Ārzemju presē

Portāls “EUpolitix” vēsta, ka ES komisārs ekonomikas un finanšu lietās Hoakins Almunija saka: “Mūsu ziņojums liecina, ka 75% iedzīvotāju jaunajās ES dalībvalstīs eiro ieviešanu saista ar cenu paaugstināšanos, taču informācija no pašreizējām eirozonas valstīm rāda, ka tā nav noticis.” Esot vitāli svarīgi iedzīvotājus jaunajās ES dalībvalstīs pārliecināt par būtiskajām priekšrocībām, kādas viņiem nodrošinās eiro. Noraidošā izturēšanās pret eiro esot saistīta ar vispārējo attieksmi pret Eiropu. Vēl viņš sacīja, ka otrais eiro ieviešanas raunds nebūs tāds kā iepriekšējais. Tagad visas jaunās dalībvalstis jaunās eiro banknotes un monētas neieviesīšot vienā un tai pašā laikā: “Šoreiz situācija valstīs ir atšķirīga. Protams, varam balstīties uz pirmajā kopējās valūtas ieviešanas reizē gūto pieredzi, tomēr būtu ļoti sarežģīti ieviest eiro vienā un tai pašā laikā.”

•

Vācu “Die Presse”: Jāps de Hops Shefers ceturtdien paziņoja, ka aiznākošā NATO augstākā līmeņa sanāksme ir ieplānota 2008. gada pavasarī un tā, iespējams, atkal būs veltīta alianses paplašināšanai. Viņš norādīja, ka aliansei jāvēršas pret globalizācijas tumšajām pusēm. Tagad pasaules mēroga draudi pastāvot ne tikai ekonomikai, bet arī drošībai. Tādēļ vairs nederot vecās aukstā kara laika drošības koncepcijas. Vienīgi ar reaģēšanu uz draudiem vairs nepietiekot. NATO esot aktīvi jāiesaistās iespējamo draudu novēršanā. Šajā nolūkā nepieciešami pasākumi, kas bez militārā aspekta ietver arī politiskās attīstības un ekonomiskos aspektus. Turklāt esot nepieciešams “institucionāls komandas darbs”. Šī iemesla dēļ Shefers par prioritāti izvirza sadarbības pastiprināšanu ar ANO, ES un EDSO. Neraugoties uz globālo orientāciju, NATO neesot nodoma kļūt par pasaules policistu.

•

Vācu “Tagesspiegel”: Sašutums par karu Irākā neļāva Vācijas sarkanzaļajai valdībai saskatīt korektūras ASV ārpolitikā pēc neveiksmes Irākā un faktu, ka Vašingtonā jau sen vairs runa nav par militāru režīma nomaiņu. Tā vietā no valdības pastāvīgi bija dzirdams, ka demokrātiju nedrīkst uzspiest no ārpuses – gandrīz tā, it kā reģiona diktatori un autokrāti patiešām runātu savu paverdzināto tautu vārdā, kad apgalvo, ka brīvība un demokrātija ir imperiālistiskās kultūras projekti. Taču tās jau sen ir ANO vērtību kanona sastāvdaļas. Vācijas interesēs ir atstāt aiz muguras šo laika posmu un atvieglot, nevis padarīt grūtāku amerikāņu nastu. Taču tas nenozīmē, ka Berlīnei bez kādiem nosacījumiem būtu jāseko Vašingtonai. Tomēr Vācijai jābūt skaidrībai, kādu ietekmi tās politika atstās uz citām pasaules daļām, kas nepieder pie Eiropas tiešās stratēģiskās zonas.

•

Krievu “Vremja.ru”: Par Baltkrievijas opozīcijas “karoga nesēju” nākamajās prezidenta vēlēšanās izraudzīts Aleksandrs Milinkevičs. Intervijā viņš atklāj savas prioritātes un skatījumu uz dzīvi Baltkrievijā. Atklājas, ka Milinkevičs ir gatavs veidot labas attiecības ar Krieviju, tomēr vēlas ieviest virkni pārmaiņu. Opozicionārs runā arī par veiksmīgu stratēģiju un savām izredzēm cīņā pret pašreizējo prezidentu.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem.