Ministru kabineta komitejas 2005.gada 7.novembra sēdē:

Par uzņēmējdarbības riska nodevas apmēru 2006.gadā

Nākamgad uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmērs būs 25 santīmi mēnesī par katru darbinieku, paredz Ministru kabineta komitejas akceptētie noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2006.gadā.

Saskaņā ar noteikumu projektu valsts nodevu par pārskata mēnesi darba devējs samaksā līdz nākamā mēneša 15.datumam.

Valsts nodeva tiks ieskaitīta valsts pamatbudžetā. Savukārt Darbinieku prasījumu garantiju fondā no valsts nodevas ieņēmumu kopsummas ieskaitīs 60 578 latus.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, Ministru kabineta šā gada 19.jūlija sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums par darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitītās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apjomu 2003. un 2004.gadā un tā izlietojumu. Informatīvajā ziņojumā ir paredzēts uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, samazināt no 0,35 latiem mēnesī uz 0,25 latiem mēnesī jeb par 29%.

Kopējais darbinieku prasījumu garantiju fonda apmērs 2006.gadā ir plānots 1,35 miljoni latu, tai skaitā 61 000 latu no kārtējiem uzņēmējdarbības riska nodevas ieņēmumiem un 1,289 miljoni latu – no 2005.gada darbinieku prasījumu garantiju fonda atlikuma. Noteikumi jāpieņem Ministru kabinetam.

Par bēgļu lietu apelācijas uzticēšanu Administratīvajai rajona tiesai 

No nākamā gada 1.janvāra Patvēruma likumā noteiktās Bēgļu lietu apelācijas padomes funkcijas tiks uzticētas Administratīvajai rajona tiesai, paredz Ministru kabineta komitejas 7.novembra sēdē akceptētie grozījumi Patvēruma likumā.

Izvērtējot Bēgļu lietu apelācijas padomes pastāvēšanas lietderības dažādos aspektus, likumprojekta autori secinājuši, ka nav apstiprinājušās prognozes par patvēruma meklētāju skaita palielināšanos līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Arī niecīgais pēdējos gados izskatīto sūdzību skaits par Bēgļu lietu departamenta lēmumiem jautājumā par bēgļu statusa piešķiršanu liecina, ka šo funkciju veikšanai nav nepieciešama atsevišķa institūcija. Tādēļ nolemts Patvēruma likumā noteiktās padomes funkcijas uzticēt Administratīvajai rajona tiesai.

Latvijas Republikas parakstītajos un ratificētajos starptautiskajos līgumos, konvencijās un citos starptautisko organizāciju dokumentos nav noteiktas vienotas prasības, institūciju skaits vai citi nosacījumi, kas dalībvalstīm būtu jāievēro gadījumos, kad tiek pārsūdzēti lēmumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu personai.

Bēgļu lietu apelācijas padome, kas izskata sūdzības par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departamenta pieņemtajiem lēmumiem par bēgļa vai alternatīva statusa piešķiršanu, tika izveidota, lai nodrošinātu Latvijas saistības pret ES un citām starptautiskajām organizācijām atbilstoši 2002.gada 7.martā Saeimā pieņemtajam Patvēruma likumam.

Grozījumi likumā vēl jāizskata Ministru kabinetam un jāpieņem Saeimai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa