2005. gada 3. novembra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam 3.novembra sēdi.
Pirms izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta lūgumu Saeimas Prezidijam iekļaut šā gada 3.novembra sēdes darba kārtībā jautājumu “Par uzticības izteikšanu iekšlietu ministram”. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Feldmanes, Šmita, Turlā, Brigmaņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 3.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un izskatīt jautājumu “Par uzticības izteikšanu iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram” kā pirmo jautājumu pirms Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Maksimova lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 3.novembra sēdē un iekļaut sēdes darba kārtībā paziņojumu “Par Ērika Jēkabsona deputāta mandāta atjaunošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir arī saņēmis deputātu Šmita, Turlā, Pietkeviča, Paula, Šadurska un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 3.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un izskatīt jautājumu “Par deputāta mandāta atjaunošanu Ērikam Jēkabsonam” pirms likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanas... tātad pirms sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšsēdētāja Plinera iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 3.novembra sēdes darba kārtībā un izskatīt darba kārtības 23.jautājumu – lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””” – uzreiz pēc Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem, tātad pēc 6.jautājuma.
“Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie Prezidija locekļi! Pirmkārt, es gribu atvainoties par pārlieku lielo dedzību, kuru es izrādīju pirmdien Prezidija sēdē. Ideja iekļaut darba kārtībā jautājuma izskatīšanu par steidzamības noņemšanu likumprojektam pēc jautājuma par tā paša likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā nevarēja patstāvīgi ienākt jūsu prātos. Tas ir strikta antikonstitucionāla spiediena uz katru no jums rezultāts. Un ne jau katrs no jums ir spējīgs izturēt šādu spiedienu, tā teikt, “kas pats bez grēka, lai pirmais met akmeni uz grēcinieci”.
Tagad par lietas būtību. Domāju, ka nepieciešamība atrisināt jautājumu par steidzamības noņemšanu likumprojektam nevis pēc paša likuma pieņemšanas, bet gan pirms tam neprasa loģisku pamatojumu. Tas ir skaidrs pat bērnudārza audzēkņiem. Toties pamatot, kāpēc jautājums par likuma pieņemšanu ir darba kārtībā kā 8.punkts, bet jautājums par steidzamības grifa no tā noņemšanu ir 23. pēc kārtas, šādā lietā pamatot to nespētu pat tūkstoš akadēmiķu.
Es centīšos kaut vai īsumā pamatot, kāpēc grozījumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” būtu jāizskata nevis divos, bet gan trīs lasījumos.
Pirmkārt, sapulču brīvība pieder fundamentālajai cilvēktiesību jomai. Tādēļ jebkuru ierobežojumu ieviešana būtu jāapspriež, ņemot vērā visplašāko ekspertu loka viedokli. Pagaidām cilvēktiesību jautājumu ekspertu lomā tika izmantoti vienīgi policisti. Varbūt derētu vēl cietumsargus pieaicināt?
Otrkārt, “Jaunā laika” un Tautas partijas frakciju pārstāvji iesniedza otrajam lasījumam būtiskus grozījumus, kuri pilnībā maina tā likumprojekta būtību, par kuru bija nobalsots pirmajā lasījumā. Gandrīz visus šos grozījumus bija atbalstījusi atbildīgā komisija, kaut gan pēdējā brīdī mēs saņēmām gan Ārlietu ministrijas, gan Tieslietu ministrijas būtiskas iebildes pret to.
Treškārt, šie grozījumi nav savstarpēji sabalansēti, un trešais lasījums ir nepieciešams, kaut vai lai likvidētu tīri tehniskas klajas pretrunas.
Nu un beidzot. Atbildīgās komisijas deputāti pavisam nepareizā gaismā redzēja sekas, kuras būs pēc šāda veida grozījumu pieņemšanas. Viņi vaļsirdīgi uzskatīja, ka šie grozījumi ir vērsti pret atsevišķiem, viņuprāt, Latvijai naidīgiem grupējumiem – tādiem kā “štābisti”, “ļimonovieši”, paši “bitenieki” un pārējie “elles izdzimumi”. Patiesībā likumprojekts iznāca ļoti lieliski piemērots tam, lai apspiestu jebkura veida opozīciju un brīvdomāšanu. Tuvākā nākotnē ir iespējama šāda šī likuma piemērošana arodbiedrībām, latviešu skolotājiem un policistiem. Un priekšvēlēšanu periodā rodas iespēja nepieļaut, teiksim, “Jaunā laika” atbalstītāju protestus pašvaldībā, kuru kontrolē Tautas partija, vai arī pretēji.
Sakarā ar to es lūdzu mainīt darba kārtību saskaņā ar veselā prāta pazīmēm.
Paldies par uzmanību. Lūdzu balsot “par”! (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Paldies!”)
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es iesaku šad un tad pasekot starptautiskajiem notikumiem. Vakar man nācās saņemt ļoti interesantu ziņu. Patlabanējais Krievijas komunistu vadonis Zjuganovs esot manāmi satraucies par to, ka Latvijas Republikas Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē esot pieņemta norma, ka nedrīkstot vicināt PSRS karogus. Nu, jāsaka, šis ne sevišķi gudrais cilvēks laikam tikai pēdējā brīdī ir atjēdzies, jo vicināt šīs lupatas jau sen pie mums ir aizliegts.
Taču acīmredzot Krievijas komunistiem ir vajadzīgs kaut kāds īpašs stimuls tieši šajā brīdī, jo šis paziņojums ietver arī kaut kādu uztraukumu, ka vispār te sākoties masīvs uzbrukums kreisajiem spēkiem.
Un tagad apbrīnojamā kārtā mēs dzirdam šo satraukumu no PCTVL puses. Kas tad, jūs galīgi komunisti esat kļuvuši? Tā nu nevajadzētu! (No zāles deputāts J.Pliners: “Nevajadzētu!”) Jakov Pliner, tu esi bijis komunists... Es neesmu bijis…
Sēdes vadītāja.
Kolēģi! Jūs nedrīkstat sarunāties ar zāli! No zāles var būt tikai izsaucieni.
J.Dobelis.
Labi. Viņš man traucē! Tātad šajos (Pliners kaut ko sauc no zāles.), šajos interesantajos notikumos mēs redzam ļoti skaidru sadarbību – patīk vai nepatīk, bet jūs par kaut ko esat vienojušies. (No zāles deputāts J.Pliners: “Ar jums!”) Te Zjuganovs izrunājās, te Pliners izrunājās, nu, kas tad tas ir galu galā!
Ko mēs gribam panākt ar šo steidzamību? Mēs gribam panākt vienu vienīgu lietu: ātrāk ieviest kārtību Latvijas valstī, lielāku mieru, nekādus te piketus un demonstrācijas, kas traucē. Lūk, savā laikā… jā, savā laikā piketi bija tikai uzskatu paušana. Un lūdzu, cepuri nost! Lai iet un piketē, cik grib.
Bet tad, kad mēs sākām strādāt pie izglītības reformas, tad parādījās attieksme pret piketu pavisam citā veidā. Piketu jau izmantoja politiskām spekulācijām, un diemžēl šajās spekulācijās vadoņu lomu uzņēmās mūsdienu zjuganovieši, Latvijas Republikas Saeimas deputāti, vicinot savas deputātu apliecības policistu acu priekšā un mēģinot izkalkulēt sev kaut kādas priekšrocības.
Tieši tāpēc ne tikai piketi, bet arī gājieni un viss pārējais nav jāpārvērš par pilsoņu tracināšanas līdzekli. Un tāpēc mums vajag visu to sakārtot, un jo ātrāk, jo labāk. Šodien būs liela bļaušana par attiecīgajiem priekšlikumiem, bet katrs bļāvējs saņems nelielu porciju kritikas un veselīgus argumentus “pret”.
Tāpat arī patlaban komunistu laiks Latvijā ir pagājis. Komunists – tā ir kaut kāda pagātnes atlieka. Un nevajadzētu Latvijas Republikas Saeimas deputātiem pūst komunistu taurēs! Tās taures ir aizsērējušas. Un, lūdzu, samierinieties ar to un skatieties uz gaišo nākotni bez sarkanām lupatām! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens “pret”. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņām, izmainot ... izskatot 23.jautājumu pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts, un darba kārtība nav izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus analogus iesniegumus no deputātiem Lagzdiņa, Jaundžeikara, Vasaraudzes, Zaķa un citiem deputātiem, kā arī no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 3.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” un likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.
Pirmais sēdes darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Es atvainojos... Cienījamie kolēģi! Ja jūs vēlaties piedalīties debatēs, tad, lūdzu, ātrāk piesakieties debatēs, jo acīmredzot mūsu sistēma ir diezgan smagnēja un lēni darbojas.
Tātad atklājam debates par šo lēmuma projektu. Pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Var jau būt, ka steiga, veicinot šo balsošanu, būtu bijusi vietā, bet pie viena nosacījuma – ja nebūtu šis trādirīdis, kuru pati koalīcija, piedošanu, sarīkoja pirms šī jautājuma izskatīšanas.
Realitāte jau ir ļoti skaidra. Koalīcijai ir tik daudz balsu, ka viņa mierīgi var grozīt Satversmi, mierīgi var grozīt jebkuru likumu un vēsā mierā strādāt, un opozīcijai ar to ir jārēķinās un jāprot šajos apstākļos parādīt savu ieguldījumu. Tur viss it kā būtu skaidrs.
Un tad, kad viens ministrs no vienas partijas nolēma atteikties, tad mums it kā nebija nekādu šaubu, ka attiecīgā partija izvirzīs nākamo savu kandidātu un mums nāksies vienkārši balsot – par, pret, atturas, kā nu kurš.
Bet, cienījamie kolēģi! Par ko jūs, koalīcija, pārvērtāt šo ministru nomaiņu? Par ko tas ir pārvērties? Un man tad tas sāk atgādināt to pašu asaraino izrunāšanos, kāda te notika, apspriežot valsts budžetu. Nāca viens tribīnē, nāca otrs. Mīlēja tādus un mīlēja šitādus. Un beigās noņēma savu priekšlikumu – viens un divi! Tātad kā tad bija ar to mīlestību? Apmēram tā, ka to nēzdodziņu tas bagātais izvilka no kabatas, noslaucīja savas asariņas un aizgāja tālāk.
Tagad. Viena partija piedāvā savu kandidātu uz koalīcijas vienošanās pamatiem. Kas tagad tālāk notiek? Cita partija no tās pašas koalīcijas saka: mēs vēl neko neesam izlēmuši, mēs viņu tagad pratināsim. Nu, tagad saceļas ažiotāža. Draugi, mīļie, bet šādi izteikties varētu žurnālisti, kuru uzdevums ir meklēt, kritizēt, izteikties, traucēt... varbūt tad, ja viņi uzskata par vajadzīgu to darīt. To varētu darīt opozīcija, kurai varētu būt savi argumenti tādi vai šitādi. Bet kāpēc to darāt jūs, koalīcija?
Mēs vienreiz klausāmies: prasīs to. Otrreiz klausāmies: prasīs šito. Kas notiek galu galā? Miermīlīga, labsirdīga izrunāšanās aiz slēgtām durvīm, visi iznāk smaidot ārā, viss ir kārtībā.
Nu kādus tad tos profesionālos kalnus tur gāza? Nu nekādus taču! Pirmkārt, vajag arī nelielas zināšanas, lai pratinātu kādu. Arī to vajadzētu atcerēties.
To, kādas problēmas ir Iekšlietu ministrijā, mēs pietiekami labi zinām tie, kas interesējamies par tām lietām. Bet par to tad ir jāinteresējas ikdienā, ir jābūt pastāvīgai informācijas apmaiņai starp deputātu un attiecīgo izpildstruktūru. Un tad nav nekādu jautājumu. Bet ja sākas “bakstīšanās”... Un vēl šīsdienas laikrakstos jālasa: “Nu, mēs paskatīsimies, kāds tad šis tur būs!”
Cienītie kolēģi no koalīcijas! Viens no jums ar smaidu, otrs – ar naidu, viens – ar sakostiem zobiem, otrs – ar atņirgtiem zobiem, bet jūs visi nobalsosiet “par” ministru. Tā taču būs! Taču kāpēc bija vajadzīgs šis trādirīdis pirms tam? Tas ir tas, kas visvairāk kaut kā rada tādas nepatīkamas izjūtas.
Tagad man jāklausās jau tālāk: “Nu labi, tas ministrs jau aizies, bet mēs vēl domāsim, kas tad nu vadīs to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.” Ja jau jūs esat koalīcija, tad vienojieties savā starpā tur, kur neviens to nedzird! Kāpēc par to ir jāizbazūnē pa visiem laikrakstiem? Kāpēc televīzijā vajadzīgas nezin kādas izrunāšanās? Es jau vēl nezinu, kas te man aiz muguras notiks – ar to Prezidiju? Arī: “Mēs paskatīsimies, ko mēs tur ņemsim nost, ko mēs tur liksim iekšā...”
Un, redziet, diemžēl mēs pārvēršam nopietnu jautājumu, nopietnas diskusijas par stāvokli Iekšlietu ministrijā, kādām tiešām varbūt vajadzētu būt... Bet šīm diskusijām vajadzēja būt pavisam ar citu nolūku – šīm pārrunām, šodien apstiprinot ministru, ja tās vispār ir. Sākušās jau nu ir. Vajadzētu skart tās problēmas, kādas ir Iekšlietu ministrijā, kas ir izdarīts, kas nav izdarīts, un varbūt deputāti, šeit uzstājoties, var nākt ar saviem priekšlikumiem, kurus ministra kandidātu var uzklausīt. Tad tā būtu jēdzīga saruna. Bet, ja tā būs kaut kāda “knaibīšanās”, kaut kāda “utu meklēšana”, tad tā jau nav saruna.
Mums Saeimā ir Aizsardzības un iekšlietu komisija. Šajā komisijā, nu, cik līdz šim ir nācies strādāt, darbs rit mierīgi, nekāds politikānisms tur nav jūtams. Un es pateikšu – kāpēc. Tāpēc, ka mūsu komisijā nu nevar cilvēks, kas neko nejēdz, gari runāt, jo viņš izskatīsies vienkārši smieklīgs. Un es tā iesaku: ja ir liela interese par to, kas notiek Iekšlietu ministrijā, ja ir liela interese par to, kā tur mainīt kaut ko (es tikai gribētu zināt to, kas kaut ko grib mainīt, lai viņš arī pasaka, ko tas dos), – priekš tā ir Aizsardzības un iekšlietu komisija Saeimā. Tur ir tādu deputātu vieta, kas grib kaut cik profesionāli šos jautājumus risināt.
Protams, jūs man kā opozīcijas pārstāvim devāt iespēju šodien uzstāties. Es nebūtu nācis šeit, ja nebūtu visa šī te, piedošanu, jālieto vārds “mērkaķošanās” pēc tam, kad Jēkabsona kungs atteicās no sava amata pildīšanas. Tūlīt pat, tanī pašā dienā sākās kaut kāda izrunāšanās, un jūs, premjera kungs, pateicāt skaistus vārdus, ka par Iekšlietu ministrijas darbu atbildību uzņemas gan valdība, gan Saeima. Nu, ka valdība uzņemas un visa koalīcija uzņemas atbildību, – tam es pilnīgi piekrītu. Tas jums ir vienkārši jādara. Bet, ja jūs sakāt, ka Saeima uzņemas atbildību, tad pasakiet, lūdzu: kādu atbildību var uzņemties opozīcijas deputāti, kuri ir skaidrā mazākumā? Mēs varam te balsot, kā mums patīk, tas neko neizmainīs. Vienīgais, ko Saeimas deputāts var darīt, kā jau es teicu, izmantot Aizsardzības un iekšlietu komisiju, tās sēdes un varbūt strādāt pie zināmiem likumprojektiem un lēmuma projektiem. Tur es jums piekrītu, tā ir daļa no Saeimas atbildības.
Bet ko lai dara opozīcijas deputāts, kas redz, ka koalīcija pati nav spējīga vienoties, kā tālāk sastrādāties? Un tāpēc man ir vienīgais aicinājums, nu par lūgumu to ir grūti nosaukt, – netaisiet šādus teatralizētus uzvedumus pirms nopietnu jautājumu izskatīšanas! Nesniedziet intervijas, koalīcijas partneri, viens par otru! Kur nu, jāsaka, man jau ir liels prieks – koalīcija savā starpā ēdas. Vai no tā ir kaut kāds labums sabiedrībai? Šaubos. Stingri šaubos!
Es saprotu, nākamā gada 7.oktobrī mēs visi esam liela notikuma priekšā. Visiem mums dreb ciskas: kas tad būs ar mums, kur mēs iesim, kas ar mums notiks? Skaisti, jā. Bet to drebēšanu vajadzētu noslēpt drusciņ. Un, godīgi sakot, visa tā rezultātā man nekas cits neatliek, kā, piedošanu, šādā tirgū nepiedalīties. Es šajā balsojumā nepiedalīšos, negribēdams jaukties kaut kādos man nesaprotamos ķīviņos, kaut kādā sabiedrības uzkurināšanā.
Un aicinājums un ieteikums jums, godātie koalīcijas partneri! Lieciet viens otram mieru publiski! Kārtojiet savus rēķinus savā starpā un nenāciet ārā un neiesaistiet saziņas līdzekļus savu rēķinu kārtošanā! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Labrīt! Re, ko! Gribējām pilnīgi bez debatēm dziļā vienprātībā kā vecos padomju laikos – nolemts, un viss kārtībā. Bet ir jādebatē, ir jārunā, jo, redziet, varētu jau nerunāt par šīm “Hameleonu rotaļām”, kuras citādi nenosauksi. Tas, kas notiek pēdējās dienās un arī šodien.
Bet šie ķīviņi, šī stīvēšanās, šī mīlēšanās ir tik dīvaina, ka grūti atrast tai vārdu. Un, galvenais, tā ārkārtīgi atsaucas uz tautas dzīvi, draugi mīļie! Tur jau ir tā bēda. Varētu jūs plēsties, mīlēties un ķīvēties, cik jums nagi nes, bet tas viss atsaucas uz tautas dzīvi. Tur jau tā bēda.
Vakar lasījāt laikrakstā “Diena”, virsraksts “Tirdziņš”. Tirdziņš. Un apakšvirsrakstā “Kalvīša valdībā partiju “tiesības” uz amatiem ir svarīgākas par valsts interesēm”. Lūk! Svarīgākas par valsts interesēm! Tad jāprasa: vai vispār jums ir tādas valsts intereses? Jo šobrīd, skatoties uz to, kas notiek šīs valdības laikā, šādu interešu nav.
Un partiju tiesības uz amatiem ir sasniegušas “Stikla kalna” spici. Lai izveidotu koalīciju, jūs iecēlāt pulka vārgu ministru, es nenosaukšu viņu vārdus, jūs paši zināt. Bet, lai saglabātu koalīciju, jūs darāt to pašu, un vēl bēdīgāk – vārgu ministru nomaināt ar vēl vārgāku.
Lūk! Un tad jāsaka sekojošais: ir traki šausmīgas beigas, bet vēl trakāk ir bezgalīgas šausmas. Es atkārtošu, draugi mīļie, jums vēlreiz: ir traki šausmīgas beigas, bet vēl trakāk ir bezgalīgas šausmas. Un to var attiecināt uz Iekšlietu ministriju, uz valdību, un diemžēl ar skumjām sirdī ir jāsaka, ka to var attiecināt arī uz valsts interesēm, uz tautas dzīvi. Tur jau ir tas traģiskākais!
Pēc rakstītā presē, visādos masu saziņas līdzekļos, pēdējā laikā un pēdējās dienās vajadzēja atsaukt Jaundžeikara kunga kandidatūru, un es domāju, ka pašam Jaundžeikara kungam pēc visa tā, kas sacīts presē, vajadzēja pateikt: draugi mīļie, piedodiet, bet es nekandidēju uz šo amatu.
Diemžēl Jaundžeikara kungs kā daudzi – ka tik pabijis kādu laiciņu ministra krēslā un pēc tam pielīmēts uz sienas ministru galerijā... ir gatavs iet tur, nezinot, kur.
Jā, Jaundžeikara kungs! Jūs esat policiju redzējis, vienīgi laikam braucot automašīnā pa automašīnas logu, kur stāv ceļu policija, bet tuvāk ar šo ārkārtīgi sarežģīto nozari jūs neesat bijis nekādā sakarā un neko jūs nesaprotat. Un es pilnīgi apgalvoju, ka jums nāksies vismaz pusgadu tur pavadīt, lai jūs iepazītu vispār šo struktūru un šos vismaz vadošos cilvēkus, nemaz nerunājot par pārējiem. (Izsaucieni no zāles.)
“Jaunais laiks” teica sākumā... nu, draugi mīļie, Pirmā partija, jums nav pienācīga ministra iekšlietu postenim. Patirgojās... paķīvējās, pamīlējās, izrādās, ir. Ir! Un viss kārtībā. Un šodien visi dziļā vienprātībā balsosit.
Kur ir principi? Nav nekādu principu, draugi mīļie! Un tikai par amatiem... Šausmas, Šmita kungs zaudēs amatu… Mandātu... Kaut kādas šausmas! Saeimas darbs tiks paralizēts. Ak tu Dievs! Šmita kungam ir sava specialitāte, viņš var strādāt pavisam mierīgi… atgriezties tur, kur viņš strādāja.
Bet tās ir šausmas! Par citiem amatiem. Ak, šausmas! Tagad tirgošanās par Tautsaimniecības komisijas vadību. Kurš nu tur būs! Nav runa par to, kurš spēs labi vadīt šo komisiju, bet kurš iegūs šo amatu.
Un te man ir jāsaka skaidri un gaiši mūsu vecajiem sadarbības partneriem – “Jaunajam laikam”: tā ir traģēdija, nevis jaunie laiki. Kur tad ir šie jaunie laiki? Tā ir traģēdija, draugi mīļie! Visa jūsu rīcība ir viena milzīga traģēdija.
Un nāciet šurp un pierādiet man pretējo, un pasakiet, ka jūs esat izdarījuši kaut ko labu!
Un nodrošināties visādos veidos. Apstiprinot budžetu, jūs uzpirkāt Tautas saskaņas partiju. Iedevāt viņiem tur kaut kādus 100 tūkstošus, vai ne, lai kritiskā brīdī, arī šādā te brīdī, ja nu pēkšņi tur Latvijas Pirmā partija būtu iestīvējusies un teiktu tā vai šitā, un nebūtu jūs tur piespieduši, un nebūtu jūs tur riktīgi notirgojušies, atbalstītu šie. Jums jau ir rezerve no “sarkanajiem”! “Piecīši” jau jums ir no sākta gala, tagad ir vēl arī papildus.
Un jūs neinteresē atrast spēcīgu iekšlietu ministru. Bet Iekšlietu ministrijai ir vajadzīgs ārkārtīgi spēcīgs kandidāts. Un es domāju, ka jūs varētu atrast koalīcijas vidū, citu partiju vidū, spēcīgu ministru. Bet jūs to nedarāt, jo jums ir jātirgojas, jo jums ir jāpastāv – par katru cenu jāpastāv un jānodzīvo līdz 9.Saeimas vēlēšanām šādā sastāvā.
Kad beigsies šī drausmīgā negausība? No policijas ir aizgājuši, man šķiet, ap tūkstoš cilvēku. Ko jūs gribat: lai vēl aizietu tūkstoš cilvēku no policijas? Liela daļa diemžēl tur ir vecie padomju kadri, nav iztīrīti, daudziem prātā ir korumpēšanās, un to arī pierāda tiesas procesi un tā tālāk, un tā joprojām. Kas sāksies vēl pēc tam, kad aizies vēl, kad tur sāksies haoss, šajā ministrijā? Kas notiks ar šo vienu no ārkārtīgi svarīgajām ministrijām? Kā pirms Pastardienas! Ķer, ņem, plēš visu, ko var! Kas tās ir par drausmām šajā Saeimā un šajā valdībā, draugi mīļie? Kur ir principi? Kur ir morāle? Nav! Un tas ir drausmīgi. Nav valsts interešu, ir tikai privātas partiju intereses! Vajadzēja taču... nu jūs, “Jaunais laiks”, kurš nāca šeit kā Dieva sūtīts (tā jūs vismaz to pasniedzāt). Kur tad ir jūsu sūtība? Kur tad ir jūsu darbs tautas labā? Nu rādiet man to! Nekur! Nekādi! Pie tam bez principiem. Ko jūs tagad tur, ejot baznīcā, teiksiet, es nezinu. Un man jāsaka ar milzīgām skumjām – bēdu ieleja. Bēdu ieleja! Un trešo reizi atkārtošu, lai jūs iegaumētu. Ir traki šausmīgas beigas, bet vēl trakāk – bezgalīgas šausmas. Un jūs ejat un turpināt šīs bezgalīgās šausmas. Es citādi nevaru pateikt.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Šodien apspriežamais jautājums, protams, ir ļoti svarīgs. Bet man gribētos teikt “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kolēģiem, Tabūna kungam: man liekas, ka jūs tā īsti šobrīd nesaprotat sevis teikto. Protams, gadās, ka arī “Daugavmalas lakstīgalas” ir saslimušas ar putnu gripu un sāk arī kūkot. (Starpsaucieni, aplausi.) Bet vai patiešām jūs esat aizmirsuši, ka tieši jūsu partijas deleģētais iekšlietu ministrs bija – lai viņam šodien vieglas smiltis! – bija ārsts. Par visu laiku universālāko ministru “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija atzinusi Makarova kungu, ļoti daudzos amatos viņš bija tad, kad viņš bija jūsu partijā. Labklājības un veselības jomā jūsu partijas ministri ir “savārījuši” pietiekami lielu putru, ko šodien ar lielām grūtībām kaut nedaudz spējam labot. Un tas, protams, nav viegls un nav vienas dienas darbs, bet ļoti sarežģīts.
Tāpat arī, ja mēs runājam par mistisko “Latvenergo” 3 miljonu lietu, tad arī tur nav bijis bez jūsu ministru līdzdalības, jo tajā laikā ekonomikas ministrs bija no jūsu partijas. Jums tātad, ja kāds spēj arī gari un plaši runāt, tad tā tiešām ir frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Ļoti daudzas lietas, ko jūs sakāt, man patīk un es atbalstu, tomēr piekrītu tam, ka ne vienmēr jūsu runas ir saturīgas un ne vienmēr par tām ir vērts tērēt tik daudz laika.
Visu to, ko, Tabūna kungs, jūs teicāt, es jau dzirdēju Rēzeknē tad, kad biju uz šo Pensionāru federācijas saietu, un tieši to pašu jūs tur runājāt, un jūs pats bijāt liecinieks tam, ka tauta nebūt vairs šīm garajām runām netic. Un jums nav nekāda pamata apstrīdēt Jaundžeikara kunga spēju vadīt Iekšlietu ministriju, bet ir jādod cilvēkam iespēja strādāt un pierādīt.
Aicinu balsot par Jaundžeikara kandidatūru!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs visi, kas nodarbojamies ar politiku, mēs saprotam, ka opozīcijai ir jāizmanto katra iespēja, lai attaisnotu savu pastāvēšanu, un jāizsaka savs viedoklis jebkurā jautājumā, neatkarīgi no šā viedokļa pamatotības vai subjektīvisma.
Tas fakts, ka deputāta alga nav atkarīga no uzstāšanās reizēm, tomēr vēlme atstāt savu vārdu vēsturē ir ne vien patīkama, bet arī liela atbildība, lai vēlāk nebūtu jākaunas par aplamu izrunāšanos šeit no augstās tribīnes. Jo, kā zināms, stenogrammas paliek uz mūžu, un katram – pat pēc simt gadiem – ir iespēja izlasīt un spriest par to, ko mēs katrs esam teikuši un cik mūsu izteikumi ir bijuši atbilstoši gan situācijai, gan apstākļiem, gan galarezultātam.
Es necentīšos daudz apgalvot, bet varbūt uzstādīt dažus jautājumus, balstoties uz iepriekš teikto.
1.jautājums: Vai Ministru prezidentam ir tiesības veidot savu komandu pēc saviem ieskatiem, vai viņam būtu jāprasa piekrišana opozīcijai un jāņem vērā opozīcijas viedoklis, ka viena vai otra Ministru prezidenta izvēlētā persona tomēr nebūtu viņam jāpieņem?
2.jautājums: Šeit tika pārmests par publikācijām, par diskusijām. Tad man ir jautājums: vai presei ir tiesības prasīt un uzklausīt jebkura deputāta viedokli jebkurā publiskā jautājumā? Es domāju, ka jā. Protams, mums nav pamata atteikt izteikt savu viedokli tikai tāpēc, ka, lūk, jautājums ir par koalīcijas kompetenci vai par opozīcijas viedokli.
Nākamais jautājums, kas ir saistīts ar iepriekšējo: vai politiķiem sava rīcība un lēmumi būtu jāpakārto preses publikācijām un atsevišķu pilsoņu izteiktajiem viedokļiem, kaut arī šie atsevišķie pilsoņi ieņem visai augstus amatus? Es domāju, ka ne. Politiķim ir pilnīgi cita atbildība, cita argumentācija, un atšķirība ir ļoti liela. Ja ierindas pilsonis brīvā valstī var izteikt savu viedokli, neuzņemoties nekādu atbildību par galarezultātu, tā privilēģija ir arī opozīcijas deputātam, tad, protams, atbildīgam deputātam un koalīcijai kopumā nav šādas bezatbildīgās iespējas, bezatbildīgas tiesības, bet ir jāatbild gan par savu viedokli, gan par savu lēmumu.
Un es gribētu teikt, ka neapšaubāma ir kolēģa Dobeļa ilggadējā pieredze aizsardzības un iekšlietu jautājumos jau no Augstākās padomes laikiem, un es zinu viņa interesi un pastāvīgo līdzdalību šajos jautājumos, sākot no mūsu policijas un aizsardzības spēku dibināšanas sākuma. Bet kāda ir dažu citu runātāju kompetence šajā jautājumā? Lūk, tas būtu pārdomu vērts!
Un, kā jau es iepriekšējā reizē no tribīnes atļāvos teikt, ka, ja ir zināma vēlētāju daļa, kura pieņem krogus huligānu leksiku vai tirgus sievu argumentāciju arī šajā augstajā namā, viņiem tas ir pieņemams un akceptējams, un viņu mīļotie deputāti bauda tādā veidā uzticību, mēs to nevaram nevienam pārmest. Taču es gribu atgādināt, ka starp mums, tajā skaitā koalīcijas deputātiem, ir atrodami arī citi, kuri apspriežamajā nozarē ir visnotaļ kompetenti, ar pietiekami ilgu darbības laiku šajā jomā, kuru viedoklis būtu vērā ņemams, un, manuprāt, šinī gadījumā, kaut arī tas netiek izteikts varbūt no tribīnes, bet ir šī apņemšanās un jautājuma iepriekšēja izskatīšana, tad dabīgi, ka mums nav labāka lēmuma, kā balsot par kolēģa Jaundžeikara nominēšanu šim Ministru prezidenta izvēlētajam iekšlietu ministra amatam. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Māris Gulbis.
M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Jāsaka arī, ka jaunais iekšlietu ministra kandidāts ir teicis, ka cīnīsies par policistiem, cīnīsies līdz galam. Bet nav jau īsti skaidrs, vai cīnīsies līdz savam galam, vai līdz Iekšlietu ministrijas galam.
Jāsaka, ka likt cilpu kaklā, tas nozīmē tāpat, kā ielikt vāju cilvēku vājā sistēmā. Un es domāju, ka valdošajai koalīcijai šodien ir ļoti izdevīgi ielikt vāju cilvēku sistēmā, kas šobrīd ir ļoti novājināta, jo tādas personas parasti ir viegli manipulējamas.
Tajā pašā partijā ir cilvēki, kam ir pieredze, ir cilvēki, kas ir bijuši gan ministri, gan parlamentārie sekretāri, teiksim, kā Dainis Turlais, ar visu viņa biogrāfiju, viņš ir parādījis, ka ir spējīgs redzēt izeju no bezizejas, kas šobrīd iekšlietu sistēmā pastāv. Bet ir jāizvēlas vāji cilvēki, manipulējami cilvēki, un jāsaka, varbūt arī šobrīd nebija labāka kandidāta, taču jāsaka, ka šobrīd par šo kandidātu vislielāko atbildīgu uzņemsies “Jaunais laiks”. Jo “Jaunais laiks” šobrīd ar savu balsojumu varēja piespiest meklēt labākus variantus un labākus kandidātus iekšlietu ministra amatam. “Jaunā laika” deputāti neformālās sarunās uzsver to, ka, jo štruntīgāk pirms vēlēšanām, jo labāk. Tā nav valsts cienīga stāja lielākajai frakcijai Saeimā.
Un jāsaka, ka tieši “Jaunais laiks” uzņemsies atbildību par jaunā iekšlietu ministra neveiksmēm un būs atbildīgs par to, ka pēc gada nekas nebūs izdarīts.
Es aicinu “Jaunā laika” deputātus, kas neatbalsta Jaundžeikara kandidatūru, vēl pārdomāt savu rīcību un balsot “pret”.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Piena ražotājs iekšlietu ministru postenī ir tomēr labāk nekā mācītājs, jo viņam taču ir organizatoriskās darbības pieredze, kaut gan pavisam citā nozarē.
Bet tas ir pēc mūsu viedokļa... taču nav pietiekami, lai aizņemtu tādu svarīgu posteni.
Saskaņā ar to PCTVL frakcija neatbalstīs šo vadošo frakciju kandidatūru un balsos “pret”.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Cienījamā priekšsēdētāja! Es pilnībā piekrītu Stalidzānes kundzei, ka šis iekšlietu ministra amata kandidāts Jaundžeikara kungs varētu būt pilnīgi piemērots un labs, bet jautājums ir Pirmajai partijai – kāpēc tad viņš uzreiz netika iecelts, ja viņš ir tik labs?
Ja tomēr bija labs iepriekšējais ministrs Jēkabsona kungs, kur viņš palika? Kā viņš tā izčibēja uzreiz? Kāpēc viņš atkāpās? Kāpēc tika pārmests, ka viņš ir melojis sabiedrībai, kāpēc viņš stāstīja, ka viņš nav ticies ar Berezovski? Pēc tam viņš nespēja atbildēt uz žurnālistu jautājumiem, cik reizes viņš ir ticies. Pēc tam izrādījās, ka viņš ir ticies Londonā. Un beigu beigās: vai tad tikties Londonā ir tik smags noziegums, lai atkāptos?
Kāpēc sabiedrībai joprojām nav skaidrs, kas ir tas iemesls, kāpēc Jēkabsona kungam bija jāatkāpjas? Kas tad tā par Nacionālās drošības padomi, kuras funkcijas nav noteiktas nekādā Latvijas Satversmē, kura mistiski sanāk pēc Valsts prezidentes uzaicinājuma un pēc kuras šis cienījamais ministrs, par ko neviens nešaubās Latvijas Pirmajā partijā, atkāpjas? Kas tā vispār par praksi NATO un Eiropas Savienības valstī? Un kāpēc šī sistemātiskā melošana? Varbūt problēmas ir nevis ar ministru, bet ar valdības vadītāju? Varbūt problēmas ir ar Kalvīša kungu?
Absolūti nesaprotami, kas notiek Iekšlietu ministrijā. Es paņēmu dokumentus... Jūs varat internetā atrast marta izdruku, kur, piemēram, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis (tajā laikā viņš bija valsts sekretāra vietnieks), valsts sekretāra vietnieks Andris Teikmanis izsakās par Berezovska problēmu. Viņš saka: “Latvija ir partneris Lielbritānijai Eiropas Savienībā.” Eiropas Savienībā ir vienota imigrācijas un bēgļu politika. Latvija uzticas Lielbritānijai. Ja Lielbritānijā kādam ir iedots politiskais patvērums, tad arī Latvijā šim cilvēkam ir politiskais patvērums. Interpols ir atzinis, ka Berezovskis ir politiskais bēglis. Viņu nevajā Interpols. Tātad tie bija meli, Kalvīša kungs, ka Interpols vajā, tāpat kā bija meli jūsu solījums “Latvijas Avīzē” (pagājušā gada 9.decembrī), kur bija rakstīts, ka Kalvīša kungs saka, ka ir jāmaina Pilsonības likums, jo tas ir diezgan liberāls, un gadījums ar Juriju Petropavlovski parāda nepieciešamību stiprināt šīs liberālās Pilsonības likuma normas. Kur tad ir jūsu solījums? Vēl Kalvīša kungs saka, ka pozīcija tagad ir vairākumā, tā ir tik stipra, tā nav mazākumvaldība, viņi drosmīgi mainīs Pilsonības likumu. Pēc tam mēs atkal dzirdam melus. Parādās tieslietu ministre un saka: “Ziniet, man ienāca prātā iniciatīva, ka vairākums no pozīcijas varētu pārbēgt opozīcijas pusē, tāpēc mēs līdz vēlēšanām šo likumu nemainīsim.”
Jautājums jau šeit acīmredzot nav par Jēkabsona kungu. Jautājums ir par nožēlojamu izdabāšanu kaut kādu iekšpolitisku interešu dēļ vienai vai otrai ārvalstij. Man vienkārši ir kauns klausīties katrreiz šos jaunos melus. Un kāda ir garantija, Stalidzānes kundze, ka arī jūsu labais kandidāts – Jaundžeikara kungs – nenonāks tādās pašās sprukās tikai tāpēc, ka Kalvīša kungam būs jānokārto kāda lieta atkal vai nu Krievijā vai Ukrainā, vai Valsts prezidentei kaut kas būs jānokārto? Un atkal ministram būs jāatkāpjas, un atkal sabiedrība nezinās, kas par lietu.
Es domāju, ka šī valdība sevi ir izsmēlusi. Bet es gribu novēlēt personīgi Jaundžeikara kungam noturēties varbūt līdz visas valdības demisijai un nekādā gadījumā neatkāpties individuāli. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātā priekšsēdētājas kundze! Cienītais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi!
Klausoties debates, izskatās, ka, kā jau bieži mums tas gadās, izsakās tie cilvēki, kuri to “filmu” nav redzējuši, tomēr ļoti vēlas runāt. Tāpēc es precizēšu trīs lietas par “Jaunā laika” attieksmi saistībā ar jaunā iekšlietu ministra ievēlēšanu.
Tātad pirmais. Partija “Jaunais laiks” ir atbildīga partija, kurai rūp, kas notiek šajā valstī. Un tas notiek neatkarīgi no tā, kurai partijai kurā vietā kas pienākas. Tāpēc mēs esam sprieduši, spriežam un turpmāk arī spriedīsim par to, kas ir labāk Latvijas valstij vienā vai otrā ministrijā, un mūs interesēs argumenti, un mūs interesēs tas, kā mēs varam šo situāciju attīstīt uz labu.
Otra lieta. “Jaunais laiks” ir koleģiāla partija. Lai kā mums patiktu vai nepatiktu tautas izvēle šobrīd Saeimā (līdz ar to arī valdībā), mēs vienmēr esam teikuši, ka strādāsim koleģiāli – tā, kā esam solījuši un kā esam saviem partneriem apsolījuši, parakstot koalīcijas līgumu un pārējos dokumentus. Tieši tāpēc mēs vienmēr konsultēsimies, runāsim un strādāsim, kā ir labāk Latvijas valstij, izejot no tautas izvēles, izejot no tā, kā šobrīd Latvijas valdība strādā.
Trešā lieta. Kolēģi! Mēs nevienu nepratinām, mēs nevienu neeksaminējam. Mēs, kā tas ir pieņemts, es pat teiktu – kas ir pienākums Saeimas deputātiem, – lūdzam un runājam par jautājumiem, kas ir svarīgi nozarei, Latvijas Saeimai un Latvijas valstij. Mēs vienkārši gribam zināt, kā turpmāk nākamais ministrs risinās jautājumus ar Šengenas līgumu. Mēs vienkārši vēlamies uzklausīt nākamo ministru par to, kā policistiem, kā iekšlietu sistēmā tiks palielinātas algas, no kādiem līdzekļiem tas notiks? Mēs vēlamies zināt tās lietas, kas līdz šim ir bijušas problemātiskas, piemēram, vai jaunais ministrs regulāri apmeklēs Eiropas Padomes sēdes, vai Saeimas Eiropas lietu komisijai jaunais ministrs: pareizāk sakot, vai viņš negulēs tur un atbildēs normāli uz jautājumiem. Tā ir, manuprāt, tikai un vienīgi godīga lieta pret partneriem, pret sabiedrību, lai saprastu, kā tas turpinās.
Kolēģi, lai arī tiešām Jaundžeikara kungam šobrīd nav pieredzes iekšlietu jautājumos, tomēr mēs, pārrunājot ar viņu ļoti koleģiāli, ļoti mierīgi un godprātīgi visus tos, redzējām, ka viņam ir vēlme šos jautājumus izzināt un šos jautājumus risināt. Un tomēr, raugoties uz viņa pieredzi līdzšinējā darbā vadītāja amatos, mēs domājam, ka viņš tiešām ir labākais kandidāts šobrīd, ko Latvijas Pirmā partija spēj virzīt.
Un tā kā Latvijas valstij jau pietiek tādu valdību, kas mainās reizi gadā, mēs uzskatām, ka Jaundžeikara kungam ir jādod tiesības. Īpaši ņemot vērā, ka Ministru prezidents ir izteicis viņam uzticību, īpaši ņemot vērā, ka Ministru prezidents viņu virza uz Saeimu, un mēs uzskatām, ka šeit īpaši Ministru prezidentam būtu jāuzņemas arī šī paralēlā atbildība par šo jomu un jāraugās, un jāskatās, lai šīs būtiskās lietas tiktu sakārtotas.
Mēs balsosim “par”. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Godājamie kolēģi! Šajā situācijā, ka iekšlietu sistēmā ir ļoti nopietna krīze, Zaļo un Zemnieku savienība ar pilnu atbildību saka, ka mums ir jāapstiprina jaunais iekšlietu ministrs, mēs uzticamies Jaundžeikara kungam, mēs domājam, ka viņš ir no mūsu kaula – no zemnieku kaula, viņam ir stingrs mugurkauls. Un viņš ar šo sistēmu tiks galā.
Es domāju, Dzintar, tev nav jāklausās šīs, nu, varbūt tādas baumas vai kaut kādas visādas tādas nevēlamas runas, vai visādi tādi zaimi uz tavu pusi. Tas ir opozīcijas pienākums. Tā ir viņu maizīte, no tā viņi barojas, un tā viņi arī savu dzīvi dzīvo.
Bet tev mūsu apvienība novēl izturību, veiksmi! Mēs balsosim par tevi un tevi atbalstīsim! Lai tev veicas! (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Lai dzīvo Jaundžeikars!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis – otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es ceru, ka es neslimošu ar putnu gripu. Novēlu jums visiem arī to pašu. Es nebūtu nācis otrreiz šeit runāt, bet jūs jau mani te provocējat uz to.
Man liekas, ja kāds uzmanīgi klausījās manu pirmo runu, tad tur bija skaidri pateikts, kāpēc šis viss patlaban notiek. Ja pati koalīcija nebūtu to visu “savārījusi”, tad nebūtu bijis iemesla par to runāt. Vai tiešām jūs to nesaprotat? Jūs radījāt iemeslu šīm pārrunām. Pārlasot laikrakstus no tā brīža, kad Jēkabsona kungs atteicās no sava amata, un vēlreiz pārskatot televīzijas ierakstus, tur redzētais un dzirdētais ļoti atšķiras no tā, ko Kampara kungs nupat teica. Jūs vismaz atbildat par to, ko jūs kādreiz sakāt. Un nevajag, Kampara kungs, nevajag šeit plātīties ar savu partiju! Es centos izvairīties no tā pirms tam, bet jūs mani vedināt uz domām.
Šeit uzstājās Māris Gulbis, kurš it kā bija jūsu partijas virzītais iekšlietu ministrs, ja nemaldos. Un tur ir vēl daži cilvēki, kas vairs nav jūsu rindās. Tātad jūsu tā lielā saskaņa kaut kā praktiski nav redzama.
Varbūt atcerēsimies, kā te mēs visi kopā risinājām “zelta roku” jeb tā saukto Audera problēmu, ko! Atcerēsimies gan un paskatīsimies, kurš ko toreiz teica, it īpaši ko teica Tautas partija, kas toreiz bija opozīcijā.
Un tāpēc nevajadzētu šeit, jūs liekat iekšā to politikānismu tur, kur tam galīgi nav vietas. Nāciet un runājiet, jā, vārdi “Šengenas līgums”, tik daudz kāds ir izlasījis avīzēs, ka tāds ir.
Bet, ja jūs gribat nopietni palīdzēt savam ministram, tad palīdziet savā praktiskajā darbībā. Līdz šim, patlaban tas viss ir izskatījies tiešām kā pratināšana. Nu ir varens secinājums. Interesanti, kurš arguments tad bija tas pārliecinošais? Es jums pateikšu, kurš – bailes izkrist no valdības. Tas bija vispārliecinošākais jūsu balsošanas arguments. Un tāpēc neviens no jums neiedrošināsies šodien nebalsot vai izņemt kartiņu, jo tur tas ģenerālinspektors sēž un viņš neaizmirsīs šādu jūsu balsojumu.
Un es tiešām būtu bijis priecīgs, ja mēs no rīta būtu vienkārši nobalsojuši, un viss. Bet nācās aizrādīt jums par to.
Vēl šodien laikraksta “Diena” pirmajā lappusē ir Lindas Mūrnieces izteikumi: es jau neticu, ka tas Jaundžeikara kungs to un to varēs izdarīt. Izlasiet jūs! Kāpēc jūs tā darāt? Ja jūs gribat celt savas akcijas un drusciņ tās nobružātās spalviņas nogludināt, nu izvēlieties delikātākus paņēmienus, lieciet mieru saviem koalīcijas partneriem! Tas ir viss, ko es gribēju teikt.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 14, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Es apsveicu Dzintaru Jaundžeikaru ar jaunu amatu – iekšlietu ministra amatu, un mēs visi varam pateikties Jaundžeikara kungam par viņa darbu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā! Paldies jums. (Aplausi.)
Nākamais darba kārtības jautājums – paziņojums par Ērika Jēkabsona deputāta mandāta atjaunošanu.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Pāvels Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 5.panta otrās un trešās daļas noteikto kārtību paziņo, ka, pamatojoties uz Ērika Jēkabsona 2005.gada 25.oktobra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, viņam tiek atjaunotas deputāta pilnvaras.
Deputāta pilnvaras izbeidzas Jānim Šmitam, kurš iestājās Saeimā no Latvijas Pirmās partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šī saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātu Ēriku Jēkabsonu ieņemt vietu plenārsēžu zālē.
Un es gribētu visu mūsu vārdā pateikties deputātam Jānim Šmitam par viņa pildīto darbu Saeimas sekretāra amatā! Paldies.
(Aplausi.)
Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka ir nepieciešamas tehniskas izmaiņas balsošanas sistēmā, Saeimas Prezidijs izsludina pārtraukumu līdz pulksten 11.00. Paldies.
Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Balstoties uz neprecīzu informāciju, es iepriekšējā sēdē sniedzu aplamu apgalvojumu, ka Pēteris Tabūns bija savā laikā Komunistiskās partijas sekretārs radio. Tā nav patiesība, viņš ieņēma pavisam citu amatu. Un es atvainojos, ka sniedzu nepareizu informāciju, balstoties uz nepareizu informāciju.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Vairai Paeglei.
V.Paegle (TP).
Cienījamie deputāti! Ārlietu komisijas sēde – pusvienpadsmitos.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Elitai Šņepstei.
E.Šņepste (TP).
Cienījamie kolēģi! Latvijas un Taivānas sadarbības grupas deputātiem sanāksme Dzeltenajā zālē pulksten 10.30.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (JL).
Cienījamie kolēģi! Baltijas asamblejas komisijas sēde pulksten 10.05 Ārlietu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka sēdi atsāksim pulksten 11.00. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi!
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Bartaševiča, Jāņa Urbanoviča, Ivana Ribakova, Vitālija Orlova, Alekseja Vidavska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (SC).
Godātie deputāti! Savā priekšlikumā mēs mēģinām atrisināt nopietnas problēmas namīpašnieku un īrnieku attiecībās. Mājas īpašnieks un viņa tiesības gūt peļņu ir aizsargātas daudzos normatīvajos aktos. Un šo iespēju īpašnieki ļoti labi izmanto.
Ja netiek maksāta īres maksa, īrnieku var izlikt no dzīvokļa, piemērot viņam citas sankcijas. Bet ko darīt cilvēkam, kas ir kārtīgs maksātājs, bet dažādu iemeslu dēļ nesaņem elementāras lietas, kuras ļauj saprast, ka tu esi cilvēks un tev ir tiesības arī uz karsto ūdeni, uz elektrību, uz tīru kāpņu telpu.
Jā, likumā “Par dzīvojamo telpu īri” ir noteikti pienākumi izīrētājam, kā teikts likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 14.pantā, ka izīrētāja pienākums ir nodot īrniekam dzīvojamo māju... dzīvojamo telpu ar visiem tās piederumiem tādā stāvoklī, lai īrnieks varētu dzīvojamo māju lietot un iegūt no tās visu to labumu.
Bet, ja īpašnieks ignorē savus pienākumus, nekādas negatīvas sekas viņam neiestājas. Faktiski šajā ziņā likums nestrādā vai strādā pēc nepilnas sistēmas. Tur – jā, bet atpakaļ – nē. Saimniekam var, bet īrniekam – vajag padomāt.
Cienījamie deputāti! Iesniedzēji vēlas atjaunot taisnību un piešķirt īrniekam iespēju cīnīties par savām tiesībām.
Jūs lasāt presi un noteikti zināt, ka namīpašnieki, it īpaši prestižajos Rīgas rajonos, atbrīvojas no neizdevīgiem iemītniekiem, lai pēc tam ierīkotu savā mājā ofisu vai veikalu, un viņu arsenālā ir daudz līdzekļu, kā ar tādiem īrniekiem cīnīties. Tā ir elektrības atslēgšana, ūdens atslēgšana, visāda veida iebiedēšana, un brūkošas mājas, tas ir nieks, salīdzinot ar to, ko var izdomāt īpašnieki.
Bet tā ir īpašnieku stratēģija – izveidot neciešamus apstākļus un gaidīt, kad īrnieks neizturēs un aizies prom.
Ja ir likums un ir... tie, kas sistemātiski pārkāpj šo likumu… normas, pret tiem jāpiemēro sankcijas, manuprāt.
Un mūsu gadījumā tā ir administratīvā atbildība namīpašniekiem, ko deputāti, mūsu deputātu grupa piedāvā ieviest. Proti, papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar diviem jauniem pantiem.
Un proti, tas varētu būt pants, kas sodīs ar naudas sodu par īres valdes lēmumu neizpildīšanu... šo lēmumu neizpildīšanu termiņā.
Un otro pantu mēs piedāvājam – sodīt ar naudas sodiem līdz 500 latiem namīpašniekus, kas izvairās no saviem pienākumiem, kas nesniedz pakalpojumus un kas neapkalpo mājas un neuztur mājas labā stāvoklī. Tik labā, lai īrniekiem būtu iespēja tur normāli dzīvot.
Un es jums varu pateikt, ka labs sākums šim procesam jau ir. Un Juridiskā komisija šajā otrdienā paralēli atbalstīja izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un šīs izmaiņas faktiski ir līdzīgas tām, ko mēs piedāvājam. Nu, varbūt, ja salīdzinātu, tad mūsu piedāvājums ir mazliet bargāks pret īpašnieku, bet jebkurā gadījumā mums ir jāsāk šis process un jāsāk skatīt arī īpašnieku atbildība pret īrniekiem.
Tā ir ļoti nopietna lieta, it īpaši ņemot vērā, ka septiņu gadu termiņš jau sen ir pagājis, un sākas ļoti aktīva izlikšana no dzīvokļiem, it īpaši no tiem dzīvokļiem un no tām mājām, kas pieder īpašniekiem, kuru mājas bija atdotas pēc likuma.
Lūdzu atbalstīt mūsu likumprojektu un balsot “par”. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Pēteris Simsons ir pieteicies runāt “pret”? Jā, lūdzu!
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Nenoliedzot nupat izklāstīto problēmu, kāda pastāv starp īrniekiem un namīpašniekiem, es gribētu vērst jūsu uzmanību, ka faktiski piedāvātie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā saskan ar padomju laikā pastāvošo kārtību, kad valsts noteica, kas un kā ir jādara un kam kā ir jānotiek.
Neaizmirsīsim vienu lietu. Ka īres attiecības starp īrnieku un namīpašnieku nosaka īres līgums. Un īres līgumam ir jākļūst par vienīgo un galveno dokumentu, kur ir jābūt visam ierakstītam, ko un kādos termiņos maksā un par ko atbild īrnieks, un kādu pakalpojumu un kādu dzīvokli, un kādus komunālos pakalpojumus nodrošina, un kādu stāvokli mājā nodrošina īpašnieks. Un, kamēr tiek ignorēta šī paša īpašuma izīrēšanas būtība kā divu pušu labprātīga savstarpēja vienošanās, kura ir reglamentēta un noformēta rakstiski ar abu pušu parakstiem, tikmēr, protams, ir nepieciešami šādi grozījumi likumos, lai paredzētu sankcijas, ja kāda no pusēm nepilda to, kas diemžēl nav ierakstīts līgumā.
Mums ir jāpierod, ka ir ne tikai slikti īpašnieki, ļaunprātīgi namīpašnieki, kuri izdzen savus īrniekus no namiem un met zemē no piektā stāva, kā tas ir rakstīts avīzē, bet ka ir arī ļaunprātīgi īrnieki, kuri neuztur kārtībā koplietošanas telpas, kuri pienācīgi nemaksā maksājumus, kā tam ir jābūt. Un, protams, šeit arī pašvaldībām rodas problēma, kurā brīdī pieslēgt apkuri, ja šīs mājas īrnieki nav nomaksājuši, viena daļa nav nomaksājusi attiecīgos maksājumus. Un diemžēl mums būtu jātiek vaļā no šīs kolektīvās atbildības, ka tie īrnieki, tie mājas iedzīvotāji, kuri godprātīgi pilda savus pienākumus, cieš tāpēc, ka viņu kaimiņi to nedara.
Un šeit, protams, valsts atbildība ir tajā situācijā, ka mēs esam noteikuši īres griestus, ka mēs esam noteikuši dažādus citus ierobežojumus, kas liedz namīpašniekam pēc savas labākās gribas un pēc aprēķinātajiem izdevumiem izvēlēties sev īrnieku, kurš ir spējīgs maksāt, mēs nevaram pārlikt visu atbildību un tagad soda naudas namīpašniekam par tiem ierobežojumiem, kurus mēs paši esam viņiem uzlikuši.
Tāpēc es aicinu ļoti nopietni pārdomāt, vai šī norma, kura ir iecerēta ļoti laba pret īrniekiem – pret godprātīgiem īrniekiem –, tomēr nebūtu noraidāma tā iemesla pēc, ka mums ir citi laiki un citas attiecības un ka visām attiecībām ir jābūt reglamentētām īres līgumā, kura nepildīšanas gadījumā kā viena, tā otra puse griežas tiesā un piedzen attiecīgo zaudējumu no tās puses, kura ir pārkāpusi vai nav pildījusi īres līguma noteikumus.
Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 3, atturas – 55. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Pirms tālāk izskatām Saeimas sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Stalidzānes, Feldmanes, Simsona, Turlā, Petera un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu mainīt šodienas sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Pāvela Maksimova atsaukšanu no Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Ir saņemts arī deputātu Stalidzānes, Feldmanes, Simsona, Turlā, Andreja Nagļa un citu deputātu iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 3.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Pāvela Maksimova ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Mēslošanas līdzekļu aprites likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Azartspēļu un izložu likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Kanādas sociālās drošības līgumu” nodot Ārlietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Likumā par ostām”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad strādāsim ar likumprojektu ar reģistrācijas numuru 1359 “Grozījums Likumā par ostām”. Likumprojekts otrajam lasījumam. Likumprojekts ir steidzams. Kopā saņemti četri priekšlikumi.
1. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
2. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.
Un arī 3. – deputāta Petera priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 2., 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus grozījumus Likumā par ostām, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu pieņemt likumu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 1. Likums “Grozījums Likumā par ostām” pieņemts. Paldies.
Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 3.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Azartspēļu un izložu likums” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijās. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam!
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Atbalstot šo komisijas priekšlikumu, es aicinātu iekļaut šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””.
Sēdes vadītāja.
Kolēģi, vai jums ir iebildumi? Ja iebildumu nav, tad darba kārtība ir izmainīta, un nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Azartspēļu un izložu likums”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pati sagatavoja šo likumprojektu un iesniedza, un arī ierosina to izskatīt kā steidzamu un izskatīt šodien arī pirmajā lasījumā.
Tāpēc aicinu kolēģus nobalsot par likuma izskatīšanu steidzamības kārtībā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
Ē.Zunda.
Kolēģi, ir priekšlikums noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 11.novembrim un izskatīt otrajā lasījumā 17.novembrī.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 11.novembris, izskatīšana – 17.novembra sēdē. Paldies.
Ē.Zunda.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” otrajam lasījumam, steidzams.
Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi 69 priekšlikumus, kas tika izskatīti divās komisijas sēdēs 26.oktobrī un 2.novembrī.
1.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja. Priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andris Tolmačovs.
A.Tolmačovs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! No pirmā acu uzmetiena nevainīgs priekšlikums, par ko tiks nobalsots pirmajā lasījumā. Agrāk jēdziens “pikets” likumā tika definēts skaidri un nepārprotami. Pikets ir pasākums, kura laikā viens vai vairāki cilvēki publiskā vietā ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem pauž kādas idejas un viedokļus. Mēs steidzamā kārtā, pat neizlasot dokumentus, kurus izdalīja 13.oktobra plenārsēdes laikā, papildinājām piketa jēdzienu ar vārdkopu “vai citiem atribūtiem”. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka viss, kas stāv, tas ir pikets. Piemēram, stāv viens cilvēks kuram uz T–krekla ir uzrakstīts “Pepsiko”. Šis gadījums pilnībā atbilst jēdziena “pikets” definējumam. Tāpat var izdarīt secinājumu, ka šis cilvēks propagandē amerikānisko dzīves stilu vai pasaules globalizēšanu.
Tāpēc gadījumā, ja mēs pieņemsim likumu šādā redakcijā, municipālajiem policistiem būs ne tikai tiesības, bet arī pienākums pārbaudīt, vai šim atsevišķi stāvošajam cilvēkam ir atbilstoša pašvaldības atļauja stāvēt publiskā vietā šādā te kreklā.
Cienījamie deputāti! Es neko nepārspīlēju un nekam nemazinu nozīmi, tieši par to mēs esam nobalsojuši pirmajā lasījumā. Tas ir, mēs esam devuši tiesības policistiem aizturēt jebkuru stāvošu cilvēku. Tas ir absurds. Un frakcija PCTVL piedāvā šo absurdu no likuma svītrot.
Aicinu rīkoties saskaņā ar veselo saprātu un atbalstīt PCTVL priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vai Latvijā atradīsies daudz tādu cilvēku, kas vēlētos atgriezties padomju okupācijas režīmā? Katrs šo Latvijas tautas ienaidnieku skaitu novērtēs pa savam. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, piemēram, uzskata, ka šādu cilvēku ir vairāki desmiti tūkstošu. Frakcija PCTVL savukārt uzskata, ka šādu cilvēku nav daudz un visi viņi neveiksmīgos apstākļos sakritības rezultātā strādā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā.
Šādam secinājumam ir tieši ar dokumentiem apstiprināti pierādījumi. Lūk, kā likumā tika definēts piketa jēdziens pēdējo 11 gadu laikā. Pikets ir pasākums, kura laikā viens vai vairāki cilvēki publiskā vietā ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem pauž kādas idejas un viedokļus. Aizdomājieties, kolēģi! Ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem.
Skaidri un konkrēti. Mūsu brašie karavīri piedāvā šo jēdzienu paplašināt līdz bezgalībai un atzīt par piketu visu, kas neskan un nekustas, – ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem vai citiem atribūtiem.
Taču viņi nav pirmie, kas to ir izdomājuši. Lūk, kā šis formulējums skanēja vēlīnajos okupācijas laikos (kad piketēt jau drīkstēja, bet vēl nebija vēlams to darīt): “...ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem vai citiem uzskates līdzekļiem.”
Atzīsim taču, ka komunisti tomēr bija liberālāki par demokrātiem no Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas, tāpēc ka vārdu savienojums “vai citiem uzskates līdzekļiem” skan daudz konkrētāk un atstāj daudz mazāk vietas patvaļai nekā vārdu salikums “vai citiem atribūtiem”. Piemēram, komisijas priekšsēdētāja Dalbiņa kunga godīgā karavīra seju mierīgi var pieskaitīt pie tiem pašiem “citiem atribūtiem”, kas pauž viedokli, ka jebkuru sapulču brīvību nepieciešams aizliegt.
Lai priekšsēdētājas kundze mani nepārtrauktu, es sniegšu citu piemēru. Ne mazāk godīgā deputāta Buzajeva seja pauž pilnīgi pretēju viedokli: “Sapulču brīvību nepieciešams saglabāt vismaz tajā līmenī, kādā tā bija komunistu laikos.”
Gadījumā, ja likums tiks pieņemts šādā redakcijā, rodas tiesības prasīt man pašvaldības izziņu jau tad, kad es kaut vai uz sekundi būšu apstājies uz ielas, un nepielaist mani Saeimai tuvāk par 50 metriem – daudzu jo daudzu kolēģu deputātu sapnis.
Godātie kolēģi! Tie, kuriem redze ir labāka, paskatieties uz mana uzvalka atloku! Pie tā ir piesprausta nozīmīte pārsvītrota apļa formā, un uz tās ir uzrakstīts: “Nabadzībai – NĒ!” Lūk, tas arī ir viens no citiem atribūtiem, kuri likuma pieņemšanas gadījumā tādā veidā tiks aizliegti, ja nesaskaņos ar pašvaldību.
Es esmu pārliecināts, ka apspriežamais likumprojekts ir vērsts nevis pret mistiskajiem latviešu tautas ienaidniekiem, bet lai cīnītos ar latviešu tautu, kas protestē pret nabadzību un pret Saeimā sēdošajiem zagļiem. Jebkurā gadījumā nekas nevar aizliegt lietot šo likumu, lai cīnītos pret arodbiedrībām, pret ielās izgājušajiem bezpajumtniekiem, latviešu skolotājiem un policistiem.
Kolēģi deputāti, cik zemu gan jūs esat krituši!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Lūdzu deputātus balsot par 2. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Pirms tālāk turpinām izskatīt priekšlikumus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Šņepstes, Breša, Šadurska un Lagzdiņa iesniegumu ar lūgumu saīsināt debates par Saeimas 2005.gada 3.novembra sēdē iekļauto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, debatējot pirmo reizi – līdz trim minūtēm, un otro reizi – līdz vienai minūtei. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, tad... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vladimiram Buzajevam!
V.Buzajevs (PCTVL).
Es ceru uz uzstāšanos pret šo priekšlikumu. Uz pilnvērtīgu uzstāšanos pret šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Tad, cienījamie kolēģi, tātad ir priekšlikums saīsināt debates līdz trim minūtēm, pirmo reizi debatējot, un līdz vienai minūtei – otro reizi.
Ja vairākums deputātu nobalsos “par”, tad laiku saīsināsim, ja ne, tad laiku nesaīsināsim.
Lūdzu deputātus... Deputāts Vladimirs Buzajevs vēlas vēl kaut ko runāt?
V.Buzajevs (PCTVL).
Es gribu uzstāties pret šo priekšlikumu... piecas minūtes reglamentā...
Sēdes vadītāja.
Jā, lūdzu! Jums ir tiesības to darīt. “Pret” runās deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Man pietiek vienas minūtes, lai paskaidrotu jums cienījamā Pietkeviča un citu demokrātu priekšlikuma būtību.
Praktiski mēs gribējām pārvērst mūsu Saeimu par piketu, tikai sēdošu piketu. Visi klusi sēž un izpauž savu viedokli tikai ar savām sejām vai varbūt saukļiem. Kāpēc nesamazināt vispār debašu laiku, teiksim, uz vienu sekundi? Ja mūsu frakcijas uzdevums ir šajās debatēs paskaidrot jums jūsu, cienījamie deputāti, Ārlietu ministrijas ministra Pabrika kunga viedokli, kā arī Pietkeviča… tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas viedokli, jums rakstveidā šis visiem ir izdalīts.
Un ļoti īsi, un es ceru, ka arī citi deputāti to izlasīja, ļoti īsi šo vēstuļu jēdziens. Visu, ko atbildīgajā komisijā atbalstīja otrajam lasījumam, visu to noraidīt. Un gandrīz puse no tā, ko atbildīgā komisija ir atbalstījusi otrajam lasījumam... Ir noraidījusi otrajam lasījumam – visu to atbalstīt.
Tas, kolēģi, nav PCTVL frakcijas viedoklis! Tas pirmkārt ir Ārlietu ministrijas viedoklis, kā arī daļēji Tieslietu ministrijas viedoklis.
Arī Valsts cilvēktiesību birojā kategoriski iebilst pret apmēram pusi priekšlikumu, kurus atbalstīja atbildīgā komisija. Un saskaņā ar to, ņemot vērā arī apspriežamo priekšlikumu – pārvērst Saeimu par piketu un aizvērt opozīcijai muti, tas būs grandiozs starptautisks skandāls. Un mēs pamēģināsim tomēr, ievērojot to fašistisko reglamentu, tomēr izpaust savu viedokli par konkrētiem priekšlikumiem.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “pret”. Vai deputāts Jakovs Pliners vēlas runāt “par” laika samazināšanu. Lūdzu!
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Es jūs... es jums iesaku balsot “par”! Ja jums nav ne kripatiņas sirdsapziņas, es jums iesaku balsot “par”! Ja jums nav ne jausmas, kas tas ir – demokrātija. Un es jums iesaku balsot “par”, ja jūs patiešām baidāties no opozīcijas deputātiem, ja jūs patiešām baidāties no savas tautas daļas.
