• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 2. janvāra noteikumi Nr. 2 "Atsevišķu likuma "Par aizsardzību pret subsidēto importu" normu piemērošanas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.01.2001., Nr. 3 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1207-atsevisku-likuma-par-aizsardzibu-pret-subsideto-importu-normu-piemerosanas-kartiba

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.2

Par 1994.gada 25.janvāra Latvijas Republikas valdības un Eiropas Patentu organizācijas Nolīguma par sadarbību patentu jomā (Sadarbības nolīgums) un 1994.gada 25.janvāra Nolīguma par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Patentu organizācijas Nolīguma par sadarbību patentu jomā (Sadarbības...VAIRĀK

Vēl šajā numurā

05.01.2001., Nr. 3

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 2

Pieņemts: 02.01.2001.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr.2

Rīgā 2001.gada 2.janvārī (prot. Nr.1, 8.§)

Atsevišķu likuma "Par aizsardzību pret subsidēto importu" normu piemērošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par aizsardzību pret subsidēto importu"
7.panta otro daļu, 13.panta piekto daļu, 16.panta pirmo daļu,
31.pantu un 39.panta otro daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķina kompensējamās subsīdijas apmēru, nosaka zaudējumus, konstatē subsidētā importa un zaudējumu cēloņsakarību, veic pārbaudes ārvalstīs, pieprasa informāciju no ieinteresētajām pusēm, ierosina un pieņem cenu labojumus, kā arī reģistrē pārbaudāmo preci.

II. Kompensējamās subsīdijas apmēra aprēķināšana

2. Kompensējamās subsīdijas apmērs atbilst saņēmēja gūtajam mantiskajam labumam subsidēšanas pārbaudes perioda laikā, kas ir saņēmēja pēdējais finansu gads vai vismaz sešu mēnešu laikposms pirms pārbaudes uzsākšanas, par kuru ir pieejami attiecīgie dati.

3. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs (turpmāk — birojs) aprēķina kompensējamās subsīdijas apmēru uz vienu subsidētās preces vienību, ko eksportē uz Latviju. Veicot minēto aprēķinu, no subsīdijas kopējās vērtības atskaita:

3.1. jebkuru nodevu par pieteikuma iesniegšanu vai citas izmaksas, kas nepieciešamas, lai pieteiktos uz subsīdiju vai saņemtu to;

3.2. eksporta nodokļus (nodevas) vai citus maksājumus, ko iekasē par produkta eksportu uz Latviju un kas ir īpaši paredzēti subsīdijas kompensēšanai.

4. Ja ieinteresētā persona pieprasa šo noteikumu 3.punktā minēto atskaitījumu, tā pierāda šādas prasības pamatotību.

5. Ja subsīdija ir piešķirta neatkarīgi no saražotā, eksportētā vai transportētā preces daudzuma, kompensējamās subsīdijas apmēru nosaka, kopējo subsīdijas vērtību sadalot atbilstoši attiecīgās preces ražošanas, pārdošanas vai eksporta līmenim subsidēšanas pārbaudes perioda laikā.

6. Ja subsīdija ir saistīta ar pamatlīdzekļu iegādi (arī nākotnē paredzamu pamatlīdzekļu iegādi), kompensējamās subsīdijas apmēru aprēķina, kopējo subsīdijas vērtību sadalot atbilstoši attiecīgā kapitāla amortizācijas periodam konkrētajā ražošanas nozarē. Šādi aprēķināto subsīdijas apmēru, ko attiecina uz pārbaudes periodu (arī to subsīdijas apmēru, kas izriet no pamatlīdzekļiem, kas iegūti pirms minētā perioda), sadala atbilstoši šo noteikumu 5.punkta nosacījumiem.

7. Ja pamatlīdzekļi nav amortizējami, subsīdiju vērtē kā bezprocentu aizdevumu un piemēro likuma "Par aizsardzību pret subsidēto importu" 7.panta pirmās daļas 2.punktu.

8. Ja subsīdija nav saistīta ar pamatlīdzekļu iegādi, saņēmēja gūto mantisko labumu attiecina uz pārbaudes periodu un sadala saskaņā ar šo noteikumu 5.punkta nosacījumiem, ja vien attiecīgās pārbaudes apstākļi neattaisno sadali citā laikposmā.

III. Zaudējumu noteikšana

9. Zaudējumu noteikšana pamatojas uz pierādījumiem un ietver šādas pārbaudes:

9.1. subsidētā importa apjoms;

9.2. subsidētā importa ietekme uz līdzīgu preču cenām Latvijā;

9.3. subsidētā importa ietekme uz vietējo ražošanu.

10. Izvērtējot subsidētā importa apjomu, birojs nosaka, vai ir notikusi subsidētā importa būtiska palielināšanās absolūtos vai relatīvos rādītājos attiecībā pret vietējo ražošanu vai patēriņu Latvijā.

11. Izvērtējot subsidētā importa ietekmi uz cenām Latvijas iekšējā tirgū, birojs nosaka:

11.1. vai importa preču cenas ir ievērojami zemākas nekā vietējo līdzīgo preču cenas;

11.2. vai importa dēļ notiek būtiska cenu pazemināšanās un vai tiek būtiski kavēta cenu paaugstināšanās, kas citos apstākļos būtu notikusi.

12. Ja vienlaikus tiek pārbaudīts attiecīgās preces imports no divām vai vairākām valstīm, šāda importa ietekmi kopumā birojs vērtē tikai tad, ja:

12.1. kompensējamās subsīdijas apmērs, kas noteikts katras valsts importam, ir lielāks nekā minimālais kompensējamās subsīdijas apmērs un importa apjoms no katras valsts nav uzskatāms par nelielu saskaņā ar likuma "Par aizsardzību pret subsidēto importu" 23.pantu;

12.2. importa ietekmi kopumā novērtē, ņemot vērā importēto preču savstarpējo konkurenci un importēto preču un vietējo līdzīgo preču konkurenci.

13. Pārbaudot subsidētā importa ietekmi uz attiecīgo vietējo ražošanas nozari, birojs izvērtē faktorus un rādītājus, kas raksturo vietējās ražošanas stāvokli, to skaitā:

13.1. faktu, ka ražošanas nozare joprojām atgūstas no subsīdiju vai dempinga ietekmes pagātnē;

13.2. kompensējamo subsīdiju apmēru;

13.3. faktisko un iespējamo pārdošanas, peļņas, ražošanas apjoma, tirgus daļas, produktivitātes, investīciju nestās peļņas vai ražošanas jaudu izmantošanas samazināšanos;

13.4. faktorus, kuri ietekmē cenas Latvijas iekšējā tirgū;

13.5. faktiskās un iespējamās negatīvās sekas attiecībā uz naudas plūsmu, preču krājumiem, nodarbinātību, darba samaksu, ekonomisko attīstību un kapitāla vai investīciju piesaisti. Attiecībā uz lauksaimniecību izvērtē, vai ir palielinājušās izmaksas valsts atbalsta programmām.

14. Pamatojoties uz visiem būtiskajiem pierādījumiem, kas iegūti, veicot šo noteikumu 9.punktā minētās pārbaudes, birojs konstatē, vai subsidētais imports ir zaudējumu cēlonis.

15. Papildus subsidētajam importam birojs izvērtē visus citus zināmos faktorus, kas vienlaikus rada zaudējumus vietējiem ražotājiem, to skaitā:

15.1. tā importa apjomu un cenas, kurš nav subsidēts;

15.2. pieprasījuma samazināšanos vai pārmaiņas patēriņa struktūrā;

15.3. tirdzniecības ierobežojumus un konkurenci starp trešo valsti un vietējiem ražotājiem;

15.4. tehnoloģijas attīstību un vietējo ražotāju eksportspēju un produktivitāti.

16. Subsidētā importa ietekmi uz vietējo līdzīgo preču ražošanu birojs novērtē, ja pieejamie dati ļauj atsevišķi pārbaudīt vietējo līdzīgo preču ražošanu, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā ražošanas process, pārdošanas apjoms un peļņa. Ja šāda pārbaude nav iespējama, subsidētā importa ietekmi novērtē, pārbaudot iespējami sīki sadalītu preču grupu vai sortimentu, kas ietver līdzīgo preci, par kuru ir pieejama nepieciešamā informācija.

