Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”
Izdarīt likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.; 2001, 1., 7., 24.nr.; 2002, 21.nr.; 2003, 2., 15., 24.nr.; 2004, 2., 6., 8., 10., 23.nr.; 2005, 2., 14.nr.) šādus grozījumus:
1. 1.pantā:
izteikt 4.punktu šādā redakcijā:
“4) atlīdzība — preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji;”;
izslēgt 5.punktā vārdus “uzņēmējam, viņa ģimenes locekļiem, darbiniekiem un citām personām”;
izteikt 7.punktu šādā redakcijā:
“7) ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk — apliekamā persona) — fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;”;
izteikt 12.punktu šādā redakcijā:
“12) tirgus vērtība (cena) preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas gadījumā — atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem bez pievienotās vērtības nodokļa, pieņemot, ka preces ir piegādātas vai pakalpojumi sniegti, lai gūtu peļņu;”;
izteikt 19.punktu šādā redakcijā:
“19) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāji — personas, kas veic lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi (to skaitā piena kombināti, gaļas kombināti, konservu kombināti, labības pārstrādātāji, cukurfabrikas) , un lopbarības ražotāji, kas pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju;”.
2. 2.pantā:
papildināt pantu ar 19.1 daļu šādā redakcijā:
“(191) Ar nodokli apliekamajā vērtībā neietilpst:
1) cenu samazinājums (atlaides veidā) par to, ka samaksa veikta iepriekš;
2) cenu atlaides, kas piešķirtas preču un pakalpojumu saņēmējam preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdī.”;
izslēgt divdesmit pirmo daļu;
papildināt pantu ar 21.1, 21.2 un 21.3 daļu šādā redakcijā:
“(211) Šā panta trīspadsmitā daļa nav piemērojama:
1) tūrisma aģentūrām un tūrisma operatoriem, kas saņem no tūristiem maksu par tūrisma ceļazīmes kopējo vērtību, kurā iekļauta arī citu personu sniegto pakalpojumu (tai skaitā viesnīcu, transporta un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu) vērtība kopā ar pievienotās vērtības nodokli, ja minētos pakalpojumus sniedz apliekamās personas un pārskaita saņemto maksu attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem. Ar nodokli ir apliekami tūrisma aģentūru un tūrisma operatoru pašu sniegtie pakalpojumi (tai skaitā ceļojumu paketes veidošana, reklāmas bukletu izdošana) ;
2) personām, kuras sniedz kuģu aģentēšanas pakalpojumus, kā arī kravu pārvadājumu aģentiem;
3) personām, kuras sniedz Latvijas Republikas starptautiskajiem autopārvadātājiem šādus pakalpojumus:
a) noformē lielgabarīta un virsnormas svara kravu atļaujas pārvadājumiem uz ārvalstīm,
b) noformē vīzas autopārvadātājiem,
c) izplata ārvalstu degvielas kredītkartes;
4) personām, kuras sniedz starpniecības pakalpojumus, realizējot:
a) regulāro pasažieru pārvadājumu biļetes,
b) priekšapmaksas kartes,
c) apdrošināšanas polises,
d) dāvanu kartes,
e) loterijas biļetes,
f) biļetes uz kultūras un sporta pasākumiem;
5) personām, kuras sniedz citām apliekamajām personām masu informācijas līdzekļu abonēšanas pakalpojumus.
(212) Šā panta trīspadsmito daļu var nepiemērot dzīvokļu pārvaldes, namu pārvaldes, namīpašnieki un citas personas, kuras saņem maksu par piegādāto ūdeni, siltumenerģiju, elektroenerģiju vai gāzi, kā arī par kanalizācijas un sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem kopā ar pievienotās vērtības nodokli un pilnā apmērā to pārskaita apliekamajām personām, kas piegādājušas šīs preces vai sniegušas šos pakalpojumus. Šādos gadījumos ar nodokli ir apliekams kasiera pakalpojums.