Tātad, ja jūs tādi esat, balsojiet “par”! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi, tomēr izsaku jums aizrādījumu, jo, izmantojot tiesības runāt “par”, jūs pēc būtības runājāt “pret”. (Pliners kaut ko saka.)
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par debašu laika saīsināšanu – pirmo reizi līdz 3 minūtēm un otro reizi – līdz 1 minūtei. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 15, neviens neatturas. Debašu laiks ir saīsināts: pirmo reizi – līdz 3 minūtēm, otro reizi – līdz 1 minūtei.
Turpinām izskatīt priekšlikumus!
J.Dalbiņš.
3. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Esmu spiests uzstāties par diviem pilnīgi pretējiem priekšlikumiem vienā un tajā pašā likuma pantā.
Pirmais ir frakcijas PCTVL priekšlikums – saukļi un rīkojumi piketa dalībniekiem nav uzskatāmi par runām.
Otrais faktiski ir Tautas partijas priekšlikums – aizliegt visu, kas skan. Mūsu priekšlikums ir skaidrs un pamatots. Ja es reizē ar hokeja faniem saucu: “Latvija! Latvija! Latvija!”, tad nez vai šādus izsaucienus var uzskatīt par runām. Žēl, ka šī vienkāršā mūsu komandas līdzjutēju sajūsmas izpausme ir izraisījusi sapratni no PCTVL, taču nav saprotama ne Tautas partijas deputātiem, ne atbildīgajai komisijai.
Lūk! Cits piemērs. Piketa vadītājs skatās pulkstenī un komandē, ka pasākums ir beidzies. Plakāti ir jānovāc un jāizklīst.
PCTVL uzskata, ka šī pasākuma organizācijai likuma ietvaros nepieciešamā komanda ir pieļaujama un visādi atbalstāma.
Savukārt Tautas partijas frakcija un atbildīgā komisija uzskata, ka piketa vadītājs par to ir jāsoda.
Lūk, ko šajā sakarā domā Valsts cilvēktiesību birojs.. Citēju: “Deputāta Pietkeviča priekšlikums par pirmā panta ceturto daļu paredz, ka piketa laikā nedrīkst izteikt mutiskus saukļus, lozungus, uzrunas vai citādus mutiskus izteikumus.” Valsts cilvēktiesību birojs vēlas vērst jūsu uzmanību uz to, ka tādējādi nepamatoti tiek sašaurināta piketa izpratne, jo piketos ļoti bieži tiek skandēti saukļi vai lozungi. Valsts cilvēktiesību birojs iesaka neatbalstīt šo priekšlikumu.
No sevis papildināšu, ka Valsts cilvēktiesību biroja pārstāvji netika uzaicināti uz atbildīgās komisijas sēdi un šī vēstule nonāca komisijā jau pēc tam, kad par priekšlikumu tika nobalsots.
Toties uz komisijas sēdi konsultanta statusā piedalījās liels skaits policijas darbinieku. Es domāju, ka jūs neizbrīnīs tas fakts, ka viņi bija abām rokām “par”.
Tad jums ir izvēle, cienījamie kolēģi, vai balsot kopā ar oficiāliem cilvēktiesību pārstāvjiem, vai balsot kopā ar policistiem un citiem deržimordām.
Lūdzu atbalstīt šo trešo – PCTVL frakcijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! PCTVL frakcija pēdējā brīdī saņēma trīs vēstules ar priekšlikumiem, kuri bija iesniegti likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” otrajam lasījumam.
Pirmā – no Valsts cilvēktiesību biroja, kura datēta ar 1.novembri un kuru parakstīja direktora pienākumu izpildītāja Diāna Šmite.
Otrā – no Ārlietu ministrijas, kura arī datēta ar 1.novembri un kuru parakstīja Pabrika kungs.
Un pēdējā – no Tieslietu ministrijas, kura datēta ar 2.novembri un kuru parakstīja Solvita Āboltiņa.
Īsu vēstuļu satura izrakstu mēs jums izdalījām, un jo sevišķi Ārlietu ministrijas viedoklis noraida gandrīz visus atbildīgās komisijas atbalstītos priekšlikumus un atbalsta ap pusi komisijas noraidīto priekšlikumu.
Ministrijas slēdzieni ir jūsu priekšā. Tagad par konkrētiem priekšlikumiem.
Tieslietu ministrijas slēdziens par likuma 1.panta 4.daļas grozījumiem. Attiecībā uz priekšlikumiem definēt jēdzienu “runa” informējam, ka šāds jēdziens nav definēts nevienā normatīvajā aktā, līdz ar to būtu lietderīgi ietvert šajā likumā tā definējumu.
Ārlietu ministrijas viedoklis. Latvijā spēkā esošie normatīvie akti nedefinē terminu “runa”, kas var radīt zināmas interpretācijas problēmas un patvaļīgu interpretāciju. Līdz ar to varētu izvērtēt priekšlikumu precizēt panta redakciju, iekļaujot tajā formulējumu, ka saukļi netiek uzskatīti par runām. Tas ir tiešs PCTVL apspriežamā priekšlikuma atbalsts.
Ņemot vērā Valsts un cilvēktiesību biroja negatīvo viedokli attiecībā uz konkurējošiem, faktiski pilnīgi pretējiem Pietkeviča kunga un atbildīgās komisijas priekšlikumiem, var droši secināt, ka visas trīs nopietnās valsts struktūras viennozīmīgi atbalsta PCTVL viedokli 3.priekšlikumu atbalstīt, 4. un 5. – noraidīt.
Lūdzu sekot līdzi Ārlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai un citām institūcijām! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 3. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
4. – Saeimas deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi savā redakcijā 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates par 4.priekšlikumu. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es tomēr reglamenta ietvaros pabeigšu savu iepriekšējo runu, bet par 4.priekšlikumu.
Godātie kolēģi no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijas! Tieši pirms gada mēs bijām ar jums Īrijas parlamentā un varējām vērot pie tā ieejas durvīm studentu piketu. Jaunie cilvēki uzvedās pavisam savādāk nekā kautrīgie Latvijas piketētāji: viņi kliedza tā, ka parlamentā trīcēja logu stikli. Savukārt policija mierīgi vēroja, lai studentiem neviens nedara pāri. Tāpēc, godātie kolēģi, ja jūs gribat kļūt par apsmieklu visai pasaulei, noteikti atbalstiet Pietkeviča kunga vai atbildīgās komisijas priekšlikumus! Savukārt, ja jūs sevi uzskatāt par civilizētiem cilvēkiem, tad noraidiet policistu likumdevēju mēģinājumus aizbāzt cilvēkam muti. Es saprotu, ka šie likumdevēji baidās sadzirdēt pie Saeimas izsaucienus skaidrā latviešu valodā: “Zagļi! Korumpanti! Atdodiet mūsu dzīvokļus! Atdodiet mūsu pensijas! Dzīvojiet ar mūsu algām!” Izsaucienus, kurus tie ir pilnībā pelnījuši. Citas nozīmes es, kungi, jūsu policejiskajai jaunradei neredzu!
Aicinu neatbalstīt 4. un 5.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Atcerieties pasaku par kailo karali! Atcerieties, kā beidzās šī pasaka: kad kailais karalis pastaigājās pa ielu, visi kliedza, cik skaisti karalis ir apģērbts, bet tikai viens mazs puika pateica: “Cilvēki! Karalis taču ir kails!”
Tagad ir varai... var salīdzināt ar mūsu situāciju. Ir vara un ir sabiedrība. Sabiedrību var salīdzināt ar to mazo puiku. Tātad viņu... sabiedriskās organizācijas, dažādu iedzīvotāju... tātad masu saziņas līdzekļi... Tas ir šis puika, kurš pateiks: “Karalis ir kails!” Un varai ir divi varianti: vai nu risināt problēmu un apģērbt šo karali, lai neviens nesmejas par viņu, vai nu otrais variants: izdarīt tā, lai šis mazais puika... tātad novākt šo puiku no tā maršruta, kur pastaigājas karalis, lai viņš nekliegtu.
Godātie kolēģi, izvēlieties šo variantu! Pagaidām es redzu, ka jūs izvēlaties otro variantu: nevis risināt problēmu, bet aizbāzt muti tiem, kuri runā par šīm problēmām.
Padomājiet par to!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 4. – deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 12, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.
5.priekšlikums...
J.Dalbiņš.
5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 16, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
6. – Saeimas deputāta Pietkeviča kunga priekšlikums. Komisija atbalstījusi savā redakcijā 7.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Par 6.priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot par 6. – deputāta Pietkeviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 13, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
7. – komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 13, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
8. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija to noraidīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 48, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
9. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Frakcija PCTVL piedāvā svītrot no likumprojekta grozījumus likuma 4.pantā, par kuriem tika nobalsots pirmajā lasījumā. Par pamatu tam ir tas fakts, ka deputāti balsoja par projektu pirmajā lasījumā pat bez iespējas izlasīt dokumentus, kas viņiem tika izdalīti pirms paša balsojuma – 13.oktobrī.
Grozījumi tajā skaitā paredz piemērot vienādi stingras prasības personām, kas spēlē pilnīgi atšķirīgu lomu pasākuma organizācijā. Prasības ir izvirzītas ne tikai organizatoram, kā tas 11 gadus bija pašreiz spēkā esošajā likuma redakcijā, bet tāpat arī pasākuma vadītājam, pasākuma vadītāja palīgam un pat kārtības uzturētājam.
Mēs gandrīz piekritām atbildīgās komisijas viedoklim attiecībā uz pasākuma vadītāju un pasākuma vadītāja palīgu. Taču uzskatām, ka nav nepieciešams piemērot papildu prasības pret kārtības uzturētāju. Šis mūsu viedoklis visskaidrāk izpaužas priekšlikumā nr.10, kuru es aicinu atbalstīt.
Godātie kolēģi! Kārtības uzturētājs taču ir vienkāršs tehnisks darbinieks. Uz ko tātad savā priekšlikumā aicina Pietkeviča kungs? Tātad viņš pieprasa, lai ar kārtības uzturētāju jau iepriekš tiktu noslēgti līgumi, kas paredz viņa darba apmaksu.
Vēl vairāk. Spēkā esošā likuma redakcija, konkrēti 14.panta septītā daļa, paredz kārtības uzturēšanai pieaicināt licencētu apsardzes firmu. Un šajā gadījumā, kolēģi, par kārtības uzturētājiem vispār nav jānorāda pieteikumā.
Kādā veidā organizatori var pārbaudīt, vai apsardzes firmas darbinieki atbilst paaugstinātajām prasībām, kas ir izvirzītas kārtības uzturētājam.
Saskaņā ar likuma 14.panta sesto daļu organizators ir tiesīgs pēc pieteikuma iesniegšanas nomainīt atsevišķus kārtības uzturētājus vai palielināt to skaitu. Kādā veidā šajā gadījumā pašvaldība varēs kontrolēt, vai konkrētais kārtības uzturētājs atbilst prasībai nebūt agrāk administratīvi sodītam, ja likums pat neprasa paziņot pašvaldībai kārtības uzturētāja vārdu?
Kolēģi! Balsojot pirmajā lasījumā, noteikti ir notikusi tehniska kļūda. Lūdzam to labot un atbalstīt PCTVL priekšlikumus nr.9 un nr.10. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Pirmajā lasījumā nobalsotajā redakcijā ir ietvertas daudz stingrākas prasības daudz plašākam personu lokam, pret ko mēs kategoriski iebilstam. Piemēram, personām, kas sodītas administratīvā kārtā par sapulču, gājienu un piketu organizēšanu vai norises kārtības pārkāpšanu, ir pievienotas arī personas, kas sodītas par sīko huligānismu vai ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām.
No pirmā acu uzmetiena it kā loģiski. Taču kāds sakars ir šiem pārkāpumiem ar mītiņiem un demonstrācijām? Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir ne mazums arī citu gana pievilcīgu pantu, ar kuriem, ja ir vēlēšanās, var papildināt aizliegumus likumā par sapulcēm.
Piemēram, Policijas kontroles noteikumu pārkāpšana, patvarība, alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošu vielu lietošana sabiedriskās vietās un atrašanās sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī. Un tā tālāk.
Balstoties uz priekšlikuma autora loģiku, likumā par sapulcēm var pārrakstīt vairākus simtus pantu no Administratīvo pārkāpumu kodeksa. Te ir nepieciešams meklēt kaut kādu kompromisu starp vēlmi visu aizliegt un veselo saprātu.
Un mēs uzskatām, ka šāds kompromiss jau ir atrasts spēkā esošajā likuma redakcijā.
Un nobeigumā. Atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Dalbiņa kungs, pa labi un pa kreisi sniegdams intervijas par pirmajā lasījumā pieņemto likuma redakciju, deva iespēju masu informācijas līdzekļiem apgalvot, ka mūsu frakcijas deputātiem Jakovam Plineram un Andrim Tolmačovam turpmāk būs liegta šāda iespēja pieteikt piketus. (Starpsauciens: “Ļoti labi!”)
Ņemot vērā to, ka šie deputāti saskaņā ar tiesas lēmumu nav vainīgi sapulču, gājienu un piketu organizēšanā vai norises kārtības pārkāpšanā, tad, pateicoties Dalbiņa kungam, viņi laikam jau ir pieskaitīti pie sīkajiem huligāniem, un patiesībā atbildīgās komisijas priekšsēdētāja uzvedība, kas vērsta uz publisku savu kolēģu apvainojumu, nesaprotot pat to, kādus grozījumus pieņem viņa komisijā, tikpat labi var tikt kvalificēta kā sīkais huligānisms.
Un es lūdzu, lai Dalbiņa kungs nāktu uz šo tribīni un noliegtu šo informāciju, ko viņa vārdā 15.oktobrī izplatīja ziņu aģentūra BNS. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi! Mēs pašreiz debatējam par konkrētu priekšlikumu.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Vispirms es gribētu atkārtot seno spāņu revolucionāru saukli, ko es nedaudz pārmainīšu un veltīšu šodienai, Zjuganova biedram, krievu komunistu vadonim un viņa domubiedriem Latvijā un it īpaši Latvijas parlamentā: “Komunism no pasaran!”
Tā kā… ko jūs gribat te ierosināt? Jūs gribat ierosināt, lai pārkāpējam dod tiesības kaut ko vadīt. Tātad cilvēks, kas jau ir pārkāpis likumu, atkal būs potenciāls likuma pārkāpējs.
Tieši tāpēc ļoti viltīga vēlme. Viens būs tas organizators, tas būs tas viltīgākais no visiem. Tad drusciņ mazāk viltīgs, tas būs tas pasākuma vadītājs. Tas nekas, kas viņš kādreiz sodīts. Nav liela nelaime.
Tāpat arī viņa palīgs. Un visjocīgākais ir tas, ka jūs pasakāt: ziniet, kārtības uzturētājs, tā ir tāda tehniska persona, gandrīz vai sētnieks tur. Kā tad jūs domājat, kā varēs uzturēt kārtību cilvēks, kam nav nekādas atbildības?
Šķiet, ka praktiski tieši kārtības uzturētājam ir vislielākā slodze. Tas, kas tur ir tribīnē, un tas, kas brēc pie tā mikrofona, tas lūdz... bet tas kārtības uzturētājs būs tiešos sakaros ar visiem tiem cilvēkiem un ar iespējamajiem pārkāpējiem tur uz vietas. It īpaši, ja jūs sāksiet vicināt tos komunistu karogus un kaut ko tamlīdzīgu. Tur tam kartības uzturētājam ir jābūt klāt. Un, ja tāds jau būs šad un tad sodīts un ir bijis pārkāpējs, kā jūs varat viņam uzticēt uzturēt kārtību?
Jūs taču visi mīlat Latvijas Republiku, vai ne? Jūs gribat, lai mūsu valstī būtu drošība un kārtība. Tad kāpēc jūs pārkāpējam gribat uzticēt augstu amatu?
Nokaunieties, lūdzu, un noņemiet savus priekšlikumus!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!
Godātais Dobeļa kungs! Es negribu strīdēties ar jums, jo jūs pat nesaprotat, ka mēs negribējām izteikt kaut ko jaunu, bet gribējām tikai atjaunot pirmajā lasījumā izkropļoto esošo likuma redakciju. Un tālāk atļausiet man izklāstīt Ārlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas viedokļus par 9., 10. un 11. – PCTVL frakcijas priekšlikumiem.
Tieslietu ministrija: “Attiecībā uz priekšlikumu papildināt likuma 4.panta 5.punktu,” tas ir nobalsots pirmajā lasījumā, “nosakot, ka par pasākuma organizatoriem nevar būt persona, kas administratīvā kārtā sodīta par sīko huligānismu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām, vai arī par sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas vai izbeigšanas noteikumu pārkāpšanu, norādām, ka šāda papildinājuma iekļaušana nav pieļaujama. Apšaubāms arī minētā priekšlikuma sasniedzamais leģitīmais mērķis.” Tieslietu ministrijas viedoklis praktiski pilnīgi atbilst 9. – PCTVL frakcijas priekšlikumam.
Ārlietu ministrija arī uzskata (citēju): “Gan spēkā esošā redakcijā, gan pirmajā lasījumā pieņemtajos grozījumos ietvertais pamattiesību ierobežojums rada pamatotas aizdomas par tā atbilstību sasniedzamajam mērķim.” Tālāk seko divu lappušu traktāts, kuru es reglamenta dēļ nevaru izklāstīt, un secinājums: “Samazināt minētā ierobežojuma darbības termiņu divreiz – līdz sešiem mēnešiem.”
Katram, kas izlasīja Ārlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas tekstus, kuri jums ir izsniegti, ir skaidrs, ka, piešķirot likumprojektam steidzamību un atdodot to Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai, mēs pieļaujam rupju kļūdu. Daļēji mēs vēl varam to izlabot, balsojot par 9., 10., 11 un 12. – PCTVL frakcijas priekšlikumiem, kurus daļēji atbalstīja gan Tieslietu ministrija, gan Ārlietu ministrija, bet pilnīgi noraidīja “ļoti kvalificētā un objektīvā” Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija.
Aicinu nobalsot par 9., 10., 11. un 12.priekšlikumu un atbalstīt tos!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 9. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
10. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 47, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
11. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 51, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
12. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
13. – Pietkeviča kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atļausiet man izklāstīt cienījamā ārlietu ministra Pabrika kunga un cienījamās tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas viedokli par 13. – deputāta Pietkeviča – un analoģisko 14. – deputāta Jurķa priekšlikumiem, kas skar likuma 8.pantu un vispār nebija apspriesti likumprojekta pirmajā lasījumā. Abus priekšlikumus atbalstīja atbildīgā komisija. Citēju: tiek piedāvāts papildināt 8.pantā tekstu aiz vārda “transportu” ar vārdu “un gājēji”.
Ārlietu ministrija norādīja, ka ir apšaubāms minēto grozījumu priekšlikumu likumiskais mērķis un samērīgums, ņemot vērā, ka pantā ietvertie nosacījumi varētu kļūt par pamatu pasākuma nesaskaņošanai, kā arī to, ka piedāvātā redakcija rada pietiekamu pamatu likuma patvaļīgai interpretācijai.
Lūdzam izvērtēt iespēju neatbalstīt piedāvātos grozījumus! Aicinu arī Saeimu pievienoties Ārlietu ministrijas viedoklim un noraidīt gan 13., gan 14.priekšlikumu, lai nebūtu mūsu ārlietu ministriem ļoti sarežģīti izklāstīt Eiropas Savienībā mūsu gudro karavīru un citu likumdevēju gribu.
Aicinu balsot pret 13.priekšlikumu un balsot pret 14.!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 13. – deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 11, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts. Līdz ar to ir atbalstīts arī 14. – Saeimas deputāta Roberta Jurķa priekšlikums.
J.Dalbiņš.
15. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Mūsu frakcija uzskata, ka pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā satur tiešu valsts augstāko amatpersonu apvainojumu, kas ir rakstīts spēkā esošā likuma redakcijā: “Sapulces un piketus aizliegts rīkot tuvāk par 50 metriem no Valsts prezidentes rezidences, Saeimas, Ministru kabineta, tiesām, prokuratūras un ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkām.” Paredzēts papildināt šo goda iestāžu sarakstu ar vārdiem “policijas, ieslodzījuma vietu”. Un tādā veidā tiek piedāvāts, manuprāt, pielīdzināt Valsts prezidentes rezidenci policijas iecirknim un cietumam. Lūk! Šāds rezultāts sanāk, ja lieto policista loģiku attiecībā uz šo likumu, kas regulē Satversmē aizstāvētas tiesības uz sapulču brīvību.
Cienījamie kolēģi! Varbūt derētu papildināt šo sarakstu arī ar kaut kādiem publiskiem namiem un sabiedriskām tualetēm?
Piedāvāju izslēgt no likuma šos kaunpilnos papildinājumus iestāžu sarakstā, kas atrodas likuma apsardzībā.
Un pats par sevi šis priekšlikums – noteikt konkrētu attālumu, kas ierobežotu piketētājus, atrodas pretrunā ar Satversmi un to nevar… un to var pārsūdzēt Satversmes tiesā. Tādu viedokli izteica Saeimas Juridiskais birojs savā 20.priekšlikumā, kuru, starp citu, atbalstīja arī atbildīgā komisija.
No likumprojekta tiek izsvītrots nolikums, ka sapulces, gājienus un piketus aizliegts vienlaikus rīkot tuvāk par 300 metriem vienu no otra. Un gluži tāpat šie Juridiskā biroja iebildumi ir piemērojami arī attiecībā pret apspriežamajiem ierobežojumiem.
Kolēģi! Starp citu, piezīmēšu, ka Rīgā, nerunājot jau par citām pilsētām, manuprāt, nav nevienas ielas, kas būtu platāka par 50 metriem. Un šāds ierobežojums vēl būtu saprotams tādās lielpilsētās kā Maskava, Parīze, Londona, varbūt Sanktpēterburga, bet nav nekāda pamatojuma pielietot to Latvijas teritorijā ar tās samērā nelielajām pilsētām.
Un es aicinu jūs balsot gan par 15., gan par 16. – mūsu frakcijas priekšlikumiem! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Mani pārsteidz loģika, kas piemīt deputātiem no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kuru, manuprāt, derētu pārdēvēt par policijas komisiju. No vienas puses, viņus pārpilda vēlme nosūtīt visus demonstrantus uz policijas iecirkni, no otras puses, viņi vēlas aizliegt demonstrantiem tuvoties policijas iecirkņiem tuvāk par 50 metriem. Es uzskatu, ka aizliegums demonstrantiem tuvoties tuvāk par 50 metriem Valsts prezidenta rezidencei vai arī kādai sabiedriskai ēkai atrodas tiešā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi.
Piemēram, Francijas un Vācijas vēstniecības atrodas Raiņa bulvārī, Brīvības bulvāra abās malās. Tad, lūk, vienīgā vieta, kas atrodas vairāk nekā 50 metru attālumā uzreiz no abām vēstniecībām, ir Brīvības pieminekļa pjedestāls. Starp citu, Brīvības piemineklis nav iekļauts to objektu sarakstā, pie kuriem aizliegts tuvoties piketētājiem.
Izteikt savu... pieņemsim, ja mēs gribētu izteikt savu sajūsmu par tuvākajiem sabiedrotajiem Eiropas Savienībā, būtu jāstāv blakus goda sardzes karavīriem, kuri šobrīd pa televīziju reklamē mobilo sakaru kompāniju “Bite”.
Cienījamie deputāti! Nekad agrāk Latvijas Republikas teritorijā neeksistēja 50 metru ierobežojums piketētājiem. 1923.gada likums par mītiņiem noteica, ka sapulces zem klajas debess var notikt ceturtdaļkilometra attālumā no Saeimas, par vietu un laiku ir vajadzīga atļauja.
1989.gada likumā bija ierakstīts, ka nav atļauts izmantot ēku ieejas un kāpnes, kā arī aizšķērsot gājējiem ielu vai traucēt transporta kustību. Analoģisks ierobežojums pastāv arī spēkā esošajā likumā. Proti, 9.panta otrajā daļā ir ierakstīts, es ceru, ka jūs zināt, kas tur ir ierakstīts, un mēs uzskatām, ka tas ir pilnīgi pietiekami, lai nodrošinātu kārtību mūsu valsī, mūsu pilsētās un laukos.
Piedāvāju atbalstīt PCTVL 15. un 16.priekšlikumu un izsvītrot no likuma, mūsuprāt, muļķīgos attāluma ierobežojumus. Izsvītrot, kamēr to jūsu vietā nav izdarījusi Satversmes tiesa. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis. (Starpsauciens: “Sadod viņiem!”)
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Klausoties iepriekšējos runātājus, man rodas stingra pārliecība, ka mēs uz nākamo lasījumu varētu apdomāt šādu priekšlikumu. (Starpsauciens: “Nav nākamā lasījuma!)
Atļaut... var atkal taisīt vaļā un ciet... mierīgi... mierīgi... uz nākamo lasījumu mēs varam taisīt vaļā likumu, kā jūs to labi zināt.
Tātad atļaut tuvoties tuvāk par 50 metriem no policijas iecirkņa vai ieslodzījuma vietām tām personām, kuras, apzinājušās savu vainu, tiešā ceļā dodas uz policijas iecirkni vai ieslodzījuma vietu, lai paliktu tur ilgāku laiku.
Ja jūs varētu apdomāt šādu priekšlikumu, mēs, atkal atverot vaļā likumu, varētu tur to ielikt.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 15. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
16.priekšlikums – frakcijas PCTVL priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
17.priekšlikums. Saeimas deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Pietkeviča kungs grib izplatīt šo 50 metru attāluma ierobežojumu ne tikai uz piketiem un sapulcēm, bet arī uz ielu gājieniem. Ņemot vērā, ka iestāžu saraksts, kurām ir aizliegts pietuvināties piketētājiem, ir būtiski papildināts, iznāk, ka, cienījamais Pietkeviča kungs, jūs nevarat un neviens cits nevar organizēt nevienu ielu gājienu pa Vecrīgu. Tas ir papildināts gan ar ārzemju vēstniecībām, gan ar dažām valsts iestādēm, gan arī ar policijas iecirkņiem. Un faktiski balsošana par 17. – Pietkeviča kunga priekšlikumu – ir līdzvērtīga balsošanai par ielu gājienu aizliegumu Vecrīgas ietvaros.
Aicinu šo priekšlikumu noraidīt!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 17. – deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 9, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
18. – Pietkeviča kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 15, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
19. – deputāta Jurķa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Tas ir identisks 18.priekšlikumam.
J.Dalbiņš.
Jā. 20. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 44, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
21. – Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
22. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
23. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atļaujiet man izklāstīt Ārlietu ministrijas viedokli par 23. – Pietkeviča kunga priekšlikumu: “Ārlietu ministrija vēlas norādīt, ka ir apšaubāms priekšlikums papildināt 9.pantu ar atļauju pašvaldībām izdot saistošus noteikumus par sapulču, gājienu un piketu rīkošanas kārtību un norisi atsevišķās vietās. Turklāt likums paredz pietiekami detalizētu jautājuma regulējumu.”
Aicinu arī Saeimu pievienoties Ārlietu ministrijas viedoklim un noraidīt 23. – Pietkeviča kunga priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 23. – deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 14, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
24. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Te bija vesela gūzma PCTVL frakcijas priekšlikumu, par kuriem es negribēju nemaz runāt, protams. Bet nu kas par traku, tas par traku! (No zāles deputāts J.Pliners: “Nav! Nav!”) Un šoreiz Plinera komandas cirvis ir pacelts pārāk augstu, lai nepateiktu viņiem dažus vārdus.
Viņi grib izmest visu, kas viņiem aizliedz graut kārtību, drošību, valsts neatkarību un tā tālāk un tā joprojām, kas aizliedz ārdīties. Paskatieties priekšlikumu. Tātad viņi piedāvā izmest priekšlikumā šobrīd ierakstīto, ka sapulču, gājienu un piketu laikā aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, nacionālo un rasu naidu, klaju nacismu, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu un tā tālāk. Un to visu viņiem nav kauna, atrodoties Latvijas parlamentā, deputātu pulkā, piedāvāt izsvītrot.
Nu vai nav par traku, kolēģi! Tik traki, ka trakāk vairs nevar būt! Un tādēļ, kolēģi, es nekādi nesaprotu koalīcijas partnerus, kuri atteicās virzīt grozījumus Pilsonības likumā, lai tos padarītu stingrākus un lai šādi cilvēki te – Latvijas parlamentā – nesēdētu, jo tas milzīgais pulks, kas iegūst pilsonību un iegūs vēl un vēl, balsos par šādiem cilvēkiem, kas ir absolūti naidīgi noskaņoti pret šo valsti.
Padomājiet! Vēl ir laiks padomāt un virzīt tomēr grozījumus Pilsonības likumā, lai mēs pārtrauktu šo masveida naturalizāciju! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es negribēju komentēt šo 24. – PCTVL frakcijas priekšlikumu, tomēr pēc Tabūna kunga ieteikuma gribu paskaidrot, kas no mums ir trakais.
Jo šis saīsinātais priekšlikums ņemts tieši no 1923.gada Latvijas likuma “Par sapulcēm”. “Aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus, kā arī sludināt vardarbību.” Tieši 1923.gada redakcija.
Bet esošais likums nokopēts no komunistiskā 1989.gada likuma. Un tur bija arī detalizēti visi aizliegumi, nevar cīnīties pret padomju varu un tā tālāk. Visu vārds vārdā nokopēja mūsu esošie demokrātiskie likumdevēji, tikai mainot uz pretējo. Un viss!
Tādi ir iemesli, cienījamais Tabūna kungs, kāpēc mēs gribējām atjaunot demokrātiskas Latvijas Republikas likumdošanu, neizkropļotu ar 50 gadu dzīvošanu totalitārajā komunistiskajā režīmā. Un viss!
Un saskaņā ar to es aicinu atbalstīt šo PCTVL frakcijas priekšlikumu visiem, kuriem nav samaņa atpalikusi komunistiskajā režīmā.
Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Andris Tolmačovs.
A.Tolmačovs (PCTVL).
Mans priekšlikums varbūt, ja gadījumā, ja likums būs atvērts, – papildināt it kā pēc esošās redakcijas: ir atļauts slavēt gan vandālismu, gan kanibālismu un dažādus “ismus”. Un kā tādas mūsu likuma nepilnības... Mūsu priekšlikums ir pilnīgi normāls. Bet nezinu gan, varbūt citi deputāti nemāk lasīt. Un tātad nesaprot, kas ir piedāvāts. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tevi jau neviens “neēdīs”!”)
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams? Ja nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 24. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
25.priekšlikums – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Pirms balsojuma atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis. Nē, 25.priekšlikumu...
Tad debates par 25.priekšlikumu nav. Par 25.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav… Ir iebildumi? Tad balsojam. Lūdzu balsot par 25.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 11, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
26.priekšlikums. PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es jau no rīta jums atgādināju to satraukumu, kāds Krievijas komunistu nometnē parādījās jau vakar. Tikai pēc mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdes. Diezgan jocīgi! Un tāpēc es visus Saeimas deputātus aicinu pasekot arī tam, kas notiek ārpus Latvijas. It īpaši tiem īpatnējiem gājieniem, kādus šad un tad var novērot Krievijā. It kā līdz šim tas likumā nebūtu bijis. Līdz šim Zjuganovs klusēja. Acīmredzot pats viņš neko nejēdza un viņa padomdevēji arī kaut kur grābstījās citās vietās. Tagad atmodušies un ļoti uztraukušies. Un tāpēc ir arī šis piedāvājums. Un tāpēc ir šī slimīgā reakcija. Jā, sen ir skaidrs, ka ir tā lielā vēlme pasniegt starptautiskajai sabiedrībai, ka komunisms ir kaut kas ļoti labs un nacisms ir kaut kas ļoti slikts. Un faktiski mēs labi zinām, kas tie abi tādi bija. Un tieši tāpēc, tieši tāpēc ir aizliegts gan vienu, gan otru režīmu slavējošus simbolus lietot. Kas tur būtu ko brīnīties? Un līdz šim daudzus gadus nekādu īpašu strīdu par šo lietu nebija.
Kāpēc tas tagad ir tā saasinājies? Tāpēc, ka arī Krievijā ir jūtama zināma pārgrupēšanās un cīņa par varu. Putina kungs ar dāsnu roku visai pasaulei izdala savā valdīšanas laikā gan gāzi, gan naftu, gan kokmateriālus, gan alumīniju un daudz ko citu. Viņam ir loti labi. Viņš ir mīļš un labs visai pasaulei. Viņu uzņem ar apkampieniem gan Vācijā, gan Nīderlandē, gan Āzijas valstīs un tā tālāk.
Un šinī brīdī Krievijā pie šīs pārgrupēšanās atkal ir atmodušies komunisti, kas nesvin vis 4.novembri kā Krievijas vienotības dienu, bet atgriežas pie 7.novembra. Žēl! Ļoti žēl, ka tie, kas te visu laiku runā, ka viņi ir pret totalitārismu, pret komunistisko režīmu, šoreiz “pūš” gan viņu taurē, gan stabulē.
Līdz ar to, protams, komisija šādu priekšlikumu noraidīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Nedz...ne reizi netikos nedz ar Zjuganovu, nedz ar Berezovski. Un PCTVL frakcijas 26. priekšlikuma avots – izslēgt likuma 11.panta 5.punktu – pavisam cits. Jo šis priekšlikums guva pilnu Ārlietu ministrijas atbalstu. Ne Krievijas, cienījamais Dobeļa kungs, bet Latvijas!
Mēs piedāvājam izslēgt no likuma rindkopu, kas skan sekojoši: “Pasākuma laikā ir aizliegts izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā).” Ārlietu ministrijas viedoklis ir sekojošs: “Valsts simbolikas, ieskaitot PSRS un nacistiskās Vācijas, izmantošana pati par sevi nerada sabiedrības drošības, kārtības, veselības, tikumības un citu cilvēktiesību apdraudējumu.” Pasaulē ir zināmi daudzi piemēri, kad demonstranti izmanto citu valstu simboliku, lai paustu savus uzskatus, piemēram, antiglobālistu demonstrācijas, demonstrācijas pret karu Irākā, kad demonstranti izmantoja stilizētā veidā komunistu un nacistu simboliku un ASV karogu, lai paustu savu protestu pret karu un ASV oficiālo politiku.
Kā zināms, vārda brīvība aizsargā ne tikai informācijas saturu, bet arī veidu, kādā tā tiek pasniegta. Un daļēji tika iekļauta atsauce uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu. Tāpat vārda brīvība attiecināma ne tikai uz informāciju vai idejām, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai neitrāli, bet arī uz tām, kas apvaino, šokē vai uztrauc valsti vai kādu sabiedrības daļu. Atsauce uz citu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu.
Godātie kolēģi! Jūs domājat, ka visvairāk savējo nogalināja zem PSRS karoga? Jūs domājat, ka visvairāk svešo nogalināja zem nacistiskās Vācijas karoga? Nieki! Visvainīgākais ir Francijas Republikas karogs, jo procentuāli Francijas revolūcijas un Napoleona karu upuri ir ārpus konkurences. Un šis karogs šodien brīvi plīvo Rīgā, Brīvības un Raiņa bulvāra stūrī.
Cienījamie Saeimas deputāti! Pametīsim ārā savu provinciālismu un atbalstīsim Ārlietu ministrijas un PCTVL frakcijas priekšlikumu!
Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 26. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 60, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Tālāk likumprojekta priekšlikumus skatīsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Cienījamie kolēģi, kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, šodien es visu mūsu vārdā vēlos sveikt savu kolēģi – Saeimas priekšsēdētājas biedri Vinetu Muižnieci viņas jubilejā! (Aplausi.)
Vārds paziņojumam deputātam Leopoldam Ozoliņam.
L.Ozoliņš (ZZS).
Lūdzu uzmanību nelielam paziņojumam! Ar Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas atbalstu ir iznācis 3.izdevums angļu valodā, kas stāsta par mūsu Latvijas, mūsu dzimtenes, okupāciju. Tas ir ļoti parocīgs izdevums, nav liels, samērā plāna brošūriņa, un jūs katrs varat saņemt savam darbam, kas vajadzīgs sarunās ar ārvalstu delegācijām un izdalīšanai arī tajās vietās, kur jūs uzskatāt par nepieciešamu, kur ir mazas zināšanas par Latvijas okupācijas sekām. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atkārtoti jums piedāvā šos izdevumus jūsu praktiskajam un ārpolitiskajam darbam.
Aicinu arī PCTVL un citus kreisi jeb, nu, varbūt komunistiski, boļševistiski domājošos un savu varu, kā saka, nerealizējušos arī paņemt šo grāmatiņu, jo tā jums arī palīdzēs izprast Latvijas traģisko vēsturi, kur daudzos jautājumos jūs joprojām vēl neorientējaties.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Komisijas sēde pulksten 12.40 komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas dalībnieki! Lūdzu pulcējamies Dzeltenajā zālē uz sēdi!
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedre Ingunai Rībenai.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Indulis Emsis, Aleksandrs Golubovs, Oskars Kastēns, Paulis Kļaviņš, Sarmīte Ķikuste, Dzintars Jaundžeikars... vairs jau nav. (Starpsauciens no zāles: “Aizgājis uz ministriju, nav vairs deputāts!”) Igors Aleksandrovs... ir, Andrejs Naglis, Vitālijs Orlovs, Anta Rugāte, Atis Slakteris, Dzintars Rasnačs un Ērika Zommere. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētajas biedrs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.
Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””.
Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš.
Augsti godātais sēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Tātad nākamais priekšlikums ir 27.priekšlikums. Iesniedz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Godājamie kolēģi! No vienas puses, es gribētu izteikt gandarījumu par to, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atcerējusies to īpatnējo gadījumu, ka par PSRS karoga sadedzināšanu tika notiesāts Raivis Dzintars un ka ir piedāvājusi šo papildinājumu… lai sludinātu nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju vai slavinātu totalitāros režīmus… ka tie ir tie gadījumi un tā motivācija, kad nedrīkstētu izmantot šo simboliku.
Zināmā mērā šis priekšlikums sasaucas ar nākamo 28., kur, lai lieta būtu pilnīgi skaidra, tiek arī piedāvāts, ka necienīgi izturēties pret jebkuras valsts karogu, to noraujot, saplēšot, iznīcinot vai citādi sabojājot, ir aizliegts. Nu, tad vai nu, vai nu... šeit būtu divas atšķirīgas iespējas, atšķirīgas lietas, it sevišķi, ka 11.panta 4.punkts jau paredz, ka arī tērpties formas tērpā vai tamlīdzīgā tērpā ir aizliegts, lai paustu noteiktus politiskos uzskatus, nevis uzvilkt mugurā veco krievu armijas bušlatu, lai pasargātu sevi no aukstuma, kartupeļus rokot vai nu vienalga.. kaut vai pa ielu ejot...
Tāpēc man radās zināma neizpratne, kāpēc atbildīgā komisija šo papildinājumu ir noraidījusi. Es pilnībā piekrītu, ka ir noraidīts nākamais – 28.priekšlikums, un tāpēc, godājamie kolēģi, vai nu es labprāt gribētu dzirdēt atbildīgās komisijas argumentāciju šajā gadījumā, vai arī tomēr nopietni pārdomāt, vai mēs varam piekrist šādam minētā papildinājuma noraidījumam, jo tad mēs varam piedzīvot atkal nākamos gadījumus, ka zēni, kuri protestēs pret komunistisko ideoloģiju vai kādu režīmu, necienīgi izturoties pret attiecīgā perioda vai režīma simbolizējošo karogu, tiks tāpat tiesāti, it kā viņi necienīgi izturētos pret kādas valsts oficiālo simboliku.
Tāpēc man ir lielas šaubas, un es, protams, nevaru piekrist šim komisijas viedoklim – noraidīt priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienbalsīgi atbalstīja šo 27.priekšlikumu. Un es arī gribētu šeit no Saeimas tribīnes uzklausīt arī atbildīgo amatpersonu viedokļus – komisijas vadības viedokli, lai viņa aizstāvētu mūsu, ierindas komisijas locekļu, viedokli.
Tas ir patiešām Raivja Dzintara gadījums, kad viņš sadedzināja viņam naidīgu PSRS karogu un ka es saņēmu vienas takses naudas sodu 100 latu. Es gribu informēt kolēģus, ka Raivis pārsūdzēja šo pirmās instances tiesas lēmumu. Un esmu pārliecināts, ka, ja pat mēs neatbalstīsim šo komisijas priekšlikumu, viņš vinnēs otrās instances administratīvajā apgabaltiesā. Jo tikai ar policista veselo prātu esošā redakcija ierobežo tādus incidentus, kāds bija ar Raivi Dzintaru, jo tas ir visiem saprotams, izņemot policistus. Bet diemžēl, cienījamie kolēģi, tieši policisti aiztur cilvēkus mītiņu un ielu gājienu laikā.
Saskaņā ar to es lūdzu atbalstīt šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas precizējošo priekšlikumu, lai tomēr visi šie incidenti – gan policistu, gan normālu cilvēku izpratnē – tiktu lemti vienādi.
Aicinu balsot “par” un arī aicinu komisijas amatpersonas, kā arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas amatpersonu izteikties par šā priekšlikuma būtību un par tā noraidīšanas argumentiem.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 38, atturas – 7. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
J.Dalbiņš.
28. – Saeimas deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš.
29. – Saeimas deputāta Jurķa priekšlikums. Tāds pats, arī netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
30. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Varbūt visčaklākie tomēr pusgada laikā izlasīja Ārlietu ministrijas viedokli, bet es tomēr visiem pārējiem gribētu citēt šo viedokli par likuma 12.pantu vai par cienījamo deputātu Pietkeviča un Jurķa priekšlikumiem – no 30. līdz 37.priekšlikumam: “Valsts pozitīvais pienākums vārda un pulcēšanās brīvības aizsargāšanā ir nodrošināt šo brīvību netraucētu realizēšanu. Diemžēl otrajam lasījumam izteiktie priekšlikumi 12.panta redakcijā rada priekšstatu, ka valstij būtu jāiejaucas pasākumu organizēšanā. Pēc Ārlietu ministrijas domām, pašreiz spēkā esošā 12.panta redakcija piedāvā sabalansētu pieeju vārda un pulcēšanās brīvībai un valsts pienākumam rūpēties par sabiedrisko drošību, kārtību un citu cilvēku tiesībām un interesēm. Ārlietu ministrija vēlētos atzīmēt specifiski 12.panta ceturtās daļas spēkā esošo redakciju, jo, neskatoties uz novēloto pieteikuma iesniegšanu, pašvaldība ir tiesīga to izskatīt, kā arī neizskatīt...” Un tā tālāk. Es tālāk to necitēšu.
Valsts cilvēktiesību biroja viedoklis: “Deputātu Pietkeviča un Jurķa priekšlikumi paredz, ka pieteikums par sapulces, gājiena un piketa rīkošanu ir jāiesniedz attiecīgi 7 dienas vai 5 darba dienas pirms attiecīgā pasākuma.
Šobrīd likums paredz, ka pieteikums ir jāiesniedz 3 darba dienas pirms attiecīgā pasākuma norises. Bet, ja pasākums ir saistīts ar transporta kustības traucējumu, – pirms 7 dienām.
Šāds grozījums var nesamērīgi ierobežot pulcēšanās brīvību, jo tādā veidā praktiski tiek izslēgta iespēja nekavējoties reaģēt uz kādu notikumu, un tā tālāk. Un pret šo konkrēto 30.priekšlikumu ļoti rūpīgi iebilda arī mūsu Juridiskā biroja vadītājs. Kusiņa kunga vārdi: šis priekšlikums, kuru iesniedza Pietkeviča kungs, izslēdz no likuma pantu, kas burts burtā nokopēts no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, kura Latvijai ir saistoša, kā arī eksistē instruments, lai piespiestu Latviju to ievērot. Tā ir Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kas atrodas Strasbūrā, un Pietkeviča kungs ar šo savu priekšlikumu atklāj plašu ceļu visiem Latvijas iedzīvotājiem tieši uz Strasbūru, kā arī atklāj mūsu budžeta krājumus, lai maksātu briesmīgus naudas sodus.
Aicinu neatbalstīt visus priekšlikumus no 30. līdz 37.! Aicinu balsot “pret”!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 7, atturas – 1. Priekšlikums guvis atbalstu.
Tālāk, lūdzu!
J.Dalbiņš.
31. – Saeimas deputāta Mihaila Pietkeviča priekšlikums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
32. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt! (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 10, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.
J.Dalbiņš.
33. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt! (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 12, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.
J.Dalbiņš.
34. – Saeimas deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisija atbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 9, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.
J.Dalbiņš.
35. – Saeimas deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 35.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 11, atturas – 1. Priekšlikums guvis atbalstu.
J.Dalbiņš.
36.priekšlikums. Tika atbalstīts daļēji 33.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
37.priekšlikums. Tāpat ir atbalstīts 33.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Tālāk, lūdzu!
J.Dalbiņš.
38. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisija to noraidīja.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
39. – līdzīgs priekšlikums. Arī tika noraidīts. Deputāta Jurķa iesniegts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu. Tālāk!
J.Dalbiņš.
40. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. – PCTVL frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 55. Neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Dalbiņš.
41.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Šis PCTVL priekšlikums ir – atjaunot deputātu un deputātu kandidātu tiesības rīkot tikšanās ar vēlētājiem ielās ... bez speciālām pašvaldības atļaujām.
Praktiski šīs tiesības eksistēja Latvijā desmit gadus, un nekādas jēgas to svītrot no likuma nebija. Un tas ir īpaši aktuāli visām politiskajām partijām, kas gribētu piedalīties nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Es aicinu kaut vienu no valdošās koalīcijas cilvēkiem, kas atjaunoja šīs tiesības bez Saeimas piekrišanas un kuru Saeima neatdeva tiesāšanai, arī atbalstīt šo prātīgo un demokrātisko PCTVL frakcijas priekšlikumu.
Aicinu balsot “par”, jo pretējā gadījumā jūs varētu izjust uz savas ādas šo priekšlikumu noraidīšanas sekas jau tuvākajā laikā pēc apmēram deviņiem mēnešiem.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. – PCTVL frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 52, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Dalbiņš.
42.priekšlikums. Saeimas deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 42.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 8, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
43.priekšlikums. Arī ir atbalstīts. Tas ir tieši tāds pats.
44.priekšlikums. Saeimas deputāta Jurķa priekšlikums. Atbalstīts daļēji 34.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 9, neviens neatturas. Priekšlikums ir guvis atbalstu
J.Dalbiņš.
46.priekšlikums. PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes. Tālāk!
J.Dalbiņš.
47.priekšlikums. Deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš.
48.priekšlikums. Deputāta Jurķa priekšlikums. Tāds pats … ir guvis atbalstu.
49. priekšlikums...
Sēdes vadītājs.
Atvainojiet... vai deputāts Buzajevs vēlas debatēt par 49.? Par 48. – nav iebildes.
Tālāk, lūdzu!
J.Dalbiņš.
49.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Varbūt tas nebūs oriģināli, bet Ārlietu ministrijas viedoklis par likuma 15.pantu vai par cienījamo deputātu Pietkeviča un Jurķa priekšlikumiem, kā arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumiem no 49. līdz pat 63: “Spēkā esošā 15.panta 1. daļas redakcija paredz pietiekami sabalansētu pieeju gan indivīda, gan sabiedrības interesēm. Līdz ar to grozījumi šajā daļā būtu apsverami tikai tad, ja pašvaldībām no viņām neatkarīgu iemeslu dēļ rodas zināmas praktiskas grūtības izskatīt pieteikumu triju darba dienu laikā.”
Nu un tā tālāk... Ja praktiskā situācija to ļauj, pasākumu varētu saskaņot arī vienas darbdienas laikā. Tas pats princips darbojas arī gadījumā, ja pašvaldība nolemj nesaskaņot pasākumu. Minētās normas pamatā ir apsvērums, ka publiskie pasākumi paredz zināmas organizatoriskas darbības, kā arī to, ka pašvaldība var lūgt novērst trūkumus pieteikumā un ka pieteicējiem varētu rasties nepieciešamība pārsūdzēt pašvaldības atteikumu. Līdz ar to būtu saglabājams 15.panta 1.daļā ietvertais pienākums pašvaldībai izskatīt pieteikumu ne vēlāk kā 48 stundas pirms pasākuma sākuma. Ja tiks atbalstīts priekšlikums pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz piecām darbdienām, tad attiecīgi varētu samazināt pieteikuma izskatīšanas maksimālo termiņu līdz 72 stundām pirms pasākuma sākuma. Arī spēkā esošā 15.panta 6. daļas redakcija paredz pietiekami sabalansētu pieeju gan indivīda, gan sabiedrības interesēm, un tā tālāk.
Savukārt otrajam lasījumam izteiktie priekšlikumi neievēro samērīguma principu un padara pasākuma pieteicēju atkarīgu no pašvaldības amatpersonas redzējuma par pasākuma laiku, vietu un maršrutu. Ja šāda redakcija tiks atbalstīta, tā radīs pietiekami lielu pamatu patvaļai no pašvaldību amatpersonu puses.”
Saskaņā ar visu izklāstīto lūdzu Saeimu pievienoties Ārlietu ministrijas viedoklim un noraidīt visus priekšlikumus, sākot no 49.priekšlikuma un beidzot ar 63.priekšlikumu.
Lūdzu visus nobalsot un neatbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 5, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
50. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Priekšlikums atbalstīts 54. – Juridiskā biroja priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
51.priekšlikums – tieši tādā pašā veidā ir atbalstīts 54.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
52. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Ir noraidīts komisijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
J.Dalbiņš.
