Un savu, un mūsu laiku skaita "māla" pulksteņi

No 18. oktobra Latvijas Universitātes galerijā "Bastejs", pabūt kopā ceturtdaļgadsimta LAIKĀ aicina tautas lietišķās mākslas studija "Vāpe"

Latvijas Universitāte (LU), šķiet, ir vienīgā augstskola valstī, kur studentiem ir iespēja darboties tautas studijā un, atdzīvinot mālu, atraisīt savas mākslinieciskās dotības. Studijas vadītāja Helga Ingeborga Melnbārde uzskata, ka LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes studenti te var izteikt un pilnveidot radošo dzirksti. Darbs "Vāpē" jau sen pāraudzis profesionāli atzītas tautas studijas rāmjus. Pateicoties augstskolas vadības izpratnei un atbalstam, "Vāpe" palīdzējusi veidoties radoši bagātām personībām. Studijas vadītāja visus šos divdesmit piecus gadus piedzīvo "pedagoģiskus pārsteigumus". Tās esot dzīvas, pavasarīgas noskaņas daudzu gadu garumā. "Priecājos, redzot, kā atplaukst un atraisās apslēpti talanti, kā veidojas un pārveidojas studentu garīgā stāja, viņu mākslas izpratne un attieksme pret līdzcilvēkiem, kā mainās dzīves vērtējums un uztvere. Ik reizi, kad studijā "Vāpe" ienāk jauna studentu grupa un teic, ka "te ir ļoti laba aura, mums te gribas iegriezties atkal," jūtos patiesi gandarīta," saka H.Melnbārde.

Gan Latvijas, gan starptautiskajās izstādēs vāpiešu keramika vienmēr pārsteigusi ar neparastu idejas pieteikumu, ar augstas raudzes mākslu un oriģinālu tēmas risinājumu.

Kāds tad ir bijis "Vāpes" ceturtdaļgadsimta LAIKS? Gēte ir sacījis, ka "laiks ir bezgalīgs un katra diena ir trauks, kurā var ieliet kaut ko, ja to vēlas". Vāpieši, šķiet, ir lējuši, turklāt darījuši to dāsni. Vēstures grāmatā jau ierakstītas daudzas viņu tematiskās izstādes — "Keramiķis zvejniekam", "Keramiķis medniekam", "Gadalaiki", "Mana Kurzeme", "Mana Vidzeme"... Ir bijusi arī "Jautrā virtuve" un "Vizuālā degustācija", jo izdomas vāpiešiem vēl nekad nav pietrūcis. Viņi ir keramikā interpretējuši Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" un, izpētot arheoloģisko keramiku, veidojuši izstādi "Atradums". Aizrobežu mākslas muzeja Velvju zālē savulaik apmeklētājus priecēja ekspozīcija "Viena saule, viena zeme", kurā kopā ar Jelgavas audējām no studijas "Dardedze" tika "apspēlētas" mūsu Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas apkopotās "Saules dainas".

Kā stāsta H.Melnbārde, studijai "Vāpe" esot savs īpašs darba ritms, tradīcijas un paražas. Kopāturēšanās prasme. Omulīga tējas baudīšana pie aizdegtas sveces. Kopēji braucieni pie Latgales keramiķiem.

Kad LU svinēja astoņdesmit gadu jubileju, vāpieši savai "Alma mater" dāvāja astoņdesmit keramikas svečturus un svētku reizē augstskolas vestibilā aizdedza astoņdesmit sarkanas sveces.

"Vāpes" 25 gadu jubilejas izstādes katalogā Helga Ingeborga Melnbārde raksta: "Kur mīt tas lielais pasaules laika skaitītājs, kas izvēlas saules lēktus un rietus? Vai pulksteņi nekad nepiekūst, iedami dienu un nakti?... Daudziem šobrīd nav laika, daudziem laiks ir pārāk garš, bet nav arī dzirdēts, ka tie otrie labprātīgi aizdotu laiku tiem, kam tā trūkst. Un visi mēs esam atbildīgi par laiku, kas mums uzticēts."

No atmiņām un laika H.Melnbārdei un viņas studistiem veidojušies arī divdesmit pieci gadi kopā ar "Vāpi". Un tādēļ LU galerijā "Bastejs" skatāma izstāde, kādai līdzīgas, šķiet, nav vēl bijis ne Rīgā, ne Latvijā un, iespējams, arī Eiropā. Jo par laiku te simboliski atgādina 25 tikšķoši keramikas pulksteņi. Divdesmit sestais skaitīs laiku nākotnei. Bet visi kopā — studijas vakardienu, šodienu un rītdienu. "Vāpes" laiku.

Armīda Priedīte, "LV" korespondente

Foto: Toms Grīnbergs