(213) Persona, kura saskaņā ar šā panta 21.2 daļu izvēlas nepiemērot šā panta trīspadsmito daļu, izraudzīto kārtību piemēro, sākot ar katra kalendārā gada 1.janvāri, un tai nav tiesību gada laikā to mainīt.”
3. 3.pantā:
izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
“3) personālsabiedrības reģistrē pēc to juridiskās adreses, kas norādīta komercreģistrā;”;
izteikt 1.1 daļas 2.punktu šādā redakcijā:
“2) pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma nesniedz informāciju vai sniedz nepatiesu informāciju par tās materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt deklarēto saimniecisko darbību.”;
izslēgt astotajā daļā vārdus “ne agrāk kā pēc gada no reģistrācijas brīža”;
izslēgt 8.1 daļas ievaddaļā vārdus “agrāk kā pēc gada no reģistrācijas brīža”;
izteikt 8.1 daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:
“1) notikusi attiecīgās apliekamās personas likvidācija vai reorganizācija;
2) apliekamā persona mēneša laikā pēc likumā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa neiesniedz nodokļa deklarāciju vai nodokļa deklarācijā sniedz nepatiesu informāciju, vai pēc nodokļu administrācijas rakstveida pieprasījuma neiesniedz dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei;”
izslēgt 8.1 daļas 3.punktu;
papildināt 8.1 daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:
“4) apliekamā persona nav sasniedzama juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā vai arī šī adrese faktiski nepastāv.”;
izteikt 8.4 daļu šādā redakcijā:
“(84) Personu, kura izslēgta no apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta 8.1 daļas 2.punktu, atkārtoti reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā pēc minētajā punktā noteikto pārkāpumu novēršanas un pēc budžetā maksājamās nenomaksātās nodokļa summas, pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas samaksas, kā arī par nodokļa deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu aprēķinātās soda naudas samaksas.”
4. papildināt 4.pantu ar 7.2, 7.3 un 7.4 daļu šādā redakcijā:
“(72) Lai izvairītos no nodokļa dubultas uzlikšanas, nodokļa neuzlikšanas vai konkurences traucējumiem, šā panta septītajā daļā minēto pakalpojumu (izņemot šā panta septītās daļas 11.punktā minētos pakalpojumus) sniegšanas vieta ir:
1) ārpus Eiropas Savienības teritorijas, ja pakalpojumus izmanto ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kaut arī saskaņā ar šā panta prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme;
2) iekšzeme, ja pakalpojumus izmanto iekšzemē, kaut arī saskaņā ar šā panta prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir ārpus Eiropas Savienības teritorijas.
(73) Telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja trešo valstu persona šos pakalpojumus sniedz neapliekamai personai.
(74) Starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur tiek veikts darījums, kurā tas piedalās kā starpnieks, ja šajā un 24.pantā nav noteikts citādi.”
5. 6.pantā:
izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
“1) sociālās aprūpes, profesionālās un sociālās rehabilitācijas, sociālās palīdzības un sociālā darba pakalpojumus, ko iedzīvotājiem sniedz valsts un pašvaldību finansētas institūcijas (tajā skaitā pansionāti, centri, nami, patversmes, dienesti) vai personas, kuras reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā vai kuru sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un atbilstību normatīvajos aktos sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajām prasībām ir atzinusi valsts vai pašvaldība, kā arī ēdināšanas pakalpojumus, ko nodrošina sociālās aprūpes, profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar savām programmām;”;
izteikt pirmās daļas 26.punktu šādā redakcijā:
“26) pasta pakalpojumus, kurus sniedz valsts akciju sabiedrība “Latvijas pasts” un uz kuriem saskaņā ar Pasta likumu tai ir monopoltiesības, kā arī pastmarkas, aploksnes ar iespiestu pastmarkas attēlu un starptautiskos atbildes kuponus, ko saskaņā ar Pasta likumu izdod un realizē valsts akciju sabiedrība “Latvijas pasts” vai realizē citas personas saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”;”;
aizstāt 1.1 daļā vārdu “uzņēmumi” ar vārdu “komersanti”;
izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:
“5) preču importu, kas netiek aplikts ar muitas nodokli saskaņā ar Padomes 1983.gada 28.marta regulu (EEK) Nr.918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem.”
