Ministru prezidents:

— Saeimas plenārsēdē, apspriežot Valsts budžetu:

"Mēs esam centušies izstrādāt līdzsvarotu un uz attīstību virzītu budžetu, saglabājot kā makroekonomisko, tā sociālo stabilitāti valstī un veicinot ekonomikas izaugsmi"

Ministru prezidenta Andra Bērziņa runa Saeimas plenārsēdē par valsts budžeta projektu 2001.gadam 2000.gada 19.oktobrī

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi!

Neviena valdība savu darbu nesāk tukšā vietā. Tai vienmēr ir iespēja izmantot iepriekšējo valdību sasniegto, tai nākas balstīties uz jau aizsāktajiem darbiem, tos turpinot un pabeidzot. Diemžēl tai nākas arī rēķināties ar dažiem iepriekšējo valdību un Saeimu solījumiem un neizdarītajiem darbiem.

Šodien es nevēlos izmantot Saeimas tribīni politiskai daiļrunībai, bet gan vērst jūsu uzmanību, godājamie deputāti, uz tiem mērķiem, kam jākalpo 2001. gada budžetam.

Jūsu priekšā ir pirmais šīs valdības izstrādātais budžets, kas iesniegts apstiprināšanai Saeimā. Mēs esam centušies izstrādāt līdzsvarotu un uz attīstību virzītu budžetu, saglabājot kā makroekonomisko, tā sociālo stabilitāti valstī un veicinot ekonomikas izaugsmi. Apzinoties, ka tikai šogad valsts ir sākusi izkļūt no ekonomiskās krīzes, esam ieturējuši ceļu uz stingru, brīžiem pat nežēlīgu taupības režīmu, nepiešķirot līdzekļus tām vajadzībām, bez kuru realizēšanas valsts vēl kādu brīdi spēj iztikt. Līdzekļu samazinājums ierēdņu algām, autotransporta iegādēm un remontiem ministrijām, protams, nav tas avots, kas jūtami uzlabo situāciju budžetā, taču tas apliecina, ka valdība ir gatava savilkt jostu tieši tāpat, kā to nākas darīt citiem.

Diemžēl šogad valdība nevarēja izstrādāt tā saukto nulles budžetu, lai gan to bija solījuši izveidot jau mūsu priekšgājēji. Laika bija pārāk maz. Principu, ka budžets tiek sastādīts no nulles, mēs ieviesīsim 2002. gada budžetā, ko sāksim plānot tūlīt pēc šī dokumenta pieņemšanas. Tad ikvienai ministrijai nāksies pierādīt un pamatot katra pieprasītā santīma nepieciešamību, un tā vairs nevarēs turpināt līdz šim pieņemto praksi, ka līdzekļi tiek plānoti pret iepriekšējā gadā pieprasīto, kad nav vajadzības pierādīt, vai tie vispār bijuši vajadzīgi un vai nevar iztikt ar mazākiem līdzekļiem, ietaupīto novirzot citiem valstij svarīgākiem mērķiem.

2001. gada budžets neapšaubāmi būs solis uz priekšu budžeta deficīta samazināšanā. 1999. gadā valsts konsolidētā budžeta deficīts bija 4,3%. 2001. gada budžets ir plānots ar 1,74% deficītu, kas ir mazāks par faktisko 2000. gada budžeta deficītu un būtiski mazāks par Māstrihtas kritērijos noteikto, kā arī vairākās Eiropas Savienības valstīs esošo budžeta deficītu.

Vai bija iespējams izveidot bezdeficīta budžetu? Teorētiski, jā. Taču tad mums būtu jāatzīst, ka skolotājiem dotie solījumi palielināt algas atkal ir izrādījušies tikai priekšvēlēšanu triks, ka likumu, kas paredz lauksaimniecībai piešķirt 3% no valsts budžeta, valdība vienkārši nepildīs, ka solījumi, ko esam devuši, lai iestātos NATO, ir tikai tukši solījumi, un tā tālāk un tā joprojām. Pagaidām tautsaimniecības attīstības tempi vēl nenodrošina tādus papildu ieņēmumus budžetā, lai bez deficīta izpildītu šos solījumus. Protams, iespējams vēl viens ceļš. Līdzekļus varētu mēģināt atraut no tiem, kas paredzēti tautsaimniecības attīstībai. Tas nozīmētu nebarot govi, tāpēc ka iepriekšējais saimnieks nav vīžojis sapļaut pietiekami daudz siena, un tomēr cerēt, ka tā sāks dot vairāk piena. Šajā situācijā jebkurš zemnieks pateiktu priekšā, ka pareizāk tomēr būtu aizņemties sienu no kaimiņa, sagaidīt uzdīgstam zāli, laist govi pļavā, lai pēc tam pārdotu pienu un atmaksātu kaimiņam parādu. Iepriekšējos gados uzkrātais valsts parāds 2001.gadā liek par aizņēmumiem un kredītiem maksāt 43,905 miljonus latu. Latvietim, kurš par visu vairāk nemīl parādus, tas ir smags un iekšēji grūti pieņemams risinājums. Taču cita — labāka — nav.

Un tomēr, zinot, ka parāds nav brālis, mums ir jātaupa, kur vien tas iespējams. Taupība nav tikai valdības pienākums, bet arī jūsu, cienījamie deputāti, izšķiršanās. Tieši deputāti likumos ir iebalsojuši dažādus labus priekšlikumus, kuru īstenošanai vajadzīga nauda. Savas ieceres jūs uzdevāt īstenot valdībai. Ir bijušas izsvērtas ieceres, kas pieņemtas pēc rūpīgas to realizēšanas seku izvērtēšanas. Diemžēl citreiz likumu grozījumi, kas pieņemti priekšvēlēšanu laikā, kad prāti bija pārāk satraukti un nervi uzvilkti, nav realizējami bez jauniem aizņēmumiem un savas nākotnes apēšanas.

Kad mums beidzot pienāks tie laiki, kad mēs sapratīsim — nedrīkst solīt to, ko pēc tam nevar realizēt? Nedrīkst vienreiz cēlu mērķu vārdā iebraukt tik dziļos parādos, ko pēc tam nākas atmaksāt gadiem, ierobežojot tēriņus pašam nepieciešamākajam. Ilglaicīgi no tādas politikas neviens nav ieguvējs — ne valsts, ne valdība, ne īslaicīgā pabalsta saņēmēji, ne dāsnie politiķi, no kuriem pēc tam gan netiek prasīta atbildība.

2001. gada budžeta projekta ieņēmumu prognoze ir tapusi ilgā un rūpīgā darbā, pie tās ir strādājuši mūsu eksperti. Pagātnē mums ir bijuši bēdīgi piemēri, ka deputāti, nepamatota optimisma pārņemti, ir palielinājuši budžeta prognozi. Zinām, kas no tā ir iznācis, — ieņēmumu neizpilde, deficīts, parādi. Un tie paši dāsnie cilvēki pēc tam rādīja ar pirkstu uz valdību — jūs esat vainīgi! Ne es, ne kāds no ministriem neesam ar mieru nokļūt šādā situācijā. Tāpēc mana kategoriska prasība ir — nepalielināt budžeta ieņēmumu prognozi, jo šādai rīcībai nav nekādu argumentu kā tikai visprimitīvākais populisms.

Tagad mums jārisina sasāpējušie jautājumi par dažādiem pabalstiem, ko mantojumā atstājusi iepriekšējā Saeima. Budžeta paketē esam iesnieguši likumprojektus, kuros atsakāmies no piesaistes pie minimālās algas, jo, ja ir zema inflācija, zūd šīs piesaistes būtiskākā funkcija — nepieļaut pabalsta reālās vērtības zudumu. Valdība ir nolēmusi jūlijā paaugstināt minimālo algu. Tas veicinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas maksājumu pieaugumu. Tātad būs vairāk naudas veselības aprūpei un sociālajai sfērai — pensijām.

