Turpiniet mūs pārsteigt!

Mišels Fušē, Francijas vēstnieks Latvijā, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Aigars Jansons, A.F.I

– Vēstnieka kungs, tieši Francija 1921.gadā aicināja pārējās Eiropas valstis atzīt de iure jauno Latvijas valsti. Kopš tā laika abas valstis daudz piedzīvojušas. Kā jūs raksturotu mūsu valstu divpusējās attiecības tagad?

– Tās joprojām ar katru dienu kļūst labākas. Lūk, tikai daži piemēri: sešus mēnešus pēc tiešās aviolīnijas uz Parīzi atklāšanas “airBaltic” piedāvā ceturto reisu nedēļā. Es redzu politisko konsultāciju tempu paaugstināšanos un ievērojamu kāpumu tūrisma un kultūras jomās. Vārdu sakot, es redzu aizvien lielāku Francijas klātbūtni un izpausmi Latvijā. Tas mani iepriecina, jo mūsu divpusējo sakaru attīstīšana ir mans galvenais mērķis. Rīgā labi iekārtojies Francijas kultūras centrs, tā darbība ir aizvien pamanāmāka. Sarīkoti jau vairāk nekā četrdesmit Francijas kultūras pasākumi. Aizvien paplašinās franču valodas apguve Latvijā.

– Kādu nozīmi Latvijas Valsts prezidentes vizītei piešķir Francijas puse?

– Šī ir jau piektā oficiālā Latvijas un Francijas prezidentu Vairas Vīķes-Freibergas un Žaka Širaka tikšanās kopš 2000.gada. Francijas prezidents ar Eiropas valstu līderiem regulāri apspriež Eiropas un starptautiskos jautājumus, mūsu ārlietu ministrs un Eiropas lietu ministre arī nolēmuši apmeklēt ES visas jaunās dalībvalstis. Abu prezidentu uzdevums arī šīs vizītes laikā ir turpināt politisko dialogu un stiprināt projektu Eiropu.
Viens no uzdevumiem ir arī labāk iepazīstināt Francijas publiku ar Latviju kā ES jauno dalībvalsti ar tās kultūru, ekonomiku un priekšrocībām. Lai to īstenotu, Latvijas prezidente ne vien tiekas ar Francijas abu deputātu palātu prezidentiem, bet arī iepazīstina ar savu stiprās Eiropas koncepciju – Robēra Šūmana fonda rīkotajā konferencē Sorbonnas universitātē. Zīmīgi, ka Latvijas prezidente piedalās arī vairākos Latvijas kultūras festivāla “Pārsteidzošā Latvija” pasākumos. Patīkami, ka Vaira Vīķe–Freiberga trīs no piecām vizītes dienām veltīs Francijas reģionu apskatei, kas sadarbojas ar Latvijas pilsētām un reģioniem.

– Kāda nozīme vizītei varētu būt Eiropas Savienības attīstībā?

– Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks savā rakstā, kas 26.oktobrī publicēts visās 25 ES dalībvalstīs, uzsvēra, ka jācenšas rast atbildi uz eiropiešu cerībām, izmantojot tās spēku un solidaritāti. Ir jāatrod jauns impulss, lai Eiropa atgūtu dinamismu un spēju pildīt saistības, kas veido tās spēku. Ž.Širaks atgādina, ka Eiropai ir vajadzīgas visas valstis un tās visas ir jārespektē. Tajā pašā laikā jāļauj sadarboties dalībvalstīm, kas vēlas papildināt kopējo politiku dažādās jomās. Tas nebūt nenozīmē, ka kāda maza valstu grupa piesavinās vadošo lomu ES.

– Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ir arī ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtne ANO reformu jautājumos. Kāda ir Francijas oficiālā attieksme pret ANO reformu nepieciešamību?

– Būdama viena no piecām ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībniecēm, Francija uzskata, ka ANO ir galvenā organizācija lielāko pasaules jautājumu vadīšanai un risināšanai. Viens no reformas mērķiem ir pieskaņot Drošības padomi jaunajām ģeopolitiskajām realitātēm. Mūsu valstīm ir kopīgs viedoklis, ka Vācijai un Japānai jākļūst par Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm. Tas attiecas arī uz Latīņamerikas, Āfrikas un Āzijas valstīm. Mūsu valstīm ir kopīgs viedoklis arī par priekšlikumiem izveidot miera stiprināšanas komisiju, Cilvēktiesību padomi, Demokrātijas fondu un ANO Vides aizsardzības organizāciju, kā arī izstrādāt vispārējo konvenciju terorisma definēšanai. ANO ir nozīme katrai valstij.

– Latvijas Valsts prezidenti pavada liela Latvijas uzņēmēju grupa.

– Tas priecē, jo man gribētos, lai abu valstu ekonomiskās attiecības būtu politisko un kultūras attiecību līmenī. Tā vien šķiet, ka mūsu investīciju un tirdzniecības rādītāji nav pienācīgi novērtēti, jo daudzi Francijas uzņēmumi Latvijā darbojas ar savu Vācijas, Nīderlandes, Šveices, Austrijas, Polijas, Somijas un Zviedrijas filiāļu starpniecību. Dažkārt Latvijā arī aizmirst, ka Francija ir liela valsts zinātnes un tehnikas jomās. Taču bez Eifeļa torņa, modes, smaržām un gastronomijas, ko es nenoliedzu, Francijai ir arī “Airbus”, kodolrūpniecība, ātrgaitas vilciens un teicami automobiļi, satelītprogrammas un “Galileo” projekts. Arī mūzika, māksla un filmas. Latvijas uzņēmējiem vizītes laikā ir iespēja atklāt modernu, industriālu un radošu Franciju. Neticiet tiem, kas jums teic, ka mēs pārstāvam “veco Eiropu”. Ja tā būtu taisnība, Francija nebūtu piektā ekonomikas lielvalsts pasaulē.

– Jūsu vēstījums Latvijas sabiedrībai vizītes kontekstā?

– Turpiniet mūs pārsteigt!

Materiālus sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv