Valsts prezidente:

— uzrunājot Latvijas diplomātus

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas uzruna gadskārtējā Latvijas diplomātisko pārstāvniecību vadītāju sanāksmē 2000.gada 20.oktobrī Ārlietu ministrijā

Augsti godātais ministra kungs! Jūsu ekselences, dāmas un kungi!

Man ir prieks atrasties jūsu priekšā atkal pēc diviem gadiem, šoreiz jau citā kapacitātē. Man bija tas prieks tikties ar visiem Latvijas vēstniekiem kā Latvijas Institūta direktorei un pārrunāt toreiz ar jums jautājumus par Latvijas tēlu pasaulē. Tas, ko teicu jums toreiz, vēl arvien ir spēkā. Latvijas vēstnieki ir pirmajās frontes līnijās, Latvijas oficiālajam viedoklim tiekot prezentētam citās zemēs. Jūs esat arī pirmajās frontes līnijās tad, kad ir jādzird un jāuzklausa reakcijas un izvērtējumi par to, kas mēs esam, kā rīkojamies un kā tas tiek citur vērtēts. Man šķiet, ka abas funkcijas — informācijas nesēju un uzņēmēju — būtībā ir vienādi svarīgas. Tikpat svarīgas kā tas, ko jūs stāstāt par mums citās zemēs. Tikpat svarīgi, ko jūs saklausāt un kā izvērtējat citur vērtēto par to, kā mēs tiekam izprasti, jo tieši no šīs izpratnes un informācijas Latvijai ir iespējams saskaņot savas ārpolitikas darbības. Katrā ziņā es piekrītu ministra kungam, ka saskaņotība — tas ir atslēgas vārds šajā jautājumā. Mūsu sekmes būs jo lielākas, jo vairāk mēs spēsim būt saskaņoti gan savos mērķos, gan stratēģijā un taktikā, tos īstenojot.

Es vēlētos izmantot šo izdevību, lai īpaši pateiktos tiem vēstniekiem, ar kuriem man kā prezidentei ārvalstu vizīšu laikā ir bijusi izdevība, tas prieks un gods tikties un sastrādāties. Es vēlētos vēlreiz jums publiski pateikties par jūsu nopietno, profesionālo, bieži pašaizliedzīgo darbu apstākļos, kad materiālie līdzekļi, kas ir mūsu vēstniecību rīcībā, nav tik lieli, kā mēs ideāli to vēlētos. Es vēlos pateikties arī tiem ļaudīm, kas jums ir padoti, jo tas ir arī jūsu nopelns, kādā līmenī viņi darbojas, kā viņi tiek audzināti, kā viņi tiek sagatavoti savam diplomātiskajam darbam. Gribētu jums novēlēt arī turpmāk pievērst šim pedagoģiskajam aspektam ļoti lielu vērību, jo mums ir svarīgi audzināt jaunas diplomātu paaudzes. Tā ir daļa no mūsu programmas, lai līmenis, kurā mēs sevi pārstāvam ārzemēs, arvien varētu tikt uzlabots, arvien varētu sasniegt jaunu izcilības kvalitāti.

Jau pirms pāris gadiem, ar jums runājot, es uzsvēru jautājumu par sensibilitāti, par iejūtīgumu, kas ir nepieciešams diplomātam, lai tas būtu pēc iespējas efektīvāks, darbojoties savā vidē.

Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga gadskārtējā Latvijas diplomātisko pārstāvniecību vadītāju darba sanāksmē Ārlietu ministrijā 20.oktobrī              Foto: Juris Krūmiņš

Es domāju, šī sensibilitāte, iejūtīgums ir jūsu pienākumu lokā — gādāt, lai jaunie darbinieki, kas tikko ierodas no Latvijas, pievērstu tam nopietnu uzmanību. Tāpat arī valodas jautājumos nepietiek tikai kādu valodu zināt un spēt tajā sazināties. Valoda ir kaut kas, kuru nemitīgi visu mūžu ir jāturpina izkopt un kuras zināšanas, svešā zemē atrodoties, tiek ārkārtīgi augstu novērtētas. Ja tā ir kāda no starptautiskajām valodām, protams, nepieciešams piestrādāt pie tās stila un vārdu krājuma paplašināšanas. Tas, manuprāt, pieder pie mūsu diplomātisko darbinieku vispārējām dotībām. Es būtu jums pateicīga, ja jūs arī turpinātu — un es zinu, ka jūs jau to darāt, — pievērst uzmanību, lai mūsu vēstniecībās nemitīgi turpinātos profesionāla izaugsme.

