Ministru kabineta noteikumi Nr.841

Rīgā 2005.gada 8.novembrī (prot. Nr.65 6.§)

Elektroapgādes būvju būvniecības kārtība

Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 76.panta otro daļu un Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu un 6.panta pirmās daļas 7.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi nosaka īpašu būvniecības kārtību enerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvēm, kā arī kārtību, kādā ierīkojami jauni elektroapgādes komersantu objekti.

2.Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1.elektroapgādes komersants – licencēts komersants, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, elektroenerģijas pārvadi vai elektroenerģijas sadali;

2.2.elektriskā apakšstacija – elektroietaise, kas sastāv no elektrolīniju ievadkonstrukcijām, pārveidotājiekārtām un sadalietaisēm (vai tikai no pārveidotājiekārtām vai sadalietaisēm) aizsardzības un vadības ierīcēm, ēkām, būvēm un nesošajām konstrukcijām un pārvada un sadala (vai tikai pārvada vai sadala) elektroenerģiju (mainot vai nemainot spriegumu);

2.3.elektroiekārta–jebkura iekārta, kas paredzēta elektroenerģijas ražošanai, pārveidošanai, pārvadei, sadalei vai patēriņam;

2.4.elektroietaise–vairāku savstarpēji saistītu elektroiekārtu un konstrukciju kopums, kas paredzēts kopīgu funkciju veikšanai;

2.5.elektroietaises būvniecība – elektroietaises projektēšana un montāža;

2.6.elektroietaises būvkomersants – elektroietaises būvniecībā sertificēta fiziskā persona vai likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kas pasūtītāja uzdevumā par pasūtītāja līdzekļiem saskaņā ar līgumu būvē elektroietaisi;

2.7.elektroietaises būvuzraugs – sertificēts elektrospeciālists vai likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kas noslēgusi līgumu ar pasūtītāju par elektroietaises būvniecības uzraudzību;

2.8.elektroietaises pasūtītājs – elektroapgādes komersants, kas ierosina būvniecību un kura uzdevumā tā tiek veikta vai kurš pats būvē elektroietaisi;

2.9.elektroietaises projektētājs – serti­ficēts elektrospeciālists vai likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kas pasūtītāja uzdevumā par pasūtītāja līdzekļiem saskaņā ar līgumu veic elektroietaises būvprojektēšanu;

2.10.elektroietaises rekonstrukcija – elektroietaises pārbūve, kas saistīta ar tās apjoma vai izvietojuma maiņu vai jaunu elektroietaišu pievienošanu;

2.11.elektroietaises remonts – pasākumi, kas tiek veikti, lai uzturētu un atjaunotu elektroietaises darbspēju un darba resursu, nemainot elektroietaises apjomu (līniju garumu, elektrostaciju, apakšstaciju un sadales ietaišu apbūves laukuma izmērus);

2.12.elektroietaises renovācija – elektro­ietaises remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu elektroietaisi, nomainot nolietojušās elektroiekārtas vai konstrukcijas, funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu izdarīšana, vadu vai kabeļu šķērsgriezuma maiņa, nemainot elektroietaises apjomu (līniju garumu, elektrostaciju, apakšstaciju un sadales ietaišu apbūves laukuma izmērus);

2.13.elektrolīnija – elektroietaise elektroenerģijas pārvadei elektrotīklā;

2.14.elektrolīnijas trase – josla, kas dabā vai plānā apzīmē elektrolīnijas atrašanās vietu un virzienu;

2.15.elektrotīkls – elektrosistēmas daļa, kas pārvada un sadala elektroenerģiju un sastāv no savstarpēji savienotām elektrolīnijām, elektriskajām apakšstacijām un sadalietaisēm;

2.16.elektroapgādes sistēma – elektrostacijas un elektrotīkli, kas darbojas saskaņoti un ražo, pārveido, pārvada, sadala un patērē elektroenerģiju;

2.17.gaisvadu elektrolīnija – elektrolīnija, kuras vadi nostiprināti balstos uz izolatoriem, vai piekarkabeļi noteiktā augstumā virs zemes;

2.18.kabeļu elektrolīnija – elektrolīnija, ko veido īpaši izolēts vads (kabelis), kur kopējā apvalkā atrodas izolēti viendzīslas vai daudzdzīslu vadi un kas guldīts, piemēram, zemē, izvietots uz ēku sienām, kabeļkanālos, kabeļcaurulēs;

2.19.sadalietaise – elektroietaise elektroenerģijas sadalei, nemainot spriegumu.

3.Elektroietaise, ko pasūta vai ierīko elektroapgādes komersants, ir šī komersanta īpašums neatkarīgi no tā, kādā nekustamajā īpašumā elektroietaise novietota.

II. Institūcijas, kas pārrauga elektroietaišu būvniecību

4.110 kilovoltu un 330 kilovoltu elektrolīniju būvniecību pārrauga Valsts energoinspekcija.

5.110 kilovoltu un 330 kilovoltu elektrisko apakšstaciju un jebkura sprieguma elektrostaciju būvniecību pārrauga būvvaldes.

6.Tādu elektrotīklu būvniecību, kuru nominālais spriegums ir zemāks par 110kilovoltiem, pārrauga būvvaldes.

III. Elektroietaišu būvprojektēšanas sagatavošana

7.Elektroietaišu būvniecību uzsāk elektroietaises pasūtītājs pēc saskaņojumu saņemšanas no visu to nekustamo īpašumu īpašniekiem, kur paredzēta elektroietaises būvniecība.

8.Elektroietaises pasūtītājs iesniedz būvniecības iesniegumu–uzskaites karti institūcijā, kas pārrauga elektroietaises būvniecību (turpmāk – būvniecības pārraudzības institūcija).

9.Ja vairākās administratīvajās teritorijās paredzēts būvēt elektrotīklu, kura nominālais spriegums ir zemāks par 110 kilovoltiem, pasūtītājs būvniecības iesniegumu–uzskaites karti iesniedz visu to administratīvo teritoriju būvvaldēs, kur paredzēta elektroietaises būvniecība.

10.Būvniecības iesniegums–uzskaites karte nav nepieciešama šo noteikumu 17.1. un 17.2.apakšpunktā minētajiem darbiem, kā arī šo noteikumu 17.3., 17.4., 17.6.apakš­punktā un 19.punktā minētajiem darbiem, ja tos veic ārpus valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem un to aizsargjoslām (aizsardzības zonām).

11.Pozitīvs būvniecības pārraudzības institūcijas atzinums ir pamats elektroietaises būvprojektēšanai vai šo noteikumu 17.3., 17.4. un 17.6.apakšpunktā minēto darbu veikšanai valsts aizsargājamos kultūras piemi­nekļos un to aizsargjoslās (aizsardzības zonās). Ja vairākās administratīvajās teritorijās paredzēts būvēt elektrotīklu, kura nominālais spriegums ir zemāks par 110 kilovoltiem, nepieciešams saņemt pozitīvu atzinumu no visu attiecīgo administratīvo teritoriju būvvaldēm.

12.Būvniecības pārraudzības institūcija izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu:

12.1.110 un 330 kilovoltu elektrolīnijas vai sadalietaises ierīkošanai vai rekonstrukcijai;

12.2.elektriskās apakšstacijas ierīkošanai vai rekonstrukcijai;

12.3.elektrotīkla ierīkošanai vai rekonstrukcijai valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos vai to aizsargjoslās (aizsardzības zonās), ja paredzamā elektrotīkla nominālais spriegums ir zemāks par 110 kilovoltiem;

12.4.šo noteikumu 17.3., 17.4. un 17.6.apakš­punktā minētajiem darbiem valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos vai to aizsargjoslās (aizsardzības zonās).

13.Projektēšanas uzdevumā elektroietaises pasūtītājs norāda elektroietaises galvenās elektroiekārtas un tehniskos raksturlielumus, būvprojektēšanas prasības inženierkomunikācijām (elektrostacijām, elektriskajām apakšstacijām un sadalietaisēm), vēlamo elektroietaises izvietojumu, elektrokonstrukciju materiālus, īpašās prasības elektroietaises ierīkošanai, būvprojektēšanas stadijas un būvprojektēšanas termiņu.

14.Atbilstoši elektroietaises nozīmīgumam un sarežģītības pakāpei elektroietaises pasūtītājs projektēšanas uzdevumā nosaka elektroietaises būvprojektā iekļaujamos dokumentus.

15.Ja elektroietaisei paredzētas vairākas būvniecības kārtas, elektroietaises pasūtītājs projektēšanas uzdevumā norāda elektroietaises daļu būvprojektēšanas un ierīkošanas secību.

IV. Elektroietaišu būvprojektēšana

16.Elektroietaises būvprojektu izstrādā jaunai elektroietaisei, elektroietaises rekonstrukcijai vai renovācijai.

17. Elektroietaises būvprojekts nav nepieciešams:

17.1.elektroietaises avāriju un bojājumu (arī bojājumu, ko radījusi dabas stihija, zādzība un citi neparedzēti apstākļi) likvidēšanai;

17.2.atsevišķu bojāto vai nolietoto elektroiekārtu vai konstrukciju nomaiņai;

17.3.pagaidu un sezonas elektroietaisēm;

17.4.elektroietaišu renovācijai, ja netiek mainītas elektrolīniju trases, principiālais tehniskais risinājums vai ēku (būvju) fasādes;

17.5.elektrisko tīklu aizsargjoslu tīrīšanai;

17.6.komercuzskaišu un ēku pievadu rekonstrukcijai vai renovācijai;

17.7.elektroietaišu ekspluatācijas un uzturēšanas remontdarbiem.

18.Elektroietaises būvprojekts nepieciešams šo noteikumu 17.3., 17.4. un 17.6.apakšpunktā minētajiem darbiem valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to aizsargjoslās (aizsardzības zonās).

19.Ja elektrotīkla nominālais spriegums ir zemāks par 110 kilovoltiem un elektrolīniju garums mazāks par 1000 metriem, elektrotīkla ierīkošanai vai rekon­strukcijai, kā arī šo noteikumu 17.3., 17.4. un 17.6.apakš­punktā minētajiem darbiem valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to aizsargjoslās (aizsardzības zonās) izstrādā skiču projektu, kurā nav šo noteikumu 23.11., 23.12. un 23.13.apakšpunktā minēto sastāvdaļu.

20.Elektroietaises būvprojekta risinājumu atbilstību projektēšanas uzdevumam, tehniskajiem noteikumiem un būvnormatīvu prasībām būvprojekta vadītājs apstiprina ar parakstu būvprojekta titullapā un apliecinājumu būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapā, kurā ir projektējamās elektroietaises vispārīgie rādītāji. Elektroietaises būvprojekta izstrādi drīkst vadīt sertificēts elektrospeciālists.

21.Elektroietaises būvprojektu izstrādā vienā vai divās stadijās. Vienkāršai, tehniski nesarežģītai elektroietaisei būvprojektu izstrādā vienā– tehniskā projekta stadijā.

22.Ja paredzamā elektroietaise saistīta ar valsts, pilsētas vai rajona elektroapgādi un ir tehniski sarežģīta vai jāizvēlas tehniski un ekonomiski izdevīgākais variants, elektroietaises būvprojektu izstrādā divās stadijās – skiču projekta stadijā un tehniskā projekta stadijā. Elektroietaises būvprojekta izstrādes stadijas pasūtītājs norāda projektēšanas uzdevumā.

