Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

Izdarīt likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu “uzņēmējdarbība” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “saim­nieciskā darbība” (attiecīgā locījumā).

2. 1.pantā:

izslēgt vārdus “šā likuma izpratnē”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “visi uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības” ar vārdiem “komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Saistīti uzņēmumi — divas vai vairākas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, ja:

1) tie ir mātes un meitas uzņēmumi;

2) vienas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības līdzdalības daļa otrā komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā ir 20 līdz 50 procenti, turklāt šai sabiedrībai nav balsu vairākuma;

3) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla, daļu vai paju vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām (vai komercsabiedrībā un kooperatīvajā sabiedrībā) pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās komercsabiedrībās vai kooperatīvajās sabiedrībās (vai komercsabiedrībā un kooperatīvajā sabiedrībā):

a) vienai un tai pašai personai un šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei,

b) vai vairākām, bet ne vairāk kā 10 vienām un tām pašām personām,

c) vai komercsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai, kurā fiziskajai personai (vai tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder tieši vai netieši vairāk nekā 50 procenti no šīs komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības;

4) vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām ir balsu vairākums šo komercsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību (vai komercsabiedrības un kooperatīvās sabiedrības) pārvaldes institūcijās;

5) starp šīm komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām (vai komercsabiedrību un kooperatīvo sabiedrību) papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai arī minētās sabiedrības veic cita veida saskaņotu darbību nodokļu samazināšanas nolūkā.”;

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ar uzņēmumu saistīta persona — persona, kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības vai kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā.

(6)  Dividendes — ienākumi naudā vai citās lietās no kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām vai kooperatīvās sabiedrības pajām, vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Šis termins neattiecas uz ienākumu naudā vai citās lietās, ko saņem komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī personālsabiedrības peļņas sadali.”;

aizstāt divdesmitajā daļā vārdus “uzņēmuma akciju, paju, kapitāla daļu” ar vārdiem “kapitālsabiedrības akciju vai kapitāla daļu un kooperatīvās sabiedrības paju” un vārdus “attiecīgā uzņēmuma” ar vārdiem “attiecīgās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības”;

papildināt pantu ar divdesmit otro, divdesmit trešo un divdesmit ceturto daļu šādā redakcijā:

“(22) Juridiskās adreses pārcelšana — process, kurā Eiropas komercsabiedrība vai Eiropas kooperatīvā sabiedrība, nebeidzot darbību un neizveidojot jaunu juridisko personu, pārceļ savu juridisko adresi no Latvijas Republikas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Islandes Republiku, vai Norvēģijas Karalisti, vai Lihtenšteinas Firstisti.

(23) Mātes uzņēmums — tāda komercsabiedrība, kuras līdzdalības daļa citā komercsabiedrībā pārsniedz 50 procentus vai kurai citā komercsabiedrībā ir balsu vairākums.

(24) Meitas uzņēmums — tāda komercsabiedrība, kurā mātes uzņēmuma līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentus vai kurā mātes uzņēmumam ir balsu vairākums.”

3.  2.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) visi šā punkta apakšpunktos minētie saimnieciskās darbības veicēji (turpmāk — rezidenti):

a) iekšzemes uzņēmumi,

b) no valsts budžeta finansētas institūcijas, uz kurām neattiecas šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumi,

c) no pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saim­nieciskās darbības un uz kurām neattiecas šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumi;”;

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības” ar vārdu “komercsabiedrības”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā:

1) fiziskās personas;

2) individuālie (ģimenes) uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuriem atbilstoši likumam “Par uzņēmumu gada pārskatiem” nav jāiesniedz gada pārskats;

3) no valsts budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti valsts budžetā;

4) no pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti pašvaldību budžetos;

5) privātie pensiju fondi;

6) biedrības, nodibinājumi, ja to dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis nav peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana to biedriem;

7) reliģiskās organizācijas, arodbiedrības un politiskās partijas.

(3) Personālsabiedrības, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi. Katrs personālsabiedrības biedrs maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par tam pienākošos personālsabiedrības apliekamā ienākuma daļu, bet lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs — par tam sadalīto atbilstošās kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļu, savukārt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības vai dārzkopības kooperatīvās sabiedrības biedrs — par tam sadalīto peļņas daļu.”

4. 3.pantā:

papildināt ceturto daļu ar 1.² punktu šādā redakcijā:

“1²) lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības atbilstošās sadalītās kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļas un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības biedriem sadalītās peļņas — 15 procenti no šiem maksājumiem;”;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Taksācijas periods ir nodokļa maksātāja pārskata gads saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”, likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, Kredītiestāžu likumu vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, ja šis likums neparedz citu taksācijas perioda ilgumu.”

5. 4.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu” ar vārdiem “vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu, vai Finanšu ins­trumentu tirgus likumu”;

izteikt 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Citiem nodokļa maksātājiem, uz kuriem nav attiecināms likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem” vai Kredītiestāžu likums, vai Krājaizdevu sabiedrību likums, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums, vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums, vai Finanšu instrumentu tirgus likums, kuri gūst ieņēmumus no saimnieciskās darbības un uz kuriem neattiecas šā likuma 2.panta otrā, trešā un ceturtā daļa, apliekamais ienākums ir starpība, ko veido ieņēmumi no saimnieciskās darbības un ar minēto ieņēmumu gūšanu saistītie izdevumi un kas tiek koriģēta saskaņā ar šo likumu.”

6. 5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības izdevumus īpašnieku vai darbinieku atpūtai, atpūtas ceļojumiem, izklaidēšanās pasākumiem un ar saimniecisko darbību nesaistītiem īpašnieku vai darbinieku braucieniem ar nodokļa maksātāja autotransportu, pabalstiem, dāvinājumiem, dāvinājumos pārvērstiem kredītiem un aizdevumiem, kā arī citas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā atlīdzība par veikto darbu vai kuras nav saistītas ar iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “uzņēmums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “nodokļa maksātājs” (attiecīgā locījumā).

7. 6.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdu “Uzņēmumu” ar vārdiem “Nodokļa maksātāja”;

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu “uzņēmumos” ar vārdu “kapitālsabiedrībās”;

aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdu “uzņēmums” ar vārdiem “nodokļa maksātājs”;

aizstāt pirmās daļas 5. un 12.punktā vārdu “uzņēmums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “nodokļa maksātājs” (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārda iekavās “kredītiestāde” ar vārdiem “vai krājaizdevu sabiedrība”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “uzņēmumiem” ar vārdu “kapitālsabiedrībām”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “uzņēmuma peļņu” ar vārdiem “nodokļa maksātāja peļņu” un vārdus “sava uzņēmuma” ar vārdiem “savu (savas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības)”;

aizstāt ceturtās daļas ievaddaļā vārdu “uzņēmuma” ar vārdiem “nodokļa maksātāja”;

papildināt ceturtās daļas 3.punktu pēc vārda iekavās “kredītiestāde” ar vārdiem “vai krājaizdevu sabiedrība”;

izteikt ceturtās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ja tiek privatizēta valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība, — par ieņēmumiem no kapitālsabiedrības negatīvās nemateriālās vērtības (starpības starp kapitālsabiedrības pirkšanas cenu un šīs kapitālsabiedrības līdzekļu vērtību), kuru nevar dzēst, samazinot iegūto līdzekļu uzskaites vērtību;”;

aizstāt ceturtās daļas 8.punktā vārdu “uzņēmuma” ar vārdiem “nodokļa maksātāja”;

papildināt ceturto daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) par to obligāto eksemplāru ražošanas izmaksām, kuri saskaņā ar obligāto eksemplāru likumu piegādāti Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.”;

izslēgt 5.¹ un 5.² daļu;

papildināt pantu ar 5.³ daļu šādā redakcijā:

“(5³) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā tādu aktīvu pārvērtēšanas rezultātus, kuri ir ieguldījuma īpašumi, bioloģiskie aktīvi un pārdošanai turētie ilgtermiņa ieguldījumi un ir novērtēti patiesajā vērtībā. Taksācijas periodā, kurā minētos aktīvus atsavina, nodokļa maksātājs apliekamo ienākumu no minēto aktīvu atsavināšanas nosaka kā atsavināšanas ieņēmumu un sākotnējās uzskaites vērtības starpību.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu drīkst samazināt par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši likumam “Par apdrošināšanas līgumu”, kas veikti Latvijā reģistrētām apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, un savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām atbilstoši likumam “Par privātajiem pensiju fondiem” vai analoģiska rakstura privātajos pensiju fondos citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šie nosacījumi attiecas arī uz citu valstu (kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis) apdrošināšanas sabiedrībām izdarītajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par tādiem apdrošināšanas pakalpojumiem, kurus nenodrošina Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības.”;

aizstāt vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā vārdu “uzņēmums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “nodokļa maksātājs” (attiecīgā locījumā);

papildināt pantu ar četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(14) Nosakot Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības apliekamo ienākumu (taksācijas periodā, kurā tā veic juridiskās adreses pārcelšanu no Latvijas Republikas), neņem vērā uzkrājumus un rezerves, kuras līdz juridiskās adreses pārcelšanai no Latvijas Republikas izveidotas minētajai sabiedrībai Latvijas Republikā, ja tās nodotas attiecīgās Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā, kuru tā izveido, veicot juridiskās adreses pārcelšanu no Latvijas Republikas. Tomēr šīs daļas noteikumi nav piemērojami uzkrājumiem un rezervēm, kuras līdz juridiskās adreses pārcelšanai ir izveidotas attiecībā uz minētās sabiedrības pastāvīgajām pārstāvniecībām ārpus Latvijas Republikas.

(15) Taksācijas periodā, kurā notiek juridiskās adreses pārcelšana no Latvijas Republikas, nosakot apliekamo ienākumu pastāvīgajai pārstāvniecībai (kas izveidota, veicot juridiskās adreses pārcelšanu no Latvijas Republikas), neņem vērā uzkrājumus un rezerves, kuras līdz juridiskās adreses pārcelšanai no Latvijas Republikas ir izveidotas attiecīgajai Eiropas komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai Latvijas Republikā (izņemot uzkrājumus un rezerves, kas izveidotas attiecībā uz minētās sabiedrības pastāvīgajām pārstāvniecībām ārpus Latvijas Republikas), ja uzkrājumi un rezerves tiek nodotas attiecīgās Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā. Ja šajā panta daļā minētās pārņemtās uzkrājumu un rezervju veidošanas summas reorganizētajai Eiropas komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai Latvijas Republikā pirmstaksācijas periodos ir bijušas iekļautas ar nodokli apliekamajā ienākumā saskaņā ar šā panta trešo daļu, pastāvīgā pārstāvniecība par norakstīto uzkrājumu summu drīkst samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu.”

8. Aizstāt 6.³ panta otrajā daļā vārdus “ārkārtas (likvidācijas) bilanci” ar vārdiem “slēguma finanšu pārskatu”.

9.  6.⁴ pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmo un otro daļu nepiemēro kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kā arī procentu maksājumiem par kredītiem un aizņēmumiem, kas saņemti no Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, Latvijas Republikas Valsts kases, Ziemeļu investīciju bankas vai no Pasaules Bankas grupas.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Šajā pantā noteiktā apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem ir piemērojama visu veidu procentu maksājumiem par parādu saistībām, kā arī jebkuriem citiem maksājumiem, kuri pēc darījuma ekonomiskās būtības ir procentu maksājumi neatkarīgi no darījuma juridiskās formas.”

10. Papildināt 7.pantu pēc vārda “kredīt­iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “vai krājaizdevu sabiedrība” (attiecīgā locījumā).

11.  8.¹ pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu “uzņēmuma” ar vārdu “kapitālsabiedrības” un vārdus “šis uzņēmums” ar vārdiem “šī kapitālsabiedrība”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “uzņēmums nav iegādājies” ar vārdiem “kapitālsabiedrība nav iegādājusies”;

aizstāt sestajā daļā vārdu “uzņēmumi” ar vārdu “kapitālsabiedrības”.

12. 9.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdu “uzņēmuma” ar vārdiem “nodokļa maksātāja”;

aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdus “uzņēmums, kas likvidēts” ar vārdiem “kapitāl­sabiedrība, kas likvidēta”;

aizstāt pirmās daļas 6.punktā vārdus “uzņēmums — debitors ir izslēgts” ar vārdiem “komercsabiedrība — debitore ir izslēgta”;

papildināt pirmās daļas 7.punktu pēc vārda “neiespējamību” ar vārdiem “vai, ja debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2 procentus no nodokļa maksātāja taksācijas gada neto apgrozījuma”;

aizstāt otrajā, trešajā un ceturtajā daļā vārdu “uzņēmums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “nodokļa maksātājs” (attiecīgā locījumā).

13. 11.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punktu pēc vārda “trešajā” ar vārdiem “ceturtajā un piektajā”;

aizstāt 2.punktā vārdus “uzņēmumiem, kuri piemēro likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus vai” ar vārdiem “kapitālsabiedrībām, kuras piemēro” un papildināt punktu pēc vārdiem “ienākuma nodokli” ar vārdiem “kā arī no dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām un dārzkopības kooperatīvajām sabiedrībām”.

14. 12.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “ietilpstošo uzņēmumu” ar vārdiem “ietilpstošo komercsabiedrību”;

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) pamatlīdzekļu vērtības starpība, kas rodas, ja pamatlīdzekļi par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdoti ar uzņēmumu saistītām personām, saistītiem ārvalstu uzņēmumiem vai komercsabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, vai saistītam uzņēmumam, kas ar nodokļa maksātāju veido vienu šā likuma 14.¹ pantā noteikto uzņēmumu grupu;”;

papildināt otro daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

“1¹) pamatlīdzekļu vērtību starpība, kas rodas, ja pamatlīdzekļi par cenām, kas ir augtākas par tirgus cenām, tiek pirkti no ar uzņēmumu saistītām personām, saistītiem ārvalstu uzņēmumiem vai no komercsabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, vai no saistīta uzņēmuma, kas ar nodokļa maksātāju veido vienu šā likuma 14.¹ pantā noteikto uzņēmumu grupu;”;

izteikt otrās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā

“2) preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpība (starpības daļa), kas rodas, ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdotas saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, saistītam uzņēmumam, kas ar nodokļa maksātāju veido vienu šā likuma 14.¹ pantā noteikto uzņēmumu grupu, un komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, vai ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdotas ar uzņēmumu saistītām personām;

3) preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpība (starpības daļa), kas rodas, ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir augstākas par tirgus cenām, tiek pirktas no saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, no saistīta uzņēmuma, kas ar nodokļa maksātāju veido vienu šā likuma 14.¹ pantā noteikto uzņēmumu grupu, un no komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir augstākas par tirgus cenām, tiek pirktas no ar uzņēmumu saistītām personām;”;

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdus “minētie uzņēmumi” ar vārdiem “minētās komercsabiedrības”;

izslēgt trešajā daļā vārdus “saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā””;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “citu uzņēmumu vai personu, ja tie atrodas, ir izveidoti vai nodibināti” ar vārdiem “citu komercsabiedrību vai personu, ja tās atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas”.

15. 13.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punkta “a” apakš­punktu pēc vārdiem “ieguves kuģiem” ar vārdiem un skaitļiem “jaunām — pēc 2005.gada 31.decembra iegādātām — ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām”;

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus “uzņēmumu pamatlīdzekļiem” ar vārdiem “nodokļa maksātāja pamatlīdzekļiem”;

aizstāt pirmās daļas 5., 7. un 9.punktā vārdu “uzņēmums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “nodokļa maksātājs” (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmās daļas 8.punktu ar vārdiem “kā arī ieguldījuma īpašumiem, bioloģiskajiem aktīviem un pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem, kurus nodokļa maksātājs izvēlējies novērtēt patiesajā vērtībā”;

papildināt pantu ar 1.¹, 1.², 1.³ un 1.⁴ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Jaunām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, kuras nodokļa maksātājs iegādājies vai izveidojis taksācijas periodā, kas sākas 2006.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos un kuras izmanto saimnieciskajā darbībā, taksācijas perioda nolietojumu aprēķina, ievērojot šā panta 1.² daļas nosacījumus.

(1²) Pirms taksācijas perioda nolietojuma summas aprēķināšanas katras jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas iegādes vērtību vai izveidošanas vērtību tajā taksācijas periodā, kurā attiecīgā iekārta iegādāta vai izveidota, palielina, reizinot to ar šādiem koeficientiem:

1) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2006.gadā, — 1,5;

2) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2007.gadā, — 1,4;

3) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2008.gadā, — 1,3;

4) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2009.gadā, — 1,2;

5) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2010.gadā, — 1,1.