53. – Saeimas deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates par 54.priekšlikumu. Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Jūs tikko dzirdējāt Ārlietu ministrijas argumentāciju par visiem šiem priekšlikumiem, ieskaitot arī 54.priekšlikumu. Varbūt jums nav saprotama Ārlietu ministrijas diplomātiskā valoda, tādēļ es tulkošu normālā latviešu sadzīves valodā. Komisijas atbalstītā likuma redakcija ļauj pašvaldībai saskaņot jebkuru pieteikumu divas diennaktis pirms pasākuma sākšanās, saskaņot vai izsniegt atteikumu.
Kolēģi! Ir runa par jebkuru pieteikumu neatkarīgi no pieteikuma iesniegšanas termiņa. Un likums paredz, ka tiesai ir pienākums izskatīt sūdzību triju diennakšu laikā, tātad arī vienu diennakti pēc pasākuma paredzētā sākuma. Tas nozīmē, ka sapulču brīvība ir pilnīgi aizliegta un var droši svītrot Satversmes 103.pantu. Tas nozīmē, ka nākamnedēļ piektdien no rīta Latvijas teritorijā vairs nedarbosies gan Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11.pants, gan ANO starptautiskā pakta “Par pilsoņu un politiskajām tiesībām” 21.pants. Tātad, cienījamie kolēģi, unikāla teritorija ar unikālu vēsturi kā Antarktika.
Godātie kolēģi! Nākamais solis šajā virzienā – tā ir Saeimas vēlēšanu atcelšana un mūsu pilnvaru pagarināšana līdz mūsu nāvei.
Kolēģi! Iedomājieties pirms balsošanas!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 11, atturas – 1. Priekšlikums ir guvis atbalstu.
J.Dalbiņš.
55. – Saeimas deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu. (Starpsauciens: “Balsot!”) Ā, atvainojiet! Balsojums. Lūdzu balsojuma režīmu! Balsosim par 56. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 12, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.
J.Dalbiņš.
57. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 11, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.
J.Dalbiņš.
58. – Saeimas deputāta Jurķa priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 9, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.
J.Dalbiņš.
60. – Saeimas deputāta Jurķa priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 8, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.
J.Dalbiņš.
62. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
63. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 10, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.
J.Dalbiņš.
64. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš.
65. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
66. – Saeimas deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts... (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. – deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 9, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
J.Dalbiņš.
67. – Saeimas deputāta Jurķa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
68. – Pietkeviča kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
69. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates par 69.priekšlikumu. Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Šis 69. – pēdējais komisijas priekšlikums skan ļoti vienkārši: likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Es gribētu atgādināt kolēģiem, ka 1943.gadā tieši 7.novembrī padomju karavīri atbrīvoja Kijevu. Tā bija Staļina pavēle. Nebija nekādas militāras nepieciešamības steigties. Un pāris 10 000 karavīru bija nogalināti par velti.
Cienījamie kolēģi! Šis komisijas priekšlikums nokārtot visu ar šo likumu pirms valsts svētkiem – tas ir... ir tāds pats līdzīgs jēdziens. Jūs esat staļinisti, cienījamie kolēģi! Un jūs ļoti labi šodien to pierādījāt.
Bet, saņemot Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, kā arī Valsts cilvēktiesību biroja slēdzienus, jūs arī saņēmāt varbūt sāpīgu, bet lietderīgu demokrātijas potēšanu. Jūs saņēmāt šodien labu demokrātijas stundu.
Diemžēl – skolas līmenī, jo līdz skolēniem jums, kolēģi deputāti, augt un augt.
Un jūs esat staļinisti, es varētu atkārtot šo vēl vienu reizi, un es ceru, ka visiem, kas sekoja šodienas debatēm, un visiem, kas vēl pētīs debašu rezultātus, tas būtu skaidrs.
Aicinu neatbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, kā arī balsot pret šo likumu, kas neatbilst Latvijai saistošajiem starptautiskajiem dokumentiem!
Aicinu balsot pret šo priekšlikumu un pret likumu kopumā!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 12, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 16, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut tūlīt pēc izskatītā likumprojekta darba kārtībā Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojumu par Jāņa Šmita deputāta pilnvaru atjaunošanu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.
Lūdzu Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija saņēmusi Dzintara Jaundžeikara iesniegumu par to, ka viņš noliek deputāta mandātu sakarā ar apstiprināšanu ministra amatā.
Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta kandidāts no Latvijas Pirmās partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Jānis Šmits. Komisija ir saņēmusi Jāņa Šmita iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus.
Mandātu un iesniegumu komisija lūdz izskatīt iesniegto lēmuma projektu un apstiprināt Jāņa Šmita 8.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Latvijas Pirmās partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu Jāni Šmitu nodot svinīgo zvērestu!
J.Šmits (LPP).
Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par Jāņa Šmita 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Latvijas Pirmās partijas kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētais deputāts Dzintars Jaundžeikars pilda ministra pienākumus! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lūdzu deputātu Jāni Šmitu ieņemt savu vietu Saeimas plenārsēžu zālē!
Sakarā ar to, ka atkal ir nepieciešami tehniski uzlabojumi mūsu balsošanas sistēmā, tas ir, tehniski grozījumi mūsu balsošanas sistēmā, Prezidijs izsludina pārtraukumu desmit minūtes. Tātad mēs satiekamies zālē pulksten 14.15.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Šadurska, Bērziņa, Pietkeviča, Šņepstes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā un izskatīt likumprojektus “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” un “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” pēc likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi?
Ja deputātiem iebildumu nav, nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”.
Cienījamie kolēģi, tā kā grozījumiem Satversmē ir nepieciešams kvorums, lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Kartes nav jāņem ārā, bet pēc signāla jūs reģistrēsities ar reģistrācijas podziņu. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kopā reģistrējušies 59 deputāti. Lai mēs veiktu izmaiņas Satversmē, ir nepieciešamas divas trešdaļas – ir nepieciešamas 67 deputātu balsis.
Tātad, cienījamie kolēģi, acīmredzot mums vēlreiz būs jāatkārto reģistrācija. Tad pēc zvana iedegsies reģistrācijas lampiņa, zem kuras jums ir jānospiež reģistrācijas poga.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kopā reģistrējušies 63 deputāti. Tātad balsu nepietiek, un mēs nevaram veikt izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē.
Tādēļ pārejam pie nākamā darba kārtības punkta – likumprojekta “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi grozījumus Saeimas Kārtības rullī un tos atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Kā es saprotu, tad šie grozījumi Saeimas Kārtības rullī ir saistīti ar iepriekšējo jautājumu, kura lemšanai mums nebija kvoruma. Līdz ar to ir lielas šaubas, vai mēs varam skatīt lietas ačgārnā kārtībā. Vai tas ir saprātīgi, tāpēc ka šeit ir runa par pilnīgi citas, jaunas normas iedibināšanu, ka Prezidijs informē Saeimu tuvākajā sēdē par Saeimas locekļiem piemērotajiem administratīvajiem sodiem. Un pastāvot līdzšinējai kārtībai, kamēr nav izdarīti grozījumi Satversmē, šāda norma, šāds grozījums Saeimas Kārtības rullī ir grūti saprotams un, manuprāt, nepamatots un neloģisks, jo mēs taču nevaram izslēgt iespēju, ka nākamajā reizē, kad mēs skatīsim jautājumu par grozījumiem Satversmē, tie var arī netikt izdarīti.
Ir jāparedz jebkura iespēja. Un tad pēc šī priekšlikuma šī dienas kārtības punkta skatīšana pirms iepriekšējā, manuprāt, nav iespējama un nav loģiska.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, kolēģi, balsosim par likumprojekta “Grozījums Saeimas Kārtības rullī” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 2, atturas – 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
11.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 11.novembris.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Stalidzānes, Maksimova, Simsona, Turlā, Stepaņenko un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 3.novembra sēdē... Nē, šeit ir... Tad atvainojiet! Šā gada 3.novembra sēdē vai nākamās trešdienas sēdē? Šā gada 3.novembra Saeimas sēdē un izskatīt jautājumu “Par Saeimas sekretāra vēlēšanām” kā nākamo darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, tad lūdzu balsosim par darba kārtības maiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 2, atturas – 38. Priekšlikums par darba kārtības izmaiņu nav atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojektā “Grozījumi Ieroču aprites likumā” iekļauts likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Reģistrācijas nr.1304 un reģistrācijas nr.1232). Trešais lasījums.
Likumprojektā trešajam lasījumam iesniegti 17 priekšlikumi. Izskatīti 26.oktobra sēdē.
1. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Daiņa Turlā priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
3.priekšlikums ir pamatots uz Saeimas Kārtības ruļļa 85.panta otrās daļas 2.punktu. Likumprojektā iekļautais “Ieroču aprites likuma” grozījums, kura atbalsts bija paredzēts likumprojektā ar reģistrācijas numuru 1304. Komisija to atbalsta 2.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
4.priekšlikums. Komisija to atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
5.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
6.priekšlikums. Ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
7.priekšlikums – parlamentārā sekretāra Turlā kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
8.priekšlikums – tieslietu ministres Āboltiņas kundzes priekšlikums. Komisija to atbalsta 7.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
9.priekšlikums – Saeimas deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! PCTVL frakcijas 9., 14. un 15.priekšlikums Ieroču aprites likumā paredz piešķirt Latvijas nepilsoņiem tādas pašas tiesības iegādāties un nēsāt ieročus, kādas ir ārvalstniekiem, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas ekonomiskās zonas valstu pilsoņiem.
Šos priekšlikumus PCTVL frakcija iesniedza sekojošu iemeslu dēļ: pastāvošā redakcija Ieroču aprites likumā pilnībā atbilst to laiku analoģiskajai likumdošanai, kad Latvija ietilpa Trešā reiha sastāvā. Tajos laikos ieročus varēja nēsāt okupanti, kurus patlaban saskaņā ar likumu iemieso Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas ekonomiskās zonas valstu pilsoņi.
Vecajos laikos ieroči tika izsniegti arī tiem, kuri nebija ārieši, – koncentrācijas nometņu sargiem, kā arī tiem, kuri apslāpēja savu ciltsbrāļu neapmierinātību.
Patlaban saskaņā ar pastāvošo likumu okupantiem pielīdzināto kolaboracionistu lomu izpilda Latvijas pilsoņi.
Nu un beidzot pārējās okupētās teritorijas iedzīvotājus par ieroču glabāšanu un slēpšanu sodīja.
Pastāvošais demokrātiskais Ieroču aprites likums šai kategorijai pielīdzina nepilsoņus – tātad pusi no valsts krievvalodīgās kopienas. Tātad sabiedrības integrācijas jomā mūsu valsts likumdošana atklāti ņem sev par paraugu Trešā reiha bēdīgi slaveno pieredzi.
Pa šādu ceļa galamērķi loģiski varētu kļūt Salaspils koncentrācijas... atvainojiet... integrācijas nometnes atjaunošana. Bet vadīt šīs nometnes apsardzi droši varētu uzticēt Latkovska kungam. Turklāt likums neaizliedz viņam nēsāt pie krūtīm šmaiseri.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 9. – deputāta Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 49, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
10.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
11.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
12.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
13.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
14.priekšlikums. Deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
15.priekšlikums. Deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
16.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
17.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Ieroču aprites likumā” pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Stalidzānes, Feldmanes, Simsona, Turlā, Petera un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 3.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātes Stalidzānes, Feldmanes, Simsona, Turlā, Petera, Nagļa un citu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 3.novembra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (JL).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz trešo lasījumu izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””. Kopā ir saņemti četri priekšlikumi.
1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Lasmanis.
3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumi nav.
M.Lasmanis.
Tie ir visi priekšlikumi uz trešo lasījumu. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku””. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi. Saņemti ir 12 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
4. – kultūras ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
Līdzīgi arī 5. – Juridiskā biroja priekšlikums – iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
8. – kultūras ministres Demakovas priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
9. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
Līdzīgi arī 10. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir iekļauts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi, aicinu balsot par likumprojektu kopumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 1, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”” pieņemts. Paldies.
Dz.Ābiķis.
Paldies, kolēģi, par gandrīz vienprātīgo atbalstu!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Latvijas vides aizsardzības fonda likums”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Latvijas vides aizsardzības fonda likumu. Aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā!
Lietas būtība tāda, ka visas šīs normas bija iestrādātas Dabas resursu likumā. Tagad tās ir no šī likuma izņemtas un noformētas kā atsevišķs likums. Principiāli un pēc būtības nekas nav mainīts.
Tā ka aicinu balsot!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 4, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Emsis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 25.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 25.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Dabas resursu nodokļa likums”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Dabas resursu nodokļa likumu. Un atbalstīja to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 7, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Ē.Zunda.
17.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 17.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4753. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Šis likumprojekts ir sagatavots sakarā ar to, ka reglamentē... lai varētu precīzi reglamentēt vispārīgos noteikumus darbinieku prasījumu segšanai no garantiju fonda līdzekļiem maksātnespējīgo darba devēju pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumos. Tad par darbinieku prasījuma apmierināšanu ir atbildīga tā dalībvalsts garantiju institūcija, kuras teritorijā darbinieki veic vai... parasti veic darbu attiecīgajā laika posmā. Lai šos jautājumus sakārtotu, ir nepieciešami šie grozījumi, un Sociālo un darba lietu komisija ir lēmusi pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 9.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 9.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Arī šie grozījumi likumprojektā paredz papildināt ar reglamentētām profesijām tādas darbības autotransporta jomā, kurās nepieciešamo profesionālo minimumu profesionālās kompetences iegūšanai nosaka Ministru kabinets.
Tāpat šie grozījumi nosaka kravu autopārvadātāju profesionālo darbību, ka tā ir jebkāda darbība, ko veic uzņēmums, kas nodarbojas ar preču komercpārvadājumiem vai ar atsevišķu mehānisko transportlīdzekļu vai sakabinātu transportlīdzekļu apvienojumu. Arī šeit ir jāsakārto visas normas atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām.
Komisija lēma atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 3, atturas – 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.novembris...
Sēdes vadītāja.
Es atvainojos! Mums vēl jānobalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.novembris, izskatīšana – 11.novembrī.
Sēdes vadītāja.
10.novembrī mums ir sēde. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.novembris, izskatīšanas laiks – 10.novembra sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Un, pamatojoties lielāko tiesu uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšlikumiem, izstrādāja savus priekšlikumus, kā arī ir iesniegti no Juridiskā biroja kopskaitā 20 priekšlikumi.
Visi ir atbalstīti.
1.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
2.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zunda.
3.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
4.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
5.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zunda.
6.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
7.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zunda.
8.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
9.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
10.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
11.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zunda.
12.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
13.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
14.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zunda.
15.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
16.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zunda.
17.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
18.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zunda.
19.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zunda.
20.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Ē.Zunda.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 10.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 10.novembris.
Ē.Zunda.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru nr.1329 – likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”.
Tautsaimniecības komisija ir apkopojusi priekšlikumus otrajam lasījumam. Kopā ir saņemti 7 priekšlikumi.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
4. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un izteikts kā pārejas noteikumu 17.punkts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
7. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt grozījumus Dzelzceļa likumā otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 10.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 10.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja grozījumus Būvniecības likumā un atbalstīja to izskatīšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Dz.Zaķis.
Sakarā ar to, ka izvērsās diezgan asas diskusijas par šā likuma grozījumiem un to būtību, un bija arī daudz ideju, kas jāiestrādā, es piedāvāju 21.novembri – pietiekami ilgu laiku, lai varētu iesniegt visus nepieciešamos grozījumus.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 21.novembris.
Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs šodien izskatīja deputāta Ata Slaktera iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 3.novembrī, ko Prezidijs arī atbalstīja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Cienījamie kolēģi, atgādinu: neizskatītie šīsdienas sēdes jautājumi tiks skatīti nākamajā trešdienā, tas ir, 9.novembrī.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Tātad nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aleksandrs Golubovs... nav? Nikolajs Kabanovs, Andis Kāposts, Oskars Kastēns, Paulis Kļaviņš, Sarmīte Ķikuste, Andrejs Naglis, Vitālijs Orlovs... Es diemžēl, cienījamie kolēģi, nezinu no galvas, kuri ir Ķīnā, tāpēc atvainojos par to, ka es viņus atkārtoti nosaucu... Jakovs Pliners, Andrejs Radzevičs, Anta Rugāte, Atis Slakteris, Andris Tolmačovs... tiešām? Aleksejs Vidavskis, Dzintars Rasnačs un Ērika Zommere tiešām ir Ķīnā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 3.novembra sēde ir slēgta. Es atgādinu, ka sēde mums būs 9.novembrī pulksten 15.00, kurā turpināsim izskatīt šodien neizskatītos jautājumus. Paldies.