Tiesu izpildītāji reorganizācijas priekšā

Tiesu izpildītāju institūcijai jāmaina pārvaldības un kontroles forma. Pie šāda secinājuma nonākusi Tieslietu ministrija (TM), kas pašlaik meklē labākos risinājumus, kā to īstenot. Tikmēr ar šķēršļiem sastapusies ideja liegt tiesu izpildītājiem nodarboties ar juridiskās palīdzības sniegšanu.

Edgars Jaunups Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Līdz gada beigām TM paredzējusi izstrādāt koncepciju, kuras iespējamais galarezultāts ir tiesu izpildītāju institūcijas nodošana valsts paspārnē. Uz šādu soli ministriju mudinājis institūcijas pašreizējais neatkarīgais stāvoklis, kurš paver iespēju amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai un rada labvēlīgu vidi koruptīviem darījumiem. Saeimā pašlaik tiek skatīts jautājums par grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā, kas turpmāk šīs profesijas pārstāvjiem paredz liegt nodarboties ar juridiskās palīdzības sniegšanu, ko uzskata par instrumentu korupcijas piesegšanai.

Sagraut nelikumību ķēdi

“Konkrēts lēmums vēl nav pieņemts, bet ir sākts darbs pie optimāla modeļa veidošanas,” lūgts nosaukt minētās koncepcijas iespējamos pamatprincipus, skaidro TM parlamentārais sekretārs Edgars Jaunups (JL), atzīstot, ka tiek pētīta citu valstu pieredze. Sākotnējās debatēs par tiesu izpildītāju institūcijas likteni spriests, ka piedziņas funkcijas turpmāk jāpilda valstij. “Pašreizējā sistēma ir neefektīva un labvēlīga korupcijai. Ir jābūt centralizētai valsts institūcijai, taču ne tā, kā ir bijis jau iepriekš – izkaisītai pa apgabaltiesām,” skaidro E.Jaunups.
Ar tiesu izpildītāju līdzšinējo darbību saistītajās nelikumībās, kā atzīst E.Jaunups, bijuši iesaistīti arī īpašuma vērtētāji un tiesneši, kas kopā veidojuši organizētu ķēdi. Ja tiesu spriedumu izpildes funkcijas pārņems valsts, “pārcērtot šo ķēdes posmu”, minētā noziedzīgā shēma vairs nebūs spējīga darboties, uzskata TM pārstāvis.

Gaida tiesībsargu viedokli

Kā atzīst tiesībsargājošās iestādes, pašreizējā likumdošana ir labvēlīga tiesu izpildītāju amatnoziegumiem un apgrūtina to izmeklēšanas iespējas. Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) par visām sūdzībām, kas saņemtas par tiesu izpildītājiem, ir jāziņo tiesu izpildītāju padomei. Kā norāda KNAB, neapmierinoša ir arī pašreizējā prakse, kad zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir tiesības nodarboties ar juridiskas palīdzības sniegšanu, saņemot par to atlīdzību, kas paver iespējas aiz tās slēpt kukuļus par izsolēs pieļautām nelikumībām.
2.novembrī, otrajā lasījumā skatot izmaiņas Tiesu izpildītāju likumā, Saeimas Juridiskajā komisija noraidīja TM priekšlikumu noteikt aizliegumu tiesu izpildītājiem nodarboties ar juridiskās palīdzības sniegšanu. Kā informējis komisijas vadītājs Mareks Segliņš (TP), komisija savu nostāju varētu pārskatīt tikai pēc pamatotu KNAB un Ģenerālprokuratūras pretargumentu saņemšanas. Sašutumu par to paudusi gan tieslietu ministre Solvita Āboltiņa (JL), gan Saeimas Pretkorupcijas komisijas vadītāja Linda Mūrniece (JL).
Kā jau ziņots, pašreizējās tiesu izpildītāju darbību regulējošās likumdošanas izstrādāšanā 7. Saeimas laikā aktīvi piedalījies toreizējais Juridiskās komisijas vadītājs Linards Muciņš, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju pārstāvis Ivars Kibermanis, kuru tiesa atzinusi par vainīgu kukuļņemšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā saistībā ar Jelgavas uzņēmuma “RAF” mantas izpārdošanu, piespriežot piecu gadu brīvības atņemšanu nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv