Iekšzemes kopprodukta vilcēji un kavēkļi
Valsts ekonomiskajai politikai, kas ilgtermiņā orientēta uz Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa un kvalitātes sasniegšanu, atbilstoši attīstīto valstu standartiem jāveicina ne tikai augsti izaugsmes tempi, bet arī mērķtiecīgi jāsekmē izmaiņas iekšzemes kopprodukta (IKP) izlietošanā. Sakarības starp IKP sasniegto apmēru un tā izlietojumu ir visai sarežģītas. Noteikti jāievēro, ka ekonomikas straujš attīstības solis automātiski nenosaka iedzīvotāju labklājības atbilstošu un vispusīgu kāpinājumu.
|
Dž.M.Keinsa teorija un mūsdienas
Anglis Džons Meinards Keinss ir
20.gs. pirmās puses redzamākais ekonomists, ko pelnīti dēvē par
ekonomikas teorijas klasiķi. Pretēji marksistiem, viņš bagātināja
mācību par makroekonomiku ar daudzām principiāli jaunām atziņām.
Mūsdienās monetārisma teorija, visupirms jautājumā par valsts
lomu ekonomikā un naudas pieprasījuma un piedāvājuma jomā,
nopietni kritizē Dž.M.Keinsa nostāju. Bet ir viens nozīmīgs
tautsaimniecības lauks, kur keinsisma atziņas ir paliekošas, tās
neviens nav noraidījis. Te jāmin Dž.M.Keinsa piedāvātā formula
par iekšzemes kopprodukta izlietojumu un secinājumi ekonomiskajai
politikai no tās.
IKP – C + G + I ± E, kur:
IKP – iekšzemes kopprodukts,
C – privātais patēriņš,
G – valsts patēriņš,
I – investīcijas,
± E – produkcijas un pakalpojuma eksporta – importa saldo.
No šīs vienkāršās un viegli izprotamās formulas izriet vairāki
būtiski secinājumi.
Pirmkārt, IKP kopējā lieluma ietvaros katrs izlietojuma formulas
elements var palielināties uz citu sastāvdaļu rēķina, tā
samazinot valsts patēriņu, piemēram, bruņošanas materiālos
izdevumus, var kāpināt privāto patēriņu – un otrādi. Sevišķa loma
ir privātajām un valsts investīcijām: šodien palielinot
investīcijas uz privātā patēriņa rēķina, rīt un parīt patēriņš
izaugs (Dž.M.Keinsa mācība par investīciju multiplikatora un
akseleratora mehānismu).
Otrkārt, palielinot katru no minētās formulas elementiem (ja
vienādi pārējie nosacījumi), izaugs kopējais IKP apjoms.
Treškārt, produkcijas un pakalpojumu imports dzēš eksporta
snieguma attiecīgo daļu IKP lielumā. Ja imports pārsniedz
eksporta apjomu, IKP absolūti samazinās. Šīs iekšzemes
kopprodukta izlietojuma cēloņsakarības jāievēro, īstenojot
jebkuras valsts ekonomisko politiku.
Kādu ainu mums sniedz Latvijas IKP līdzšinējais izlietojums?
Latvijas IKP izlietojuma tendences
Ekonomikas ministrijas
speciālisti, balstoties uz statistikas aprēķiniem, sastādījuši
tabulu, kas atbilst Dž.M.Keinsa iekšzemes kopprodukta izlietojuma
formulai.
1.tabula raksturo pretrunīgas tendences IKP izlietojumā. Privātā
patēriņa jomā pozitīvi ir tas, ka šis lielums ieguldījumā ir
pieaudzis; tas izriet no tā, ka privātais patēriņš audzis nedaudz
straujāk nekā iekšzemes kopprodukts. Nebūtiskas izmaiņas skārušas
valsts patēriņa rādītājus. Tuvākās un tālākās perspektīvas
skatījumā iepriecina tas, ka kopējā pamatkapitāla veidošana
(investīcijas) izaugsmes tempa ziņā vairāk nekā divas reizes
apsteidz IKP pieauguma tempu un palielinājies šā rādītāja
īpatsvars IKP struktūrā un ieguldījuma pieaugumā.
Pretrunīgums izpaudies ārējās tirdzniecības (produkcijas un
pakalpojumu) galarezultātā. Audzis eksporta pieauguma temps. Bet
vēl straujāk pieaudzis imports. 2002.gadā importa pārsniegums pār
eksportu līdzinājies 10,2% no IKP, 2004.gadā – 15,7%.
Par minēto tiesu attiecīgajos gados samazinājies Latvijas
iekšzemes kopprodukta izlietojums, 2004.gadā – 1,5 reizes lielākā
mērā nekā 2002.gadā. Jāievēro arī, ka 2004.gadā eksporta vienības
cena izauga par 13,4%, importa vienības cena mazākā mērā – par
8,1%. Tas nozīmē, ka reālais imports “aprijis” vēl lielāku tiesu
iekšzemes kopprodukta, nekā secināts iepriekš.
Minētajai negatīvajai tendencei ir būtisks cēlonis: investīciju
un patēriņa (pēc formulas I + C + G) ievērojams kāpinājums
palielina pieprasījumu pēc importa precēm, gan ražošanas
resursiem, gan patēriņa priekšmetiem.
Vai šinī nozīmīgajā IKP izlietošanas jomā Latvijas ekonomiku var
ievirzīt pozitīvākā gultnē?
Administratīvi soļi importa ražošanā būtu destruktīvs pasākums,
kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības un Pasaules tirdzniecības
organizācijas principiālajām nostādnēm. Valsts var mērķtiecīgi
stimulēt eksporta tālāku attīstību, bet pašmāju producentiem (gan
uzņēmējiem, gan tiešā darba veicējiem) krietni jāpiepūš vaigi,
lai ražotu vairāk konkurētspējīgu patēriņa priekšmetu vietējam
tirgum; tas ierobežotu pieprasījumu pēc importa ražojumiem. Bez
vērā ņemamiem ekonomiskiem stimuliem šis vezums diez vai raiti
kustēsies uz priekšu.
Kādas izmaiņas IKP izlietošanā vērojamas 2005.gadā? Statistika
pagaidām apkopojusi datus par šā gada pirmo ceturksni. Tas nedod
iespēju raksturot IKP izlietošanas tendences gada gaitā. Zināmu
ieskatu problēmā gūstam no produkcijas eksporta un importa samēra
2005.gada pirmajā pusgadā: eksporta apjoms, salīdzinot ar
2004.gada pirmo pusgadu, pieaudzis par 37%, imports lēnāk – par
23,3%, tas nozīmē, ka 2005.gadā mazāk nekā pērn imports mazina
IKP izlietojuma iespējas. Šāda tendence ir nostiprināma.
Pietiekami strauji pirmajā pusgadā audzis arī privātais patēriņš.
Tā reālā darba samaksa palielinājusies gandrīz par 10%. Lēnāks
bija nefinanšu investīciju pieauguma temps – 7%.
Iekšzemes kopprodukta izlietojuma prognoze
IKP (pievienotās vērtības)
ražošana un izlietošana ir nesaraujami saistītas: lielāks IKP
kopējais apjoms ir drošs pamats tā efektīvākai izlietošanai; IKP
izlietošanas elementu absolūtais un relatīvais lielums veido tā
kopējo lielumu.
Tautsaimniecības proporcijām un attīstības ievirzei ir liels
inerces spēks. Tāpēc tuvākajos gados nenākas gaidīt IKP
izlietojumā būtiskas izmaiņas. Pozitīva loma būs Latvijas
ekonomikas izaugsmes solim Eiropas Savienības valstu saimē. Droši
var prognozēt, ka konkurētspējīga produkcija pilnīgāk apgūs ES
kopējo tirgu. Nepieciešamā uzņēmēju iniciatīva ir tieši atkarīga
no valsts ekonomiskās politikas stimulējošā spēka. Turpināsies
iekšējā pieprasījuma izaugsme. Perspektīvas skatījumā ievērojama
loma būs ES strukturālo fondu apgūšanas rezultātiem. Plašāk tiks
piesaistītas investīcijas, kas palielinās pieprasījumu pēc
importa resursiem. Ar laika atstarpi straujāk sekos eksporta
izvēršana. Īpaši aktuāla un reizē grūti risināmā problēma ir
saistīta ar ražošanas struktūras izmaiņām. Acīmredzami, ka t.s.
lēto nozaru konkurētspēja pasaules tirgos ar katru gadu
ievērojami mazināsies. Latvijā šī realitāte skars pārtikas
ražošanu un tekstilrūpniecību, daļēji arī metālapstrādi,
mašīnbūvniecību. Problēma no iekšzemes kopprodukta izlietošanas
viedokļa ir daudzpusīga. Maģistrālais risinājuma ceļš – visnotaļ
sekmēt augsto tehnoloģiju nozaru efektīvu attīstību. Šāds
strukturāls pagrieziens prasa laiku. Tas saistās ar darba
apmaksas īpatsvaru jaunās produkcijas cenā (privāto patēriņu),
importa resursiem, paplašinātu eksportu un līdz ar to, salīdzinot
ar pagātni, atšķirīgi ir ārējās tirdzniecības rezultāti. Tuvākais
uzdevums – neatlaidīgi kāpināt produktivitāti gan vecajās, gan
jaunajās ekonomikas nozarēs.
IKP izaugsme un izlietojums, ievērojot eksporta ievērojamo lomu,
ir visai atkarīgs no situācijas pasaules tirgos, no globālās
attīstības dinamikas. Tā ES galveno dalībvalstu ekonomikas visai
pieticīgs augšanas temps kavēs plašākā apjomā absorbēt Latvijas
eksportu. Pamatota ir Ekonomikas ministrijas speciālistu nostāja,
prognozējot Latvijas IKP izlietojumu pēc diviem variantiem:
pirmkārt, lēnās izaugsmes variants sakarā ar mazāk labvēlīgajiem
augšupejas nosacījumiem (1.variants), otrkārt, dinamiskās
attīstības variants sakarā ar labvēlīgiem augšupejas nosacījumiem
(2.variants). (2.tabula)
Minētajai prognozei ir vairākas raksturīgās iezīmes: pirmkārt,
lēnās izaugsmes variants atpaliek no dinamiskās izaugsmes
varianta par 2–3 procentpunktiem; otrkārt, privātā patēriņa
pieauguma temps nedaudz atpaliek no IKP pieauguma tempa;
treškārt, mazinās valsts patēriņa īpatsvars; ceturtkārt,
visstraujāk pieaug investīcijas, kas nodrošina IKP ātru
attīstības tempu perspektīvā; piektkārt, imports palielinās
mazākā mērā nekā eksports, kas pozitīvi iespaidos IKP rītdienas
izaugsmi. Latvijas IKP izlietojuma prognoze, it sevišķi tās
2.variants ļauj optimistiski raudzīties nākotnē. Paļauties
vienīgi uz pašplūsmu būtu kļūdaini; nepieciešams valsts
stimulējošs spēks.
Georgs Lībermanis,
LU
Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks
1.tabula
Latvijas IKP izlietojums
2002 |
2004 |
|||||
Struktūra |
Pieauguma |
Ieguldījums |
Struktūra |
Pieauguma temps |
Ieguldījums pieaugumā |
|
Iekšzemes |
100,0 |
6,4 |
6,4 |
100,0 |
8,5 |
8,5 |
Privātais patēriņš |
62,7 |
7,4 |
4,6 |
62,5 |
8,9 |
5,7 |
Valsts patēriņš |
21,1 |
2,2 |
0,4 |
20,9 |
2,3 |
0,4 |
Kopējā |
24,1 |
13,0 |
3,3 |
25,9 |
17,3 |
4,8 |
Krājumu izmaiņas |
2,2 |
– |
-1,7 |
6,4 |
– |
2,4 |
Esksports |
41,1 |
5,2 |
2,2 |
43,8 |
9,3 |
3,7 |
Imports |
-51,2 |
4,6 |
-2,4 |
-59,5 |
15,6 |
-8,5 |
2.tabula
Latvijas iekšzemes kopprodukta izlietojuma prognoze
2005 |
2006* |
2007–2010* vidēji gadā |
||||
Struktūra |
Pieauguma |
Struktūra |
Pieauguma temps |
Struktūra |
Pieauguma temps |
|
IKP |
100,0 |
7,5 |
100,0 |
5,5/8,0 |
100,0 |
5,5/8,0 |
Privātais patēriņš |
61,7 |
7,0 |
61,4/62,0 |
4,5–7,0 |
59,9/61,7 |
4,2/7,0 |
Valsts patēriņš |
20,2 |
2,5 |
20,1/19,6 |
2,5/2,7 |
17,9/15,8 |
2,5/2,7 |
Kopējā kapitāla |
27,8 |
15,0 |
27,8/29,2 |
7,0/10,0 |
28,2/29,4 |
7,0/10,0 |
Krājumu izmaiņas |
3,3 |
– |
2,8/1,7 |
– |
4,2–2,5 |
– |
Eksports |
43,3 |
5,7 |
42,3/42,4 |
5,8/9,5 |
40,9/43,0 |
5,7/9,5 |
Imports |
–55,9 |
4,1 |
–54,4/–54,9 |
6,1/8,9 |
–51,2/–52,5 |
6,0/8,9 |
Eksporta – importa |
–12,9 |
– |
–12,1/–12,5 |
– |
–10,3/–9,5 |
– |
* skaitītājā – 1.variants, saucējā – 2.variants