(1³) Jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas šā panta izpratnē ir nelietotas (jaunas) darba mašīnas noteiktu secīgu tehnoloģisko operāciju kopuma veikšanai, kā rezultātā darba priekšmeta (viela, materiāls, izstrādājums) īpašības tiek pārveidotas, tādējādi radot darba priekšmeta vērtības pieaugumu, un būtiskas minēto darba mašīnu palīgierīces un palīgrīki, ar kuriem papildina darba mašīnu tehnoloģisko operāciju kopuma veikšanai. Darba mašīnas ir ietaises (mehānismi vai to komplekss), kuru būtiska sastāvdaļa ir pilnpiedziņas izpildsistēmas un vadības sistēma. Tirdzniecības tehnoloģiskās iekārtas šā likuma izpratnē nav ražošanas tehnoloģiskās iekārtas.

(1⁴) Ja šā panta 1.¹ daļā minētais pamatlīdzeklis (kuram ir veikta pamatlīdzekļa nolietojuma norakstīšana nodokļu vajadzībām) tiek atsavināts piecu taksācijas periodu laikā kopš šāda pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas, apliekamo ienākumu palielina par saskaņā ar šā panta prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma vērtību summu, par kuru iepriekšējos piecos taksācijas periodos tika samazināts apliekamais ienākums, un samazina par uzņēmuma gada pārskatā minēto šā pamatlīdzekļa nolietojuma vērtību summu. Šo normu nepiemēro, ja minētais pamatlīdzeklis tiek zaudēts stihisku nelaimju rezultātā vai citādā piespiedu kārtā un tiek nomainīts atbilstoši šā likuma 10.pantā noteiktajam.”;

aizstāt trešajā daļā vārdu “uzņēmums” ar vārdiem “nodokļa maksātājs”;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas izveidota Latvijas Republikā, pārceļot Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības juridisko adresi no Latvijas, bilancē uzrādīto un saimnieciskajā darbībā izmantoto, no minētās Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārņemto pamatlīdzekļu sākotnējā vērtība šo pamatlīdzekļu nolietojuma noteikšanai nodokļu aprēķināšanas vajadzībām ir pārņemto pamatlīdzekļu atlikusī vērtība nodokļu aprēķināšanas vajadzībām.”;

papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Ja nodokļa maksātājs ir izvēlējies ieguldījuma īpašumus, bioloģiskos aktīvus un pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus, kuri ir bijuši klasificēti kā pamatlīdzekļi, novērtēt patiesajā vērtībā, tos izslēdz no attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas.

(11) Ja nodokļa maksātājs ieguldījuma īpašumus, bioloģiskos aktīvus un pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus pārklasificē par pamatlīdzekļiem, tos iekļauj attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas vērtībā atbilstoši to sākotnējai vērtībai, neņemot vērā minēto aktīvu pārvērtēšanu to patiesajā vērtībā.”

16.  14.pantā:

aizstāt pirmajā, sestajā un desmitajā daļā vārdu “uzņēmums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “nodokļa maksātājs” (attiecīgā locījumā);

papildināt pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

“(1²) Ja Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības pastāvīgā pārstāvniecība ir izveidota Latvijas Republikā pēc minētās sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanas no Latvijas un Latvijas Republikā šai sabiedrībai saskaņā ar šo likumu izdarītās uzņēmuma taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts iepriekšējos taksācijas periodos ir bijuši zaudējumi, tad minētā pastāvīgā pārstāvniecība zaudējumus, kas radušies attiecīgajai Eiropas komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai Latvijas Republikā, var segt hronoloģiskā secībā no pastāvīgās pārstāvniecības nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma. Minētos zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā ne vairāk kā piecus taksācijas periodus, skaitot no taksācijas perioda, kad zaudējumi attiecīgajai Eiropas komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai aprēķināti saskaņā ar šo likumu.”;

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja taksācijas periodā kontroli pār komercsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību iegūst persona vai personu grupa, kas iepriekš nekontrolēja šo komercsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību, šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības pirmstaksācijas periodu zaudējumi nav sedzami taksācijas periodā un turpmākajos taksācijas periodos, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumi nav piemērojami gadījumos, kad komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, kurā notikusi kontroles maiņa, piecus taksācijas periodus pēc kontroles maiņas saglabā iepriekšējo pamatdarbības veidu, kas atbilst komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības pamatdarbības veidam divus taksācijas periodus pirms kontroles maiņas.

(4) Piemērojot šā panta otro daļu gadījumos, kad kontrole pār komercsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību tiek iegūta tās privatizācijas rezultātā, tiek uzskatīts, ka kontrole nav iegūta laika posmā līdz tam taksācijas periodam, kurā komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība nav izpildījusi kādu no noteikumiem, uz kuru pamata ir veikta tās privatizācija.”;

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Ja viena kapitālsabiedrība tiek reorganizēta, pievienojot to otrai kapitālsabiedrībai, un pirmo un otro kapitālsabiedrību pirms reorganizācijas, bet otro kapitālsabiedrību pēc reorganizācijas kontrolē viena un tā pati persona vai personu grupa, otrā kapitālsabiedrība pēc reorganizācijas ir tiesīga pārņemt pirmās kapitālsabiedrības pirmstaksācijas periodu zaudējumus un tos segt taksācijas periodā un turpmākajos taksācijas periodos šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.”;

izteikt divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Ja reorganizācijas ceļā kapitālsabiedrība tiek sadalīta vai atdalīta un sadalāmajai kapitālsabiedrībai reorganizācijas brīdī ir zaudējumi, kurus tā ir tiesīga segt saskaņā ar šo pantu, tiesības segt šos sadalāmās kapitālsabiedrības zaudējumus sadalīšanas gadījumā, ievērojot šā panta trīspadsmito daļu, pārņem jaundibinātās kapitālsabiedrības, bet atdalīšanas gadījumā — sadalāmā kapitālsabiedrība pēc reorganizācijas un jaundibinātā atdalītā kapitālsabiedrība.

(13) Sadalāmās kapitālsabiedrības zaudējumi starp sadalāmo kapitālsabiedrību un jaundibināto atdalīto kapitālsabiedrību atdalīšanas gadījumā un starp jaundibinātajām kapitālsabiedrībām sadalīšanas gadījumā pēc reorganizācijas ir sadalāmi proporcionāli attiecībai — atdalītās (sadalāmās) kapitālsabiedrības aktīvu daļas vērtība pēc reorganizācijas pret sadalāmās kapitālsabiedrības aktīvu vērtību pirms reorganizācijas.”;

izteikt piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(15)  Sedzot zaudējumus, kapitālsabiedrībās, kurās veikta reorganizācija kapitālsabiedrību pievienošanas, sadalīšanas vai atdalīšanas ceļā, nav piemērojama šā panta sestā un desmitā daļa.”

17. Aizstāt 14.¹ panta vienpadsmitajā daļā vārdus “Valsts ieņēmumu dienesta” ar vārdiem “Ministru kabineta”.

18. 15.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “uzņēmums — nodokļa maksātājs —” ar vārdiem “nodokļa maksātājs”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Nodokļa maksātājam, kas ir tiesīgs piemērot kādu šajā likumā vai citos likumos noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi un ir sācis to piemērot, tā ir piemērojama visus taksācijas periodus pēc kārtas līdz taksācijas periodam, kad nodokļa maksātājs zaudē tiesības piemērot atlaidi.”

19. Izslēgt 17.¹ pantu.

20. 18.pantā:

aizstāt vārdu “uzņēmums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “nodokļa maksātājs” (attiecīgā locījumā);

izslēgt trešajā daļā vārdus un skaitli “izmanto šā likuma 17.pantā paredzēto nodokļa atlaidi vai”.

21. Izslēgt 19.pantu.

22. 20.pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kura darbību regulē likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, ir tiesīgs piemērot šā panta pirmo daļu no tarifu ieņēmumiem veikto ziedojumu summām Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Bērnu fondam, ja ziedojumu saņēmējam ziedojumu veikšanas brīdī ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss.”;

aizstāt sestajā daļā vārdu “uzņēmums” ar vārdiem “nodokļa maksātājs”.

23. Izteikt 21.panta tekstu šādā redakcijā:

“Invalīdu biedrību kapitālsabiedrības, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu kapitālsabiedrības pēc Ministru kabineta iesniegta un Saeimas apstiprināta saraksta tiek atbrīvotas no nodokļa maksāšanas, ja tās pārskaita minētajiem fondiem (programmām, organizācijām) summas, kuras ir lielākas par aprēķinātajām šā nodokļa summām.”

