Pirmā nekustamo īpašumu projektu olimpiāde

Nekustamā īpašuma nozares attīstība pēdējos gados sasniegusi ievērojamu dinamiku. Lai dotu iespēju topošajiem arhitektiem un finanšu nozares studentiem pārbaudīt un apliecināt savas teorētiskās zināšanas praksē, sadarbībā ar Igaunijas nekustamo īpašumu attīstības kompāniju “Metro Capital Management” un citiem atbalstītājiem notika pirmā studentu darbu – nekustamo īpašumu projektu – olimpiāde.
Tajā piedalījās četru Latvijas un Igaunijas augstskolu studentu komandas, kas pēc izvēles izstrādāja attīstības plānus noteiktām apbūves teritorijām Rīgā (K. Barona ielā 54/58) vai Tallinā (Suur – Amerika ielā 14). Studentiem bija jāpiedāvā savs projekta attīstības redzējums, kas sastāvēja no biznesa plāna, ņemot vērā iespējamo peļņu un riskus, un celtniecības projekta, kurā ievēroti apkārtējās vides nosacījumi.

Igauņu projekts – acīm redzami pārāks

Pavisam tika iesniegti seši studentu projekti, kurus vērtēja starptautiska žūrija. Līdzdalību olimpiādē nepārprotami stimulēja ne vien studentu vēlme izmēģināt roku praksē, naudas balvu fonds, bet arī nosacījums, ka žūrijai ir iespējas izcilu studentu projektu virzīt ieviešanai.
Vietas ir sadalītas, saņemtas arī naudas balvas. Pirmā vieta un 1200 eiro naudas balva piešķirta komandai no Igaunijas, kas izstrādāja attīstības stratēģiju un biznesa plānu Bodeville Plaza Tallinas objektam. Naudas balvu 1000 eiro ieguva arī uzvarētāju komandas pārstāvētā augstskola.
Otrā vieta un 800 eiro naudas balva tika piešķirta Marijas Solovjovas, Viktora Bolbata un Denisa Kiseļova komandai no Latvijas, kas bija izvēlējušies attīstīt nekustamā īpašuma projektu Rīgā. Arī trešās vietas ieguvēju komanda – Dmitrijs Vasiļjevs, Tatjana Svetkova, Jānis Skrastiņš, Jurijs Dudcenko, Elīna Jakovele – ir no Latvijas, viņi izstrādāja K. Barona ielā esošā objekta attīstības plānu. Latviju olimpiādē pārstāvēja Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Ekonomikas augstskolas studenti.

Diemžēl… vecmodīga pieeja

Kāds bijis topošo arhitektu un finanšu jomas speciālistu veikuma novērtējums, labi raksturoja žūrijas komisijas pārstāvis, projektēšanas grupas “Arhitektonika” direktors un galvenais arhitekts Ingurds Lazdiņš. “Katrā no projektiem bija kādas nelielas nepilnības. Tomēr daudz būtiskāka problēma, kas iezīmējās kopumā, man šķiet projektu arhitektoniskā vecmodība. Ir 21.gadsimts, un nevar projektēt ēkas, kā to darīja 1995.gadā. Trūkst moderna un pasaules arhitektūras tendencēm raksturīga piegājiena. Salīdzinoši igauņu studentu arhitektoniskie projekti bija mūsdienīgāki.”

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv