No vēža nav jābaidās, vēzis ir jāārstē!

Krūts vēzis ir izplatītākā vēža forma sievietēm Latvijā (20,5% no visiem vēža gadījumiem), un saslimstība ar to arvien pieaug: pirms desmit gadiem no 100 000 sievietēm saslima statistiski 58,6, pirms trīs gadiem – 74,8 un pagājušajā gadā jau 80,4 sievietes. Tajā pašā laikā, lai saglabātu savu veselību, sievietei ir vajadzīgas vidēji tikai 66 minūtes gadā (2 minūtes krūšu pašizmeklēšanai katru mēnesi un 40 minūtes profilaktiskai apskatei ik gadu).

Sievietei jāzina iespējamie riski

Krūts vēža riskam ir pakļauta ikviena sieviete un arī nedaudzi vīrieši. Līdztekus iedzimtībai stress un kaitīgi ieradumi ir galvenie šīs saslimšanas riska faktori.
Vēža slimnieku skaits pieaug visur Eiropā. Tomēr atšķirīgs ir sabiedrības zināšanu līmenis dažādās valstīs. Tas ietekmē audzēja atklāšanas savlaicīgumu, dažādās valstīs atšķiras arī iespēja pacientam tūliņ pēc diagnozes uzstādīšanas saņemt mūsdienīgus medikamentus un terapiju. Par Latvijas sabiedrības vājajām zināšanām liecina salīdzinoši lielais ielaisto slimību īpatsvars – pēc Latvijas Onkoloģijas centra datiem, gandrīz trešdaļa (31,7% 2003.gadā) krūts vēža gadījumu Latvijā tiek atklāti trešajā un ceturtajā stadijā. Mirstību nevajadzīgi palielina arī vēršanās pie pūšļotājiem, kas nereti beidzas ar visā ķermenī ielaistu audzēju. Nezināšana un ar to saistītā sabiedrības un pat tuvinieku novēršanās krūts vēža pacientēm rada papildu emocionālo slodzi, kas fizioloģisko pārmaiņu dēļ tāpat ir pietiekami liela.
Apzinoties šo situāciju un tās nopietnību un ticot, ka to ir iespējams mainīt, šogad onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks”, kas darbojas kā Eiropas sieviešu krūts vēža organizāciju apvienības “Europa Donna” pārstāve Latvijā, kopā ar vairākiem partneriem aizsāka tradīciju oktobri plaši atzīmēt kā Krūts vēža mēnesi. Pasaulē Krūts vēža apzināšanās mēnesi (Breast Cancer Awareness Month) atzīmē jau kopš 1985.gada, Latvijā tas notika pirmoreiz. Mērķis bija vairot sabiedrības apziņu par krūts vēža profilaksi un pievērst sabiedrības un likumdevēju uzmanību onkoloģijai un ar to saistītajām problēmām.
Oktobrī dažādās Latvijas pilsētās tika izplatītas izglītojošas brošūras, kurās saprotamā formā skaidroti krūts vēža riska faktori, agrīna saslimšanas atklāšana, krūšu pašizmeklēšanas principi, ļaundabīgu audzēju pazīmes, kā arī sniegtas norādes uz citiem vērtīgiem avotiem un informācija par iespējām Latvijā saņemt medicīnisku un konsultatīvu palīdzību. Brošūras oktobrī saņēma 18 000 žurnāla “Mājas un Dārzs” abonenti, tās ir pieejamas medicīnas iestādēs, kā arī visos “AVON” birojos Latvijā, un elektroniskā formā lejupielādei “Dzīvības koka” tīmekļa lapā www.dzivibaskoks.lv.