23.Elektroietaises skiču projektam ir šādas sastāvdaļas:

23.1.paskaidrojuma raksts ar tehniskā risinājuma pamatojumu;

23.2.elektroietaises novietojuma plāns;

23.3.vides aizsardzības pasākumi un zemesgabalu labiekārtošanas risinājums;

23.4.elektrisko shēmu varianti ar to vērtējumiem un nepieciešamajiem tehniskajiem un ekonomiskajiem aprēķiniem;

23.5.izpētes darbu rezultāti;

23.6.konstruktīvo elementu skices;

23.7.galveno elektroiekārtu izvietojums un tehniskie dati;

23.8.raksturīgākie elektroietaises rasējumi, plāni, griezumi, garenprofili un šķērsprofili;

23.9.būves fasādes, ja tiek būvētas, rekonstruētas vai renovētas elektriskās apakšstacijas, sadalietaises vai elektrostacijas;

23.10.normatīvajos aktos noteiktie nepieciešamie saskaņojumi;

23.11.galveno darbu apjomi un aptuvenās izmaksas;

23.12.uzstādīto iekārtu izmaksas;

23.13.variantu salīdzinājums.

24.Būvniecības pārraudzības institūcijā saskaņots skiču projekts ir pamats tehniskā projekta izstrādāšanai. Ja elektroietaise izvietota valsts aizsargājamā kultūras piemineklī vai tā aizsargjoslā (aizsardzības zonā), skiču projektu papildus saskaņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.

25.Ja elektrotīkla nominālais spriegums ir zemāks par 110 kilovoltiem un elektrolīniju garums mazāks par 1000 metriem, tehniskajam projektam ir šādas sastāvdaļas:

25.1.elektroapgādes principiālā vienlīnijas shēma;

25.2.gaisvadu elektrolīnijām – elektrolīnijas trases plāns topogrāfiskajā plānā ­ pilsētās un ciemos mērogā no 1:250 līdz 1:2000, lauku apvidos mērogā no 1:1000 līdz 1:10000, šķērsojumos ar inženiertīkliem un būvēm ­trases plāns un garenprofils horizontālā mērogā 1:500, vertikālā mērogā 1:50 ar pazemes un virszemes inženierkomunikāciju un citu šķēršļu šķērsojuma vietām;

25.3.kabeļu elektrolīnijām – elektrolīnijas trases plāns topogrāfiskajā plānā pilsētās un ciemos mērogā no 1:250 līdz 1:2000, lauku apvidos mērogā no 1:1000 līdz 1:10000, šķērsojumos ar inženiertīkliem un būvēm ­ trases plāns un garenprofils horizontālā mērogā 1:500, vertikālā mērogā 1:50; ja izmanto beztranšeju kabeļu guldīšanas metodi (caurduršanas metodi) – vertikālais griezums mērogā 1:50 ar šķērsojošām vai blakus esošām pazemes inženierkomunikācijām, to tehniskajiem datiem un augstuma atzīmēm;

25.4.normatīvajos aktos noteiktie nepieciešamie saskaņojumi.

26.Šo noteikumu 17.3., 17.4. un 17.6.apakš­punktā minēto darbu tehniskajam projektam valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ir šādas sastāvdaļas:

26.1.elektroietaises plāns;

26.2.to ēku un inženierbūvju fasāžu rasējumi, uz kurām tiek izvietota elektroietaise;

26.3.normatīvajos aktos noteiktie nepieciešamie saskaņojumi.

27.Elektroietaises (izņemot šo noteikumu 25. un 26.punktā minētās elektroietaises) tehniskajam projektam ir šādas sastāvdaļas:

27.1.būvprojekta vispārīgā daļa:

27.1.1.būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;

27.1.2.zemesgabala topogrāfiskās izpētes materiāli;

27.1.3.paskaidrojuma raksts ar elektroietaises tehniskajiem rādītājiem;

27.2.būvprojekta inženierrisinājumu daļa:

27.2.1.konstrukciju rasējumi;

27.2.2.vides aizsardzības pasākumi;

27.3.būvprojekta tehnoloģiskā daļa:

27.3.1.elektroietaises elektriskās shēmas un nepieciešamie tehniskie aprēķini;

27.3.2.iekārtu izvietojums un apraksti;

27.4.būvprojekta ekonomikas daļa:

27.4.1.iekārtu, konstrukciju un materiālu uzskaitījums;

27.4.2.elektroietaises būvdarbu apjomi;

27.4.3.elektroietaises būvdarbu organizēšanas projekts, ja tas paredzēts projektēšanas uzdevumā;

27.4.4.izmaksu aprēķins (tāme), ja tas paredzēts projektēšanas uzdevumā;

27.5.normatīvajos aktos noteiktie nepieciešamie saskaņojumi;

27.6.šo noteikumu 28., 29. un 30.punktā minētās tehniskā projekta specifiskās sastāvdaļas attiecīgā veida elektroietaisēm.

28.110 kilovoltu vai 330kilovoltu elektrolīnijas tehniskajam projektam ir šādas specifiskas sastāvdaļas:

28.1.gaisvadu elektrolīnijai – elektrolīnijas trases plāns un garengriezums horizontālā mērogā 1:5000, vertikālā mērogā 1:500 ar grunts inženierģeoloģiskās izpētes materiāliem, balstu uzstādīšanas vietām un pazemes un virszemes inženierkomunikāciju šķērsojumu vietām;

28.2.kabeļu elektrolīnijai – elektrolīnijas trases plāns un garengriezums horizontālā mērogā 1:500, vertikālā mērogā 1:50 ar grunts inženierģeoloģiskās izpētes materiāliem, šķērsojošām vai blakus ejošām pazemes inženierkomunikācijām, to tehniskajiem datiem un augstuma atzīmēm;

28.3.elektrolīnijas trasi šķērsojošo inženierkomunikāciju saraksts ar to tehniskajiem datiem, piederību, nepieciešamajiem saskaņojumiem un darbiem, lai nodrošinātu šķērsojumu atbilstību inženierkomunikācijas regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

28.4.vadu, aizsargtrošu, optisko aizsargkabeļu un optisko piekarkabeļu nokaru tabulas, kurās norādīti regulēšanas nostiepumi;

28.5.izolatoru virteņu komplektācijas saraksts;

28.6.balstu rasējumi vai norādes uz standartrisinājumiem;

28.7.balstu un balstu pamatu uzstādīšanas un nostiprināšanas zīmējumi;

28.8.kabeļu savienošanas uzmavu un kabeļu gala uzmavu uzstādīšanas zīmējumi;

28.9.nepieciešamie elektriskie un mehāniskie aprēķini (piemēram, vadu un balstu aprēķini, optisko kabeļu un aizsargtroses izvēles aprēķini).

29.Elektriskās apakšstacijas vai sadal­ietaises tehniskajam projektam ir šādas specifiskas sastāvdaļas:

29.1.teritorijas ģenerālais plāns (arī žogi, ceļi), vides aizsardzības, teritorijas meliorēšanas un labiekārtošanas risinājumi;

29.2.zemesgabala inženierģeoloģiskās izpētes materiāli;

29.3.būvprojekta arhitektūras daļa;

29.4.būvkonstrukcijas;

29.5.ūdensapgāde, kanalizācija, apkure un vēdināšana;

29.6.apgaismošana, zibens aizsardzība, zemēšana;

29.7.primārās komutācijas shēma;

29.8.primārās komutācijas iekārtu izvietojuma plāni un griezumi;

29.9.releju aizsardzība, automātika, sekundārā komutācija un elektroenerģijas uzskaite;

29.10.sakari un tālvadība, apsardzības signalizācija;

29.11.elektroiekārtu vadības sistēma;

29.12.elektriskās apakšstacijas vai sadalietaises elektroapgādes (pašpatēriņa) un līdzstrāvas elektroiekārtas;

29.13.kabeļu izvietojums un kabeļu žurnāls, kurā norādītas kabeļu pievienošanas adreses, kabeļu garums, dzīslu šķērsgriezums un skaits. Spēka kabeļiem norāda arī nominālo spriegumu;

29.14.risinājumi patērētāju energoapgādes nodrošināšanai elektriskās apakšstacijas vai sadalietaises rekonstrukcijas vai renovācijas laikā;

29.15.nepieciešamie elektriskie un mehāniskie aprēķini.

30.Ja elektrotīkla nominālais spriegums ir zemāks par 110 kilovoltiem, tehniskajam projektam ir šādas specifiskas sastāvdaļas:

30.1.elektroapgādes principiālā vienlīnijas shēma;

30.2.gaisvadu elektrolīnijām – elektrolīnijas trases plāns topogrāfiskajā plānā ­ pilsētās un ciemos mērogā no 1:250 līdz 1:2000, lauku apvidos mērogā no 1:1000 līdz 1:10000; šķērsojumos ar inženiertīkliem un būvēm – trases plāns un garenprofils horizontālā mērogā 1:500, vertikālā mērogā 1:50 ar pazemes un virszemes inženierkomunikāciju un citu šķēršļu šķērsojuma vietām;

30.3.kabeļu elektrolīnijām – elektrolīnijas trases plāns topogrāfiskajā plānā pilsētās un ciemos mērogā no 1:250 līdz 1:2000, lauku apvidos no 1:1000 līdz 1:10000, šķērsojumos ar inženiertīkliem un būvēm – trases plāns un garenprofils horizontālā mērogā 1:500, vertikālā mērogā 1:50; ja izmanto beztranšeju kabeļu guldīšanas metodi (caurduršanas metodi) – vertikālais griezums mērogā 1:50 ar šķērsojošām vai blakus ejošām pazemes inženierkomunikācijām, to tehniskajiem datiem un augstuma atzīmēm;

30.4.pārejas pār šķēršļiem un šķērsojumi ar inženierkomunikācijām;

30.5.elektrotīkla pievienojums;

30.6.6–20/0,4kilovoltu transformatoru apakšstaciju shēmas;

30.7.6–20/0,4kilovoltu transformatoru apakšstaciju konstruktīvie risinājumi;

30.8.elektrolīniju konstruktīvie risinājumi;

30.9.nepieciešamie elektriskie un mehāniskie aprēķini;

30.10.aizsardzība pret pārspriegumiem un zemējumi;

30.11.aizsardzība pret īsslēgumiem, signalizācija un tālvadība;

30.12.elektroenerģijas uzskaite;

30.13.projektēšanas uzdevumā noteiktie aprēķini un risinājumi.

31.Elektroietaises tehniskā projekta risinājumā jāparedz darba drošības prasības elektroietaises būvdarbu laikā, ja tuvumā atrodas spriegumaktīvas elektroietaises. Ja nepieciešams, paredz elektroietaišu atvienošanu no sprieguma uz darbu veikšanas laiku.

32.Elektroietaises tehniskā projekta risinājumam jānodrošina darba drošība elektroietaises ekspluatācijas laikā, kā arī elektroietaises konstrukciju stiprība un noturība.

33.Elektroietaises būvprojektu saskaņo atbilstoši arhitektūras plānošanas uzdevumam, ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības.

34.Elektroietaises būvprojekta ekspertīzi veic Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) noteiktajos gadījumos vai ja to pieprasa pasūtītājs.

35.Elektroietaises būvprojektu akceptē būvniecības pārraudzības institūcija. Elektroietaises būvprojekta akceptēšanas kārtību, grozījumu izdarīšanas kārtību akceptētā būvprojektā un akceptēta būvprojekta derīguma termiņu nosaka saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem.

V. Elektroietaišu būvdarbi

36.Elektroietaises būvdarbu pasūtītājs Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā iesniedz iesniegumu būvatļaujas saņemšanai visu to administratīvo teritoriju būvvaldēs, kur tiks izvietota elektroietaise.

37.Elektroietaises būvdarbus uzsāk tikai pēc visu nepieciešamo būvatļauju un citu attiecīgajā administratīvajā teritorijā nepieciešamo atļauju saņemšanas.

38.Licencētiem elektroapgādes komersantiem būvatļauja kabeļu elektrolīniju, gaisvadu līniju, elektrisko apakšstaciju, sadales iekārtu (bez ēkas daļas) būvniecībai tiek izsniegta bez maksas.

39.Būvatļauja nav nepieciešama šo noteikumu 17. un 19.punktā minēto darbu veikšanai, izņemot gadījumus, ja šo noteikumu 17.3., 17.4., 17.6.apakšpunktā vai 19.punktā minētos darbus veic valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos vai to aizsargjoslās (aizsardzības zonās).