Man šķiet, ka man nav vajadzības šeit dziļāk runāt par mūsu ārlietu politikas saturiskajiem elementiem, jo par tiem jau esat runājuši šo dienu sarunu gaitā. Es vēlētos ar jums neformāli parunāt par dažiem aspektiem, kas saistās ar Latvijas tēlu, par veidu un stilu, kādā mēs to varētu pārstāvēt. Daži no jums varbūt būs ievērojuši, ka zināmām zemēm ir mēģinājums vai tendence savu tēlu veidot pēc zināmām iezīmēm, un mēs, protams, varam vērot un mācīties, kas iedarbojas uz citiem, kas atstāj labu iespaidu un kas ne. Katrā ziņā es esmu atvērta jūsu komentāriem un vienmēr būšu priecīga un gatava tos uzklausīt. Es zinu, ka jūs palaikam ierodaties Latvijā. Mans saspringtais darba grafiks ne vienmēr ļauj tikties ar visiem, ar kuriem es vēlētos, bet es vienmēr esmu gatava uzklausīt jūsu komentārus arī rakstiskā veidā vai pa e–pastu. Mana adrese ir ļoti vienkārša: president.lv.

Vēlreiz jautājumā par mūsu tēlu — jūs būsit ievērojuši, ka daža vārdā neminēta zeme cenšas varbūt savu tēlu izcelt, norādot uz savu tuvāko vai tālāko kaimiņu it kā kļūdām vai atpalicību salīdzinājumā ar sevi. Tā ir taktika, kas brīžam var dot zināmus rezultātus, bet es personīgi uzskatu, ka ilgtermiņa perspektīvā tas nav veids, kā sevi iezīmēt uz pasaules kartes. Mūsu nopelniem būtu jārunā pašiem par sevi, un, lai tos izceltu, nav nepieciešams noniecināt to, ko cits ir sasniedzis. Tāpat man šķiet, ka nez vai izdevīgi ir mēģinājumi sevi izcelt ar kaut kādiem izlēcieniem, ar kaut kādiem reklāmas gājieniem, teiksim, gaisa baloniem vai ko tamlīdzīgu. Domāju, ka visā visumā tas iespaids, ko mēs atstājam citās zemēs, beigu beigās ir reducējams uz veco labo diplomātisko formulu, kas nozīmē — sekot protokolam, sekot visiem likumiem un ļoti smagi, grūti strādāt.

Viena maza piezīme par protokolu attiecībās ar citiem. Man šķiet, protokolu mums vajadzētu ievērot ne pārlieku sausi un stīvi. Kā mazai valstij mums vajadzētu atcerēties, ka ne jau mēs esam liela kodolvalsts vai pasaules lielvara. Savās attiecībās ar citām valstīm, protams, mēs ievērojam un sagaidām, lai arī pret mums ievēro visas protokolārās paražas un to cieņu. Tajā pašā laikā man šķiet, ka mums arī jāatceras, ka bieži mums varbūt ir jāpacenšas mazliet vairāk nekā dažam lielvalsts pārstāvim, lai iekarotu sev gan citu labvēlību, gan viņu uzmanību.

Es esmu ievērojusi, ka starp mūsu vēstniekiem ir ievērojams skaits rakstnieku talantu. Un vairāki vēstnieki un arī bijušie vēstnieki pēc kāda laika ir publicējuši grāmatas. Vēlos viņus apsveikt ar šiem literārajiem sasniegumiem un aicināt arī visus pārējos vēstniekus rūpīgi rakstīt savu dienasgrāmatu par jūsu diplomātiskajām gaitām, jo tas, ko jūs diendienā piedzīvojat, ir Latvijas vēstures veidošanās, jūsu darbība vēstniecībās dienu no dienas kļūst par Latvijas vēsturi. Tādēļ es vēlētos jūs aicināt to atcerēties un ļoti aizņemtajās dienās pierakstīt notikumus, iespaidus, un, domājams, kādudien studenti par to rakstīs maģistra un doktora tēzes.

Paldies par jūsu uzmanību!

— akreditējot Latvijas vēstnieku Ēģiptē

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 23.oktobrī, pasniedza akreditācijas vēstuli Latvijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Ēģiptē Andrim Vilcānam (attēlā).

Novēlot sekmes vēstnieka pienākumu pildīšanā, Valsts prezidente uzsvēra, ka vēstnieka nozīmēšana Ēģiptē nozīmē attiecību veicināšanu ar visu Tuvo Austrumu reģionu. Pēc V.Vīķes-Freibergas sacītā, ir jāstimulē sadarbības padziļināšana tirdzniecībā, izglītībā un kultūrā. Abas puses apspriedās arī par arābu kultūras un valodas apgūšanas iespēju paplašināšanu Latvijā.

Tika pārrunātas politiskās un ekonomiskās aktualitātes Tuvo Austrumu reģionā.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"