17. Būtisku zaudējumu draudu konstatēšana pamatojas uz faktiem, bet ne uz apgalvojumiem, pieņēmumiem vai varbūtību. Ja radušies apstākļi, kas varētu izraisīt situāciju, kurā subsīdija rada zaudējumus, pārmaiņām jābūt skaidri paredzamām un nenovēršamām. Lai konstatētu būtisku zaudējumu draudus, birojs izvērtē šādus faktorus:

17.1. attiecīgās subsīdijas (subsīdiju) raksturs un ietekme uz tirdzniecību;

17.2. būtisks subsidētā importa pieauguma temps Latvijas iekšējā tirgū, kas norāda būtisku importa pieauguma iespējamību absolūtos vai relatīvos rādītājos attiecībā pret vietējo ražošanu vai patēriņu Latvijā;

17.3. vai būtiski palielinās eksportētāja spēja realizēt savu produkciju, kas norāda, ka iespējama subsidēta eksporta palielināšanās uz Latviju, ņemot vērā citu eksporta tirgu iespēju saņemt jebkādu papildu eksportu;

17.4. vai preces ir importētas par cenām, kuras ievērojami samazinās cenas vietējā tirgū vai kavēs cenu pieaugumu, kas citos apstākļos būtu noticis, un palielinās pieprasījumu pēc šāda importa nākotnē;

17.5. pārbaudāmās preces krājumi.

18. Novērtējot cēlonisko saikni starp subsidēto importu un zaudējumiem, pamatojas uz datiem, kas attiecas uz šo noteikumu 2.punktā noteikto pārbaudes periodu.

IV. Informācijas iegūšana un informācijas pārbaude ārvalstīs

19. Līdz ar pārbaudes uzsākšanu birojs nosūta anketas visām personām, kuru rīcībā varētu būt pārbaudei nepieciešamā informācija (piemēram, zināmajiem vietējiem ražotājiem, importētājiem, eksportētājiem), arī ārvalstu ražotājiem. Eksportētājiem un ārvalstu ražotājiem, kas saņēmuši anketas, atbildes sniegšanai tiek dotas 37 dienas.

20. Ja nepieciešams, pārbaudes gaitā birojs nosūta ieinteresētajām personām papildu anketu vai rakstisku pieprasījumu, lai precizētu vai papildinātu saņemto informāciju. Minētajos gadījumos norādāms datums, līdz kuram attiecīgā informācija iesniedzama.

21. Ja nepieciešams, birojs ārvalstīs pārbauda eksportētāju un ārvalstu ražotāju sniegto informāciju vai iegūst papildu informāciju.

22. Lēmumu par pārbaudi ārvalstīs birojs pieņem pēc tam, kad saņemtas atbildes uz anketām, kas izsūtītas saskaņā ar šo noteikumu 19.punktu.

23. Pēc lēmuma pieņemšanas par pārbaudi ārvalstīs Ārlietu ministrija paziņo par pārbaudi eksportētājvalsts valdībai un attiecīgajiem uzņēmumiem, norādot apmeklējuma mērķi. Pēc tam, kad panākta vienošanās ar attiecīgajiem uzņēmumiem, par pārbaudi paziņo attiecīgās eksportētājvalsts valdībai. Pārbaudi veic, ja ir saņemta apstiprinoša atbilde.

24. Ja 14 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas nav saņemta apstiprinoša atbilde no eksportētājvalsts valdības, birojs pārbaudi attiecīgajā eksportētājvalstī neveic.

25. Ja no eksportētājvalsts valdības ir saņemta apstiprinoša atbilde, Ārlietu ministrija pēc pārbaudes datumu saskaņošanas paziņo eksportētājvalsts valdībai apmeklējamo uzņēmumu nosaukumu, adresi un pārbaudes datumus.

26. Ne vēlāk kā 14 dienas pirms saskaņotā pārbaudes datuma birojs paziņo attiecīgajam eksportētājvalsts uzņēmumam vispārīgo pārbaudāmo informāciju, norāda to biroja pārstāvju vārdus un ieņemamos amatus, kuri veiks pārbaudi, kā arī pārbaudes laikā sniedzamo papildu informāciju. Informāciju, kas nav minēta paziņojumā, bet nepieciešama apstākļu noskaidrošanai atbilstoši iegūtajai informācijai, pieprasa pārbaudes laikā.

27. Atbildes uz eksportētājvalsts valdības vai attiecīgo uzņēmumu uzdotajiem jautājumiem, kas saistīti ar pārbaudes veikšanu eksportētājvalstī, ja iespējams, sniedzamas pirms pārbaudes veikšanas.

28. Šo noteikumu 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26.punktā minētie nosacījumi neierobežo biroja tiesības iegūt informāciju un pierādījumus jebkurā citā likumīgā veidā.

V. Cenu labojumu ierosināšana un pieņemšana

29. Birojs ierosina cenu labojumus, nosūtot eksportētājvalstij vai eksportētājam cenu labojumu rakstisku projektu. Ja birojs saņem atpakaļ parakstītu attiecīgo cenu labojumu projektu, cenu labojumi ir pieņemti.

30. Ja cenu labojumus piedāvā eksportētājvalsts vai eksportētājs, iesniedzot birojam cenu labojumu projektu, tad birojs izvērtē piedāvātos cenu labojumus un pieņem attiecīgu lēmumu.

31. Pirms cenu labojumu ierosināšanas vai pieņemšanas birojs konsultējas ar vietējiem ražotājiem par cenu labojumu lietderību.

32. Cenu labojumu projekts paredz:

32.1. eksportētājvalsts vai preces izcelsmes valsts apņemšanos izbeigt vai samazināt subsidēšanu vai veikt citus līdzvērtīgus pasākumus;

32.2. eksportētāja apņemšanos pārtraukt eksportu vai palielināt cenas uz tik ilgu laiku, kamēr šāds eksports gūst labumu no kompensējamās subsīdijas;

32.3. eksportētājvalsts vai eksportētāja apņemšanos atturēties no cenu labojumu neievērošanas;

32.4. eksportētājvalsts apņemšanos sniegt birojam visu nepieciešamo informāciju par subsīdiju programmas norisi un pārmaiņām;

32.5. eksportētāja apņemšanos sniegt birojam visu nepieciešamo informāciju par darījumiem ar pārbaudāmo preci;

32.6. eksportētājvalsts vai eksportētāja apņemšanos periodiski sniegt birojam statistisko informāciju par attiecīgās preces pārdoto daudzumu un cenu eksportētājvalsts tirgū un Latvijas iekšējā tirgū;

32.7. eksportētājvalsts vai eksportētāja apņemšanos sadarboties un atļaut birojam pārbaudīt attiecīgos datus;

32.8. biroja tiesības jebkurā laikā atcelt cenu labojumus, kā arī eksportētājvalsts vai eksportētāja tiesības atsaukt cenu labojumus, iepriekš paziņojot par to birojam;

32.9. biroja un eksportētājvalsts vai eksportētāja savstarpējo konsultāciju noteikumus;

32.10. prasības cenu labojumu pavadzīmes saturam;

32.11. citus cenu labojumu veikšanai nepieciešamos nosacījumus.

33. Birojs paziņo ieinteresētajām pusēm un muitas iestādēm par cenu labojumu pieņemšanu.

34. Paziņojumā par cenu labojumu pieņemšanu birojs sniedz šādu informāciju:

34.1. tā cenu labojumu daļa, kas nav ierobežotas pieejamības informācija, kā arī detalizēts iegūtās informācijas un secinājumu izklāsts par konkrēto lietu;

34.2. laikposms, kurā ieinteresētās puses sniedz informāciju un komentārus;

34.3. lēmums par pārbaudes turpināšanu vai izbeigšanu saskaņā ar likuma "Par aizsardzību pret subsidēto importu" 33.pantu.

VI. Pārbaudāmo preču reģistrācija

35. Septiņu dienu laikā no pārbaudes uzsākšanas dienas birojs informē muitas iestādes par pārbaudāmo preču reģistrācijas uzsākšanu.

36. Pārbaudāmo preču reģistrācija ir attiecīgo preču importa datuma, apjoma, cenas, izcelsmes valsts, eksportētāja un importētāja nosaukuma, kā arī citu datu ierakstīšana muitas iestādes reģistros, lai būtu iespējama kompensācijas maksājumu piemērošana ar atpakaļejošu datumu saskaņā ar likuma "Par aizsardzību pret subsidēto importu" 39. un 43.pantu.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!