40.Tehniskās prasības šo noteikumu 17. un 19.punktā minētajiem darbiem un to izpildes kārtību nosaka pasūtītājs.

41.Elektroietaisi būvē saskaņā ar būvdarbu organizēšanas projektu, ja tāds paredzēts tehniskajā projektā, kā arī saskaņā ar darbu veikšanas projektu, ko izstrādā un saskaņo Latvijas būvnormatīvā LBN 310-05 "Darbu veikšanas projekts" noteiktajā kārtībā.

42.330/110kilovoltu vai 110/6–20kilovoltu elektriskās apakšstacijas pasūtītājs būvdarbu kvalitātes kontrolei pieaicina būvuzraugu. Citu elektroietaišu būvdarbu kvalitātes kontrolei pasūtītājs pieaicina būvuzraugu, ja uzskata to par nepieciešamu vai ja to pamatoti pieprasa būvniecības pārraudzības institūcija.

43.Elektroietaises būvdarbu autoruzraudzībai pasūtītājs pieaicina elektroietaises projekta autoru, ja uzskata to par nepieciešamu vai ja to pamatoti pieprasa būvniecības pārraudzības institūcija.

44.Prasības elektroietaisē lietojamām iekārtām un materiāliem nosaka pasūtītājs, un tās tiek iekļautas būvprojektā. Par iekārtu un materiālu kvalitāti un atbilstību būvprojektam, normatīvajiem aktiem un attiecīgajiem sertifikātiem ir atbildīgs elektroietaises būvkomersants. Par pasūtītāja piegādāto materiālu un iekārtu kvalitāti un atbilstību normatīvajiem aktiem ir atbildīgs pasūtītājs.

45.Elektroietaisē lietojamiem mērīšanas līdzekļiem, kas minēti Ministru kabineta 1998.gada 31.augusta noteikumos Nr.334 "Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu saraksts", nepieciešama verificēšanas atzīme vai verificēšanas sertifikāts saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 31.augusta noteikumiem Nr.335 "Noteikumi par mērīšanas līdzekļu verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm".

46.Prasības elektroietaises būvdarbu izpildei un pārbaudei, kā arī nepieciešamos mērījumus nosaka elektroietaises pasūtītājs. Tehnisko prasību līmenis nedrīkst būt zemāks, kā noteikts normatīvajos aktos, kā arī piemērojamajos standartos, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

47.Garantijas laiks elektroietaises būvkonstrukcijām, izmantotajām iekārtām un materiāliem ir trīs gadi, kuru laikā elektroietaises būvkomersantam jānovērš visi slēptie defekti.

48.Būvdarbus aptur vai pārtrauc Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Pieņemot lēmumu par būvdarbu apturēšanu vai pārtraukšanu esošajās elektroietaisēs, patērētājiem un sistēmas lietotājiem, kuri bija pievienoti šīm elektroietaisēm pirms būvniecības uzsākšanas, nodrošina elektroapgādi vai savienojumu ar tīklu.

49.Elektroapgādes komersantam jānovērš būvniecības dēļ radušies ceļu, ielu, ietvju seguma un zemes virskārtas bojājumi. Ceļu, ielu, ietvju un zaļās zonas īpašniekiem nav tiesību pieprasīt minēto objektu renovāciju lielākā apjomā, nekā nodarīti bojājumi.

VI.Elektroietaišu pieņemšana ekspluatācijā

50.Elektroietaises ierīkošanas atbilstību projektēšanas uzdevumā minētajām īpašajām prasībām kontrolē pasūtītājs.

51.Līdz elektroietaises pieņemšanai ekspluatācijā tās tehnisko gatavību un atbilstību akceptētajam būvprojektam, Latvijas būvnormatīviem un līguma nosacījumiem pārbauda saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumiem Nr.299 "Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā".

