Vairums pārkāpumu izdarīti dienesta laikā

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem par izdarītajiem dienesta disciplīnas pārkāpumiem šogad piemēroti 1060 disciplinārsodi. Tas ir nedaudz mazāk nekā pērn.

Piekto daļu soda bargi

Lielākā daļa – 69% no – kopējā disciplinārsodu skaita piemēroti Valsts policijas (VP), 18% Valsts robežsardzes (VRS), bet 10% – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem, liecina IeM Galvenās inspekcijas apkopotā statistika par šā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.
Šogad disciplinārsodu skaits samazinājās visās lielākajās IeM sistēmas iestādēs. Šis process turpinās jau otro gadu. Kopējo disciplinārsodu skaita samazināšanos veicināja Administratīvā procesa likuma stāšanās spēkā 2004.gada 1.februārī, kas būtiski ietekmēja disciplinārsodu piemērošanas procesu, skaidro ministrija.
Disciplinārsodus nosacīti var iedalīt bargajos un pārējos disciplinārsodos.
Bargākie piemēroti 20% gadījumu. No dienesta atlaisti 46, atbrīvoti no amata, ieceļot zemākā amatā, – 16, pazemināti dienesta pakāpē par vienu pakāpi – 31, bet brīdināti par neatbilstību ieņemamajam amatam – 103 darbinieki.

Pa noziedzības ceļu

80 darbinieki no disciplināri sodītajiem darbiniekiem pārkāpumus izdarījuši, atrodoties apreibinošo vielu ietekmē. No tiem 31 darbinieks pārkāpumus izdarīja dienesta laikā, pārējie 49 – ārpus dienesta laika. Apreibinošo vielu ietekmē pieļauto dienesta disciplīnas pārkāpumu skaits katru gadu samazinās.
Pret 58 personām, kas nozieguma izdarīšanas brīdī bija IeM darbinieki, celtas apsūdzības par 2003.–2005.gadā izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu (1998.– 2005.gadā) šogad notiesātas 33 personas, kas pārkāpumu brīdī bijušas kādas no IeM sistēmas iestādes darbiniekiem. Tas ir mazākais skaits pēdējo piecu gadu laikā.
Vairāk nekā puse no notiesātajiem (19 personas) notiesātas par izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Salīdzinot ar pagājušo gadu, skaits ir samazinājies par četriem notiesātajiem, pārtraucot pieaugumu, kāds bija vērojams iepriekšējos trīs gados.

Šauj gaisā un mērķī

Samazinās dienesta šaujamieroču pamatotas izmantošanas gadījumu skaits. Šogad fiksēti 32 šādi gadījumi, kuros iesaistīti 35 VP darbinieki. Tas ir vismazākais gadījumu skaits pēdējo piecu gadu laikā.
Arī šajos gadījumos izdarīto šāvienu kopējais skaits (73 šāvieni) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (84) ir samazinājies par 13% un ir viens no mazākajiem pēdējo piecu gadu laikā.
Policijas darbinieki šaujamieročus izmantojuši, apturot transporta līdzekļus, – 18, aizturot likumpārkāpējus, – 14, atvairot uzbrukumu, – trīs gadījumos.
Šogad fiksēts 21 pamatotas dienesta šaujamieroču pielietošanas gadījums, kuros iesaistīts 21 policijas darbinieks. Kopumā izdarīti 111 mērķtiecīgi šāvieni (2004.gadā – 55 šāvieni). Skaits ir divkāršojies izdarīto šāvienu dēļ trīs gadījumos, lai apturētu transporta līdzekļus, kas bija lielāks, nekā vidēji šādās situācijās mēdz būt.
Divpadsmit gadījumos mērķtiecīgi šāvieni izdarīti, lai apturētu transportlīdzekli. Astoņos gadījumos policisti šāvuši, lai padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka dzīvību vai veselību. Vienā gadījumā šaujamierocis likts lietā, lai aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci.
Divi VP darbinieki pieļāvuši nepamatotu rīcību ar dienesta šaujamieroci. Neviena cilvēka veselībai kaitējums nav nodarīts.

Izraisa avārijas

Šogad notikuši 247 ceļu satiksmes negadījumi ar IeM sistēmas iestāžu dienesta transporta līdzekļu līdzdalību. Darbinieku vainas dēļ izraisīti 75 ceļu satiksmes negadījumi, kas ir par 20% mazāk nekā gadu iepriekš. Tāpat kā iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā bojāgājušo personu nav, bet miesas bojājumus guvuši astoņi iedzīvotāji.

Uzziņai:

Šogad, pildot dienesta pienākumus, cietis 191 Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu darbinieks (pērn pirmajos deviņos mēnešos – 134). Pēdējo piecu gadu laikā tas ir lielākais cietušo skaits.

Avots: IeM

“LV” informācija