Ir pagājis laiks, kad cilvēkiem varēja uzspiest lēmumus, nepainteresējoties, ko viņi par tiem domā un kādas ir viņu vajadzības. Tieši tāpēc šai valdībai īpaši svarīgi ir uzturēt sociālo dialogu. Tāpēc jautājumu par minimālās algas paaugstināšanu mēs vairākkārt rūpīgi apspriedām Trīspusējā padomē, eksperti izvērtēja iespējamo lēmumu sekas, un budžetā piedāvātais risinājums ir padomē panāktā kompromisa rezultāts.

Godājamie deputāti!

Valdība atbilstīgi deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību ir noteikusi, ka tās prioritātes ir integrācija Eiropas Savienībā, valsts drošība un izglītība. Šīs prioritātes atspoguļojas jaunajā valsts budžetā.

Starp citu, par aizsardzību. Jau atskan balsis, ka aizsardzībai papildu līdzekļu nevajag, ka ir citas sfēras, kur tos izlietot. Protams, izvēle ir deputātu ziņā, taču pirms balsošanas es aicinu apzināties, ka, mēģinot knapināties uz aizsardzības un valsts drošības rēķina, varam nonākt situācijā, ka zaudēts tiek pats būtiskākais — Latvijas valsts neatkarība.

Mēs esam pārliecināti, ka nodrošināsim izvirzīto prioritāšu īstenošanu, jo ir pamats nākotnē raudzīties ar piesardzīgu optimismu. Šī gada pirmajā pusgadā iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās pieauga par 5,1%, kas ir straujākais pieaugums kopš 1998.gada nogales. Ekonomiskā augšupeja ir vērojama visās svarīgākajās tautsaimniecības nozarēs, visstraujāk attīstoties pakalpojumu sfērai, kas rada stabilas attīstības priekšnoteikumus un ļauj prognozēt 4,4% iekšzemes kopprodukta pieaugumu 2001.gadā salīdzināmās cenās, vidējā termiņā pieaugumam palielinoties līdz 5,2%.

Latvija Krievijas krīzes ietekmē ir būtiski pārstrukturējusi savus tirgus. 2001. gadam jāiezīmē arī jaunu tirgu iekarošanas un atgūšanas tendences. Sagaidāms, ka tuvākajos gados Latvijas eksporta struktūrā pieaugs gatavās produkcijas īpatsvars.

2001. gadā kopumā sagaidāms zems inflācijas līmenis, kas rada stabilitāti, arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ļauj plānot savu biznesu.

Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, palielināsies nodarbinātība. Bezdarba līmenis turpina samazināties, šā gada septembra beigās samazinoties līdz 7,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Turklāt bezdarba samazināšanās tendences ir vērojamas arī reģionos, kur bezdarbs tradicionāli ir vislielākais.

Gribu atgādināt, ka šogad nav paaugstināts neviens nodoklis. Tieši pretēji — esam samazinājuši akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Tāpat valsts sociālās apdrošināšanas maksājumos darba devēji maksās par 1% mazāk. Nodokļu nepaaugstināšana rada zināmu stabilitāti un ļauj plānot savu darbību. Tas arī mudina uzņēmējus neizvairīties no nodokļu maksāšanas. Attiecībā pret tiem cilvēkiem, kas izvairās godīgi nokārtot savas saistības ar valsti, varu ar visu atbildību apsolīt — mēs darīsim visu, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu. Te izmantosim visas iespējamās metodes — gan stimulus godīgiem uzņēmējiem, gan bargus sodus blēžiem.

2001. gada laikā visās nozarēs ir jāturpina pragmatisks darbs, īpašu vērību veltot informācijas tehnoloģiju attīstībai un ražošanas veicināšanai, kā arī Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu saņemšanas nodrošināšanai, jo tas, vai spēsim saglabāt ekonomiskās attīstības pozitīvās tendences, noteiks ne tikai ekonomiskos rādītājus, bet katra iedzīvotāja ikdienu, mūsu valsts drošību, sekmīgu sadarbību vienotā Eiropas sabiedrībā un tautsaimniecībā.

Jau kļuvis par tradīciju, ka budžeta apspriešanas laikā parādās cilvēki, kas prognozē badu, mēri un citas nelaimes, ja vien netiks piešķirta nauda viņu pārstāvētajām sfērām, novadiem un rūpaliem. Es jūs lūdzu, godājamie deputāti, uzmanīgi un kritiski izturēties pret šādām runām un ar vieglu roku neapmierināt katru skaļu pieprasījumu. Jums jādomā par valsts budžetu kopumā, par to, kā tas atspoguļos visu iedzīvotāju, nevis tikai atsevišķu interešu grupu viedokli.

Šodien es jūs aicinu, godājamie deputāti, konstruktīvi, ar atbildību atbalstīt un sākt darbu pie iesniegtā budžeta projekta. Es ceru, ka pagātnē ir aizgājis tas laiks, kad budžeta projekta apspriešana tika izmantota, lai, noniecinot citus, izceltu sevi, lai sev pierakstītu ne tikai citu sasniegumus, bet pat visas pasaules ekonomiskās attīstības tendences un citus pasludinātu par muļķiem, kaitniekiem vai mīkstčaulīgajiem. Es ticu, ka tas vairs nenotiks un šeit būs dzirdamas konkrētas runas un izskanēs konkrēti priekšlikumi, kas balstīsies uz konkrētiem skaitļiem un faktiem.

Es vēlu jums veiksmi un aicinu, strādājot ar budžetu, ik brīdi apzināties to atbildību par tautsaimniecības attīstību un Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanu, kuru jums ir deleģējuši vēlētāji. Paldies!

— tiekoties ar pilsētu pašvaldību vadītājiem

Piektdien, 20.oktobrī, Valmierā Latvijas pilsētu pašvaldību vadītāji tikās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu un īpašu uzdevumu ministru valsts reformu lietās Jāni Krūmiņu, lai pārrunātu ar pašvaldībām saistītās problēmas.

Sanāksmes sākumā Latvijas pilsētu vadītāji pārrunāja divas sagatavotās rezolūcijas LR Saeimai un valdībai: rezolūciju "Par pasākumiem narkotiku apkarošanā" un rezolūciju "Par rajona pašvaldību funkciju, kuru veikšanu uzņemas vietējās pašvaldības, finansēšanas kārtību". (Rezolūciju projekti tiks parakstīti tuvākajā laikā, jo 20. oktobrī tie akceptēti Latvijas pilsētu savienības sanāksmē.)

Rezolūcijā par narkotiskajām vielām izteikts aicinājums mainīt likumdošanu, ņemot vērā narkotiku straujo izplatību, lai pašvaldībām un tiesībsargājošajām institūcijām tiktu dotas tiesības veikt preventīvus pasākumus narkotiku izplatības ierobežošanā un pastiprinātu atbildību par narkotiku izplatīšanu, lietošanu un narkotiku reibumā nodarīto kaitējumu. Otrajā rezolūcijā izteikts priekšlikums likumā paredzēt, ka pašvaldībām, kas apņemas savā teritorijā veikt rajona pašvaldības funkcijas, sākot ar 2001.gadu, tiktu novirzīti attiecīgie līdzekļi šo funkciju izpildei.

Sanāksmē viedokli par rezolūciju nepieciešamību izteica vairāki pašvaldību vadītāji, kā arī Ministru prezidents A. Bērziņš un īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J. Krūmiņš. Ogres mērs Edvīns Bartkevičs uzsvēra, ka narkotiku problēmas nopietnību pierāda fakti: Ogrē vien pagājušajā pusgadā no narkotiku pārdozēšanas miruši trīs gados jauni cilvēki. Viņš uzsvēra, ka situāciju iespējams mainīt, pašvaldībai izdodot saistošos noteikumus, nosakot stingrāku kārtību skolās un pildot noteikumus sadarbībā ar tiesībsargājošajām institūcijām. Pilsētu pašvaldību vadītāji piekrita, ka Latvijas pilsētu savienības valdes ieteikumi izdarīt grozījumus likumos, kas regulē attiecīgo sfēru, ir atbalstāmi. Latvijas pilsētu savienība 13.oktobrī bija secinājusi, ka policijas darbinieki nevar reāli cīnīties ne tikai ar alkohola tirdzniecības pārkāpumiem starp fiziskām personām, kuras uztur nelegālas tirdzniecības vietas, bet arī ar personām, kas nodarbojas ar narkotisko vielu tirdzniecību, jo spēkā esošie likumi ierobežo policijas rīcības spējas. Latvijas pilsētu savienības valde uzskatījusi, ka ir jāizdara grozījumi, piemēram, likuma "Par policiju" 12.panta 16.punktā, Alkohola aprites likuma 2.punktā, Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46. un 173.pantā, kā arī likumos, kas skar transportlīdzekļu vadītājus, kuri vadījuši transportlīdzekli alkoholisko, narkotisko, psihotropo un citu apreibinošu vielu iespaidā, un jāpārdomā par sabiedriskās kārtības sargu institūcijas atjaunošanu.

Ministru prezidents A. Bērziņš piekrita, ka pilsētu vadītāji laikus sākuši runāt par narkotiku izplatību un iespējamo apkarošanu, jo jādomā par to, kā risināt šībrīža situāciju gan lielās, gan mazās pilsētās un arī laukos. Viņš uzsvēra, ka Latvijai jācīnās ar tādām pašām problēmām, ar kādām jau pirms vairākiem gadiem saskārusies Eiropa. "Narkotikas nešķiro cilvēkus — ne nabagus, ne bagātus, ne jaunus, ne vecus," teica premjers, atzīmējot, ka valdība jautājumam pievērš uzmanību, pārstrukturējot līdzekļus Iekšlietu ministrijā un palielinot tās kapacitāti. Kā teica A. Bērziņš, ja viņu aicinātu balsot par rezolūciju, viņš nešaubītos par tās lietderīgumu, jo pašvaldībām ir jāpalīdz valstij problēmas apkarošanā. Premjers apsolīja izskatīt pilsētu pašvaldību vadītāju priekšlikumus par grozījumiem likumos, jo Saeimā vairāki no minētajiem likumiem ir atvērti un tajos iespējams izdarīt grozījumus jau tuvākā laikā. Nobeigumā viņš uzsvēra, ka narkotiku apkarošanā svarīga ir ne tikai kontrole, bet arī profilaktiskie pasākumi, kas nozīmē skaidrošanas un izglītošanas darbu.

Runājot par to rajona pašvaldību funkciju finansēšanas kārtību, kuru veikšanu varētu uzņemties vietējās pašvaldības, Balvu pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Annuškāns atzina, ka jautājums bijis aktuāls jau ilgu laiku, jo no rajona funkciju nošķiršanas atkarīgs daudzu citu problēmu risinājums, piemēram, arī interešu izglītības finansējums.

Attiecībā uz otro rezolūciju Ministru prezidents uzsvēra, ka viņam nekad nav tikuši piedāvāti spēcīgi argumenti par to, kāpēc reģionā nepieciešama vēlēta pašvaldība, kādas būs tās funkcijas, kas nav tas pats, kas reģionālā administrācija. A. Bērziņš informēja par valdības nodomu līdz nākamā gada martam izstrādāt reģionālo pašvaldību modeli. Viņš atzina, ka reģionalizācijas process ir ieildzis, — vērojamas gan centrbēdzes tendences, kas nozīmē saukli: atdodiet "centra" naudu vietējām pašvaldībām, gan centrtieces tendences, ko varētu raksturot Kandavas novada veidošanās piemērs, kur apvienojās četri mazspējīgi pagasti, veidojot dinamiski attīstītu reģionu, un līdzīgas tendences vērojamas arī Līvānu novadā un topošajā Preiļu novadā. Viņš piekrita, ka funkciju jautājums ir jāsakārto un naudu jāsāk skaitīt. "Nav pareizi, ka dažādas institūcijas atrodas dažādu saimnieku rokās," atzina Ministru prezidents, atkārtoti uzsverot, ka valdība ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar pašvaldībām.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J. Krūmiņš ieteica nākt ar konkrētiem priekšlikumiem, uzsverot, ka daudzi jautājumi atkarīgi tikai no pašu rīcības, negaidot ne valdības, ne Ministru prezidenta aicinājumus. Viņš atzina, ka jau tagad iespējams uzlabot dialogu dažādu līmeņu pašvaldību starpā ne tikai rezolūcijās izteikto jautājumu sakarā, bet arī citos jautājumos. Viņš aicināja izteikt konkrētus priekšlikumus, ierosinājumus rezolūcijās atklāto jautājumu risināšanai, jo rezolūcijas ir tikai deklaratīvs dokuments, kam nav nekāda juridiska spēka. Kā piemēru viņš minēja likuma "Par pašvaldībām" 15.panta 6. un 12.punktu, kur teikts, ka pašvaldībām ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums apkarot žūpību, netiklību, gādāt par sabiedrisko kārtību un veicināt veselīgu dzīvesveidu. Viņš atzina, ka runāt par šīm problēmām ir aktuāli, bet rezolūcijas pieņemšana nebūs atrisinājums. Tāpat viņš aicināja pašvaldību vadītājus izteikt konkrētus priekšlikumus attiecībā uz rezolūciju par rajona funkcijām.

Sanāksmē izvērtās interesanta diskusija par citiem pašvaldībām aktuāliem jautājumiem, piemēram, par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) nepieciešamību un pretargumentiem, par pašvaldību deputātu izglītību.

Siguldas pilsētas domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis izteica viedokli, ka nav nepieciešams veidot lielas pašvaldības, jo no apvienošanās var iegūt tikai pagasti, nevis pilsētas, turklāt apvienošanās rezultātā visi pilsētas ienākumi esot jāiegulda pagasta attīstībā. Viņam pretēju viedokli pauda J. Annuškāns, sakot, ka medaļai ir arī otra puse. No valstiskā viedokļa skaidri redzams, ka liela daļa mazo pagastu tikai eksistē un tajos nenotiek attīstība. Viņš atzina, ka valstij vairāk jādomā par mehānismu, kā ieinteresēt pašvaldības reformu veikt, jo nākotnē attīstīties varēs tikai spēcīgas pašvaldības. Kandavas novada domes priekšsēdētājs Dainis Rozenfelds izteica nožēlu, ka pastāv šāds viedoklis par ATR kā nevajadzīgu un netiek saskatīts kaimiņu pašvaldībās notiekošais. Kā vienu no pozitīvākajiem ATR ieguvumiem pašvaldībai viņš atzīmēja administrācijas izdevumu proporcionālu samazināšanos, kas mazā pašvaldībā dažkārt pat mēdzot sasniegt 30 procentus no visiem budžeta izdevumiem.

Ministrs J. Krūmiņš uzsvēra, ka būtiski ir uzlabot arī intelektuālo potenciālu pašvaldībās, sūtot mācīties darbiniekus. Atbildot uz izteikto viedokli par ATR nepieciešamību, viņš atgādināja, ka nedrīkst aizmirst un pamest daudzos Latvijas mazos un skaistos pagastus, domājot tikai par sevi un savu labklājību, tikai no pilsētas pozīcijām vai tikai no centrālās valdības ērtajām pozīcijām. Pagastu apvienošanai ir jānotiek, kā to nosaka likums, kas, protams rada arī attiecīgas problēmas pašvaldībām, turklāt reformu īstenošanu traucē arī objektīvi apstākļi — ceļu infrastruktūra, sakari. Viņš novēlēja pašvaldību vadītājiem rīkoties, sniegt savus priekšlikumus, kurus ministrs un pašvaldību lietu pārvaldes darbinieki varētu gan pareizi formulēt, kas nav pašvaldību uzdevums, gan virzīt tālāk, jo valdībā nav neviena, kas neļautu Latvijas pilsētām un pašvaldībām uzplaukt.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore

— nevalstisko organizāciju forumā

Piektdien, 20.oktobrī, nevalstisko organizāciju forumā: Nevalstisko organizāciju centra direktore Kaija Gertnere; Ministru prezidents Andris Bērziņš un Ministru prezidenta preses sekretārs Arnis Lapiņš              &n Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"