52.Ja elektroietaises būvniecībai ir saņemta būvatļauja, elektroietaises pieņemšanu ekspluatācijā ierosina pasūtītājs vai pasūtītāja pilnvarota persona, iesniedzot būvniecības pārraudzības institūcijā šādus dokumentus (oriģinālus):

52.1.apliecinājumu par elektroietaises gatavību ekspluatācijai;

52.2.saskaņā ar šo noteikumu 51.punktu izsniegtus atzinumus par elektroietaises tehnisko gatavību un atbilstību akceptētajam būvprojektam un Latvijas būvnormatīviem;

52.3.šo noteikumu 35.punktā noteiktajā kārtībā akceptētu būvprojektu;

52.4.būvatļauju;

52.5.būvprojektā paredzēto mērījumu rezultātus, elektroiekārtu un citu speciālo iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja tie nepieciešami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iekārtu drošību;

52.6.būvdarbu žurnālu 110 kilovoltu un 330 kilovoltu elektroietaisēm;

52.7.autoruzraudzības žurnālu, ja būvdarbu laikā ir veikta autoruzraudzība;

52.8.elektroietaišu ēkām – Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas sagatavotas ēku inventarizācijas lietas.

53.Šo noteikumu 52.1., 52.2., 52.4. un 52.5.apakšpunktā minēto dokumentu kopijas, kā arī būvprojekta otro eksemplāru pasūtītājs nodod glabāšanā būvniecības pārraudzības institūcijā.

54.Elektroietaisi pieņem ekspluatācijā pieņemšanas komisija. Pieņemšanas komisiju piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 53.punktā minēto dokumentu saņemšanas izveido būvniecības pārraudzības institūcija.

55.Pieņemšanas komisijas sastāvā ir:

55.1.būvniecības pārraudzības institūcijas pārstāvis (komisijas priekšsēdētājs);

55.2.pašvaldības būvinspektors;

55.3.pasūtītājs vai tā pilnvarots pārstāvis;

55.4.Valsts energoinspekcijas pārstāvis, ja ekspluatācijā pieņem 110 kilovoltu vai 330kilovoltu elektrolīniju, 110 kilovoltu vai 330 kilovoltu sadalietaisi vai apakšstaciju ar augstāko nominālo spriegumu 110 kilovolti vai 330 kilovolti;

55.5.pašvaldības arhitekts, būvprojekta autors un valsts būvinspektors, ja elektroietaise atrodas valsts aizsargājamā kultūras piemineklī vai tā aizsargjoslā (aizsardzības zonā).

56.Pasūtītājs elektroietaisi uzrāda pieņem­šanas komisijai. Pasūtītājs pieaicina pilnvarotu elektroietaises būvkomersanta pārstāvi, kas veicis elektroietaises būvdarbus.

57.Pieņemšanas komisija pieņem elektroietaisi ekspluatācijā saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumiem Nr.299 "Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā".

58.Aktu par elektroietaises pieņemšanu ekspluatācijā reģistrē būvniecības pārraudzības institūcija.

59.Pieņemšanas komisijas parakstīto aktu par elektroietaises pieņemšanu ekspluatācijā piecu darbdienu laikā apstiprina būvniecības pārraudzības institūcijas vadītājs. Elektroietaise uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar akta apstiprināšanas dienu.

60.Elektroietaises, kuru būvniecībai nav nepieciešama būvatļauja, pieņem ekspluatācijā pasūtītāja norīkota komisija pasūtītāja noteiktajā kārtībā.

VII. Noslēguma jautājumi

61.Ekspluatācijā esošu elektroapgādes elektroietaišu rekonstrukciju, renovāciju un remontu drīkst veikt pa daļām (sektoriem, posmiem) elektroapgādes komersanta apstiprinātajā kārtībā, un katru elektroietaises daļu atsevišķi atvieno uz noteiktu laiku, kas nepieciešams izpildāmajiem darbiem.

62.Elektroietaises atvienotās daļas gatavību darbam pēc attiecīgo darbu izpildes elektroietaises būvkomersants apliecina rakstiski elektroapgādes komersanta noteiktajā kārtībā. Visu elektroietaisi pieņem ekspluatācijā
šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā.

63.Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.decembri.

Ministru prezidenta vietā – tieslietu ministre S.Āboltiņa

Ekonomikas ministra vietā – īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās A.Latkovskis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.decembri.