24. 22.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “kuras formu” ar vārdiem “un aizpildīšanas kārtību” un aizstāt vārdu “četrus” ar vārdu “trīs”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “uzņēmums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “nodokļa maksātājs” (attiecīgā locījumā);

papildināt astoto daļu pēc vārdiem “Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība” ar vārdiem “dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība un dārzkopības kooperatīvā sabiedrība”.

25. 23.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdu “Uzņēmumi” ar vārdiem “Nodokļa maksātāji”;

aizstāt pirmās daļas 1. un 2.punktā skaitļus un vārdus “17., 18.¹, 19. un 20.pantā noteiktās atlaides” ar skaitli un vārdiem “20.pantā noteikto atlaidi”;

aizstāt otrajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā un desmitajā daļā vārdu “uzņēmums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “nodokļa maksātājs” (attiecīgā locījumā);

izslēgt ceturto daļu.

26. Papildināt 25.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3)  Juridiskās adreses pārcelšanas gadījumā Eiropas komercsabiedrība un Eiropas kooperatīvā sabiedrība nodokli sāk maksāt ar dienu, kad tā tiek reģistrēta Latvijā, un izbeidz dienā, kad tā pabeigusi juridiskās adreses pārcelšanu, reģistrējot šo faktu jaunajā, tās juridiskajai adresei atbilstošajā reģistrā citā Eiropas Savienības dalībvalstī.”

27.  Aizstāt 26.panta pirmajā daļā vārdus “un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” ar vārdiem “Krājaizdevu sabiedrību likumā, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

28. Papildināt likumu ar 26.¹ pantu šādā redakcijā:

“26.¹ pants. Izvairīšanās no nodokļiem novēršana

(1) Šā likuma 6.panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa, 13.panta 3.¹ daļa un 14.panta 1.² daļa nav piemērojama, ja tiek konstatēts, ka juridiskās adreses pārcelšanas galvenais mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem ir nemaksāt nodokļus vai izvairīties no nodokļu maksāšanas.

(2) Ja juridiskās adreses pārcelšanu neveic pamatotu komerciālu iemeslu dēļ, tas var radīt pieņēmumu, ka attiecīgās darbības galvenais mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem ir nemaksāt nodokļus vai izvairīties no nodokļu maksāšanas.”

29. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27. pants. Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtība

Atsevišķu šā likuma normu piemērošanai Ministru kabinets nosaka:

1) šajā likumā lietoto terminu piemērošanu uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai;

2) ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību, ņemot vērā dažādos apstākļus un šajā likumā minētos ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri konkrētā situācijā ietekmē apliekamā ienākuma apmēru;

3) nosacījumus nodokļa ieturēšanai no nerezidentiem izmaksājamām summām;

4) īpašus nosacījumus apliekamā ienākuma koriģēšanai iekšzemes uzņēmumiem, nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām, ja tās veic darījumus ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās;

5) procedūras maksājumu, ko Latvijas iekšzemes uzņēmums vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība izmaksā personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, atbrīvošanai no nodokļa ieturēšanas;

6) darījuma patiesās vērtības noteikšanai izmantojamās metodes un kārtību, ja darījums noticis starp saistītiem uzņēmumiem;

7) nodokļa avansa maksājumu noteikšanas metodoloģiju;

8) šā likuma normu praktiskās piemērošanas ilustrācijai nepieciešamās situācijas un aprēķinu formulas.”

30. Pārejas noteikumos:

aizstāt 39.punktā vārdu “uzņēmums” ar vārdiem “nodokļa maksātājs”;

papildināt pārejas noteikumus ar 54.¹ punktu šādā redakcijā:

“54.¹ Ja kooperatīvā sabiedrība, kas ierakstīta Uzņēmumu reģistrā, izdara grozījumus statūtos par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, šīs kooperatīvās sabiedrības taksācijas periods (uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai) sākas ar dienu, kad Uzņēmumu reģistrā reģistrēti tās statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 58.¹ punktu šādā redakcijā:

“58.¹  Izmaksājot kooperatīvās sabiedrības biedram — nerezidentam — vai kapitālsabiedrības dalībniekam vai akcionāram — nerezidentam — no bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības uzkrātajā rezerves fondā (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem) izveidotās speciālās rezerves summas, kuras tajā ieskaitītas, bezpeļņas kooperatīvo sabiedrību pārreģistrējot par kooperatīvo sabiedrību vai reorganizējot par kapitālsabiedrību, un kuras nav uzskatāmas par kooperatīvās sabiedrības vai kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības izdevumiem, minētās summas apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes. Ienākuma izmaksātājs uzņēmumu ienākuma nodokli izmaksas brīdī ietur un iemaksā budžetā šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā.”;

izslēgt 61.punktā vārdus “ja minētā bezpeļņas organizācija ir sastādījusi bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uz pārreģistrācijas dienu” un papildināt punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā: “Minētās bezpeļņas organizācijas sastāda bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu pēc stāvokļa pārreģistrācijas dienā.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 61.¹ punktu šādā redakcijā:

“61.¹ Bezpeļņas kooperatīvā sabiedrība līdz dienai, kad Uzņēmumu reģistrā reģistrēti tās statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, vai darbības izbeigšanas dienai nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja. Bezpeļņas kooperatīvā sabiedrība taksācijas periodā, kurā tā izdara statūtos grozījumus par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, par laikposmu no taksācijas perioda sākuma līdz dienai, kad Uzņēmumu reģistrā reģistrēti statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā. Minētās bezpeļņas organizācijas sastāda bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu pēc stāvokļa dienā, kad Uzņēmumu reģistrā reģistrēti statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 67., 68., 69., 70., 71. un 72.punktu šādā redakcijā:

“67. Ja bezpeļņas kooperatīvo sabiedrību ieraksta komercreģistrā kā kapitālsabiedrību vai Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēti tās statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, tad no bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības darbības laikā uzkrātā rezerves fonda veido speciālo rezervi. Bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības darbības laikā uzkrāto rezerves fondu (ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem), kurš ir ieskaitīts speciālajā rezervē, kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības darbības laikā aizliegts izmaksāt kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) vai kooperatīvās sabiedrības biedriem. Kooperatīvās sabiedrības biedriem vai kapitālsabiedrības dalībniekiem sabiedrības likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā izmaksātās summas no speciālās rezerves, kuras tajā ir ieskaitītas kā bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības uzkrātais rezerves fonds (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem), apliek ar ienākuma nodokli nodokļu likumos noteiktajā kārtībā.

68. Piemērojot šā likuma 2.panta otro daļu, par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem līdz to izslēgšanai no Uzņēmumu reģistra saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu nav uzskatāmi:

1) valsts uzņēmumi, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti valsts budžetā;

2) bezpeļņas organizācijas.

69. Nodokļa maksātājiem, par kuriem līdz 2005.gada 31.decembrim ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par investīciju projekta atbalstu šā likuma 17.¹ pantā noteiktajā kārtībā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim), ir tiesības uzsākt investīciju projektu, piemērojot 17.¹ pantā noteikto atlaidi, ar brīdi, kad saņemts Eiropas Komisijas lēmums par investīciju projekta atbalstu, arī tad, ja Eiropas Komisijas lēmums pieņemts pēc 2005.gada 31.decembra.

70. Likuma 19.pantā noteiktā nodokļa atlaide ir spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim. Minēto nodokļa atlaidi nodokļa maksātāji ir tiesīgi piemērot par visu taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā.

71. Grozījumi likuma 2.panta trešajā daļā, grozījumi 6.pantā attiecībā uz 5.¹ un 5.² daļu izslēgšanu, 6.panta 5.³ daļa, grozījumi 13.panta pirmās daļas 8.punktā, 13.panta desmitā un vienpadsmitā daļa, grozījumi 22.panta astotajā daļā un pārejas noteikumu 61.punktā, kā arī pārejas noteikumu 54.¹, 58.¹, 61.¹ un 68.punkts piemērojami ar taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā.

72. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam, ir spēkā saskaņā ar šā likuma 27.pantu izdotie Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumi Nr.319 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

31. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) Padomes 2005.gada 17.februāra direktīvas 2005/19/EK, ar ko groza direktīvu 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai.”

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 20.oktobrī.

Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2005.gada 9.novembrī