Jebkuras labākās attiecības var būt vēl labākas

Vizītes laikā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Runājošais akmens Foto: Juris Krūmiņš

“Latvijas Vēstnesis”: – Prezidentes kundze, šī nav pirmā un, domājams, nav arī pēdējā jūsu vizīte Francijā. Kāda ir šīs vizītes pievienotā vērtība?

– Tā ir šīs vizītes dažādība. Vizīte norit Latvijas mākslas festivālā “Pārsteidzošā Latvija” gaisotnē, un festivāla programma piešķir jaunas nianses arī mūsu divpusējām attiecībām. Programma taču ir tik plaša, tā norit ne vien četrās oficiālajās festivāla pilsētās, bet arī citās Francijas vietās. Latvijas mūzika, glezniecība, “runājošie akmeņi”... – tas viss bagātina francūžu priekšstatus par Latviju un rada plašāku bāzi mūsu attiecībām. Festivāls rada plašuma un dažādības iespaidu, eksponējot Latviju kā iespēju zemi. Zīmīgi, ka jau pirms vizītes mani intervēt ieradās vairāki franču žurnālisti – arī tas liecina, ka interese par mūsu zemi Francijā ir liela. Jau pirms oficiālās vizītes sākuma franču puse tai bija sagatavojusi labu publicitāti. Var teikt, ka šāda vizīte Latvijas diplomātijas vēsturē vēl nebija notikusi.

– Vai šādu festivālu un vizīti būtu vērts rīkot vēl kādā valstī?

– Francija bija izraudzīta ļoti veiksmīgi. Franči labi saprot – lai apliecinātu paši savu savdabību un saglabātu prestižu pasaulē, ir jāredz un jārāda arī citi. Protams, Latvijas Valsts prezidentes vizīte būtiski veicināja mūsu mākslas festivāla publicitāti un palīdzēja šā projekta norisei. Tagad mums rūpīgi jāizsver, kurā valstī vēl Latvija tikpat veiksmīgi varētu sevi eksponēt. Taču viens no Francijas pieredzes ir skaidrs – šis princips darbojas!

– Kā jūs kopumā raksturotu mūsu valstu attiecības?

– Tās ir lieliskas, par to liecina arī pašlaik notiekošais festivāls “Pārsteidzošā Latvija”. Par šo ieceri mēs ar prezidentu Širaku bijām vienojušies jau pirms krietna laika, agrākajās tikšanās reizēs. Prieks, ka tagad šī iecere ir tik sekmīgi īstenojusies. Reakcija Francijā ir ļoti pozitīva. Man šķiet, šo projektu var uzskatīt par īstu veiksmes stāstu. Un tieši tāpēc mēs ar prezidentu Širaku nolēmām, ka būtu jauki, ja Francija 2007.gadā ierastos Latvijā ar Parīzes pavasari “Pārsteidzošā Francija” – tas būtu atbildes pasākums mūsu “Pārsteidzošajai Latvijai”. Man šķiet, arī tas būtu mūsu divpusējo attiecību augstās kvalitātes apliecinājums.
Protams, mēs ar prezidentu Širaku runājām ne vien par mākslu, bet arī par citiem jautājumiem. Tieši rītā pirms manas tikšanās ar prezidentu Širaku Elizejas pilī bija viesojies ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans un sūtījis man sveicienus. Arī viņš bija runājis ar Francijas prezidentu par gaidāmajām ANO reformām. Francija visnotaļ atbalsta ģenerālsekretāra iniciatīvas un reformu priekšlikumus. Drošības padomes reformas jautājumā Francija atbalsta to pašu pozīciju, ko Latvija – četru lielo valstu – Vācijas, Japānas, Indijas un Brazīlijas – iekļaušanu ANO Drošības padomē par pastāvīgajām loceklēm. Visos šajos svarīgajos jautājumos mūsu viedokļi sakrita.

– Vai jūsu vizītes norisi kaut kā iespaidoja nemieri Parīzes priekšpilsētās? Un vai jūs šo problēmu pārrunājāt arī ar prezidentu Širaku?

– Protams, vizītes gaitu tas nekādi neiespaidoja. Sporādiskie nemieri parādās priekšpilsētās. Tie izpaužas kā vandālisma akti un diemžēl pieņemas vairumā. Mēs ar prezidentu Širaku pārrunājām šīs parādības dziļākos cēloņus. Redzams, ka šie jaunie cilvēki, kas savā laikā it kā gudru pilsētas plānotāju darbības rezultātā ir ievietoti milzīgajās priekšpilsētu blokmājās, patiesībā nonākuši tādā kā sava veida geto, kas viņus kavē integrēties Francijas sabiedrībā. Taču lielākā problēma ir tā, ka šie jaunieši saskaras ar Francijas sabiedrības aizspriedumiem, un rezultātā, ja Francijā caurmērā bezdarba līmenis ir 10 procenti, tad šajos rajonos tas vietām sasniedz līdz 40 procentiem. Un jauniem cilvēkiem bez darba rodas frustrācija, kas ir gluži kā pulvera muca, kam jebkurā brīdī kāds var pielikt sērkociņu, un tad, lūk, parādās šie vardarbības uzliesmojumi.

– Prezidentes kundze, mēs atceramies, kā savā laikā prezidents Širaks aizrādīja jaunajām Eiropas Savienības valstīm “labāk paklusēt”. Šobrīd redzam, ka prezidents Širaks labprāt runā ar jaunajām dalībvalstīm un tās uzklausa.

– Mēs, Latvijas puse, Francijā vienmēr esam tikuši uzklausīti. Un manā sarunā ar prezidentu Širaku tika arī uzsvērts, ka mūsu dialogs norit jau vairākus gadus. Prezidents Širaks arī īpaši uzsvēra, ka mēs saprotamies un ka mūsu viedokļi sakrīt ļoti, ļoti daudzos svarīgākajos jautājumos.

– Kas pēc šīs vizītes varētu mainīties Latvijas un Francijas attiecībās?

– Prezidents Širaks uzsvēra, ka jebkuras attiecības, lai arī cik labas tās būtu, allaž var būt vēl labākas. Un tas ir mūsu izaicinājums. Lai mēs nesnaustu uz lauriem, bet turpinātu pūliņus uzlabot gan mūsu valstu kultūras, gan arī ekonomisko sadarbību. Vienmēr ir iespējams sasniegt aizvien jaunas virsotnes.

Materiālus sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv