Uzturoties oficiālā vizītē Francijas Republikā 5.–10.novembrī
Tiekoties ar Francijas prezidentu 7.novembrī
Valsts prezidente Vaira
Vīķe-Freiberga pirmdien Parīzē oficiālās vizītes ietvaros
Francijā tikās ar Francijas prezidentu Žaku Širaku, pārrunājot
divpusējās attiecības, Eiropas nākotnes jautājumus, kā arī ANO
reformas un starptautiskās aktualitātes.
Abi prezidenti uzsvēra, ka attiecības starp Latviju un Franciju
ir lieliskas un ir iespējas tās paplašināt gan ekonomikas,
kultūras un Eiropas debašu ietvaros. Abi prezidenti vienojās, ka
tiks darīts viss, lai ekonomiskā sadarbība vērstos plašumā.
Ž.Širaks ļoti augstu novērtēja Latvijas straujo izaugsmi
ekonomikā un uzsvēra, ka Francijai būtu svarīgi veidot plašākus
un dziļākus kontaktus ekonomikas laukā. Abi prezidenti pauda
cerību, ka šī oficiālā vizīte liks pamatu šādai pēctecībai. Abi
prezidenti arī uzsvēra, ka “Pārsteidzošā Latvija”, Latvijas
kultūras festivāls Francijā, ir panācis ļoti atzīstamas sekmes,
tas ir pamanīts gan sabiedrībā, gan plašsaziņas līdzekļos un šis
kultūras dialogs starp Latviju un Franciju ir jāturpina, tāpēc
2007.gadā tiks rīkots Parīzes pavasaris, kura laikā plašāka
Latvijas sabiedrība tiks iepazīstināta ar Francijas
kultūru.
Prezidente pateicās Ž.Širakam par viņa atbildes vēstuli uz viņas
janvārī izplatīto deklarāciju par Otrā pasaules kara seku nozīmi
Eiropai un Latvijai. Francijas prezidents atzīmēja, ka arī
prezidentes oficiālās vizītes laikā Kānā atklātā izstāde “Karš
pēc kara: Latvija 1945.–1956.” vairos izpratni Francijā par
Eiropas un Latvijas vēsturi.
|
Pārrunājot Eiropas nākotnes
jautājumus, īpaša uzmanība tika pievērsta finanšu perspektīvai un
Eiropas Savienības (ES) kaimiņu iniciatīvai. Runājot par Eiropas
budžetu, prezidente uzsvēra, ka jaunajām ES dalībvalstīm ir
svarīgi, lai pēc iespējas drīzāk tiktu pieņemts lēmums par ES
finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam, jo tas dod iespējas
izaugsmei un reformām dažādās būtiskās sfērās. Pievēršoties
vispārējai ES konkurētspējai, V.Vīķe-Freiberga un Ž.Širaks
apspriedās par iespējām, lai Eiropa lielāku uzmanību veltītu
pētniecībai, zinātnes ekselences centriem un izglītībai kopumā.
Tika uzsvērts, ka Eiropa tikai tad būs konkurētspējīga pasaules
mērogā, ja vairāk tiks ieguldīts zinātnē un inovācijās.
Prezidente arī uzsvēra nepieciešamību Eiropas Savienībai patiesi
īstenot principu par brīvu preču, pakalpojumu un darbaspēka
kustību, viņa uzsvēra, ka tas ir arī viens no papildu
priekšnoteikumiem, lai Eiropa būtu konkurētspējīga.
Runājot par ES kaimiņu iniciatīvu, abas puses apmainījās
viedokļiem par to, kā šobrīd norit reformas Ukrainā, Moldovā un
Dienvidkaukāza valstīs. Ž.Širaks pauda atbalstu Latvijas un
pārējo Baltijas valstu lēmumam paust stingru atbalstu un
palīdzību šīm valstīm, jo ir svarīgi, lai ES kaimiņos būtu
demokrātiskas, stabilas un pilsoniskas valstis un sabiedrības.
Prezidente atzīmēja, ka ir lepna par to, ka Latvija var nodot
savu pieredzi tālāk gan Gruzijai, gan arī pārējām kaimiņu
iniciatīvas valstīm. Tika pārrunāta arī situācija Baltkrievijā un
izteiktas bažas par demokrātijas trūkumu šajā valstī.
Abi prezidenti apspriedās arī par ANO reformām, paužot atbalstu
tam, ka ANO Drošības padome ir jāpaplašina. Tika izteikts
atbalsts tā sauktajam papildu četriniekam Drošības padomē, kā arī
uzsvērta nepieciešamība panākt jaunās Cilvēktiesību padomes
efektīvu darbību un reformēt ANO ģenerālsekretariātu.
Prezentējot Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu 7.novembrī
Valsts prezidente Vaira
Vīķe-Freiberga pirmdien Fransuā Miterāna Francijas Nacionālajā
bibliotēkā Parīzē runāja par bibliotēku jauno lomu Eiropā,
uzsverot, ka topošais Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts
pārstāv tos uzdevumus, kas jāpilda katrai mūsdienīgai Eiropas
bibliotēkai. Prezidente atzīmēja, ka līdz ar jaunajām
tehnoloģijām bibliotēkas loma mūsdienu pasaulē ir ievērojami
mainījusies, tai jāuzņemas arī vispārējā sabiedrības
ieinteresēšanas loma par zināšanām, un jaunā Latvijas Nacionālā
bibliotēka gan palīdzēs iesaistīt sabiedrību vispārējās debatēs
un lekcijās par zināšanu lomu, gan digitālā formā tā būs atvērta
arī jebkuram Latvijā un pasaulē, kurš vēlēsies ieiet zināšanu
krātuvēs, kas glabāsies tā dēvētajā Gaismaspilī.
Prezidente runāja par to simbolu, kas ir likts Gaismaspils
projekta pamatā, uzsverot, ka latviešu tautai zināšanas vienmēr
bijušas arī garīgās attīstības simbols un tās vienmēr ir
nozīmējušas arī centienus pēc brīvības un neatkarības. Prezidente
runāja par diviem simboliem: par Gaismaspili, kas atmodas laikā
bija spēcīgs simbols neatkarības centieniem un zināšanām kā katra
cilvēka garīgajai evolūcijai, un par dzejnieka Raiņa stikla kalna
simbolu, kas atspoguļo Ziemeļeiropas tautu teikas par princeses
atmodināšanu. “Šis simbols reizē nozīmē dvēseles un garīguma
atbrīvošanu, kā arī tās skaidrību un izsaka katra cilvēka
nepieciešamību iziet garīgās attīstības evolūciju,” sacīja
prezidente. V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka Gaismaspils projekts ir
svarīgs, ne tikai lai vairotu zināšanu kā praktisku konkurētspēju
mūsdienu pasaulē, bet arī kā simbols tautas vēlmei nepārtraukti
būt garīgā attīstībā un dot savu ieguldījumu globālajā zināšanu
pasaulē.
Prezidente uzrunā arī norādīja, ka Latvija stingri atbalsta
UNESCO tā dēvēto Eiropas digitālās bibliotēkas iniciatīvu, kuras
virzībai jau piekrituši Francijas, Spānijas, Itālijas, Spānijas,
Ungārijas un Vācijas prezidenti. Viņa uzskata, ka šī Eiropas
digitālās bibliotēkas iniciatīva patiesi veicinās Lisabonas
stratēģijas izpildi, nodrošinot Eiropas konkurētspēju
pasaulē.
Apmeklējot Normandijas reģionu 6.novembrī
Svētdien, 6.novembrī, Valsts
prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tika uzņemta par Normandijas
reģiona Avranšas pilsētas goda pilsoni. Prezidente sirsnīgi
pateicās par izrādīto augsto godu, jo Avranša cauri gadsimtiem ir
kalpojusi par vienu no spēcīgākajiem Eiropas garīgās domas
centriem.
Prezidente apskatīja Avranšas manuskriptu bibliotēku, kur
glabājas kultūrvēsturiskas liecības no 4.gadsimta. Viņa uzsvēra,
ka manuskripti visuzskatāmāk liecina par to, ka ik paaudze ir
devusi savu ieguldījumu Francijas un Eiropas garīgajā attīstībā,
kas galu galā ir likusi pamatus šodienas jaunajai Eiropai.
Prezidente pauda prieku par iespēju aplūkot Pjēra Abelāra
manuskriptus, kura teoloģiskā nostāja atšķīrās no tolaik
vispārpieņemtā un deva ieguldījumu teoloģiskās domas
attīstībā.
Uzrunājot Lamanšas reģiona un Avranšas pilsētas pārstāvjus,
prezidente pauda cerību, ka šodienas Eiropas nākotne arī tiks
būvēta radošā procesā, kurā tiek cienīta domu un ideju dažādība.
Tā kā šī pilsēta bijusi nozīmīga arī Francijas revolūcijas laikā,
Valsts prezidente, nododot Avranšai sveicienus no Latvijas
iedzīvotājiem, pieminēja, ka Francijas revolūcijas ideāli
iedvesmoja arī Latvijas zemniekus sekot brālības, vienlīdzības un
brīvības principiem.
Avranšas mērs G.Ujē sacīja, ka Avranšai šī ir liela diena, jo tā
uzņem Latvijas prezidenti, spožu personību, par pilsētas goda
pilsoni, bet reizē arī uzsver Latvijas kā jaunās dalībvalsts
nozīmi jaunajā Eiropā. Viņš atzīmēja: lai arī vēsture pēc Otrā
pasaules kara ir bijusi sarežģīta, viņš ir priecīgs sveikt
Latviju Eiropā, jo arī Latvija sniegs savu ieguldījumu Eiropas
nākotnē.
Lamanšas reģiona ģenerālpadomes prezidents senators J.F.Legrāns
vērsa uzmanību uz šodienas sadarbības iespējām starp Normandiju
un Latviju dažādās jomās – jūras satiksmē un citos ekonomikas
projektos, kā arī kultūras sadarbībā. Viņš uzsvēra, ka ir
iespējas aktivizēt jūras ceļu, kas vienotu Normandiju un
Latviju.
Apmeklējot Monsenmišelas (Mont-Saint-Michel) mēriju,
pilsētu, kurā atrodas arī Monsenmišelas klosteris, prezidente
pauda apbrīnu, ka pilsētiņa ar saviem 50 iedzīvotājiem gadā spēj
piesaistīt tikpat daudz tūristu, cik Latvija kopumā. Viņa sacīja,
ka tā ir iedvesma, pilsēta var kalpot Latvijas ierosmei tūristu
piesaistīšanā.
Apmeklējot Kānas pilsētu5.novembrī
Valsts prezidente Vaira
Vīķe-Freiberga sestdien, 5.novembrī, Kānas memoriālā Francijā
uzsvēra, ka Eiropai ir jāturpina būt modrai, savu nākotni
veidojot, tā nedrīkst aizmirst brīvības cenu. Ievadot oficiālo
vizīti Francijā, prezidente atklāja Okupācijas muzeja veidoto
izstādi par Latvijas 20.gadsimta vēsturi. Klātesošajiem pilsētas
un reģiona sabiedrības pārstāvjiem V.Vīķe-Freiberga detalizēti
stāstīja par Latvijas sarežģītajām vēstures lappusēm, kurās
iekļauta gan dzīve staļiniskajā padomju un nacistiskajā režīmā,
gan pretošanās kustība, kuras cerība un mērķis bija ar sabiedroto
palīdzību pēc Otrā pasaules kara atjaunot Latvijas valstiskumu un
brīvību. Prezidente akcentēja, ka Normandija ir simboliski zīmīga
vieta, kas stāsta par sabiedroto palīdzību Francijai, lai gāztu
nacisma okupāciju, no totalitārā hitleriskā režīma atbrīvojās arī
vairākas citas valstis, “taču bija Eiropas valstis, kuras palika
aiz dzelzs priekškara un kuru iedzīvotājiem nebija nekādas
iespējas izvēlēties, kā vien dzīvot un veidot savu valsti”.
Pēc prezidentes sacītā, ir jāturpina darbs pie vēstures atmiņām,
jo tās ļaus veidot citādu Eiropu, kur nebūs iespējama tādu
traģisku notikumu atkārtošanās.
Izstāde par Latvijas vēsturi ir tapusi, sadarbojoties Kānas
memoriālam un Latvijas Okupācijas muzejam. Izstādes atklāšanā
bija aicināta piedalīties arī Simona Veila, sabiedrībā augstu
vērtēta Francijas politiķe un bijusī ministre. Viņa klātesošajiem
stāstīja, ka šīsvasaras Latvijas apmeklējums ir atstājis uz viņu
dziļu iespaidu un pārdzīvojumu, kā arī atklājis Latviju visā tās
vēstures sarežģītībā: “Tik milzīgas ciešanas divi okupācijas
režīmi nesa Latvijas ļaudīm – deportācijas uz Sibīriju,
holokaustu, bet viņi to spēja ar apbrīnojamu drosmi izturēt un
atjaunot savu valsti.” S.Veila atzinīgi vērtēja Latvijas veikumu
savas vēstures apzināšanā un pieminēšanā, kā arī pauda
gandarījumu, ka Eiropa atkal var iepazīties ar Latvijas vēstures
notikumiem.
Kānas pilsētas galva Bridžita le Bretona atzīmēja, ka Eiropā
jāturpina veidot dziļāku izpratni vienam par otru un jāzina visu
dalībvalstu vēsture.
Valsts prezidenta preses dienests