6. Izteikt 6.2 panta 14.punktu šādā redakcijā:
“14) sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē (pasažieru un bagāžas pārvadāšana tramvajos, trolejbusos, pilsētas, rajona un tālsatiksmes autobusos, iekšzemes un starptautiskajos vilcienos, kā arī iekšzemes lidojumos) .”
7. Izteikt 7.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:
“8) pakalpojumam, kas saistīts ar kustamu (ķermenisku) lietu (īpašumu) , kura iegādāta vai ievesta pakalpojuma sniegšanai Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām un kuru pēc pakalpojuma sniegšanas no Eiropas Savienības teritorijas uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām nosūta vai transportē pakalpojuma sniedzējs vai pakalpojuma saņēmējs, ja tā juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvietas adrese nav iekšzemē, vai arī cita persona, kas rīkojas pakalpojuma sniedzēja vai pakalpojuma saņēmēja vārdā;”.
8. 8.pantā:
aizstāt 4.2 daļā vārdus “citas dalībvalsts apliekamās personas” ar vārdiem “citas dalībvalsts personas”;
papildināt 5.1 daļas 15.punktu pēc vārdiem “norāde uz to” ar vārdiem un skaitļiem “un informācija, kas pierāda, ka minētā prece ir jauns transportlīdzeklis saskaņā ar šā likuma 1.panta 30. un 31.punktu”;
papildināt pantu ar 5.2 daļu šādā redakcijā:
“(52) Personas, kuras iekasē maksu par piegādāto ūdeni, siltumenerģiju, elektroenerģiju, gāzi, sniegtajiem kanalizācijas pakalpojumiem vai sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem, bet netiek uzskatītas par faktiskajiem šo preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, izrakstot rēķinus šo preču un pakalpojumu saņēmējiem, tajos drīkst atsevišķi nodalīt piegādāto preču vai pakalpojumu vērtību un nodokļa summu.”
9. Aizstāt 9.panta 4.1daļā vārdus “lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem” ar vārdiem “lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem”.
10. 10.pantā:
papildināt pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:
“8) nodokļa summas, kuras norādītas rēķinos, kas izrakstīti saskaņā ar šā likuma 8.panta 5.2daļu.”;
papildināt pantu ar 1.4 , 1.5, 1.6 un 1.7 daļu šādā redakcijā:
“(14) Apliekamajai personai ir tiesības atskaitīt kā priekšnodokli no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem pirms šīs personas reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi ir izmantoti vai tiks izmantoti apliekamo darījumu nodrošināšanai. Minētais priekšnodoklis ir atskaitāms atbilstoši apliekamo un neapliekamo darījumu proporcijai.
(15) Šā panta 1.4daļā minētā atskaitāmā priekšnodokļa summu nosaka:
1) attiecībā uz krājumos esošajām precēm, pamatojoties uz inventarizācijas rezultātiem dienā, kad ir saņemta apliekamās personas reģistrācijas apliecība;
2) attiecībā uz pamatlīdzekļiem — pēc to bilances vērtības dienā, kad ir saņemta apliekamās personas reģistrācijas apliecība;
3) attiecībā uz pakalpojumiem — pamatojoties uz apliekamās personas pilnvarotās personas apstiprināto sarakstu.
(16) Šā panta 1.4daļā minētās tiesības nav piemērojamas:
1) ja preces ir iegādātas agrāk nekā divpadsmit mēnešus pirms apliekamās personas reģistrācijas apliecības saņemšanas, šī norma nav attiecināma uz vieglo automašīnu iegādi, izņemot gadījumus, kad minētā automašīna tiek izmantota vai tiks izmantota tādu apliekamu darījumu nodrošināšanai kā autovadītprasmes apgūšana vai taksometru pakalpojumu sniegšana, vai automašīnu nomas pakalpojumu sniegšana vai automašīnu nomas pirkuma (līzinga) darījumu nodrošināšana;
2) ja pakalpojumi ir saņemti agrāk nekā trīs mēnešus pirms apliekamās personas reģistrācijas apliecības saņemšanas;
3) attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem, kuri ir radušies pirms šīs personas reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā (tajā skaitā — biroja telpu noma, biroja uzturēšanas pakalpojumi, telekomunikāciju pakalpojumi, degvielas iegāde, transportlīdzekļu nomas pakalpojumi) .
(17) Šā panta 1.4 daļā minētās tiesības apliekamā persona var realizēt tikai pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, iesniedzot pirmo nodokļa deklarāciju.”;
papildināt ceturto daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:
“8) ja nomas pirkuma (līzinga) līgums noslēgts par lietota nekustamā īpašuma piegādi, bet līguma nosacījumi netiek izpildīti un tādēļ nomas pirkuma (līzinga) objekts paliek līzinga devēja īpašumā, nodoklis piemērojams kā nomas darījumam un attiecināms uz visiem iepriekš veiktajiem nomas pirkuma (līzinga) maksājumiem (izņemt kredītprocentus) . Šī norma nav piemērojama dzīvojamo telpu nomas pirkuma (līzinga) darījumiem, ja dzīvojamā telpa nav izmantota saimnieciskai darbībai.”;
izteikt desmito daļu šādā redakcijā:
“(10) Ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti gan apliekamo, gan neapliekamo darījumu veikšanai, gan valsts izpildvaras funkciju nodrošināšanai un ja nav nodrošināta to atsevišķa uzskaite, atskaitāmā priekšnodokļa daļu taksācijas periodā aprēķina, izmantojot šādu proporciju:
skaitītājā — veikto apliekamo darījumu vērtība bez nodokļa (ieskaitot to darījumu vērtību, kas apliekama ar nodokļa 0 procentu likmi) ;
saucējā — kopējā veikto darījumu vērtība bez nodokļa (skaitītājā ietverto darījumu, valsts vai pašvaldību izpildvaras funkciju veikšanai saņemto dotāciju un šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto neapliekamo darījumu vērtību summa) .”;
papildināt pantu ar 11.3 daļu šādā redakcijā:
“(113) Ja apliekamā persona taksācijas periodā izmanto tiesības atskaitīt priekšnodokli šā likuma 10.panta 11.1daļā noteiktajā kārtībā, nepiemērojot šā likuma 10.panta desmitajā daļā noteikto proporciju, tad apliekamā persona pirms gada deklarācijas iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju kopumā par gadu un koriģē atskaitāmā priekšnodokļa apmēru un budžetā maksājamo nodokli.”;
izslēgt sešpadsmito daļu.
11. 11.pantā:
aizstāt pirmajā un astotajā daļā vārdus “vairākiem uzņēmumiem (filiālēm, nodaļām) ” ar vārdiem “vairākām filiālēm”;
izteikt 6.1 daļu šādā redakcijā:
“(61) Apliekamā persona, kura gada laikā ir veikusi apliekamus un neapliekamus darījumus vai apliekamus un neapliekamus darījumus un valsts izpildvaras funkcijas, vai apliekamus darījumus un valsts izpildvaras funkcijas, pirms gada deklarācijas iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju, izmantojot šā likuma 10.panta devītajā un desmitajā daļā noteikto kārtību, un, ja nepieciešams, koriģē aprēķinātā nodokļa un atskaitāmā priekšnodokļa apmēru, kā arī iemaksā nodokli budžetā līdz pēctaksācijas gada 1.maijam.”
12. 12.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus “vairākiem uzņēmumiem (filiālēm, nodaļām) ” ar vārdiem “vairākām filiālēm”;
izteikt 1.7 daļu šādā redakcijā:
“(17) Nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā maksā, kad saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins vai samaksāts avanss saskaņā ar rēķinu. Aprēķināto nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, par kuru nav saņemts nodokļa rēķins, iekļauj nākamā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā pēc preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā.”;
papildināt 2.1 daļas 1.punktu pēc vārdiem “darījumu nodrošināšanai” ar vārdiem un skaitli “vismaz 12 mēnešu laikā no pamatlīdzekļu ievešanas brīža”;
papildināt 9.1 daļu pēc vārda “piektajā” ar vārdiem “un astotajā”;
papildināt divpadsmito daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:
“5) apliekamā persona, kuru Valsts ieņēmumu dienests bija izslēdzis no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā likuma 3.panta 8.1daļas 2.punktu un kura kā apliekamā persona ir reģistrēta atkārtoti, pieprasa atmaksāt pārmaksāto nodokļa summu agrāk nekā sešus mēnešus pēc atkārtotās reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.”
13. Aizstāt 12.2pantā vārdu “uzņēmējdarbību” ar vārdiem “saimniecisko darbību”.
14. 13.pantā:
aizstāt panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “tūrisma (ceļojumu) firmu un aģentūru” ar vārdiem “tūrisma aģentūru un tūrisma operatoru”;
aizstāt pirmajā, otrajā, trešajā un 4.1daļā vārdus “tūrisma (ceļojumu) firma vai aģentūra” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “tūrisma aģentūra vai tūrisma operators” (attiecīgā locījumā) ;
aizstāt otrajā daļā vārdus “firma vai aģentūra” ar vārdiem “tūrisma aģentūra vai tūrisma operators”;
aizstāt ceturtajā un piektajā daļā vārdus “tūrisma (ceļojumu) firma” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “tūrisma aģentūra vai tūrisma operators” (attiecīgā locījumā) ;
aizstāt ceturtajā un 4.1daļā vārdu “pašas” ar vārdu “paša”.
izteikt septīto daļu šādā redakcijā:
“(7) Tūrisma aģentūru vai tūrisma operatoru pašu sniegtā pakalpojuma vērtība apliekama ar nodokļa 18 procentu likmi. Ja tūrisma aģentūru vai tūrisma operatoru pakalpojumi tiek sniegti gan Eiropas Savienības teritorijā, gan ārpus tās, ar nodokļa 0 procentu likmi tiek aplikta tikai tā pakalpojumu daļa, kas sniegta ārpus Eiropas Savienības teritorijas.”
15. 13.1 pantā:
aizstāt pirmajā, otrajā, ceturtajā un astotajā daļā vārdus “pārstrādes uzņēmums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “pārstrādātājs” (attiecīgā locījumā) ;
izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā:
“(6) Valsts ieņēmumu dienests šā panta ceturtajā daļā minēto izziņu iesniegšanai konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam izsniedz uz vienu kalendāra (taksācijas) gadu. Atkārtotu izziņu iesniegšanai lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam Valsts ieņēmumu dienests zemnieku saimniecībai izsniedz pēc tam, kad no attiecīgā pārstrādātāja ir saņemtas ziņas par konkrētās zemnieku saimniecības nodotās produkcijas daudzumu un vērtību pirmstaksācijas gadā.
(7) Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāji savā nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu valsts budžetā maksājamo nodokļa summu drīkst samazināt par zemnieku saimniecībām izmaksātās kompensācijas lielumu. Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāja pienākums ir veikt zemnieku saimniecību uzskaiti un, taksācijas gadam beidzoties, līdz pēctaksācijas gada 1.februārim sniegt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kura izsniegusi zemnieku saimniecībai šā panta ceturtajā daļā noteikto izziņu, datus par attiecīgās zemnieku saimniecības nodoto produkciju, tās daudzumu un vērtību.”
16. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:
“14. pants. Komercsabiedrības dalībnieku maiņa, reorganizācija, komersanta (uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības) likvidācija
(1) Ja tiek privatizēta valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība un tās jaunais īpašnieks saimnieciskās darbības turpināšanai pārņem visas kapitālsabiedrības tiesības un saistības, darījums ar nodokli netiek aplikts.
(2) Ja tiek likvidēta komercsabiedrība (uzņēmums vai uzņemējsabiedrība) , kas savas darbības laikā nav bijusi apliekamā persona, tad, pārdodot vai nododot šīs personas mantu, nodoklis nav jāmaksā.
(3) Ja tiek likvidēta komercsabiedrība (uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība) , kas savas darbības laikā bija apliekamā persona (vai kurai bija jābūt apliekamajai personai) , tad par piegādātajām un pašpatēriņa precēm nodokli aprēķina un maksā saskaņā ar šo likumu. Šajos gadījumos persona, kas veic likvidatora funkcijas, iesniedz nodokļa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam pēc savas juridiskās adreses, bet, ja tādas nav, — pēc deklarētās dzīvesvietas.
(4) Ja apliekamās personas īpašumu pārdod tiesu izpildītājs, īstenojot tiesas nolēmumu, ar nodokli apliekama īpašuma tirgus vērtība (cena) vai izsoles cena.
(5) Ja komercsabiedrība (apliekamā persona) reorganizācijas rezultātā tiek sadalīta (sašķelta) vai tiek nodalīta tās daļa un izveidotās jaunās komercsabiedrības 30dienu laikā pēc to reģistrācijas komercreģistrā tiek reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas, nodokli par nodalīto mantu neaprēķina.
(6) Ja komercsabiedrība (apliekamā persona) reorganizācijas rezultātā tiek pievienota citai komercsabiedrībai vai divas vai vairākas komercsabiedrības (apliekamās personas) apvienojas (saplūst) un iegūstošā komercsabiedrība pārņem visu apvienoto vai pievienoto komercsabiedrību tiesības un saistības, nodokli par nodoto mantu neaprēķina.
(7) Ja komersants (apliekamā persona) reorganizācijas rezultātā tiek pārveidots par komercsabiedrību un jaunizveidotā komercsabiedrība pārņem visas komersanta tiesības un saistības, nodokli par nodoto mantu neaprēķina.”
17. 18.pantā:
aizstāt pirmās daļas 2. un 3.punktā vārdu “uzņēmējdarbības” ar vārdiem “saimnieciskās darbības”;
izslēgt pirmās daļas 2. un 3.punktā vārdu “apliekamās”.
18. papildināt 30.panta piekto daļu pēc vārdiem “par preču iegādi” ar vārdiem “izņemot jaunu transportlīdzekļu iegādi”.
19. papildināt 33.panta ceturto daļu ar vārdiem “kā par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā”.
20. 34.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Jebkura persona, iegādājoties jaunu transportlīdzekli no citas dalībvalsts personas, maksā nodokli.”;
papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
“(5) Jauna transportlīdzekļa iegādes brīdi nosaka saskaņā ar šā likuma 8.panta 1.1daļu.
(6) Nodokli par jauna transportlīdzekļa iegādi maksā saskaņā ar šā likuma 12.panta 1.7 daļu.”
21. 35.pantā:
izteikt 2.1daļu šādā redakcijā:
“(21) Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā aprēķināto nodokli par apliekamo darījumu iekļāvis nodokļa deklarācijā par pēctaksācijas periodu vai tam sekojošiem pēctaksācijas periodiem vai arī nodokļa summu par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai atskaitījis kā priekšnodokli taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā tam vēl nebija tiesību atskaitīt šo nodokļa summu kā priekšnodokli, minētajai nodokļa summai aprēķina soda naudu 10 procentu apmērā.”;
izteikt devīto daļu šādā redakcijā:
“(9) Ja apliekamā persona nav aprēķinājusi un nav maksājusi nodokli valsts budžetā saskaņā ar šā likuma 12.panta 1.1daļu, 30. un 31.pantu, tā maksā soda naudu 10 procentu apmērā no nesamaksātās nodokļa summas. Soda naudas samaksa neatbrīvo apliekamo personu no nodokļa iemaksāšanas valsts budžetā šajā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.”;
papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:
“(10) Ja apliekamā persona neiesniedz nodokļa deklarācijas, kā arī saimnieciskās darbības un grāmatvedības dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei, nodokļu administrācija, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, nosaka ar nodokli apliekamo darījumu vērtību, aprēķina pievienotās vērtības nodokli un piemēro soda sankcijas saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.”
22. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:
“36. pants. Likuma normu piemērošanas kārtība
Šā likuma normu piemērošanai Ministru kabinets:
1) skaidro atsevišķus likumā lietotos terminus;
2) skaidro ar nodokli apliekamos darījumus un darījumus, kuriem likuma normas nav piemērojamas, kā arī ar nodokli apliekamo darījuma vērtību;
3) nosaka apliekamo personu reģistrācijas kārtību, ņemot vērā likumā noteiktās tiesības;
4) skaidro preču piegādes vietas, preču iegādes vietas Eiropas Savienības teritorijā un pakalpojumu sniegšanas vietas kritērijus un nosacījumus;
5) paredz nosacījumus, ar kādiem ir piemērojami likumā noteiktie izņēmumi;
6) paredz nosacījumus, ar kādiem ir piemērojama likumā noteiktā samazinātā nodokļa likme;
7) nosaka dokumentus un paredz nosacījumus, uz kuru pamata apliekamā persona var piemērot nodokļa 0 procentu likmi;
8) nosaka darījuma brīdi un nodokļa rēķina izrakstīšanas nosacījumus, ņemot vērā atsevišķu darījumu specifiku;
9) skaidro priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumus;
10) skaidro nekustamā īpašuma reģistrācijas un pārreģistrācijas, kā arī priekšnodokļa atskaitīšanas un atskaitāmā priekšnodokļa korekcijas nosacījumus;
11) skaidro rēķina izrakstīšanas nosacījumus un priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ja tiek lauzts nomas pirkuma (līzinga) līgums par lietota nekustamā īpašuma piegādi;
12) skaidro nosacījumus atskaitāmā priekšnodokļa proporcijas noteikšanai;
13) skaidro nodokļa deklarācijas iesniegšanas nosacījumus, kā arī nosaka atsevišķos gadījumos papildus iesniedzamo informāciju;
14) nosaka pārmaksātā nodokļa atmaksas apmēra ierobežojumus un nosacījumus, uz kuriem nodokļa atmaksas ierobežojumi nav attiecināmi;
15) paredz preču īpašas uzskaites nosacījumus darījumos Eiropas Savienības teritorijā;
16) nosaka paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu veidlapas paraugu;
17) nosaka kārtību, kādā apliekamajai personai var mainīt taksācijas periodu;
18) skaidro nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību;
19) sniedz likuma normu praktiskai piemērošanai nepieciešamos situāciju aprakstus un nosaka aprēķinu formulas;
20) nosaka šā likuma 10.panta 1.4daļā minētā priekšnodokļa noteikšanas kārtību.”
23. pārejas noteikumos:
aizstāt 29.punktā vārdus “Siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi” ar vārdiem “Siltumenerģijas ražotāji”;
izslēgt 35.punkta otro un trešo teikumu;
papildināt pārejas noteikumus ar 45. un 46.punktu šādā redakcijā:
“45. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.februārim izdod šā likuma 3.panta 8.1daļā paredzētos noteikumus.
46. Līdz šā likuma 36.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.aprīlim piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumi Nr.534 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”
24. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:
“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1977.gada 17.maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma: vienota aprēķinu bāze;
2) Padomes 1986.gada 17.novembra Trīspadsmitās direktīvas 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā;
3) Padomes 1979.gada 6.decembra Astotās direktīvas 79/1072/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī.”
Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 20.oktobrī.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2005.gada 9.novembrī