Profilakse – veselības garants

Nepieciešamību Latvijā uzlabot vēža profilaksi un efektīvas ārstēšanas pieejamību Krūts vēža mēneša atklāšanas pasākumā 6.oktobrī atzina gan pacienti, gan ārsti un politiķi. Nepieļaujama ir situācija, kad, neraugoties uz pacientu skaita pieaugumu, finansējums onkoloģisko pacientu ārstēšanai nepalielinās. Kā atzina Eiropas krūts vēža organizāciju apvienības “Europa Donna” valdes locekle Sanja Rozmana no Slovēnijas, kura pati ir krūts vēža paciente, “nedrīkst samierināties ar to, ka sievietei, piemēram, Zviedrijā atklājot krūts vēzi, ir lielākas izredzes izveseļoties nekā tad, ja tas notiek Latvijā”. Šāda situācija visbiežāk veidojas nevis Latvijas ārstu kvalifikācijas, bet gan nepieciešamo medikamentu trūkuma dēļ. Īpaši smaga situācija ir apmēram diviem desmitiem pacienšu, kuras piemeklējusi agresīva vēža forma, bet nepieciešamās zāles valsts finansē tikai diviem pacientiem. Palīdzība vienlīdz vajadzīga visām divdesmit sievietēm un tad ārstiem jājautā, kā gan izvēlēties tās divas.
Citu valstu pieredze liecina, ka ielaisto slimību skaita samazināšanai efektīvas ir valsts skrīninga programmas – līdzīgi kā kādreiz obligātās profilaktiskās pārbaudēs riska grupas sievietes izlases kārtībā tiek aicinātas pārbaudīties. Būtiski atcerēties, ka ikvienai sievietei reizi gadā pienākas bezmaksas ginekologa apmeklējums, tai skaitā krūšu izmeklēšana. Sievietēm 50 – 69 gadu vecumā valsts profilaktisko apskašu programma paredz reizi divos gados apmaksāt mammogrāfijas izmeklējumu. Tā ir krūts audu rentgenoloģiska izmeklēšana, kas ļauj atklāt krūts dziedzeru slimību, vēl pirms to var sajust. Praktiskā dzīvē pacienti Latvijā diemžēl saskaras ar situāciju, ka uz šiem izmeklējumiem jāpierakstās rindā un jāgaida uz to pat divus mēnešus, kas var izrādīties krietni par vēlu. Vienlaikus maksas izmeklējumus var saņemt tūlīt. Lai risinātu absurdo situāciju, kad valsts it kā sola apmaksāt izmeklējumus, bet pieejamība netiek nodrošināta, oktobrī tika aizsākta arī ziedojumu akcija, kuras līdzekļi tiks pārskaitīti tūlītējai mammogrāfisko izmeklējumu veikšanai. Ziedojumu akcija ir iespēja praktiski palīdzēt gadījumos, kad sievietei ir ārsta nosūtījums, bet uz valsts apmaksāto izmeklējumu jāgaida rindā vairākas nedēļas. Mammogrāfijām var ziedot, pārskaitot līdzekļus uz “Dzīvības koka” kontu LV33HABA0551011517688.
Lai saglabātu savu veselību, sievietei ir vajadzīgas vidēji 66 minūtes gadā (2 minūtes krūšu pašizmeklēšanai katru mēnesi un 40 minūtes profilaktiskai apskatei ik gadu). Te nu nevar aizbildināties ar laika trūkumu, jo vidēji latvietis 300 minūtes dienā skatās televīziju!
Lai devīzi “No vēža nav jābaidās, vēzis ir jāārstē” iedzīvinātu pilnībā, vēl tāls ceļš ejams. Krūts vēža mēneša aktivitātes ir tikai sākums tālākajam darbam, kas būs efektīvs vienīgi tad, ja sadarbosies un gribēs sadarboties pacienti, mediķi un par veselības aprūpi atbildīgās valsts amatpersonas.
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks” pagaidām nevar aizsniegt cilvēkus visā Latvijā, mums ir nepieciešami atsaucīgi cilvēki, kas vēlas darboties biedrībā, izglītot un uzmundrināt citus. Tāpēc, ja jums ir idejas un vēlme saistībā ar onkoloģiskās situācijas uzlabošanu Latvijā, zvaniet mums (tālr. 7320100 vai e-pasts: europadonna@dzivibaskoks.lv), un vairosim Latvijas cilvēku pašapziņu, dzīvotprieku un veselību kopā!

Ilze Strautiņa,

“Europa Donna” Latvijā vadītāja