Teicams tautsaimniecības izaugsmes temps

Gan panākumi, gan neveiksmes rosina uz pārdomām. Šoreiz runa ir par panākumiem. Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir statistisks rādītājs, kas aptveroši raksturo kādas valsts tautsaimniecības sasniegto līmeni, attīstības soļus. Tā aprēķina pamatā ir valsts teritorijā saražotās gala produkcijas un sniegto pakalpojumu kopsumma faktiskajās un salīdzināmās cenās jeb tā sauktā pievienotā vērtība. IKP rādītājs ir attīrīts no materiālajām izmaksām, izņemot amortizācijas atskaitījumus. Aprēķināts pēc vienotās metodikas, statistiskais rezultāts dod iespēju nozīmīgiem starptautiskiem salīdzinājumiem. Šai nolūkā IKP jāattiecina uz vienu valsts iedzīvotāju.

Stabils un augsts pieaugums

Ar gandarījumu jāatzīmē, ka Latvijas tautsaimniecība attīstās visai stabili, ar augstu IKP pieauguma tempu. 2001.gadā IKP izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, līdzinājās 8,0%, 2002.gadā – 6,4%, 2003.gadā – 7,5%, 2004.gadā – 8,5%. Iepriecina šā gada sniegums: pirmais ceturksnis – 7,5%, otrais ceturksnis – pat 11,6 procenti! Kāds būs 2005.gada gala rezultāts? Ekonomikas ministrijas prognoze – IKP pieaugums par 7,5%. Domājams, ka šis temps būs augstāks – vismaz 8,5%.
Šo teicamo sniegumu nodrošināja divi galvenie faktori: pirmkārt, iekšējā pieprasījuma stabilā dinamika, otrkārt, eksporta pieaugums. Statistika liecina, ka pēdējos trijos gados ievērojami palielinājusies iedzīvotāju pirktspēja; reālā darba samaksa izaugusi par 17%, reālā pensija – par 11%. Nav informācijas, kā palielinājušies pašnodarbināto un uzņēmēju reālie ienākumi; spriežot pēc dažām pazīmes, šie ienākumi būtiski izauguši. Sevišķi vērā ņemami iedzīvotāju pieprasījums palielinājies 2005.gada pirmajā pusē, kad reālā darba samaksa pieauga par 9,9%. Ar pašmāju pieprasījumu cieši saistīts mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2000.gada atbilstošo periodu tā izaugsme līdzinās 70,6% – pret iepriekšējā gada otro ceturksni 18,3%.
Atzinību pelna Latvijas eksportieri. Pēdējos trijos gados eksporta apjoms palielinājies par 53%, 2005.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu – par 37%. Eksporta iespēju paplašināšanos sekmēja Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā 2004.gada 1.maijā. Šā gada septiņos mēnešos eksports uz 24 ES dalībvalstīm pieauga par 31% (īpatsvars kopējā eksportā – 76,7%). Vēl straujāk tika apgūts NVS valstu tirgus. Šinī pašā periodā eksporta izaugsme – 56% (īpatsvars kopējā eksportā gan tikai 11,6%). Raksturojot ārējās tirdzniecības pozitīvos procesus, jāievēro, ka gadu no gada pasaules tirgos aug produkcijas un pakalpojumu cenas. Pēdējos trijos gados Latvijas eksporta vienības cena palielinājās par 25%, šā gada pirmajā pusgadā par 12%. Tas nozīmē, ka eksporta fiziskais un reizē arī reālais apjoms pieaudzis mazākā mērā, nekā norādīts iepriekš.
Mazliet straujāka par IKP kopējo izaugsmi ir iekšzemes kopprodukta palielināšanās, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Latvijas iedzīvotāju skaits gadu no gada nedaudz samazinājās. Tā 2002.gadā tas līdzinājās 2 345 800 cilvēkiem, 2005.gadā – 2 306 400. Šīs maz iepriecinošās parādības cēloņi, pirmkārt, ir mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu, otrkārt, ilgstošo emigrantu ir vairāk nekā ilgstošo imigrantu.
Analītiķi atzīmē, ka Latvijas IKP palielinājumu uz vienu iedzīvotāju sekmēja galvenokārt produktivitātes pieaugums un, mazākā mērā, nodarbinātības palielinājums un demogrāfijas izmaiņas. Produktivitāti jeb darba ražīgo spēku mēra, attiecinot IKP uz vienu strādājošo. Šim nozīmīgajam ekonomikas efektivitātes rādītājam pēdējos gados raksturīgs kāpums. Visā tautsaimniecībā laikā no 2001. līdz 2004.gadam produktivitāte vidēji gadā pieauga par 5,9%. Apstrādājošā rūpniecībā šis rādītājs ir sevišķi augsts – 10,2%. Desmitā daļa produktivitātes pieaugumā ir saistīta ar strukturālajām izmaiņām Latvijas tautsaimniecībā sakarā ar to, ka pieaudzis nozaru īpatsvars ar lielāku pievienoto vērtību; pārējās deviņas desmitdaļas sasniegtā ir “tīrās” produktivitātes veikums.

Latvija – ES IKP izaugsmes līderis

Visai aktuāls ir Latvijas nepārprotamais panākumu salīdzinājums ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Diemžēl jākonstatē, ka pēc daudziem rādītājiem, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, mūsu valsts atpaliek no Eiropas integrētās saimes locekļiem. Bet Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmes temps (ikgada pieaugums) jau otro gadu ir visaugstākais ES. Dažkārt saka: ES pārdzīvo ne jau labākos laikus. Starptautiskā valūtas fonda sākotnējo prognozi 2005.gadam, ka ES IKP pieauguma temps būšot 2,5%, nesen nācās krietni pazemināt līdz pat 1,2%; Latvijai ir zema ekonomiskā brieduma pakāpe, jo pēc IKP uz vienu iedzīvotāju, rēķinot salīdzinošās pirktspējas vienībās, tā 2005.gadā sasniegs tikai – 46,8% no ES vidējā līmeņa. Šādā situācijā augsts IKP pieauguma temps nav sevišķs nopelns. Tam piekrist nevar. Latvija pēc šā rādītāja apsteigusi un šogad apsteigs deviņas jaunākās ES dalībvalstis, to skaitā arī Baltijas kaimiņus. Šim salīdzinājumam nozīmīgi valstu kopai (10 valstis) 2004.gadā IKP izaugsmes temps bija 6,2%, 2005.gada prognoze – 4,5%, Lietuvai attiecīgi – 6,6% un 7 %, Igaunijai – 6,2% un 6%. Jāatzīmē, ka Latvijai ir augstāks IKP pieauguma temps nekā NVS grupai, pēdējai šis rādītājs 2004.gadā bija 8,2%, 2005.gada prognoze – 6,5%. Saprotams, mūsu valstij ir savas grūtības, neveiksmes, sāpīgie punkti. Latvijai godu nedara ES inflācijas čempiona tituls. Toties ES IKP izaugsmes tempu līdera izcīnītā vieta ir Latvijas darba veicēju slavējams rezultāts.

Latvijas tautsaimniecība attīstās visai stabili, ar augstu IKP pieauguma tempu Foto: Toms Kalniņš, A.F.I.

Nozaru skatījums

Kāds ir Latvijas tautsaimniecības konkrēto nozaru ieguldījums kopējā IKP izaugsmē? Ieskatīsimies Latvijas statistikas ikmēneša biļetenā (8/2005). Informācija par šāgada pirmo pusgadu liecina, ka ražojošās nozares devušas 26% no iekšzemes kopprodukta, pakalpojumi – 74%. Šāds augsts pakalpojumu sfēras īpatsvars var izraisīt izbrīnu. Bet tāda ir mūsdienu realitāte statistiskās uzskaites noteiktajos ietvaros. Ražojošās nozarēs minētajā laika periodā visaugstākais pievienotās vērtības pieauguma temps ir zvejniecībai – 47,0%, bet šīs nozares īpatsvars IKP līdzinās tikai 0,1%, tātad bez reāla iespaida uz galarezultātu. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde arī attīstījās strauji – 23,4%, un atkal tā pati aina: nozares īpatsvars tikai 0,3%. Pusi no ražojošo nozaru īpatsvara nodrošina apstrādes rūpniecība (13,3%). Bet tās pieauguma temps ir visai mērens – 3,8%.
Pakalpojumu sfērā pēc īpatsvara pirmajā vietā ir “jauktenis”, proti, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un iekārtu remonts – 19,4%; tā pievienotās vērtības pieauguma temps šā gada pirmajā pusgadā ir varens – 17,1%, otro vietu pēc īpatsvara ieguvis transports, uzglabāšana, sakari – 15,8%, izaugsmes temps – 15,2%. Trešo vietu pēc īpatsvara ieņem operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība – 13,1%, pieauguma temps zem koprādītāja līmeņa – 6,5%. Pirmās divas pakalpojuma sfēras nozares (kopīpatsvars – 32,9%) arī “velk” Latvijas IKP augsto izaugsmes rādītāju.

Reģionu skatījums

Statistika aptver iekšzemes kopprodukta ražošanu sešos Latvijas reģionos (sk.1.tabulu). Jaunākā lēstā un publicētā informācija ir tikai par 2002.gada rezultātu. Tomēr ieskatu problēmā var gūt.
Jāatzīst, aina nav pārāk valdzinoša – iekšzemes kopprodukts top galvenokārt Rīgā. Pēc aptuveniem aprēķiniem, Latvijas metropole par 138% pārsniedza ES desmit jauno dalībvalstu vidējo līmeni. No tā Latvijas kopīgais vidējais rādītājs veido 76%, Kurzemes – 63%, bet nabadzīgākā reģiona – Latgales – tikai 37%. Situācija 2005.gadā mainījusies visai nedaudz. Aktuāls ir jautājums par minēto reģionu atšķirību mazināšanu.

Skats rītdienā

Latvijas iekšzemes kopprodukta turpmākais attīstības temps un līmenis ir saistīts ar Tautsaimniecības vienotās stratēģijas īstenošanu. Tās galvenais mērķis ir nākamajos 20 – 30 gados sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo iekšzemes kopprodukta līmeni uz vienu iedzīvotāju. Šā galvenā mērķa izpildes nosacījumi raksturoti 2.tabulā.
Tautsaimniecības vienotās stratēģijas galvenais mērķis būtībā ir tikai svarīgākais nosacījums, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem attīstīto valstu dzīves standartiem atbilstošu labklājības līmeni it visās jomās. Tuvākais uzdevums 2006.gadā ir panākt iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempu vismaz par 7 procentiem.

Georgs Lībermanis,
LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks

2.tabula

IKP izaugsmes mērķis tautsaimniecības vienotās stratēģijas skatījumā