Ventspils muzejnieki turpina izpēti

Iznācis Ziemeļkurzemes galvaspilsētas Ventspils muzeja zinātnisko rakstu (Acta historica Vidaviensia) IV sējums.

Jaunās grāmatas lielākā daļa veltīta Ventspils lepnumam – ordeņpilij, vienam no ievērojamākajiem vēstures un arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Vairāk nekā 700 gadu ilgajā vēsturē liktenis šai celtnei ir bijis labvēlīgs – tā ir viena no retajām feodāļu pilīm, kas nav izpostīta un sagrauta. Dižā būve Ventas grīvas kreisajā krastā ir, smalki runājot, renovēta un atdota tuviem un tāliem interesentiem muzeja veidolā.
Pils arheoloģiskās izpētes ilggadējais vadītājs M.Lūsēns ir pārstāvēts izdevumā ar trim rakstiem. Pirmajā no tiem viņš aplūko šā objekta izpētes vēsturi. Autors rūpīgi analizē līdz šim latviešu un vācu valodā publicētos darbus šajā jautājumā, kuros paustas dažādas domas par pils celtniecības laiku – no 1219. līdz 1290.gadam. M.Lūsēns atzīmē, ka nocietinājumu būvniecība sākusies ar pils torni, bet korpusu izveidošana notikusi pakāpeniski, ilgāka laika posmā un vairākos paņēmienos.
Kopš 1985.gada pils teritorijā 12 sezonas notikuši arheoloģiskie izrakumi, kas, papildinot mūru virszemes pētniecību, palīdzējuši noskaidrot šā unikālā objekta pagātnes problēmas. M.Lūsēns par šiem jautājumiem stāsta apjomīgā publikācijā “Arheoloģiskie pētījumi Ventspils pilī”. Viņš ne tikai detalizēti aplūko izrakumu norisi dažādās vietās, to rezultātus un atradumus, bet, izdarot uz to pamata vērtējumus un secinājumus, salīdzina un, ja vajag, konfrontē savus uzskatus ar citu historiogrāfu un arheologu domām, kas izteiktas viņu darbos ne vien pierastajā latviešu un vācu valodā, bet arī krievu, leišu, angļu, franču un zviedru mēlē.
M.Lūsēns sāk savu stāstījumu ar atgādni, ka pils līdz mūsdienām ārējā veidolā saglabājusies kā noslēgta četru korpusu regulāra būve ar nelielu iekšējo pagalmu centrā. Tās izmēri tuvu kvadrātam – 32,5x33,5 m. Celtnes dienvidaustrumu stūrī iebūvēts masīvs, 22 m augsts četrstūra tornis. Tas izmantots ne tikai aizsardzības vajadzībām, bet bijis arī apdzīvojams. Autors tomēr ir spiests konstatēt, ka iegūtais senlietu materiāls, runājot par pils pirmsākumiem 13.gadsimtā, nav devis jaunus pieturas punktus šā notikuma precīzākai datēšanai. Viņš ir vienisprātis ar pētniekiem, kuri par ticamāko šā objekta celšanas laiku uzskata minētā gadsimta 70.–80.gadus, par nobeigumu pieņemot 1290.gadu, kad pils ar tās komturu pirmo reizi minēta rakstītajos avotos.
Apskatot atradumus izrakumu laikā, M.Lūsēns norāda, ka skaitliski lielāko grupu – 112 senlietas (no 403, neskaitot trauku un krāšņu podiņu lauskas) – veido ieroči, galvenokārt dažādas bruņojuma detaļas, kas hronoloģiski aptvēra visu ilgo laiku, kad pils kalpojusi kā novada aizsardzības centrs. Otrā plašākā grupa ir darbarīki un saimniecības piederumi. Visvairāk izplatīti bija dzelzs naži. Tiem sekoja kalti, urbji, zāģi utt. Samērā maz atrasts rotu un to pusfabrikātu – tikai 10.
Raksta autors secina, ka pils celtniecībai izraudzītajā vietā pirms 13.gadsimta 70.–80.gadiem nav atradušies kādi senāki vietējo iedzīvotāju koka nocietinājumi. Nav pietiekama pamata apgalvojumam arī par pils tuvumā agrāk pastāvējušu kuršu, kuronizēto lībiešu vai vendu apmetni. Vācu iekarotāju ligzda sākumā kalpojusi par neliela garnizona mītni, no kuras pārraudzīta jaunās ostas vieta Ventas grīvā. Tās galvenais uzdevums tomēr bijis nodrošināt pakļautās teritorijas administratīvo pārvaldi, nodevu un muitas ienākumu iekasēšanu, mazāk – militāru aizsardzību.
Arhitekta un arhitektūras vēsturnieka I.Dirveika rakstā “Ventspils Livonijas ordeņa pils būvvēstures agrīnais periods. 13.gs. otrā puse – 14.gs.” vispusīgi aplūkota celtnes izpētes vēsture un rezultāti, īpaši uzsverot tās jaunās atziņas, kas radušās kopš 20.gadsimta 90.gadu vidus. Īsā recenzijā nav iespējams un nav arī vajadzīgs atstāstīt šīs publikācijas saturu. Tāpēc aprobežosimies ar pagarāku citātu no autora sniegtā kopsavilkuma. Viņš raksta: “13.gadsimta otrajā pusē Ventspilī celts mūra tornis ar blakus esošu apmetni (vācu – R.T.). 14.gadsimtā tās vietā uzcelta ordeņa kastela, torni iekļaujot apjomā. Vispirms celta kastelas ārsiena, pēc tam kapela. Nākamie celti rietumu un ziemeļu korpusi, dienvidu korpuss (ar virtuvi un manteļskursteni), bet pēdējā – virsvārtu daļa. Lielākai daļai otrā stāva telpu neizbūvēja sākotnēji iecerētās velves, un tām kādu laiku bijuši koka pārsegumi. (..) Atšķirībā no lielākā vairuma Livonijas piļu, Ventspils pils būvētā pārsvarā no ķieģeļiem. Tas liecina par celtniecību tajā laikā, kad ķieģelis kļuvis jau par izplatītu būvmateriālu. (..) 1995.–1997.gadā veiktajos arhitektoniski mākslinieciskās izpētes darbos un tiem sekojošā rekonstrukcijā ir ievērtēti (izvērtēti? – R.T.) visi vēsturiskie uzslāņojumi, fiksēta visa nozīmīgā informācija līdz 20.gadsimta vidum. (..). Ir iegūts bagātīgs faktu materiāls par viduslaiku arhitektūras pieminekļa būvvēsturi, pils būvapjoma attīstību un sākotnējā plānojuma izveidošanos, kā arī no jauna aktualizēts jautājums par atsevišķo pils daļu vēsturisko funkciju.”
Grāmatas otrajā daļā publicētie pētījumi galvenokārt veltīti antropoloģijai. Vai jūs esat dzirdējuši vārdu “bioarheoloģija”? Es pirms šā izdevuma izlasīšanas nebiju. G.Gerhards rakstā “Daži Kurzemes 15.–18.gadsimta iedzīvotāju bioarheoloģiskās izpētes aspekti” skaidro: “Ar bioarheoloģiju saprot arheoloģiskajos izrakumos iegūto cilvēka skeletu kaulu vispusīgu analīzi, pēc kuras iespējams rekonstruēt seno iedzīvotāju dzīvesveidu un raksturot tā kvalitāti.” Autors to dara, izmantojot osteoloģisko materiālu, kas iegūts Ventspils Nikolaja kapsētā un Durbes kapsētā. G.Zariņa savukārt sniegusi ieskatu iedzīvotāju dzīves ilguma izmaiņās Ventspils apriņķī 14.–20.gadsimtā, bet I.Žeiere vēstī par tekstilatradumiem Puzes Lejaskroga kapsētā. Šķietami lokāli jautājumi, bet arī tie ir jāpētī, lai gūtu objektīvu kopainu.
Ventspils muzeja galvenā krājuma glabātāja I.Štrumfa 18 lappusēs iepazīstina lasītājus ar savas pilsētas lepnās lielceltnes bagātās vēstures hronoloģiju. Tā sākās ar 1245.gada 9.februāri, kad Romas pāvests Inocentijs IV apstiprina sava legāta, bīskapa Vilhelma lēmumu – piešķirt tiesības Vācu ordenim iekarotās Kurzemes sadalīšanas gaitā saņemt divas trešdaļas teritorijas. Hronoloģija beidzas (pagaidām) ar 2003.gada jūniju, kad atjaunotajās telpās zem pils kapelas atklāts pilskrogs “Melnais sivēns”.
Ārzemju auditorijai lieti noderēs grāmatā publicēto rakstu kopsavilkumi angļu valodā. Šajā mēlē iespiesti arī daudzo ilustrāciju paraksti. Ejam uz Eiropu! Un ventiņus var tikai uzslavēt.

Rihards Treijs,
prof. Dr.habil.hist