arnolda Rītela un Valda Adamka – tikšanās, kas tiek rīkota regulāri kādā no trim Baltijas valstu galvaspilsētām.
Tikšanās laikā apspriesti jautājumi par turpmākās Baltijas valstu sadarbības formām un tiem jautājumiem, kam jāsakopo visu triju valstu kopējie pūliņi. Prezidenti apspriedās par Eiropas Savienības (ES) nākotnes jautājumiem, tajā skaitā par paplašināšanās procesu, finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam, Baltijas valstu iesaisti ES kaimiņattiecību iniciatīvā, kā arī ekonomiskajos procesos.
Triju Baltijas valstu prezidenti, runājot par šābrīža aktualitātēm ES mērogā, izteica bažas par Vācijas un Krievijas nodomu īstenot gāzes vada projektu pa Baltijas jūru, kas varētu nopietni apdraudēt jūras drošību. Latvijas prezidente atzīmēja, ka visu trīs Baltijas valstu pārstāvjiem dažādos līmeņos ir jāizsaka skaļš viedoklis, argumentējot, ka visas ES interesēs ir, lai enerģētikas politika tiktu veidota pragmatiski un ņemot vērā visu iesaistīto dalībvalstu intereses. Katrs no prezidentiem pauda arī savu nostāju saistībā ar ES paplašināšanās un Eiropas konstitucionālā līguma nākotni.
Tikšanās laikā pausta stingra Latvijas, Igaunijas un Lietuvas apņēmība arī turpmāk būt par ES kaimiņvalstu advokātu to demokratizācijas reformu īstenošanā. Prezidente V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka valstīm, kas vēlas veikt demokratizācijas un ekonomiskās reformas, ir nepieciešams sekmīgs piemērs un Baltijas valstis patiešām starptautiskā mērogā tiek dēvētas par “veiksmes stāstu”, kura pieredze būtu lietderīgi nododama tālāk ES kaimiņiem. “Es esmu pārliecināta, ka trijām Baltijas valstīm jābūt tikpat skaļiem šo ES kaimiņvalstu advokātiem to izaugsmes un tālākās demokratizācijas ceļā kā līdz šim. Mums ir jāpalīdz tiem, kas vēlas iet šo attīstības ceļu, un tas ir visas ES interesēs,” sacīja Latvijas prezidente.
Triju Baltijas valstu prezidenti apspriedās arī par dažādu Baltijas valstu sadarbības institūciju nākotni un bija vienisprātis, ka atbilstoši Baltijas valstu jaunajam starptautiskajam statusam, kā arī citiem globālajiem procesiem Baltijas valstu sadarbības institūcijām ir elastīgi jāreformējas līdzi, jāmeklē jaunas formas, lai Baltijas valstis tām svarīgos jautājumos tiktu sadzirdētas starptautiskajā arēnā. Valsts prezidente, arī atbildot uz žurnālistu jautājumiem, akcentēja: “Tie, kas saka, ka Baltijas valstu sadarbība ir tikai tukša fasāde, nav veikuši savu mājasdarbu, jo mēs varam uzskaitīt garu virkni to nopietno sadarbības projektu, kas vieno Baltijas valstis, kaut vai ņemot par piemēru mūsu sadarbību aizsardzības jomā – mums ir ļoti daudz dažāda līmeņa sadarbības lietu, kurās esam panākuši ļoti bagātīgu un nepieciešamu saturu visām trim Baltijas valstīm.”
Runājot par triju Baltijas valstu gaidāmo pievienošanos Šengenas līgumam, prezidente uzsvēra, ka būtu ļoti nepieciešams, lai Baltijas valstis to izdarītu vienlaikus, un ir jāpanāk savstarpējs izpratnes dialogs starp Eiropas Komisiju un Baltijas valstīm līdzekļu apgūšanā, kas tiek novirzīti, lai Baltijas valstis veiktu obligātos sagatavošanās darbus pievienošanās procesā Šengenas līgumam.
Nozīmīga uzmanība sarunā veltīta arī Eiropas ekonomiskajiem procesiem un Baltijas valstu ekonomiskajai izaugsmei Lisabonas stratēģijas un globalizācijas procesu kontekstā. Prezidenti runāja par ārvalstu investīciju piesaisti, kā arī par kopējiem centieniem panākt Eiropas nozīmes infrastruktūras projektu īstenošanos, piemēram Via Baltica un Rail Baltica, kas būs nozīmīgs ieguldījums ne tikai Baltijas reģiona attīstībā, bet arī kopējā ES reģionālās sadarbības veicināšanā.

Valsts prezidenta preses dienests