Varam tālu redzēt, jo stāvam uz dižu priekšteču pleciem

Runa RTU Senāta svinīgajā sēdē, atjaunojot Rīgas Politehniskā institūta goda biedra nosaukuma piešķiršanas tradīciju, Rīgā 2000. gada 13. oktobrī

Man ir patiesi liels gods šajā vecākās Latvijas augstskolas un visas Latvijas augstākās izglītības svētku dienā [14. oktobrī] saņemt Rīgas Tehniskās universitātes goda biedra diplomu un izjust to jauno garu, kas nu kļūst raksturīgs jūsu universitātei. Sirsnīgi pateicos RTU Senātam un rektoram profesoram Ivaram Knētam par to. Saņemtais goda biedra nosaukums mani vēl ciešāk saista ar RTU, un tas man ir trīskārt patīkami. RTU ir vecākā universitāte Rīgā, visu Latvijas universitāšu "Alma mater", esmu nu jau gandrīz 50 gadus pētījis zinātņu vēsturi Rīgā un Latvijā, Vilhelma Ostvalda, Paula Valdena, Svantes Arēniusa, arī Frīdriha Candera zinātnisko mantojumu, Rīgas politehnikuma ģenēzi un attīstību. Otrkārt, daļēji, vismaz fakultātes līmenī, izjūtu veco Rīgas Politehnisko institūtu (RPI) — tagadējo RTU — kā savu "Alma mater", jo Ķīmijas fakultāte, kur mācījos, toreiz gan skaitījās LVU sastāvā, bet būtībā bija tā pati vecā Ernsta Nauka un Augusta Tēplera dibinātā RPI Ķīmijas nodaļa, kur bija strādājuši arī V.Ostvalds, P.Valdens, M.Glāzenaps. Treškārt, ar ļoti daudziem RTU profesoriem — gan ķīmijā, gan citās nozarēs — mani saista koleģiālas, neformālas, draudzīgas saites, īpaši ar rektoru Ivaru Knētu jau ilgi esam sadarbojušies un draudzējušies gan Zinātņu akadēmijā, gan Latvijas Zinātnes padomē, iestājoties par zinātnes un augstākās izglītības vietu atjaunotajā Latvijā.

Taču galvenais gandarījums man šodien ir senās tradīcijas — RPI goda biedra nosaukuma — atjaunošana pēc 82 gadu pārtraukuma. Pirmais RPI goda biedrs bija fizikālās ķīmijas pamatlicējs Vilhelms Ostvalds, rīdzinieks, Nobela prēmijas laureāts, kura 50. dzimšanas dienai par godu 1903. gadā tika iedibināts šis nosaukums; tas notika pēc Ostvalda uzticamā skolnieka, toreizējā RPI direktora un ne mazāk izcila zinātnieka Paula Valdena ierosmes, jo RPI kā tehniska augstskola toreiz nedrīkstēja piešķirt goda doktora grādu.

Ostvaldam sekoja Augusts Tēplers — fiziķis, kurš pirmais bija redzējis skaņu, kura elektriskā ģeneratora modeli vēl šodien demonstrē Minhenes Tehnikas muzejā ( Deutsches Museum ), sekoja Nobela prēmijas laureāts — brīvo jonu un globālā sasiluma teorijas autors Svante Arēniuss, sekoja slavenais aviācijas teorētiķis Nikolajs Žukovskis, izcilais augsnes mikrobiologs Sergejs Vinogradskis, arī RPI ilggadējais profesors Maksimiliāns Glāzenaps, pavisam 10 nopelniem bagāti cilvēki līdz vecā RPI darbības beigām 1918./1919. gadā.

Pēc tam nāca ļoti ilgs pārtraukums, kad RPI kā atsevišķa augstskola nepastāvēja; nāca gadi, kad 1958. gadā atjaunotais institūts gan paplašinājās, bet tradīcijas oficiāli nebija īpašā cieņā; nāca ekonomiskas un politiskas pārvērtības, transformācija un zināmā mērā depresija, kad par šādām lietām nedomāja un kad pati augstskola bija it kā lieka. Bet nu mēs stāvam uz "Millennium" sliekšņa.

Tiem, kas pārāk augstu nevērtē vēsturi un tradīcijas (tādi cilvēki, bez šaubām, ir, to skaitā ļoti labi cilvēki, tāds lielā mērā ir modernais amerikāniskais domāšanas veids), vēlos atgādināt, ka visa Eiropa, tās kultūra lielā mērā dibinās uz tradīcijām, uz modernismu un tradīcijām vienlaikus.

Minēšu analoģiju — Rīgas jaunais vēsturiskais centrs starp Vaļņu un Tallinas ielu — lielākoties tika uzcelts 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā, un tā ir mūsu pilsētas lielākā vērtība, ar ko lepojamies, sagaidot Rīgas astoņsimtgadi. Un tieši tajā pašā laikā bija vērojama Rīgas zinātnes lielākā izaugsme — gan fundamentālajās, gan lietišķajās zinātnēs, un tā saistās ar veco, 1862. gadā dibināto Rīgas Politehnisko institūtu, ar ēkām Raiņa bulvārī 19 un Kronvalda bulvārī 4, kuras sākotnēji cēla tieši RPI. RPI bija ārkārtīgi nozīmīgs sabiedrības modernizācijas instruments — Rīgai, Latvijai, visai Baltijai, arī Polijai, arī visai toreizējai Krievijas impērijai. Civilizāciju nesa inženieri, zinātnieki, mācīti lauksaimnieki, un es domāju, ka nākamgad, kad būs Rīgas lielā jubileja, mums visiem kopā skaļi jāpasaka: tāpat kā Rīgas centra arhitektūra ir milzu vērtība, arī RPI sarūpētais zinātnes mantojums ir liela, pārlaicīga, nezūdīga Rīgas vērtība. RPI ir bijis arī kultūras un civilizācijas nesējs Rīgai, Latvijai, un augstajās tehnoloģijās, intelektuālajos ražojumos ir Latvijas nākotne.

Saņemot šodien goda biedra diplomu un nostājoties itin kā līdzās šiem pasaulslavenajiem vīriem, ar bijību atceros slavenā franču mediķa Ambruāza Parē teicienu: "Kā tu tik liels?" un atbildi: "Mēs paši neesam lieli, mēs varbūt esam pavisam mazi cilvēciņi, taču mēs stāvam uz dižu priekšteču pleciem un tādēļ spējam dažkārt redzēt pat tālāk nekā viņi."

Tehnoloģija un zinātnes Latvijā uz jaunā gadsimta sliekšņa pašreiz vēl ir dziļā krīzē, krīze neizbēgami skārusi arī RTU, jo līdz ar lielās industriālās ražošanas sabrukumu Latvijā daudzām nozarēm un pat fakultātēm zūd motivācija, augstskolā un pētniecībā ir paaudžu, finanšu un orientieru krīze. Mūs visus dziļi skar ANO atzinums, ka cilvēku potenciāla ziņā Latvija pašreiz ieņem 63. vietu 174 valstu konkurencē (aiz Igaunijas — 46., Lietuvas — 52. un Krievijas — 62. vieta), ierindodamās vidēji attīstītu valstu grupas apakšdaļā. Kopējiem spēkiem mums šis stāvoklis jāpārvar, ne deklaratīvi, vārdos, bet darbos, kaut vai maziem solīšiem.

Priecājos, ka daudzās jomās RTU atradusi sevī spēju veidot jaunas iniciatīvas, lai paceltu Latviju, tomēr māc bažas, vai mūsu spraustie uzdevumi Latvijai nedod pārāk sīkus orientierus, neieved provinciālismā, atšķirībā no tā, kā veidojās situācija Rīgā 19./20.gs. mijā, kad bijām Eiropas pirmrindas līmenī. Latvija nevar palikt bez inovatīvajām augstām tehnoloģijām, kuru ķīla ir RTU sagatavoti speciālisti.

Novēlu līdzās šodien aktuālajam, lokālajam, mūsdienīgu problēmu risinājumam paturēt prātā arī lielo principiālo zinātnē, lai Latvija nepazustu no pasaules zinātnes kartes. Novēlu atjaunot RTU starptautisko vārdu, modernizēties, atjaunot un nostiprināt zinātnes, tehnoloģijas jomā savu kādreiz tik augsto prestižu visā Eiropā. 2012. gadā svinēsim RTU 150 gadu jubileju — 12 gadu ir labs posms, lai pagūtu ne tikai uzrakstīt šīs slavenās augstskolas vēsturi, bet arī izveidot tās jaunu seju — virzienos, cilvēkos, ēkās, reputācijā. Kā to izdarīt? Ar starptautisku sadarbību, starptautiskām studijām, visas Latvijas pacelšanu.

Dažas pirmās bezdelīgas pavīdēja, piemēram, nesenajā ZA sēdē par elektroniskās rūpniecības inovatīvo attīstību Latvijā, tādas pavīdēja sadarbībā ar mūsu pirmrindas ražotājiem — mecenātiem, bet, galvenais, varētu būt starptautiska sadarbība, arī ārzemju studentu mācīšana Rīgā no visas pasaules, kad dažādu nāciju un rasu studenti, melni, dzelteni, balti, varētu sabraukt Rīgā pēc zināšanām, kvalitatīvām un samērā lētām. Nez vai vajadzētu atkārtot Rīgas Aviācijas institūta bēdīgo pieredzi, kad līdz ar netīro ūdeni izlēja bērnu. Nākammēnes LZA sēde tiks veltīta Latvijas zemes dzīļu bagātībām, mūsu ģeoloģijas zinātnes atjaunošanai saistībā ar Latviju.

Izsaku gandarījumu par mūsu šodien parakstīto RTU un LZA līgumu. Līdzīgus esam parakstījuši ar LU, LLMZA, citām kultūras institūcijām, tie iezīmē Latvijas akadēmiskās vides vienotību, mūsu gatavību uzstāties vienoti cīņā par augstāko izglītību, zinātni un augstām tehnoloģijām Latvijā, par intelektu Latvijā. Kopā ar maniem kolēģiem Latvijas Zinātņu akadēmijā mēģināšu darīt iespējamo, lai stiprinātu mūsu saites, lai iespēju robežās veicinātu jauno zinātnieku tapšanu. Atgādināšu, ka LZA ir izsludinājusi konkursu par labākajiem jauno zinātnieku darbiem, gan LZA jauno zinātnieku balvām (kuru skaitā ir arī Straumaņa — Ieviņa balva), gan uz balvām, kuras LZA piešķir kopā ar veiksmīgajām firmām "Grindex", "Dati", "Latvenergo", "Aldaris". Lūdzu atgādināt jaunajiem, ka pieteikšanās termiņš ir 31. oktobris. Tas ir mazs solītis, bet šādu kopēju soļu būs arvien vairāk, un mēs šo 12 gadu distanci nosoļosim kā Aigars Fadejevs savus 50 kilometrus. Vai tad Latvijas zinātne ir sliktāka par Latvijas sportu, vai arī RTU nav cienīga startēt daudz plašākā, internacionālā līmenī?

Vēlreiz pateicos un novēlu "Alma mater" tālu ceļu!

Un gribu pasniegt rektoram Ivaram Knētam piemiņai par šo dienu nupat, vakar, klajā nākušo grāmatu par Latviju 19. gadsimtā. Uz šīs grāmatas vāka redzama RPI vecā ēka kā 19. gs. simbols, grāmatā ir arī manis sacerēta 60 lappušu nodaļa par zinātni un augstāko izglītību Latvijā 19.gs., kur šīs jomas traktētas kā vienas no nozīmīgākajām Rīgā. Gribu izteikt cerību, ka ne tikai Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka, bet arī RTU, tās jaunais korpuss Pārdaugavā augstskolas 200 gadu jubilejā 2062. gadā varbūt kļūs par Rīgas, Latvijas, Baltijas reģiona simbolu — ne vien arhitektoniski, bet arī pēc būtības.

Vivat, crescat, floreat, Universitas Rigensis nostra!

par Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes sadarbību

Vecākās Latvijas augstskolas — Rīgas Tehniskās universitātes — dibināšanas gadadienā Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas Tehniskā universitāte deklarē abu zinātnisko institūciju īpašo atbildību par augstākās izglītības un zinātnes harmonisku un sekmīgu attīstību Latvijas Republikā. Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas Tehniskā universitāte apzinās, ka augstākās izglītības un zinātnes mērķtiecīga attīstība un pētniecības rezultātu izmantošana tautsaimniecībā, izglītībā un kultūrā ir vitāli nepieciešama, lai nodrošinātu Latvijas kā stabilas demokrātiskas valsts nākotni.

Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas Tehniskā universitāte konstatē, ka augstākās izglītības un zinātnes finansējums neatkarīgajā Latvijā ir nepamatoti zems, uzsverot, ka šīs jomas pienācīgs finansējums ir absolūti nepieciešams valsts un nācijas saglabāšanai un attīstībai. Diemžēl augstākās izglītības un zinātnes izšķirīgo lomu šajā ziņā ne valsts varas institūcijas, ne sabiedrība pašreiz nav pietiekami novērtējušas, un arī zinātnieku sabiedrība un augstskolas nav pilnībā izmantojušas savas iespējas un morālo autoritāti to šķēršļu pārvarēšanā, kuri kavē šo jomu attīstību.

Abas institūcijas aicina Saeimu un valdību, veidojot valsts budžetu jau pirmajiem 21. gadsimta gadiem, paaugstināt asignējumus augstākajai izglītībai un zinātnei atbilstoši civilizētas, attīstītas valsts kritērijiem. Īpaša vērība veltāma jaunas inženieru un zinātnieku paaudzes audzināšanai, kura prastu darboties Eiropas un pasaules dimensijās un saglabātu saistību ar Latviju. Ne mazāk svarīgām jābūt valsts institūciju, augstskolu un Zinātņu akadēmijas rūpēm par emeritētajiem zinātniekiem, to mūža granta apjoma un piešķīruma skaita palielināšanu.

Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) konstatē, ka Latvijas Zinātņu akadēmija ar savu individuālo locekļu darbību klasiskajām zinātņu akadēmijām raksturīgajās funkcionēšanas formās veicina visu Latvijā gan augstskolās, gan ārpus tām strādājošo starptautiska līmeņa pētnieku saskaņotu darbību, pārstāv Latvijas zinātni un intereses starptautiskajās zinātniskajās organizācijās. Abas puses ar gandarījumu konstatē, ka vairums LZA īsteno locekļu un korespondētājlocekļu ir Latvijas universitāšu, arī RTU profesori, un tādējādi tiek īstenots akadēmiskās vides vienotības princips Latvijā.

Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas Tehniskā universitāte vienojas par:

1) sadarbību zinātniskās pētniecības veicināšanā, īpaši inženierzinātņu, eksakto un sociālo zinātņu jomā, reāli saistot pētniecību un augstāko izglītību, padarot pētniecību par akadēmiskās un profesionālās inženieru izglītības neatņemamu sastāvdaļu;

2) sadarbību tehnoloģisko centru un parku darba veicināšanā un koordinēšanā;

3) kopīgu rīcību augstākās izglītības un zinātnes prestiža celšanā Latvijas sabiedrībā un varas struktūrās, kā arī par sadarbību Rīgas Tehniskās universitātes starptautiska prestiža nostiprināšanā, īpaši sakarā ar Rīgas 800 gadu jubilejas atzīmēšanu, ievērojot, ka RTU ir vienīgā universitāte, kas izsenis nes Rīgas vārdu;

4) saskaņotu rīcību Rīgas un Latvijas akadēmisko un zinātnisko tradīciju, īpaši Rīgas Politehniskā institūta (tagadējā RTU) vēsturisko tradīciju apzināšanā, zinātniskā izpētē, izkopšanā un popularizēšanā, kopēju izdevumu (grāmatu, krājumu) veidošanā par šo tēmu;

5) kopēju balvu iedibināšanu un piešķiršanu par sasniegumiem konkrētās zinātņu nozarēs (īpaši iedibinot balvas jaunajiem zinātniekiem un inženieriem);

6) kopēju konferenču un sanāksmju rīkošanu, starptautiskas sadarbības pasākumu īstenošanu.

Konkrētas vienošanās par deklarācijā minētajiem punktiem tiks atspoguļotas atbilstošos sadarbības līgumos.

LZA prezidents RTU rektors

Jānis Stradiņš Ivars Knēts

2000.gada 13.oktobrī