Par jauno dalībvalstu pāreju uz eiro

Laikā, kad atlicis mazāk par vienu gadu līdz iespējamam lēmumam, kurām no dažām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm atļaus pievienoties eirozonai, Igaunijā, Lietuvā, Slovēnijā un Slovākijā notiek praktiski sagatavošanās darbi vienotās valūtas ieviešanai. Taču temps ir jāpaātrina, jo īpaši tajās valstīs, kuras ir iecerējušas pāriet uz eiro 2007.gadā. Ir pienācīgi jānovērtē arī patērētāju bažas par to, ka daži sektori izmantos izdevību, lai ļaunprātīgi paceltu cenas. Šie ir galvenie atzinumi Eiropas Komisijas otrajā ziņojumā par praktiskajiem sagatavošanās darbiem eiro ieviešanai jaunajās dalībvalstīs. Šajā ziņojumā netiek pieņemts lēmums par turpmāk izdarāmiem secinājumiem par to, vai kāda no 10 jaunajām dalībvalstīm ievēro Māstrihtas konverģences kritērijus, lai būtu tiesīga ieviest eiro; tas būs nākamā gada atsevišķā ziņojuma temats.

“Lai sabiedrība ar pilnu paļāvību varētu pāriet uz eiro, ir svarīgi, lai būtu atbilstoša un savlaicīga sagatavošanās un informācija. Es stingri pieprasu visām valdībām un politiķiem izskaidrot, kādu labumu dos eiro, un pasākumus, kas veicami, lai sagatavotu valstu ekonomiku eiro ieviešanai,” teica ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija.

Otrais ziņojums par praktisko sagatavošanos turpmākajai eirozonas paplašināšanai, ko 4.novembrī pieņēma Eiropas Komisija, rāda, ka četras no 10 valstīm, kas 2004.gada maijā pievienojās Eiropas Savienībai, ir pieņēmušas vispusīgus plānus, lai sagatavotos pārejai uz eiro, – Igaunija, Lietuva, Slovēnija un Slovākija. Šajos plānos īpaša vērība veltīta “skaidras naudas” nomaiņai, piemēram, vai eiro banknotes un monētas būtu jālaiž apgrozībā tajā paša dienā, kad ievieš eiro (tā sauktais lielā blīkšķa scenārijs (pašreizējie eirozonas dalībnieki ieviesa eiro monētas un banknotes tikai pēc triju gadu pārejas perioda, kas sekoja vienotās valūtas juridiskajai pieņemšanai (viens gads Grieķijai)), divkāršās apgrozības periods (kurā gan eiro, gan iepriekšējā valūta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis), patērētāju aizsardzība (divkāršs cenu un summas uzrādījums, cenu uzraudzība), eiro monētu nacionālās puses dizaina izvēle un laikā sagādāts vajadzīgais eiro banknošu un monētu daudzums utt.

Praktisko sagatavošanās darbu izvērtēšana atšķiras no novērtēšanas, ko izsaka par to, vai valsts ir izpildījusi ES līgumā noteiktos Māstrihtas konverģences kritērijus. Tā tiks iekļauta konverģences ziņojumā, ko Eiropas Komisija sniegs 2006.gadā.

Igaunija, Lietuva un Slovēnija ir paredzējušas ieviest eiro 2007.gada 1.janvārī, Kipra, Latvija un Malta plāno to izdarīt gadu vēlāk, 2008.gada 1.janvārī. Slovākija ir iecerējusi ieviest eiro 2009.gada 1.janvārī, kamēr Čehijai un Ungārijai prātā ir 2010.gads. Polija vēl nav noteikusi datumu. Lai gan dažas valstis ir tikušas tālāk par citām, var izdarīt secinājumu, ka ir jāpaātrina praktiskie sagatavošanās darbi. Tas jo īpaši attiecas uz Igauniju un Lietuvu. Sagatavošanās darbi Kiprā, Latvijā un Maltā arī ir tikai sākumstadijā.

Labāk jāinformē pilsoņi

Kamēr, veicot sagatavošanos, var izmantot to 11 valstu pieredzi, kuras pirmo reizi sāka darboties ar eiro 1999.gadā (2002.gadā ar banknotēm un monētām), nevar novērtēt par zemu izpildāmo uzdevumu sarakstu un visu ieinteresēto pušu un jo īpaši pilsoņu sagatavošanu.

Lielākā cilvēku daļa apzinās ar eiro saistītos labumus, piemēram, maksas par valūtas maiņu likvidācija (74%), cenu salīdzināšanas iespējas eirozonā (70%) vai ērtības ceļojot (92%). Taču, saskaņā ar “Eirobarometra” septembrī veikto apsekojumu, trīs ceturtdaļas ir nobažījušās par ļaunprātīgu cenu celšanu, veicot pāreju.

Ar to lielā mērā joprojām nākas saskarties arī dažās jau esošajās eirozonas valstīs. Nedzirdēti zemas inflācijas un zemu procentu likmju periods, kas sekoja pēc eiro ieviešanas, skaidri parāda, ka cenas ir palikušas stabilas. Taču valsts iestādēm šīs bažas ir jāuztver nopietni un īpaši jāieplāno attiecīgs laiks pirms un pēc eiro dienas, kurā uzrāda abas cenas, jāparedz cenu uzraudzīšana un to novērtējuma regulāra paziņošana sabiedrībai (kā tas paredzēts Igaunijas un Slovākijas plānā), kā arī jāaicina mazumtirgotāji noteikt godprātīgas cenas, piemēram, piestiprinot skatlogiem uzlīmes ar uzrakstu “godprātīgas cenas”.

Cik gatava ir tava valsts?

Igaunija, Lietuva, Slovēnija un Slovākija ir tikušas vistālāk, jo tās šogad ir pieņēmušas savus pārejas plānus.

Analizējot plānus, redzams, ka tajos pienācīgi ir ņemtas vērā “frontālās” un “subfrontālās” prasības (ieplānots, ka bankas un mazumtirgotāji saņems skaidro naudu pirms eiro dienas un patērētāji saņems eiro komplektus). Taču šķiet, ka mazāka uzmanība ir pievērsta valsts un privātā sektora administratīvās, finanšu, budžeta un grāmatvedības sistēmas pārveidošanai, kas izmaksā visdārgāk (IT sistēmu pārveidošana) un kam ir vajadzīgs visvairāk laika.

Sagatavošanās pasteidzināšana ir vissvarīgākā lieta, jo nākamie dalībnieki atbalsta “lielā blīkšķa scenāriju”.

Igaunija, Lietuva un Slovēnija ir pabeigušas monētu nacionālo pušu izvēles procesu. Taču ir vēl daudz praktiski veicamu darbu, kad ir atlicis mazāk par vienu gadu līdz dienai, kad dažas no šīm valstīm varētu saņemt zaļo gaismu, lai pievienotos eirozonai, ja tās būs izpildījušas vajadzīgos nosacījumus.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa